Kazakevičs: "Ceru, ka nākamgad jūs un paši sevi priecēsim daudz biežāk"

- Būšu diezgan lakonisks. Gribu apsveikt komandu ar uzvaru. Kā jau bija gaidāms, spēle nebija vienkārša, neskatoties uz pārliecinošo rezultātu. Apsveicu puišus, apsveicu visu komandu un no savas puses gribu pateikt paldies mūsu līdzjutējiem, kuri novēlēja mums veiksmi un atbalstīja mūs. Tas mums bija ļoti būtiski.

- Vai pirms spēles gaidījāt, ka pārākums būs tik liels? (Andoras žurnālista jautājums)
- Gatavojāmies tam, ka gribējām spēlēt pietiekami aktīvu un agresīvu futbolu un uzspiest pretiniekiem savu spēles stilu. Taču atkārtošu, ka, neskatoties uz pārliecinošo rezultātu, līdz otrajiem gūtajiem vārtiem spēle bija nervozā gultnē. Tā ka gatavojāmies tieši tādai spēlei uzbrukumā, bet, ņemot vērā, ka jau pirmajā spēlē mums ne tik labi veicās ar momentu realizāciju, skaidrs, ka līdz otrajiem vārtiem zināma nervozitāte bija. Kā jau teicu, gaidījām grūtu spēli, un tā nemaz nebija vienkārša. Skaidrs, ka otrajā puslaikā, gūstot otros vārtus un tālāk turpinot palielināt pārsvaru, spēle kļuva vieglāka, to vairāk kontrolējām. Tādēļ tas var radīt mānīgu priekšstatu, ka spēle izvērtās viegla. Tā nebija viegla, bet mūsu pārsvars bija diezgan jūtams.

- Jau no sākuma visi metās uz priekšu un spēlējām ar tādu agresivitāti, kādu neatceros redzējis. Loģiskais jautājums: kādēļ tā bija tieši šodien, bet ne jau iepriekšējās spēlēs?
- Visas spēles ir dažādas, un šajā vēlajā vakara atļaušos runāt vairāk par šodienas spēli. Tāds bija arī plāns. Sākām agresīvi, aktīvi, bija būtiski jau no pirmajām spēles minūtēm pārņemt iniciatīvu, lai neļautu pretiniekiem veidot pretspēli un nosist tempu. Tādēļ šis pirmais vārtu guvums, bez šaubām, bija ļoti vērtīgs. Tāds arī bija konkrētais šodienas spēles plāns. Skaidrs, ka katra spēle atšķiras gan mūsu funkcionālā stāvokļa, gan pretinieku spēles stila dēļ, tādēļ katrā spēlē ir mazliet cita stratēģija. Runājot par šodienas spēli, tāda arī bija galvenā ideja – ļoti labi, ka tā vainagojās ar vārtu guvumu pašā sākumā.

- Kā šo spēli kvalitātes ziņā vari salīdzināt ar pārējām piecām Nāciju līgas spēlēm?
- Kā jau teicu, katra spēle ir atsevišķs stāsts. Redzam, ka tieši pret Andoru, ja salīdzina pirmo spēli pret viņiem un otro, šīs spēles pluss bija tas, ka šoreiz jau bijām labāk organizēti, ilgāku laika periodu pavadījuši kopā, un kaut kādos brīžos sadarbības uzbrukumā bija kvalitatīvākas nekā pirmajā spēlē pret Andoru. Atsevišķas spēles Nāciju līgā bija, manuprāt, tikpat kvalitatīvas kā šī, bet rezultāts varbūt nebija tik veiksmīgs mums. No kvalitātes viedokļa teikšu, ka šī bija pietiekami laba spēle gan no rezultāta, gan kvalitātes viedokļa, ņemot vērā arī pretinieku un to, cik grūti pret šo pretinieku – īpaši izbraukumā – ir spēlēt, bet arī vairākas citas spēles mums padevās ne sliktāk, taču tās diemžēl nedeva gaidīto rezultātu.

- Vai visi futbolisti saprata, ka nevajadzēja ielaisties provokācijās, jo jau pirmās minūtes bija diezgan smagas un arī beigās Gutkovskis, kuram jau bija slikta pieredze pret Andoru, pretiniekiem parādīja pāris rupju žestu?
- Protams, par to runājām un gatavojām komandu, ka šajā ziņā jāņem vērā Andoras specifika. Arī spēles laikā katram spēlētājam mēģinājām to atgādināt vēlreiz, bet meklējām līdzsvaru, lai arī mēs paši būtu mazliet aktīvāki kontakta spēlē. Iespējams, emocijās kādam pietrūka savaldīšanās, bet kopumā nepadevāmies provokācijām un neļāvām pretiniekiem nosist spēles tempu, kas arī vainagojās ar vārtu guvumiem.

- Ko pēc spēles ģērbtuvē teici futbolistiem?
- Neko vēl neteicu. Apsveicu čaļus ar uzvaru un to, ka šodien tikām galā ar šo uzdevumu. Garākai analīzei pēc spēles ģērbtuvē vēl nenodevāmies, un mēs to uzreiz pēc spēles parasti arī nedarām. Bija apsveikumi komandā par izpildīto spēles uzdevumu.

- Pabeidzot tēmu par pretinieka specifiku un provokācijām. Šķita, ka spēlētāji ir pozitīvā nozīmē uzvilkti un labi atbildēja andoriešiem, parādot, kurš ir saimnieks. Labumu deva tieši šī pieeja par pretī došanu, nevis provokāciju ignorēšanu?
- Jā, par to mazliet runājām arī preses konferencē pirms spēles, ka ir būtiska gan aktīva soliņa darbība, gan arī saprātīga darbība laukumā. Ļoti būtiski bija nepārspīlēt, lai nebūtu daudz lielu paužu un mēs to nedarītu pārāk daudz. Man izskatās, ka šo līdzsvaru sasniedzām gandrīz labi un neļāvām pretiniekiem aizvilkt tiesnesi viņiem izdevīgā virzienā. Bija abpusējs spiediens un nepiekāpība, un tas bija viens no priekšnosacījumiem, lai varētu šodien sasniegt veiksmīgu rezultātu. Tas, manuprāt, nostrādāja labi.

- Cerams, visi iztika bez traumām? Zjuzina maiņa bija plānota tik agri?
- Zjuzina gadījumā viņa maiņa bija saistīta ar savainojumu, viņš nevarēja turpināt spēli. Viņš atkal sajuta veco savainojumu, kuru ārstēja, pirmo puslaiku vēl nospēlēja, bet pārtraukumā teica, ka jūt, ka ļoti ilgi nevarēs nospēlēt. Tādēļ jau pārtraukumā gatavojām Saveļjeva maiņu. Visi pārējie vismaz šobrīd ir veseli, nekādu traumu nav – šajā ziņā tik smagā spēlē esam tikuši galā bez [jauniem] savainojumiem. Arī tas ir pozitīvi.

- Vai Krollim bija jāsit pēdējā pendele?
- Tā jau bija situācija laukumā pēc maiņām – lēmumu pēc situācijas pieņēma komandas kapteinis [Antonijs Černomordijs] kopā ar spēlētājiem un, domāju, pieņēma labu lēmumu. Raimonds nopelnīja labu 11 metru soda sitienu un arī veiksmīgi iesita. Nē, nē, tas bija lēmums laukumā atbilstoši situācijai, jo tanī brīdī, kad Gutkovskis un Jānis Ikaunieks bija nomainīti, būtu rīkojušies atbilstoši situācijai. Krišs Kārkliņš bija viena opcija, bet esošajā situācijā Raimonds nopelnīja 11 metru soda sitienu un tika nolemts, ka viņš to arī izpildīs.

- Vēl viens jautājums par asumiem. Visizteiktāk komandas biedru pēc provokācijas aizstāvēja Daniels Ontužāns. Vai neilgajā kopdarba laikā bija izdevies ievērot arī šādu viņa gatavību mesties asumos?
- Nē, iepriekš tādas informācijas nebija, un viņu pašlaik tikai vēl pamatīgāk iepazīstu savstarpējā kopdarbā. Kopumā, ja to līdzsvaro un ir tāda vēlme aizstāvēt komandas biedru un iesaistīties, tas, manuprāt, ir pozitīvi. Vienkārši ir jāspēj kontrolēt, kurā brīdī un kādā veidā mēs to darām. Jauniem spēlētājiem tas vēl citreiz jāmācās, bet viņš kopumā iepriekšējās spēlēs darbojās aktīvi un agresīvi gan divcīņās, gan arī tādās situācijās, kur vajadzēja parādīt pozīciju attiecībā pret komandas biedriem. Man šķiet, ka tas ir pozitīvs signāls, un tādi spēlētāji mums laukumā ir vajadzīgi. Tas viņam noteikti nav mīnuss, bet gan pluss.

- Vai dažos vārdos var rezumēt šo ciklu un šos trīs mēnešus?
- Rezumējot pavisam īsumā, protams, ka pirmām kārtam neizdevās sportiskais rezultāts. Turnīra tabulā neesam tur, kur gribētu būt. Domāju, ka ir dziļāks apstākļu kopums. Pirmkārt, tieši laika trūkums, jo domāju, ka šodien komanda bija krietni gatavāka spēlei pret Andoru, nekā tas bija pirmajā spēlē. Lai gan arī šajā pirmajā spēlē, neskatoties uz situāciju, mūsu pienākums bija iegūt trīs punktus. Skaidrs, ka šis laiks nebija viegls, izaicinājumu ir daudz un ir paņemamas gan pozitīvas, gan negatīvas lietas gan rezultātu, gan arī atsevišķu spēles komponentu ziņā. Bet, manuprāt, arī ļoti būtiski bija šodien uzvarēt un uzvarēt tā, kā tas izdevās, komandai sajust zināmu pārliecību, jo, lai arī Andoras izlase nav pati spēcīgākā pretiniece, mums šeit vienmēr ir klājies grūti un ne tikai mums. Tā ka ceru, ka tas būs labs dzinulis nākamajiem soļiem un mēs ar savu spēli un rezultātu nākamā gada griezumā daudz biežāk spēsim priecēt gan jūs, žurnālistus, gan līdzjutējus, gan pirmām kārtām arī pašiem sevi, nekā tas izdevās šajā rudenī.