Anete Jēkabsone-Žogota: "Neticēju, ka pagājuši septiņi mēneši"

2013. gada 15. - 30. jūnijā Francija ceturto reizi rīkos Eiropas meistarsacīkstes basketbolā sievietēm. Piektdien, 21. septembrī, Parīzē notiks čempionāta izloze. Pirms izlozes aicināju Aneti dalīties iespaidos par savu pieredzi un piedzīvojumiem šajā valstī. Sarunas nobeigumā pievērsāmies pašreizējām aktualitātēm Jekaterinburgas klubā.

Četri gadi Francijā

Anete Jēkabsone-Žogota 2002. gadā Francijā sāka profesionāles karjeru. Kopā ar centra spēlētāju Eviju Āzaci un Normandijas klubu “USO Mondeville” debitēja Eiropas kausā, labi parādīja sevi Francijas čempionātā. “Bourges Basket” sastāvā debitēja Eirolīgā, tika atzīta par 2005. gada labāko jauno spēlētāju Eiropā un ieguva visus iespējamos Francijas titulus.

Kā Tu juties, astoņpadsmit gadu vecumā aizbraucot uz Franciju?
Tā bija mana pirmā profesionālā sezona. Vispirms Amerikas vietā izvēlējos Eiropu. Tajā laikā izlasē spēlēju kopā ar Andu Jēkabsoni un Eviju Āzaci, kurām jau bija Francijas pieredze. Abas man palīdzēja, ieteica un runāja ar treneriem. Ar Evijas aģenta palīdzību tikām “USO Mondeville” komandā, pie trenera Ervē Kudrē.

Viņš ir viens no treneriem, kurš man devis visvairāk. Biju laimīga, ka pirmos divus gadus trenējos tieši Mondevilā. Komanda bija viduvēja. Varēju attīstīties, pierādīt sevi. Treneris ar mani daudz strādāja, ļāva izpausties. Kudrē ieveda lielajā basketbolā un ļāva kāpt augstāk, sekmējot manu pāreju uz Buržu, kur spēlēju divus nākamos gadus.

Frančiem patīk dot iesaukas. Pat valstij ir vismaz trīs iesaukas. Tev bija franču iesauka?
Mani sauca par “Annette”. Kā jau Francijā, neizrunājot galotnes.

Vai ārzemniekam ir viegli iejusties Francijā?
Francijā vairāk runāju angliski un latviski, nekā franciski. Komandās bija daudzas viesspēlētājas, kuras parasti runāja angliski. Franču valoda ir skaista, patīk, ka cilvēki tajā runā pareizi. Pati saprotu labāk, nekā runāju. Jekaterinburgā spēlē Sandrine Gruda un strādā fiziskās sagatavotības trenere Sabīne Žurā. Varu ar viņām apmainīties dažām frāzēm.

Valsts un kultūra ir laba, cilvēki – laipni. Visgrūtāk bija iejusties Turcijā, pārējās valstīs ir bijis ļoti labi. Mondevilā izveidojās labi kontakti ar kādu vietējo ģimeni. Viens pie otra braucām ciemos. Fani sūtīja dāvanas, visbiežāk šokolādes un fotogrāfijas. Autogrāfiem devām kluba izsniegtās kartītes. Palicis daudz paziņu. Mondevilā spēlēju kopā ar Tatjanu Ščegoļevu, kurai valsts ļoti patika.

Kad esi sportists, zini, ka jaunā valstī esi tāpēc, ka tur ir tava darba vieta. Ja brauktu dzīvot patstāvīgi, noskaņojums un atbildes būtu citas. Parasti zinu, ka pēc astoņiem mēnešiem atgriezīšos mājās. Koncentrējos uz to, kas man jādara. Pārējā neiedziļinos. Vismaz man tā ir.

Ko Tu iesaki apskatīt Francijā?
Mana Francija ir Parīze. Pilsēta ar skaistu atmosfēru un īpašu noskaņu. Eifeļa tornis, mazās kafejnīcas, kruasāni, franču sieri un valoda. Parīzi izvēlos vietas, nevis cilvēku dēļ.

Gribu aizbraukt uz Francijas dienvidiem. Azūra krastu – Kannām, Santropē, Monako. Neesmu tur bijusi, bet jūtu, ka ir tā vērts. Kopā ar vīru Edgaru bijām atpūsties Perpiņjānas pludmalē.

Katrā Vidusjūras piekrastes valstī esmu sastapis cilvēkus, kuri saka, ka viņu ēdiens ir labākais pasaulē. Vai Francijā esi pārņēmusi kādus ēšanas ieradumus?
Francijā sāku ēst gliemežus, kuri man ļoti iegaršojās. Patīk dažādi ēdieni ar sieru, bagetes, kruasāni. Vīnu kultūra tagad ir izplatīta visā pasaulē. Brīvdienās un komandas vakariņās vīna dzeršana bija ierasta lieta. Kad gatavojāmies treniņiem un spēlēm, vīns uz galda nebija.

Jekaterinburgā neesmu mēģinājusi atrast gliemežus (smejas). Sestdien brauksim uz treniņnometni Spānijā. Noteikti ēdīšu jūras veltes. Manuprāt, spāņu virtuve ir pat plašāka nekā frančiem.

Bija kāda lieta, kas sākumā kaitināja?
Pieņēmu visu, kā ir, un necentos to mainīt. Sākumā kaitināja, ka darba dienu pārtraukumos viss ir ciet. Nav pat iespējams aiziet pusdienās.

“Tour de France”. Kas Tev nāk prātā, dzirdot šo vārdu savienojumu?
Cilvēki ar riteņiem, kuri veic daudzus kilometrus. Kad dzīvoju Buržā, “Tour de France” maršruts veda cauri pilsētai. Iela bija aiztaisīta ciet un varēju velobraucienu vērot pa logu. Pati braucu tikai ar velotrenažieri. Domāju, ka vēlāk iegādāšos ērtu riteni, lai varētu daudz braukāt. Ja ir ērts ritenis, sanāk laba atpūta un sports vienlaicīgi. Meklēšu riteni ar ātruma pārslēgumiem, lai vieglāk uzbraukt uz Vanšu tilta (smejas).

Cik populārs ir profesionālais sports Francijā?
Futbols un regbijs Francijā ir populārākie sporta veidi, sieviešu basketbola popularitāti sauktu par viduvēju. Buržā spēles vienmēr ir apmeklētas. Nāk daudzi vecāka gadagājuma cilvēki. Skatītāji bija visur, kur braucu. Pat, ja nebija, kā gribētos, piemēram, Jekaterinburgā lielā zāle gandrīz vienmēr ir pilna. Skaļuma un atbalsta ziņā to var pārspēt tikai trakie Turcijas fani.

Vai Francija sarīkos labu Eiropas čempionātu?
Domāju, ka rīkotāji spēs nodrošināt visu nepieciešamo. Zāļu, kur spēlēt, pietiek, valsts pietiekami bagāta un ar viesnīcām problēmu nav. Viņiem nav nepieciešams izveidot jaunu infrastruktūru, lielākā daļa vajadzīgā jau ir.

Ervē Kudrē par Aneti

“Anete ir viena no labākajām trīspunktu metienu speciālistēm, ko man izdevies trenēt. Būdama kreile, viņa var lieliski uzbrukt laukuma kreisajā pusē. Jau brīdī, kad viņu trenēju, viņa bija lieliska uzbrukumā, bet vēl nebija labākā spēlētāja aizsardzībā. Taču viņa daudz centās nākamajās sezonās, vispirms Buržā, vēlāk Krievijā. Atceros, ka 2007. gadā, kad braucu uz Savienotajām Valstīm, tikos ar “Sun” galveno treneri Maiku Tibo. Konektikutā pavadīju apmēram mēnesi un Tibo zināja, ka divas sezonas biju trenējis Aneti. Ļoti daudz runājām par viņu. Biju priecīgs par Anetes došanos uz Konektikutu, jo Tibo ir ļoti labs treneris.

Anete Mondevilā ieradās, pateicoties Evijai Āzacei, kura klubā jau bija nospēlējusi vienu sezonu. Evija ar kluba prezidentu Danielu Difū runāja par Aneti, jo pazina viņu personīgi kā spēlētāju. Atceros šo lēmumu, jo atbilstoši Francijas virslīgas noteikumiem varējām parakstīt līgumus tikai ar trīs ārzemju spēlētājām. Divas no leģionārēm bija ļoti jaunas – Anetei bija 19 gadu, bet Tatjana Ščegoļeva no Krievijas bija nosvinējusi 20 gadu jubileju. Mums bija ļoti mazs budžets un ļoti jaunas spēlētājas, taču sezona izdevās lieliska. Kopā paveicām labu darbu. Dažreiz nebiju apmierināts ar lietām, ko darīja vai nedarīja Anete, bet esmu pārliecināts, ka darīju visu, lai viņai palīdzētu. Ceru, ka viņa ir apmierināta par Francijā iegūto pieredzi, spēlējot pie manis.”

Vairāk lasi Vīrs, kurš trenēja pusi Latvijas izlases

Par atgriešanos Jekaterinburgā

Eirolīgas mājas spēlē 25. janvārī pret nākamajām čempionēm “Ros Casares” Anete Jēkabsone-Žogota pārrāva kreisā ceļgala priekšējās krusteniskās saites. Divas nedēļas vēlāk, 9. februārī, spēlētājai Vācijas pilsētā Minhenē tika veikta operācija, kurai sekoja pusgadu ilga atveseļošanās. Pavasarī basketboliste atsāka vispārējās sagatavotības treniņus. Maija sākumā UGMK paziņoja par jauna līguma noslēgšanu ar Jēkabsoni-Žogotu.

UGMK 2013

Otrdien, 11. septembrī, sākās UGMK treniņnometne. Urālu lielklubs, sākot no 1992. gada, Krievijas čempionātā nekad nav finišējis zemāk par ceturto vietu, bet pēdējos desmit gados izcīnījis visvairāk titulu. UGMK ir seškārtēja Krievijas čempionvienība (2002, 2003, 2009-2012), pieckārtēja Krievijas kausa ieguvēja (2005, 2009-2012) un Eirolīgas uzvarētāja (2003).

Jēkabsone-Žogota Urālos spēlēs otro sezonu, šoreiz vācu trenera Olafa Langes vadībā. Pirmajā nedēļā viņa rīcībā nebija amerikānietes Kendisa Pārkere, Sjū Bērda un Daiena Taurasi, kā arī poļu centra spēlētāja Evelīna Kobrina, kuras turpina WNBA sezonu. Kādreizējā “TTT Rīga” centra spēlētāja Kvanitra Hollingsvorta komandai pievienosies septembra beigās treniņnometnē Spānijā, bet Olimpiskā vicečempione, Francijas centra spēlētāja Sandrine Gruda ieradīsies oktobra sākumā.

Kādi ir pirmie iespaidi par jauno treneri?
Treneris patīk. Prasīgs, disciplinēts, prot motivēt. Grib, lai atnākot uz treniņu, viss tiktu izdarīts pēc labākās sirdsapziņas. Lai ieguvums būtu katrā treniņā. Patīk, ka Lange pret visām meitenēm izturas vienādi. Neceļ nevienu augstāk par citām, taču jāskatās, kā būs, kad no Amerikas atbrauks WNBA spēlētājas.

Iesildos kopā ar komandu, bet kontakta spēlē vēl nepiedalos. Trenējos individuāli. Tāpat kā Maša (UGMK kapteine, centra spēlētāja Marija Stepanova), kura savainojumu guva divus mēnešus pēc manis. Kopējos treniņos pagaidām piedalās tikai piecas no četrpadsmit pamatsastāva spēlētājām. Treniņi Langes vadībā ir interesanti.

Nedēļas beigās klubs brauks uz nometni Spānijā. Vai tur iziesi laukumā?
Domāju, ka draudzības spēlēs Spānijā nepiedalīšos. Koncentrējos, lai būtu gatava uz sezonas pirmajām spēlēm oktobra vidū, vispirms Krievijā, tad Eirolīgā. Ārzemju nometnē sastāvu papildinās amerikāņu centra spēlētāja Kvanitra Hollingsvorta un piecas meitenes no junioru komandas. Labākajā sastāvā tik ātri vēl nebūsim, piemēram, Marija Stepanova drīzāk izlaidīs pirmās regulārās sezonas spēles.

Kā Tu šobrīd jūties?
Pirmajā vakarā, kad atbraucu uz Jekaterinburgu, pat neticēju, ka pagājuši septiņi mēneši. Laiks paskrēja ātri. Tagad esmu, kur man ir jābūt. No mājām aizbraukt bija grūti. Paspēju pierast, taču esmu priecīga, ka atkal varu skriet un lekt. Darīt, ko māku vislabāk un tikt atalgota par to. Atpūta nāca par labu, lai varētu spēlēt tik labi, cik gribu. Novēli, lai sev un citiem būtu labas domas par sportu!

UGMK pārbaudes spēles

Sestdien, 22. septembrī, komanda izlidos uz Spāniju. 25. septembrī katalāņu kūrortpilsētā Platja d`Aro paredzēta pirmā pārbaudes spēle pret Sabīnes Niedolas pārstāvēto klubu “Cadi ICG Software”. Trešajā oktobrī komandas tiksies La Seu d`Urgell pilsētā.

No 12. līdz 14. oktobrim Jekaterinburgā notiks UGMK kausa izcīņa, kuras pusfinālā “Urālu lapsas” spēlēs pret Ievas Kubliņas pārstāvētajām Ungārijas čempionēm “Gyor”. Otrajā pārī Zanes Tamanes pārstāvētais Orenburgas klubs “Nadezhda” sacentīsies ar Čehijas labāko komandu “USK Praha”. Uzvarētājas tiksies finālā.

Krievijas čempionāta pirmajā spēlē UGMK izbraukumā spēlēs pret Ainara Zvirgzdiņa trenētajām Premjerlīgas debitantēm “Rostov-Don”.