Spānija nav pirmā čempione, kas nākamajā Pasaules kausā izgāžas
Spānijas futbola izlase vakar zaudēja cerības izkļūt no Pasaules kausa finālturnīra apakšgrupas, tiesa, tā nav vienīgā pasaules čempione, kura savu titula aizstāvēšanu izgāzusi pēc pilnas programmas.
Spānija bija uzvarējusi pēdējos trijos lielajos turnīros, kuros piedalījās (ja vien par tādu netiek uzskatīts 2013. gada Konfederāciju kauss, kad finālā zaudēts Brazīlijai). 2014. gada finālturnīrs tai beidzies praktiski jau pēc divām spēlēm, jo mačam ar Austrāliju palikusi vairs tikai gandarījuma vērtība, turklāt pagaidām gūti tikai vieni vārti, tie paši ar apšaubāmi piešķirtu 11 metru soda sitienu.
Taču Spānija nav pirmā pasaules čempione, kura nav spējusi attaisnot uz sevi liktās cerības. Iepriekšējā Pasaules kausā tikpat skaļi (ja ne vēl skaļāk) izgāzās Itālija, kura pamanījās netikt ārā no Jaunzēlandas, Slovākijas un Paragvajas grupas. Tā bija pirmā reize Itālijas vēsturē, kad finālturnīrā netika gūta neviena uzvara un, protams, maksāja darbu trenerim Marčelo Lipi.
Itālijai veiksmīga neizdevās arī 1982. gada titula aizstāvēšana - grupu turnīrā tikai viena uzvara (tā pati grūtā cīņa ar Dienvidkoreju 3:2), bet astotdaļfinālā ar 0:2 tika zaudēts Mišela Platinī Francijai. Tiesa, Itālija ir tikai viena no divām valstīm, kura Pasaules kausu ieguvusi divreiz pēc kārtas - tas tika izdarīts 1934. un 1938. gadā, taču 1942. gadā titula aizstāvēšanu izjauca Otrais pasaules karš.
Vēl pazemojošāka izvērtās Francijas izgāšanās 2002. gadā pēc četrus gadus iepriekš savās mājās iegūtā čempionu goda. Francija zaudēja divos mačos no trim (pret Senegālu un Dāniju, neizšķirts pret Urugvaju) un palika tikai 28. vietā, turklāt kļuva par vienīgo pasaules čempioni, kura nākamajā finālturnīrā nav guvusi nevienus vārtus (Spānija vismaz izvairījusies no šī statistikas ieraksta).
Visu laiku titulētākā futbola izlase Brazīlija savu titulu aizstāvējusi tikai vienreiz (1962.gadā), bet nākamajā finālturnīrā (1966.gadā) iekšējo neskaņu dēļ uzvarēja tikai Bulgāriju un netika ārā no apakšgrupas. Vāju turnīru aizvadīja arī tās zvaigzne Pele, kuram nācās izlaist spēli pret Ungāriju, kurā brazīlieši tika satriekti ar 3:1. Brazīlijai ar apstāšanos ceturtdaļfinālā nācās atmest savas domas par 2002. gada titula aizstāvēšanu, taču Amerikas Savienotajās valstīs izcīnīto 1994. gada Pasaules kausu tā gandrīz pacēla virs galvām arī četrus gadus vēlāk Francijā, piekāpjoties mājiniekiem vien finālā, tiesa, turnīra laikā tika zaudēts Norvēģijai (šis grupas mačs gan vairs nekā neizšķīra) un tikai pendelēs tika pieveikta Nīderlande.
Anglija pagaidām par čempioni kļuvusi tikai reizi - nākamajā finālturnīrā tika veiksmīgi izkļūts no grūtas grupas, tiesa, ceturtdaļfinālā pretim trāpījās Vācija. Anglijas līdzjutējus nez vai arī apmierināja četrās spēlēs gūtie tikai četri vārti un minimālās uzvaras pār Rumāniju un Čehoslovākiju. Savukārt citas PK ieguvējas Argentīna un Vācijas Federatīvā republika (VFR) no lieliem kritumiem nākamajos finālturnīros izvairījušās, turklāt Argentīna 1990. gadā ar pamatlaikā gūtām tikai divām uzvarām septiņos mačos aizcīnījās līdz pat finālam, kurā gan zaudēja. Savukārt Urugvaja pēc 1930. gada uzvaras savās mājās nolēma nemaz nepiedalīties nākamajā finālturnīrā Itālijā, atriebjoties par Eiropas valstu nevēlēšanos piedalīties turnīrā četrus gadus iepriekš.
Kopumā esošā čempione nākamajā finālturnīrā līdz pusfinālam aizcīnījusies septiņas reizes no iespējamajām 17. Ņemot vērā čempiones, kuras piedalījās nākamajā finālturnīrā, tā vidēji ieņēmusi astoto vietu, bet ņemot vērā pēdējos 40 gadus futbola vēsturē - vidēji tikai 11. vieta. Vidēji mačā gūti 1,69 vārti, kamēr zaudēti 1,32, tiesa, šī statistika atkal kļūs sliktāka, ņemot vērā tikai pēdējos 40 gadus - vidēji gūti tikai 1,36 vārti. Vērā ņemtas arī Spānijas pirmās divas spēles Brazīlijā, tiesa, mačā pret Austrāliju vēl būs iespējams vismaz šo rādītāju nedaudz uzlabot.
Pasaules čempionu gaitas, aizstāvot titulu
Gads | Čempione | Pēc 4 gadiem | U-Z-N | Vārti |
---|---|---|---|---|
1930 | Urugvaja | Nepiedalījās | - | - |
1934 | Itālija | Čempione | 4-0-0 | 11:5 |
1938 | Itālija | Nenotika | - | - |
1950 | Urugvaja | 4.vieta | 3-0-2 | 16:9 |
1954 | VFR | 4.vieta | 2-2-2 | 12:14 |
1958 | Brazīlija | Čempione | 5-1-0 | 14:5 |
1962 | Brazīlija | 11.vieta | 1-0-2 | 4:6 |
1966 | Anglija | 8. vieta | 2-0-2 | 4:4 |
1970 | Brazīlija | 4. vieta | 3-2-2 | 6:4 |
1974 | VFR | 6. vieta | 1-4-1 | 10:5 |
1978 | Argentīna | 11. vieta | 2-0-3 | 8:7 |
1982 | Itālija | 12. vieta | 1-2-1 | 5:6 |
1986 | Argentīna | 2.vieta | 2-3-2 | 5:4 |
1990 | VFR | 5. vieta | 3-1-1 | 9:7 |
1994 | Brazīlija | 2. vieta | 4-1-2 | 14:10 |
1998 | Francija | 28. vieta | 0-1-2 | 0:3 |
2002 | Brazīlija | 5. vieta | 4-0-1 | 10:2 |
2006 | Itālija | 26.vieta | 0-2-1 | 4:5 |
2010 | Spānija | ? | 0-0-2 | 1:7* |
*Vēl jāaizvada spēle pret Austrāliju
Izmantotie resursi:
The Official Website of the FIFA World Cup™ -...
+3 [+] [-]
[+] [-]
tik daudz esmu dēļ viņiem cietis
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Var jau būt ka ir kāda staigājošā futbola enciklopēdija (bez Kreipāna), kas atceras visu. Tikai ir cilvēki ,kuriem interesē ne tikai futbols un visu nepatur galvā.
Kopumā šis apskats par PČ startu pēc 4 gadiem man ļoti labi patika un ir sava viela pārdomām.
[+] [-]
Zemāk ir 1978 un 1986,kurus vinnēja Argentīna.
Vēl zemāk vai nākošie ir 1974 un 1990, kurus vinnēja vācieši .
Pēc tam seko 1970 un 1994, kurus vinnēja brazīļi.
Pēc tam 1966 un 1998, kurus vinnēja Anglija un Francija, kuras abas bija rīkotājas.
Tālāk 1962 un 2002, šos vinnēja brazīļi...
Tālāk gan vairs nesakrīt, bet šis čempis 2014. atbilst 1950.gada čempim, kurš arī notika Brazīlijā, bet uzvarēja urugvaja...šoreiz ?
[+] [-]
[+] [-]