''Mettas'' sensācija Muritala: ''Esmu labs, bet varu vairāk''

Par sezonas jaunpienācēju Virslīgā šobrīd kļuvis ''Metta'' jaunieguvums Junusa Muritala, kurš ar pieciem vārtiem piecos mačos ir čempionāta rezultatīvākais spēlētājs. Intervijā raidījumam ''Futbolbumbas'' Muritala pastāstīja vairāk par savu karjeru, nonākšanu Latvijā un karjeras mērķiem.

- Pieņemu, ka neko nezināji par Latvijas līgu. Kādā veidā ievāci informāciju?
- Ja godīgi, nezināju gan. Man bija nigēriešu draugs šeit ''Metta'' – uzdevu viņam dažus jautājumus. Viņš man deva dažas norādes – jā, ka šeit ir grūti. Teicu – nekādu problēmu. Ja ir iespēja spēlēt futbolu, tad ir jādara. Adaptējos šeit ar laiku. Man vajag vēl laiku un es parādīšu, ko spēju, jūs vēl neesat pilnībā redzējuši manu potenciālu.

- Ko tu domā par līgas līmeni? Ja jau tu tik viegli gūsti vārtus, var secināt, ka līga nav pārāk…
- (Pārtrauc) Tas nav viegli! Nē, nē, nav viegli. Jā, varbūt no malas izskatās viegli, bet tā nav. Es to nedaru viens pats, tas ir komandas darbs – mani draugi, mani komandas biedri. Katru dienu pirms spēlēm mēs daudz runājam, trīs dienas pirms spēles. Spriežam, kā būs. Viņi prasa, vai spēšu gūt vārtus, un es atbildu, ja spēsiet iedot man bumbu, es to izdarīšu. Tādā gadījumā varu nogādāt bumbu vārtu tīklā.

- Pastāsti par savu pagātni un kā izvēlējies doties uz Latviju?
- Dažādu apstākļu dēļ nespēlēju Beļģijā un man bija jāsper jauns solis uz priekšu, tāpēc ierados Latvijā. Varbūt tas nav pārāk spožs solis, taču man bija beidzot jāsāk spēlēt. Cilvēkiem jāredz mani spēlējam, jo pagājis ilgs laiks – nespēlēju futbolu aptuveni divus gadus. Bija dažādi iemesli, bet tagad es atkal spēlēju un esmu sajūsmā par to.

- Redzot, cik labs esi, kāpēc pievienojies tieši ''Mettai'', kas ir viena no apakšgala komandām?
- Tāpēc ka man vajadzēja spēles laiku.

- ''Metta'' ir jaunākā komanda Eiropas augstākajās līgās. Tas ir kaut kas specifisks. Kā jūties, spēlējot ar šiem gados jaunajiem puišiem?
- Nav nekā specifiska, nav nekā atšķirīga. Vienkārši ir jāspēlē, tas arī viss. Tas joprojām ir tas pats futbols.

- ''Metta'' ir jauna komanda, kas nav starp favorītēm. Uzbrucējam tādā komandā nav viegli, taču tev tas padodas ļoti labi.
- Jā, nemelošu, tas nav viegli. Nezinu, vienkārši gūstu vārtus un ceru, ka turpināšu to darīt tādā pašā garā, jo tā ir lieta, ko vēlos darīt un ko pieprotu vislabāk.

- Pastāsti gan par šo, gan iepriekšējo spēli, kurās paņēmāt punktus pret lielajām komandām!
- Jā, tās bija sarežģītas spēles. Gan pirms mača pret “Riga”, gan pirms mača pret RFS mēs smagi pastrādājām, un treneris sacīja, ka šis ir mūsu stadions, un mums šajās spēlēs ir jāņem punkti un jāstrādā kā vienotai komandai. Galu galā mums izdevās, un esmu lielā sajūsmā – tas bija labs komandas darbs.

- Pastāsti par saviem tipiskiem vārtiem – vai tie ir ar galvu, ar kājām? Kas ir tavi trumpji?
- Visbiežāk ar kājām, kas ir spēcīgas – protu gūt vārtus vienlīdz labi gan ar labo, gan kreiso kāju. Dažreiz gūstu vārtus arī ar galvu. Taču visbiežāk situ vārtus ar kājām, kas man ir tiešām bīstamas.

- Vai tu jūti ažiotāžu ap sevi, ņemot vērā, ka gūsti vārtus un esi viens no labākajiem snaiperiem līgā?
- Neņemu to galvā, jo, ja ir par daudz haipa ap mani, tas var sagrozīt galvu. Mēģinu uztvert visu ar vēsu prātu. Jā, es zinu, ka pašlaik esmu labs, taču man jākļūst vēl labākam un jāstrādā katru dienu. Man ir jāpanāk, ka gūstu vārtus nepārtraukti.

- Uz ko tu mērķē nākotnē, ja šeit turpināsi gūt vārtus?
- Ja godīgi, pašlaik neko daudz nevaru pateikt. Pirms sezonas beigām man jārod iespēja tikt atpakaļ Eiropas futbolā, jo nāku no Beļģijas. Pašlaik esmu priecīgs, ka atkal spēlēju futbolu, taču plānoju tur atgriezties, cik drīz vien būs iespējams.

- Par kurām līgām tu sapņo?
- Vēlētos spēlēt Bundeslīgā un jo sevišķi Anglijā.

- Minēji, ka tev šobrīd ļoti svarīgs ir spēles laiks. Taču vai arī treniņos ar šiem treneriem, personālu vari augt?
- Jā. Viņi ir ļoti labi un jauki pret mani. Godīgi. Viņi nepārtraukti mani virza uz priekšu. Brīžiem jūtos saguris, bet viņi saka, ka es varu to izdarīt, tikai jāturpina strādāt un būšu pašā augšā. Viņi daudz ar mani runā. Viņi saka, ka saprot manu nogurumu un ka nav viegli, taču šis darbs ir jāpaveic un tad redzēšu rezultātu vēlāk. Un pašlaik solīti pa solītim tā arī notiek.

- Vai biji pārsteigts, ka šai līgā ir tik daudz nigēriešu, un pāris no viņiem pārcēlās uz stiprākiem čempionātiem? Ofors pārcēlās uz MLS, Arokodare devās uz ''Koln''.
- Jā, es zināju par nigērieti, kurš pārcēlās uz MLS. Viņš bija un joprojām ir mans draugs. Mēs draudzējāmies Nigērijā un tur arī spēlējām kopā. Arī šis puisis no Valmieras, Tolu Arokodare, bija mans draugs – arī ar viņu kopā spēlējām Nigērijā. Jā, viņiem palaimējās šeit nokļūt un sevi pierādīt. Un, jā, tagad viņi ir prom. Man ir grūtāk, jo kādu laiku neesmu spēlējis futbolu.

- Kurš bija labāks, kad spēlējāt Nigērijā, - tu vai Tolu?
- Man nav atbildes uz šo. Tolu spēlēja Valmieras komandā, kas ir labāka nekā ''Metta''. Taču, kā jau teicu, es strādāju, un ar darbu nāks arī rezultāti. Arī Tolu daudz strādāja un viņam apkārt Valmierā netrūka kvalitatīvu spēlētāju.

- Pret kuru Mettas aizsargu treniņos klājas visgrūtāk?
- Neviens no viņiem man nav sarežģīts. Es viņus nogalinu.