Golubevs: "Daudzi teica, ka mums pret "Liepāju" nav nekādu cerību"

Jau pirmssezonas preses konferencē teici, ka šogad Jūrmalas „Spartakā” viss ir citādi un labāk. Tomēr vai gaidīji, ka iznākums Liepājā būs tik labs?
Sākšu ar to, ka neteicu, ka šogad mums viss ir labāk – uzsvars bija uz „citādi”. Šogad mums nedaudz cita politika vai filozofija. Šogad vairāk cenšamies spēlēt uzbrukumā, piekopjam uzbrūkošāku futbolu. Spēlējam ar trim uzbrucējiem – Felipi [brazīlieti Dus Santusu – aut.], Platonovu un Vladislavu Kozlovu. Jā, viņi mainās savā starpā pozīcijām, bet kopējo uzbrucēju skaitu tas nemaina – viņu mums ir trīs. Tāpat, turpinot par filozofiju, mēģināsim daudz kontrolēt bumbu – skatījāmies „Instat” [statistikas vietnē – aut.], ka Liepājā mums tas neizdevās, bet turpinājumā liksim uz to uzvaru. Centīsmies kontrolēt bumbu no vārtsarga līdz pat pretinieka soda laukumam un centīsimies daudz uzbrukt, nevis tikai bumbu kontrolēt savā laukuma pusē. Centīsimies katru uzbrukumu pabeigt ar sitienu pa vārtiem. Jau Liepājā mums bija daudz standartsituāciju – gan stūra sitienu, gan brīvsitienu, gan arī sitienu pa vārtiem bija diezgan daudz. Katrā ziņā iesim uz to, lai visa šī statistika šogad ir labāka nekā pērn.

Ja runājam par maču Liepājā, tad spēle vispār bija laba – ne tikai mēs labi spēlējām, „Liepāja” arī. Manuprāt, simpātiska spēle bija, visiem līdzjutējiem patika. Bija intriga, bija daudz cīņas, emocijas. Protams, ka bijām ļoti priecīgi par uzvaru. Mums daudz kas izdevās, taču bija arī lietas, kas neizdevās – par zemu spēlējām, bija daudz kļūdu. Tomēr jāņem vērā, ka tas bija sezona starta mačs, traucēja nervozitāte. Galvenais, ka dabūjām to, ko gribējām. Divi gūti vārti, abi ar galvu – iepriekš mums tas nebija sevišķi tipiski. Vienus pēc standartsituācijas, bet otrus no spēles. Otrie vārti bija tādā stilā, kādā vēlamies spēlēt - ar kombināciju, kurā piedalās vismaz trīs spēlētāji.

Kāpēc izlaidāt vadību – sākāt pārāk izteikti uz noturēšanu spēlēt vai vienkārši Bulvīša individuāla kļūda, pieļaujot brīvsitienu uz saviem vārtiem?
Domāju, tā vairāk bija neveiksmīga epizode. Bulvītis bišķiņ kļūdījās – tajā brīdī tajā vietā nevajadzēja izdarīt pārkāpumu. Bīstams sods – 20 metri. Brīvsitiena epizodē bija rikošets – neteikšu, ka vārtsarga vainas vispār nebija, bet tomēr rikošets daudz ko ietekmēja, drusku nepaveicās. Taču nekas slikts, ielaižot vārtus, nenotika, - ja nemaldos, pēc 3-4 minūtēm guvām vēl vienus vārtus. Pēc tam jau – neteikšu, ka kontrolējām spēli, bet nervozitātes bija maz, „Liepājai” nebija daudz momentu, vārtsargam vairs nekas nebija jāglābj. Pēdējās minūtēs jutāmies pārliecinoši.

Dzirdēts, ka lielas cerības saistāt ar Dus Santusu. Viņš piedalījās pirmo vārtu guvumā, bet diezgan agri, 64.minūtē, tika nomainīts. Kāpēc tā?
[Smaida] Protams, ar bumbu viņš spēlē ļoti labi – kā jau īsts brazīlietis. Taču futbols tā nav tikai spēle ar bumbu un uzbrukums. Ir jāpalīdz aizsardzībā, jāveic melnais darbs. Viņam kā brazīlietim jau asinīs nav tā, ka cītīgi jāspēlē aizsardzībā, bet, otrkārt, viņš jau bija arī noguris. Jau kad viņš nav noguris, viņš līdz galam nespēlē aizsardzībā, bet ja vēl noguris... tad pavisam slikta situācija. Mēs nekļūdījāmies ar šo maiņu. Vēlāk uz maiņu nāca Ulimbaševs un aizsardzība uzreiz kļūst drošāka. Varbūt tāpēc nedaudz zaudējam uzbrukumā, bet tobrīd mums tas arī nebija īpaši vajadzīgs – bijām vadībā. Skaidrs, ka nedomājām tikai par rezultāta noturēšanu, bet tomēr. Ar bumbu Dus Santuss ir labs, bet arī līdzjutējiem jāsaprot, ka svarīgi ir, kā spēlētājs atgriežas aizsardzībā, kā spēlē bez bumbas.

„Spartakam” ir baltkrievu vārtsargu treneris, tad vēl treneru štābā ir Koliņko. Vai nebija riskanti atklāšanas spēlē pret tādu pretinieku izbraukumā likt vārtos jauno un talantīgo Kurakinu, ja vēl sastāvā ir vairāk pieredzējušais Labuts?
Jā, Kurakins ir talants, taču viņš nav jauns talants. Viņam ir divu gadu pieredze Virslīgā un vairāk nekā pēdējo pusgadu ir sargājis Latvijas U-21 izlases vārtus, kur viņš ir pārliecinošs. Turklāt viņš no treniņnometnes pirmās dienas bija ar „Spartaku”, kamēr Labuts pievienojās pēdējā brīdī, jo īsi pirms sezonas sākuma mūs pameta Meļņičenko [pievienojās Krievijas Nacionālās līgas klubam „Fakel” – aut.]. Paņēmām Labutu, bet principā pagaidām vārtsargs numur viens ir Kurakins. Tas viņam, protams, neko negarantē – viņš arī turpmāk būs pirmais numurs tikai tad, ja labi spēlēs. Katrā ziņā pirms mača „Liepājā” nekādu baiļu vai bažu Kurakina sakarā nebija. Pēdējās pārbaudes spēlēs Kurakins arī sevi pierādīja – pret „Infonet”, kas tagad ir Igaunijas čempionāta līdere, mēs Tallinā uzvarējām ar 1:0, viņš nosargāja vārtus uz nulli, tad vēl bija spēle ar „Tammeka”, arī bija 1:0. Skaidrs, ka viņš vēl ir jauns un viņam ir kļūdas, taču tikai tā var progresēt. Jā, viņam ir baltkrievu vārtsargu treneris, taču arī Koliņko ar savu pieredzi viņam daudz ko var dot. Treniņprocesā Koliņko sniedz padomus gan Kurakinam, gan Labutam, kaut arī primāri Koliņko ir nevis vārtsargu treneris, bet gan galvenā trenera asistents. Katrā ziņā Koliņko tas ir Koliņko.

Bet pats Koliņko taču vairs negrasās spēlēt, kaut arī ir „Spartaka” spēlētāju pieteikumā?
Nē, nē, neplāno. Jā, pieteikumā viņš ir, taču ceru, ka nenotiks tāds nelaimes gadījums, ka paliekam gan bez Kurakina, gan Labuta. Šobrīd viņš tikai sava prieka pēc treniņos trenējas, lai uzturētu formu, bet laukumā neplānojam viņu redzēt. Protams, ja vien viņš pats nepārdomā [smejas].

Kubarevs ir baltkrievu speciālists, atvedis sev līdzi baltkrievu spēlētājus un baltkrievu vārtsargu treneri. Vai viņš pilnvērtīgi rēķinās ar tevi un Koliņko kā saviem asistentiem, vai arī vairāk tikai palīdzat darīt melno darbu treniņos?
Gan gan. Daudz palīdzam vienkārši tehniskos jautājumos, gan arī, protams, savā treneru korpusa iekšienē gatavojamies spēlēm. Piemēram, pret „Liepāju” gatavojāmies nopietni arī izpētes ziņā – komanda bija nometnē Staicelē, bet es pats braucu uz Ziemas kausa finālu, kur „Liepāja” spēlēja ar „Ventspili” un analizēju. Galu galā es labi pārzinu vietējās komandas un spēlētājus, viņu stiprās un vājās puses, pašsaprotami zinu to visu labāk nekā Kubarevs. Arī Koliņko skatās no savas puses – principā mums visas funkcijas ir sadalītas. Nekā pārdabiska nav – analizējam pretiniekus, stāstām visu komandai, arī pēc mača analizējam savu spēli. Šajā ziņā mēs ar Koliņko ļoti palīdzam un šajā situācijā neviens cilvēks nav lieks. Protams, nevar tā salīdzināt, bet Mourinju „Chelsea” bija 11 treneri-palīgi. Jā, oficiāli skaitās divi trīs palīgi, bet reāli, ja papēta video, „Chelsea” ir 10-11 cilvēki, un es šeit neskaitu ārstus vai fizioterapeitus, bet gan reāli tikai trenerus.

Tagad, kad esat uzveikuši „Liepāju”, laikam nav jautājumu – pret „Daugavpili” derēs un apmierinās tikai un vienīgi uzvara, vai ne?
Ceru, ka gatavojamies tikpat nopietni kā pret „Liepāju”. Zini pats, ka futbolā tagad jebkas var notikt. Paši uz savas ādas to izjutām - visu nedēļu pirms spēles ar „Liepāju” no pazīstamiem cilvēkiem dzirdēju, ka mums nav nekādu cerību. Es tiem cilvēkiem prasīju: „Un kas būs, ja mēs tomēr uzvarēsim? Ko teiksi man pēc tam?” Ar „Daugavpili” ir līdzīgi – spēlēsim mājās, bet neuzskatu, ka tas ir vājš pretinieks. Tas ir labs pretinieks ar labu treneri. Skaidrs, ka tur ir daudz gados jauno spēlētāju, bet tas nekas – vienā mačā daudz kas var notikt. Protams, mēs mājās ļoti, ļoti gribam iegūt trīs punktus. Būs ļoti nepatīkama situācija, ja pēc uzvaras Liepājā pār čempioni zaudēsim punktus pret „Daugavpili”. Spēlēsim tikai uz uzvaru, taču tā nav necieņa pret pretinieku – tā mums arī tagad galvenā tēma komandā, nedrīkstam būt pašpārliecināti. Futbolā viss ļoti ātri var apgriezties kājām gaisā.

Parasti uzvarētāji nemaina sastāvu. Kā jums izskatās – būs izmaiņas starta vienpadsmitniekā?
Negribu atklāt [smejas]. Principā domāju, ka būs ļoti līdzīgs sastāvs.