Mārtiņš Meiers: "Aizbraucu projām, un Sibīrijā kļuva silti"

Izlases pamatcentra veikums ir bijis viens no nozīmīgākajiem Pasaules kausa kvalifikācijas kampaņā. Jūrmalnieks valstsvienības labā pūlējies tik daudz, ka pērn sasniedza 100 aizvadīto spēļu robežu Latvijas kreklā. Pašreizējā izlases modelī lielāka pieredze ir tikai Jānim Blūmam (167), Jānim Strēlniekam (110) un Dairim Bertānam (107).

Meiers kopā ar Blūmu un Ojāru Siliņu ir trīs spēlētāju pulkā, kuri kvalifikācijā aizvadījuši vismaz astoņas spēles. Centra spēlētājs turnīrā sametis visvairāk punktu (117), izcīnījis visvairāk atlēkušo bumbu (51), iemetis visvairāk metienu no spēles (42), realizējis visvairāk brīvmetienu (33), bloķējis visvairāk metienu un vispār izdarījis pietiekami, lai septembrī brauktu uz Ķīnu.

”Enisey” (klubs nosaukts Sibīrijas dižupes vārdā) 11. februārī Tallinā spēlēja pret “Kalev/Cramo”. Vai pēc tam vēl lidoji uz Krasnojarsku?
Klubs atļāva no Tallinas doties uz mājām – pirms darba izlasē varēju pāris dienas atpūsties. Ļoti forši, ka nebija nekur jābrauc.

Atpūties no Sibīrijas sala?
Kad braucām projām no Krasnojarskas, bija mīnus desmit. Tagad kļuvis daudz siltāk, temperatūra gandrīz kā Latvijā. Interesanti sanāca – aizbraucu projām un Sibīrijas ziema atkāpās (smejas).

Kā bija aukstākajos mēnešos? Zāle darbojās, automašīna klausīja?
Mājas zālē ir ļoti silti, arī ar braukšanu problēmu nebija. Aukstums gan pamatīgs – mīnus trīsdesmit. Tik aukstā laikā apkārt nestaigāju.

Vai patīk spēlēt pie trenera Oļega Okulova?
Nekādu problēmu. Cenšos mazāk kļūdīties – tas ļauj iegūt labu spēles laiku un rezultātu. Esam pozīcijās, lai cīnītos par VTB līgas “play-off”.

Trenerim Okulovam izveidojušās ciešas saites ar Latviju. Esi to sajutis?
Viņam Latvijā ir daudz draugu – pazīstami treneri. Vasarā klubam bija treniņnometne Rīgā, braucām arī uz Lietuvu. Pārliecinājos, ka trenerim Latvija ir diezgan tuva.

Vai treneris iesaistās individuālajā darbā ar garajiem spēlētājiem?
Treneris Okulovs vairāk strādā ar mazajiem spēlētājiem. Ar garajiem vairāk darbojas otrais un trešais treneris, taču saņemam arī galvenā trenera uzdevumus.

Teici, ka “Enisey” var pacīnīties par VTB līgas izslēgšanas spēlēm.
Tas ir viens no komandas mērķiem. Mums vajadzēja uzvarēt Tallinā – tad būtu daudz drošākas pozīcijas. Nenospēlējām pietiekami labi un zaudējām.

Arī Rīgā pret VEF būs viena no izšķirošajām spēlēm.
Uz Rīgu brauksim aprīļa sākumā – protams, lai uzvarētu.

Cik bieži redzi ģimeni?
Pēc izbraukuma spēles Astanā palīdzēju sievai ar mazo un suni atbraukt uz mājām. Klubs atļāva no Rīgas doties taisnā ceļā uz Poliju. Iepriekš biju pagriezis labās kājas potīti un varēju Latvijā nedaudz paārstēties.

Tavs komandas biedrs – saspēles vadītājs Džons Robersons – no Tallinas devās uz Maiami, lai bildinātu zviedru spēlētāju Idu Andešoni (Ida Andersson, spēlē NCAA otrās divīzijas komandā “Barry University”).
Tas bija ļoti forši. Viņš parūpējās par pārsteigumu – draudzene nezināja par viņa gaidāmo braucienu. Internetā publicētajā video var redzēt, ka tas izvērtās par ļoti patīkamu notikumu. Džons nav liels runātājs, taču ļoti draudzīgs – ar viņu izveidojies ļoti labs kontakts.

Video: Meiera komandas biedrs Robersons 13. februārī Maiami bildina Idu Andešoni

Mūsu pirmā pretiniece Spānija arī pārsvarā spēlē bez Eirolīgas spēlētājiem. Ko zini par viņiem?
Par pretinieku sastāvu nav jādomā – zinām, ka uzvaras izcīnīšanai būs smagi jāstrādā. Pirms spēles neko savā labā ierēķināt nevaram, taču darīsim visu iespējamo.

Potītes savainojums vēl liek par sevi manīt?
Trīs nedēļas pēc notikušā sekas vēl bija jūtamas – nedaudz zaudēju ātrumu. Domāju, ka līdz piektdienai labi patrenēšos, kārtīgi izskriešos un ieiešu ritmā. Atbraucot mājās, trenējos dažādās vietās, lielāko uzmanību veltot fiziskajam darbam – muguras nostiprināšanai, svariem, skriešanai.