No kā sastāv Igaunijas izlases kauli?

Kas veido izlases rezultātus? Plašākā izpratnē (ilgtermiņā), protams, futbola saimniecība kā tāda, ar kuru saprotu infrastruktūras sakārtotību, labus jaunatnes trenerus, dažāda līmeņa un vecuma turnīru organizētību utt. Šaurākā izpratnē (īstermiņa) to veido konkrēti spēlētāji attiecīgajā brīdī. Mēģināju apjaust tieši to īstermiņa lietu, proti, kādā veidā (kādi spēlētāji) tad sasniedza Igaunijai to, ko sasniedza – 2. vietu C grupā, kvalificējoties „play-off”.

Pavisam aizvadītajās 10 spēlēs „Euro2012” ietvaros Igaunijas izlases sastāvā laukumā izgājuši 24 futbolisti (pēc pamatpozīcijas 1 vārtsargs, 10 aizsargi, 7 pussargi un 6 uzbrucēji), taču vismaz trīs mačos piedalījušies vien 15 spēlētāji (1 vārtsargs, 4 aizsargi, 6 pussargi, 4 uzbrucēji), kurus tad arī var saukt par kodola veidotājiem.

Piezīmes: P - pamatsastāvā, M - uz maiņu. Attēlota visu spēlētāju dalība "Euro2012" atlases cikla 10 spēlēs, beigās sasummējot, cik katrs futbolists spēlēs piedalījies (iekavās - cik no tām, nākot uz maiņu).

Treneris, agrākie treneri
Bez laba trenera igauņu panākumi nebūtu iespējami. Šobrīd pie izlases stūres ir vietējais speciālists Tarmo Rūtli (57 gadu vecs). Pirms tam trenējis „Flora” (1999./00), „Levadia” (2003.-2008.), 2000. gadā arī Igaunijas izlasi. Iespējams, viņam lielā panākuma sasniegšanā palīdzēja arī iepriekšējie ārzemju treneri – holandietis Arno Paiperss trenēja Igaunijas izlasi no 2000. līdz 2004. gadam, viņa tautietis Jelle Gūss no 2004. līdz 2007. gadam, dānis Vigo Jensens 2007. gadā. Tiesa, šie trīs ārzemju treneri turpmāk savā karjerā skaļos amatos netika.

Vārtsargs
Visās 10 spēlēs no zvana līdz zvanam vārtus nemainīgi sargāja Sergejs Pareiko. Dzimis Tallinā, no 15 līdz 24 gadu vecumam spēlējis Igaunijā (pa vidu gan viens gads pavadīts Itālijas zemā līgā), tad 2001. gadā pārcēlās uz Krieviju, kur palika līdz pat 2010. gadam, šajā garajā posmā pārstāvot tikai divus klubus, „Rotor” un „Tomsk” un spēlējot tikai Premjerlīgā (165 mači 9 gados). Šī gada februārī pārcēlās uz Polijas klubu „Wisla”, pavasarī kļuva par valsts čempionu, šovasar ar Krakovas komandu bija arī Rīgā, spēlējot pret „Skonto” (mūsējie zaudēja ar 0:1). Viens no retajiem vārtsargiem Polijā, kuru šosezon neizdevās pārspēt Rudņevam. Toties Lukjanovs gan noorganizēja vārtus pret Pareiko (video). Par Igaunijas pamatvārtsargu kļuva 2009. gadā tikai 32 gadu vecumā (tagad ir 34, janvārī būs 35), kad karjeru izlasē beidza slavenais Marts Poms, nospēlējis 31 spēli.

Aizsargi
Aizsardzībā ir izteikts aizsargu kvartets, katrs nospēlējis 8-10 spēles (izlaišana lielākoties saistīta ar diskvalifikācijām). Kapteinis un īstens līderis laukumā ir 32 gadus vecais Raio Pīroja. Igaunijā dzīvoja līdz 2004. gadam, tad nedaudz uz īres tiesībām uzspēlēja norvēģu „Valerenga”, līdz 2004. gadā kļuva par pilntiesīgu cita Norvēģijas kluba „Fredrikstad” spēlētāju. Lielākoties klubs ieņēma vietas tabulas otrajā pusē un 2009. gadā izkrita no Norvēģijas augstākās līgas, taču pērn, tieši Pīrojam iesitot divus vārtus „play-off”, izdevās atgriezties Elitē. Pirms šīs sezonas beidzot pameta Norvēģiju, pārceļoties uz holandiešu „Vitesse” – pēc deviņām kārtām klubs 18 komandu konkurencē ieņem augsto 4. vietu, taču 1.90m garais Pīroja jaunās vienības rindās... spēlējis tikai reizi, uznākot uz maiņu 89. minūtē. Nelīdz pat varenā pieredze izlasē – 108 spēles kopš 1998. gada.

Īpašu uzmanību pelnījis Enars Jāgers. Šis aizsargs ir tikai 26 gadus vecs, taču izlasē paspējis aizvadīt jau 84 spēles (debitēja 17 gadu vecumā)! Nav izlaidis nevienu spēli „Euro2012” ciklā. Jāgeram pirmais ārzemju klubs bija Maskavas „Torpedo” jau 21 gada vecumā, vēlāk spēlējis arī „Aalesund”, tad uz pusgadu nesekmīgi pārcēlās uz itāļu B Sērijas klubu „Ascoli” (netika pamatsastāvā) un 2010. gada martā atgriezās labi iepazītajā „Aalesund” (4. vieta Norvēģijā pērn, šogad ap 10. vietu), kaut viņu gribēja arī MLS klubs Ņujorkas „Red Bulls”. Viens no Eiropā pazīstamākajiem igauņu futbolistiem ir cits aizsargs Ragnars Klavans. Viņam drīz būs 26, un kopš 2009. gada Klavans pārstāv labi zināmo Nīderlandes klubu „AZ Alkmaar” (pirms tam gandrīz 100 spēlēs sevi pierādīja citā holandiešu vienībā „Heracles”), 2009. gada septembrī kļūstot par pirmo igauni, kurš spēlējis UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā. Šobrīd „AZ Alkmaaar” ir Nīderlandes čempionāta līdere, tiesa, Klavans pamatsastāvā izgājis tikai vienreiz. Toties Eiropas līgas grupu turnīrā piedalījies abās spēlēs. Klavana tētis Dzintars Klavans tāpat spēlējis izlasē un 1993. gadā ticies arī ar Latvijas izlasi.

Visbeidzot igauņu aizsardzības kvartetu noslēdz Tāvi Rāns, kurš vienīgais spēlējis tikai pieticīgos klubos. Vispirms ukraiņu „Volyn”, tad leišu „Ekranas”, azerbaidžāņu „Neftchi”, krievu „Baltika”, bet tagad ķīniešu „Tianjin Songjiang”, kas bez īpašām sekmēm spēlē tikai valsts 2. spēcīgākajā līgā. Bēdīgi slavens ar savos vārtos neveiksmīgi iesistu bumbu 2007. gada mačā pret Angliju (video). Tieši Rāns ar kapteini Pīroju veido tik svarīgo centra aizsargu duetu.

Pussargi
Lielākoties igauņi spēlē ar četriem pussargiem, un šīs četras pozīcijas visbiežāk aizņēmuši pieci vidējās līnijas spēlētāji. Visos 10 mačos piedalījies Dmitrijs Kruglovs, kuram pagājušā spēle Ziemeļīrijā bija 70. izlases sastāvā. Interesanti, ka Kruglovs izlasē debitēja 2004. gadā PK2006 atlases mačā Rīgā pret Latviju (2:2), uznākot uz pēdējām piecām minūtēm. Ja runājam par viņa klubu karjeru, pēc pāris gadiem „Levadia” komandā par viņa pirmo ārzemju klubu 2005. gadā kļuva Maskavas „Lokomotiv”, kurā trīs gadu laikā gan izdevās aizvadīt tikai 10 spēles, tiekot izīrētam vispirms uz „Kuban”, bet pēc tam uz Azerbaidžānas „Neftchi”. 2008. gadā viņš kļuva par pilntiesīgu „Neftchi” spēlētāju, bet 2010. gadā kļuva par Ģirta Karlsona un Andreja Rubina komandas biedru Baku „Inter” sastāvā. Pirms šīs sezonas nolēma pāriet uz spēcīgāku čempionātu, uzvelkot Krievijas Premjerlīgas kluba „Rostov” kreklu. „Rostov” sastāvā viņš spēlē neregulāri (pie tam kā aizsargs, nevis pussargs), bet komanda ieņem 10. vietu, tādējādi sezonas otrajā pusē nāksies cīnīties par palikšanu. Deviņas spēles nospēlējis 23 gadus vecais Sanders Puri, kurš arīdzan izauga „Levadia” jauniešu sistēmā (Igaunijas čempionātā viņš ‘pirmos vārtus iesita, nupat kļuvis 17 gadus vecs), spēlējis visās Igaunijas jauniešu izlasēs, bet ar ārzemju iekarošanu arī viņam pagaidām neveicas – Grieķijas „Larissa” nenostiprinājās, tad tika izīrēts Polijas „Korona”, tagad izīrēts ungāru „Lombard Papa” (šim klubam pieder mūsu futbolists Vadims Žuļevs).

Lielākā Igaunijas zvaigzne šajā kvalifikācijas ciklā ir Konstantīns Vasiļjevs, kurš ir uzbrūkošais pussargs un guva piecus no 15 igauņu vārtiem „Euro2012” atlasē (pavisam izlasē 14 vārti), arī abus Ziemeļīrijā (2:1), uznākot vien uz maiņu. Augumā mazais (1.75m) Vasiļjevs ir ļoti ātrs ar lielisku tālsitienu. Izcili tāli raidījumi viņam padevušies ne tikai šajā kvalifikācijas turnīrā, bet arī agrāk (vārti pret Uzbekistānu šeit, savukārt pret Armēniju šeit). Arīdzan „Levadia” produkts, bet no 2007. līdz 2011. gadam spēlēja Slovēnijas klubā „Nafta”, ieņemot stabilas vietas, 6.-8. Šī gada februārī pārvācās uz spēcīgāku šīs valsts klubu „Koper”, pavasarī izcīnot bronzu, bet kopš augusta ir Krievijas „Amkar” īpašums – Permas komandā nospēlējis ļoti maz, jo traucē savainojumi.

Vēl Igaunijas izlases nozīmīgs pussargs ir Aleksandrs Dmitrijevs, kurš pēc spēlēšanas Igaunijas čempionātā no 2008. gada līdz 2011. gada februārim pārstāvēja Norvēģijas klubu „Hønefoss” – komanda spēlēja pēc spēka 2. līgā un tikai 2010. gadā uz vienu sezonu iegriezās augstākajā līgā, no tās uzreiz izkrītot. No šī gada februāra Dmitrijevs spēlē Krievijas 1. divīzijas klubā „Ural”, ieņemot augsto 3. vietu starp 20 vienībām. Vismazāk pie teikšanas no minētajiem pieciem pussargiem ticis Martins Vunks, kurš lielāko karjeras daļu pavadījis Igaunijā, 2010. gadā nedaudz apostīja Zviedrijas pēc spēka 2. līgu „Syrianska”, uzvarot tajā, bet šosezon spēlē Kipras čempionātā „Nea Salamis” (šobrīd 5. vieta, pavisam tuvu vadošo kvartetam).

Uzbrucēji
Tikai pirmajā Igaunijas spēlē pamatsastāvā iznāca visu laiku rezultatīvākais izlases spēlētājs Anderss Opers (121 spēlē 36 vārti), kurš tagad ir bez kluba, bet regulāri spēlējuši četri citi uzbrucēji. Tarmo Kinks ir stabilākā vērtība, šai ciklā guva divus svarīgus vārtus (izlīdzināja Serbijā, beigās 3:1, izvirzīja vadībā Igauniju mājās pret Ziemeļīriju pie rezultāta 1:1, beigās 4:1). Trīs gadus Kinks bez spēļu prakses pavadīja Maskavas „Spartak” sistēmā, bet vēlāk no 2008. līdz 2010. gadam pārstāvēja ungāru „Győri ETO”, 2010. gada pavasarī jūtami palīdzot komandai izcīnīt 3. vietu – Kinkam kopā 40 spēlēs 15 vārti (sezonā, kad Artjoms Rudņevs ZTE labā iesita 14 vārtus, Kinks atbildēja ar 12). No Ungārijas Kinks 2010. gada vasarā pārcēlās uz Anglijas Čempionāta klubu „Middlesbrough”, kas šajā sezonā šobrīd ieņem augsto 3. vietu. Tur Kinks sākumā lielākoties nāca uz maiņu, bet šosezon nav nospēlējis nevienu pašu minūti, pēdējā laikā netiekot pat „Middlesbrough” pieteikumā. Kinks, līdzīgi kā Vasiļjevs, bieži gūst skaistus vārtus ar tālšāvieniem. Tieši Kinks pērn ar fantastisku sitienu izlīdzināja rezultātu Serbijā, pēcāk igauņiem sensacionāli uzvarot ar 3:1.

Pēdējā laikā vietu sākumsastāvā izkarojis 1.96m garais Jarmo Ahjupera. Viņš pēc Igaunijas čempionāta 2009. gadā pārcēlās palīgā Kinkam ungāru „Győri ETO”, pēc tam uz īres tiesībām spēlēja citā ungāru klubā „Ujpest”, bet šovasar atgriezās „Győri ETO”. 12 kārtās Ungārijas čempionātā viņam divi vārti, bet izlasē pagaidām nav iesitis. Labāk iet Pērnavā dzimušajam Sergejam Zeņovam, kuram kopā izlasē pieci vārti, bet šajā ciklā divi – pret Itāliju (izvirzīja igauņus vadībā, beigās 1:2) un Ziemeļīriju (4:1). Zeņovs pēc spēlēšanas Igaunijā 2008. gadā pārcēlās uz ukraiņu „Karpaty”, kur spēlē arī šodien. Ļvovas komandā Zeņovam ir liels spēles laiks, taču ar īpašu rezultativitāti viņš gan neizceļas. Pēdējās divās sezonās „Karpaty” Ukrainas čempionātā ieguva augsto 5. vietu, pērn spēlējot arī Eiropas līgas grupu turnīrā. Šosezon pēc 13 kārtām tikai 22 gadus vecajam Zeņovam ukraiņu Premjerlīgā divi vārti. Tāpat divi vārti „Euro2012” atlasē Kaimaram Sāgam – abi kompensācijas laikā, kas arī nav brīnums, jo četrās no savām septiņām spēlēm viņš nācis uz maiņu. Viņš Igaunijas čempionātu pameta 2008. gadā 20 gadu vecumā, pārceļoties uz dāņu „Silkeborg”, kur spēlē arī šodien. Minētais klubs tikai 2009. gadā atgriezās spēcīgāko sabiedrībā, pēdējās divās sezonās ar Sāgu ierindā Elitē izcīnot 8. un 5. vietu. Šosezon Sāgs ir viens no retajiem, kurš piedalījies visās Dānijas čempionāta 12 spēlēs „Silkeborg” sastāvā, guvis gan tikai vienus vārtus.

Secinājums
Igaunijas izlases pamatsastāva spēlētāji lielākoties spēlē visai pieticīgos klubos, bez tam viņu loma komandā nereti ir maznozīmīga. Kas palīdzēja izcīnīt 2. vietu? Igaunijas futbola saimniecību nepārzinu, bet minējumi varētu būt: 1) savstarpējā sapratne (gandrīz visi kopā izlasē spēlē jau vairākus gadus), 2) treneris, 3) iepriekšējie holandiešu/dāņu treneri, 4) tālsitieni (un daudzie mēģinājumi, par ko liecina Igaunijas 5. vieta starp visām 53 izlasēm „Euro2012” ciklā neprecīzo sitienu skaita ziņā), 5) cīņasspars (maču pēdējās 10 minūtēs Igaunija guva 7 no saviem 15 vārtiem(!!!), tai pat laikā neielaižot nevienus!), 6) veiksme (divi vārti kompensācijas laikā un izrauta uzvara pār Fēru salām, neieskaitītais serbu vārtu guvums Tallinā mača beigās pie 1:1, mājas uzvarā 4:1 pār ziemeļīriem divas ļoti rupjas pretinieku kļūdas, pret tiem pašiem ziemeļīriem viesos līnijtiesneša paceltais karodziņš, kas samulsināja mājiniekus Vasiļjevam izraujot 2:1).

Spēļu statistika un video

Noslēgumā vēl pāris mani jautājumi un igauņu futbola kvēla līdzjutēja Aina Vosu atbildes uz tiem:
Vai Igaunijas izlasei palīdzēja ārzemju treneri, ieviešot citādu filozofiju?
Domāju, jā, viņi ieviesa izlasē jaunu filozofiju. Izlase kļuva labāka un labāka, taču vienā brīdī progress apstājās. Tagad izlasi vada Rūtli, kurš lieliski pazīst spēlētājus, un tas palīdz sasniegt rezultātus. Savukārt Arno Paiperss drīzumā kļūs par Igaunijas izlases direktoru, kas gan oficiāli vēl nav apstiprināts.

Vai Igaunijas 2. vieta ir loģiska vai drīzāk veiksme?
Domāju, drīzāk loģiska, taču arī bez veiksmes neiztika. Mūsu spēlētāji aizvien biežāk pārstāv labus ārzemju klubus. Mums nekad nav bijis tik daudz spēlētāju Eiropas komandās. Taču ļoti daudzus vārtus iesitām spēļu izskaņās, tātad arī veiksme bija nozīmīgs faktors. Redzēsim, kā klāsies nākamajā ciklā.

Vai kāds ticēja šai 2. vietai pēc zaudējuma Fēru salās?
Domāju, neticēja neviens, arī spēlētāji un treneris ne. Bija grūti par ko tādu sapņot. Pat vēl pirms turnīra sākuma neviens tam neticēja, jo mūsu grupā bija trīs izlases (Itālija, Serbija, Slovēnija), kas piedalījās PK2010 finālturnīrā.

Kāpēc tik ļoti izšķirošā mačā viesos pret Ziemeļīriju viens no līderiem Vasiļjevs nāca laukumā tikai uz maiņu?
Viņam bija neliels kājas muskuļa savainojums, tāpēc nespēlēja no 1. minūtes.

Vai pareizi saprotu, ka Igaunijas čempionāta nopelnu izlases sasniegumos praktiski nav un ka šis turnīrs nav populārs? Starp citu, kā Igaunijā vērtē Čekulajeva rezultativitāti?
Jā, Igaunijas čempionātam nav popularitātes. Tiesa, ļoti labu darbu dara „Flora” un „Levadia”, kas audzina jaunos talantus. Vesela virkne no šī brīža izlases savulaik spēlējusi tieši kādā no šiem diviem klubiem. Tā sauktās „krievu komandas” „Trans” un „Sillamae” un dažas citas nedara neko, lai izaudzinātu jaunos talantus. Par Čekulajevu un viņa rekordu medijos ir runāts daudz, taču viņa Narvas „Trans” nav iecienīta igauņu līdzjutēju vidū. Čekulajevs būtu liela zvaigzne šeit, ja spēlētu „Levadia” vai „Flora” komandā.

Vai futbola popularitāte Igaunijā kopumā pieaug?
Jā, šobrīd futbols ir topā. Katrs par to runā, avīzes, TV un radio ir pilni ar ziņām par Igaunijas izlasi. 11. novembrī pret Īriju stadions Tallinā pilnīgi noteikti būs pārpildīts.

Novēlu Igaunijas izlasei veiksmi un panākumus mačos pret Īriju!