Facebook
GoogleAnalīze: Spānija pret Franciju - Futbola Dievs atalgo drosmīgos
@agrissuveizda
Foto: AP/Scanpix
Otrdien Spānijas galvaspilsētā Madridē notika potenciāli visaugstākās klases duelis, kāds iespējams 2014.gada Pasaules kausa atlases cikla Eiropas zonā. Pasaules un Eiropas čempione Spānija uzņēma Franciju un laukumā dominēja gandrīz 60 minūtes. Tomēr pēdējo vārdu teica viesu galvenais treneris Didjē Dešāns, kurš tika atalgots par risku un drosmi, un Olivjē Žirū spēles pēdējās sekundēs izrāva pelnītu neizšķirtu (1:1). Līdz ar to tika pārtraukta Spānijas fantastiskā sērija kvalifikācijas turnīros - 24 uzvaras pēc kārtas (vārtu bilance 68:12).
Abās komandās bija būtiski sastāva iztrūkumi. Spānijai nebija centra aizsargu Karlesa Pujola un Žerāra Pikē, savukārt Dešāns nevarēja rēķināties pat ar četriem centra pussargiem – Rio Mavubā un Abū Diabī noteikti būtu devušies pamatsastāvā, un lazaretē ir arī Lasana Diarā un Klemāns Šantoms. Kā zaudējumu var minēt arī Janu Mvilā, uz kuru Francijā liek milzīgas cerības – viņš sezonu ir iesācis katastrofāli. Spānijai centra aizsarga pozīcijā otro spēli pēc kārtas aizvadīja Serhio Busketss, bet Francijas vidējās līnijas trio pēdējo vakanto vietu blakus Joanam Kabajam un Blēzam Matuidī tomēr ieņēma Maksims Gonalons, nevis Etjēns Kapū.
Spānijas kreisais flangs un mājas sagatave
Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā, kurā Spānija dominēja un uzvarēja ar 2:0, Francijas nu jau bijušais galvenais treneris Lorāns Blāns par spēles atslēgu uzskatīja Spānijas kreisā flanga (Andress Injesta un Džordi Alba) neitralizēšanu. Blāns bija tik ļoti norūpējies, ka savā labajā malā sūtīja uzreiz divus aizsargus un otrā flangā atstāja milzīgu tukšumu. Dešāns tik riskantu pieeju neizmantoja, bet galvenais uzdevums nemainījās - visi Spānijas draudi nāca no kreisās malas. Šoreiz Injesta jau bija centra pussarga pozīcijā, bet Albas partneris pirmajā puslaikā dažādu iemeslu dēļ mainījās pat divreiz.
Davids Silva savainojuma dēļ tika nomainīts jau 13.minūtē. Lai arī maiņa notika tieši pa pozīciju, Spānijas pieeja kreisajā malā mainījās.Pirmkārt, ja Silva devās laukuma dziļumā un Albam flangu atstāja pilnīgi brīvu, Santi Kasorla to darīja daudz retāk, tādēļ Alba uzbrukuma sākumposmā nevarēja spēlēt tik augstu, kā pirms tam. Otrkārt, kamēr Silva vairāk centās pieturēt bumbu un meklēt brīvās zonas (tiesa, neviena no četrām piespēlēm starp aizsargiem nesasniedza adresātu), Kasorla bija daudz vairāk (nekā Silva) tendēts uz apspēlēšanu un tiešu vārtu apdraudēšanu. Treškārt, ja iepriekš zonā starp Matjē Debušī un Lorānu Koscelniju ieskrēja Alba, tagad ieskrējienus veica Injesta, bet Džordi izrāvienus veica tad, kad Kasorla saņēma bumbu flangā, un mēģināja radīt skaitlisko pārsvaru divi pret vienu.
Piemērs, kā atšķīrās bumbas izspēle kreisajā flangā ar (1.minūtē) un bez (23.minūtē) Davida Silvas laukumā. Raustītā līnija apzīmē piespēles virzienu.
Pēc gūtajiem vārtiem Spānija atkal mainīja zīmējumu. Kreisajā malā Kasorlas vietā nonāca Pedro Rodrigess, bet Santi pārcēlās uz viņa flangu. Tā kā spāņi maz darbināja labo malu, tagad gan Kasorla spēlēja tuvāk Franseskam Fabregasam vai Čavi Ernandesam, atbrīvojot vietu Alvaro Arbeloam. Par spīti nospiedošam pārsvaram bumbas kontrolē, Spānija radīja maz momentu, un tikai puslaika izskaņā tai beidzot izdevās izveidot tādu uzbrukumu, kāds tika meklēts visu laiku. Šabi Alonso ar pirmo pieskārienu zibenīgi mainīja malu, un Pedro un Alba nokļuva divatā pret vienu pašu Debušī. Epizode beidzās ar Pedro notriekšanu, taču Fabregass nerealizēja 11m soda sitienu.
Pozicionālā spēlē Spānija neprata uzlauzt Francijas cietoksni, toties nostrādāja teicama stūra sitiena mājas sagatave. Vārtu tuvumā Francijai bija skaitliskais pārsvars seši pret četriem, un izveidojās četri spēlētāju pāri – Koscelnijs (186cm) pret Fabregasu (179), Gonalons (187) pret Busketsu (189), Matuidī (175) pret Pedro (169) un Mamadū Sako (187) pret Serhio Ramosu (183). Tieši abu izlašu spēcīgāko otrā stāva spēlētāju duelis izšķīra epizodes likteni. Sako nedaudz nokavēja Ramosa izrāvienu, un Busketsa īstajā brīdī veiktais solis atpakaļ nobloķēja viņam taisnāko ceļu. Par šo kļūdu Mamadū gan netika sodīts (bumba trāpīja pa stabu), tomēr uzbrukuma turpinājumā viņš atkal pārāk tālu atradās no Ramosa, ļaujot Serhio sist no vārtu priekšas.
Spēlētāju izvietojums soda laukumā vai tiešā tā tuvumā. Brīdī, kad Čavi ieskrējās, Injesta piedāvāja izspēlēt īsi, Debušī viņam sekoja. Savukārt soda laukumā ieskrējienu sāka Ramoss, bet Busketss nobloķēja Sako taisnāko ceļu. Čavi centrējums beidzās ar Ramosa sitienu ar galvu no pašas vārtu priekšas.
Dešāns saņem drosmi un lauž spēles gaitu
Brīžos, kad Ikeram Kasiljasam bija jāizdara atsitiens no vārtiem, Francija spēlēja ļoti augstu, tomēr pārējā spēles daļā ierakās aizsardzībā, ierasto formāciju 4-3-3 bez bumbas pārvēršot par 4-1-4-1. Dešāns bija izvēlējies uzsvaru likt uz brīvo zonu nosegšanu, un presings pret spāņu centra pussargiem sākās vien aptuveni 35 metrus no saviem vārtiem. Presinga neesamība un zema aizsargāšanās ar deviņiem spēlētājiem atspoguļojās uzbrukumā, precīzāk, tā impotencē. Francija lielākoties bumbas atņēma sava soda laukuma tuvumā, un parasti bija tikai viena iespēja, caur kuru spēlētāju iesākt pretuzbrukumu - turklāt šis spēlētājs bija nosegts, bet piespēļu precizitāte bija zem katras kritikas. Vienīgais reālais moments un vienīgais sitiens pa vārtiem (neskaitot ļoti apšaubāmi neieskaitītos Žeremija Meneza vārtus) pirmo 56 minūšu laikā izveidojās pēc tam, kad Busketss pameta savu pozīciju, zaudēja divcīņu, bet Franks Riberī Busketsa atstātajā zonā piespēlēja Benzemā (glāba Kasiljass).
Pirmais izvietojums ir starp 25. un 57.minūti. Otrais izvietojums ir pēc Fernando Toresa došanās laukumā 75.minūtē. Toress spēlēja uzbrukuma smailē, Fabregass nokļuva labajā flangā, bet Injestas funkcijas pārņēma Kasorla. Jāpiebilst, ka Alvaro Arbeloa otrā puslaika sākumā tika nomainīts savainojuma dēļ.
Par spēles lūzuma brīdi kļuva 57.minūte, kurā Matjē Valbuenā nomainīja Gonalonu un Francija no 4-3-3 pārgāja uz 4-2-3-1. Valbuenā kļuva par desmito numuru, bet Kabajs un Matuidī spēlēja kā balsta pussargi. Kas pats galvenais, notika reālas izmaiņas ne tikai formācijā, bet arī zīmējumā. Pirmkārt, vidējā līnijā katram franču centra pussargam atradās tiešs pretinieks no spāņu pussargu trio (Valbuenā varēja segt Alonso, kurš pirms tam regulāri tika atstāts viens, kā arī Matuidī pret Čavi un Kabajs pret Injestu/Kasorlu). Otrkārt, tagad presings sākās jau spāņu laukuma pusē, un balsta pussargi (visbiežāk Matuidī) bumbu atņēma krietni augstāk nekā pirmajā puslaikā. Treškārt, malējie uzbrucēji, Francijai aizsargājoties, vairs nenosēdās laukuma dziļumā. Ceturtkārt, visas izmaiņas noveda pie tā, ka spēle kļuva daudz atklātāka un tagad uz abiem vārtiem radās daudz mini-pretuzbrukumu četri pret sešiem.
Spānija tā arī neattapās līdz pat spēles beigām, un, šķiet, ka patukšas bija arī mājinieku spēka rezerves. Tādējādi apsīka spāņu presings, ar kuru francūži netika galā pirmajā puslaikā, pie tam beidzot atspēlējās centra aizsargu savainojumi. Del Boske savulaik ir daudz kritizēts par to, ka spēlē ar diviem balsta pussargiem, nevis vienu kā "Barcelona", bet šoreiz tas nostrādāja pretēji - Alonso presingošanā un bumbas atņemšanā ir daudz vājāks nekā Busketss, Šabi nespēja izsekot Valbuenā pozīcijas maiņām un aizsardzības līnijai izteikti pietrūka palīdzības no pussargiem. Izmaiņas noveda pie tā, ka Francija pēdējo 35 minūšu laikā uzrādīja ievērojamu progresu visos uzbrukuma rādītājos - bumbas kontrole pretinieku laukuma pusē bija divreiz lielāka nekā pirmo 56 minūšu laikā kopā, tika izdarīti pieci sitieni (pirms tam tikai viens) un izpildīti desmit centrējumi no malām/piespēles gar vārtiem (līdz tam tikai viena).
| 1'-25' | 25'-45' | 46'-57' | 1'-57' | 57'-90'+4 | 1'-90'+4 | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Kontrole (laiks) | 8:13 - 0:47 | 3:30 - 1:35 | 4:11 - 0:26 | 15:54 - 2:48 | 5:15 - 6:47 | 21:09 - 9:35 |
| Kontrole (%) | 91.3% - 8.7% | 68.9% - 31.1% | 90.6% - 9.4% | 85.0% - 15.0% | 43.6% - 56.4% | 68.8% - 31.2% |
| Sitieni (rāmī) | 5 - 0 (2 - 0) | 5 - 1 (3 - 1) | 0 - 0 (0 - 0) | 10 - 1 (5 - 1) | 2 - 5 (0 - 2) | 12 - 6 (5 - 3) |
| Stūra sitieni | 3 - 0 | 3 - 1 | 0 - 1 | 6 - 2 | 2 - 1 | 8 - 3 |
Tabulā norādītie dati ir par bumbas kontroli tikai pretinieku laukuma pusē. Pirmā puslaika dati atdalīti ar Serhio Ramosa vārtu guvumu 25.minūtē, bet otrā puslaika - ar Matjē Valbuenā došanos laukumā spēles 57.minūtē.
Arī Francijas bīstamākais ierocis bija kreisais flangs, kurā regulāri radās "divi pret diviem, trīs pret trijiem un trīs pret četriem" situācijas. Lai arī izlīdzinājums tika panākts pretuzbrukumā tieši pa šo malu, pie vārtu guvuma vairāk bija vainīga pati Spānija. Vispirms mājinieki izpildīja stūra sitienu piecas sekundes pirms kompensācijas laika beigām, bet Musa Sisoko pie stūra karodziņa atbruņoja Kasorlu. Pēc tam Huanfrans tā vietā, lai pieturētu bumbu un piespēlētu kādam no partneriem, tuvu laukuma centra līnijai nolēma apspēlēt Patrisu Evrā un darīja to neveiksmīgi. Zīmīgi, ka pēc Riberī piespēles vārtus ar galvu guva Olivjē Žirū, kurš tikai pirms dažām minūtēm bija nomainījis savainoto Benzemā. Francija ne tikai izrāva neizšķirtu, bet arī ieguva psiholoģisko pārsvaru un apziņu, ka Spānija ir ievainojama. Otra savstarpējā spēle jau martā notiks Parīzē.
Spānija - Francija 1:1 (1:0)
Vārti: Ramoss 25' - Žirū 90'+4
Fabregass 42.minūtē nerealizēja 11m soda sitienu.
Brīdinājumi: Huanfrans - Koscelnijs, Gonalons
Spānija: Kasiljass, Alba, Ramoss, Busketss, Arbeloa (Huanfrans 50'), Injesta (Toress 75'), Alonso, Čavi, Silva (Kasorla 13'), Fabregass, Pedro
Francija: Loriss, Evrā, Sako, Koscelnijs, Debušī, Matuidī, Gonalons (Valbuenā 57'), Kabajs, Riberī, Benzemā (Žirū 88'), Menezs (Sisoko 68')
| V | Komanda | S | U | N | Z | Vārti | P |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Spānija | 3 | 2 | 1 | 0 | 6:1 | 7 |
| 2. | Francija | 3 | 2 | 1 | 0 | 5:2 | 7 |
| 3. | Gruzija | 4 | 1 | 1 | 2 | 2:4 | 4 |
| 4. | Baltkrievija | 4 | 1 | 0 | 3 | 3:8 | 3 |
| 5. | Somija | 2 | 0 | 1 | 1 | 1:2 | 1 |
+3 [+] [-]
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]