Savaļnieks slavē Mariču: "Jau pirmajā treniņā teicām, ka augstas klases vārtsargs"

"Šķiet, pēc stūra sitiena paliku kreisajā malā – bumba bija mums, nebija jēgas skriet atpakaļ uz labo malu. Malā bijām divatā, sākumā likās, ka Ndžī piespēli dos otram [Lašam Odišarijam], bet viņam sanāca ļoti laba piespēle, redzēju, ka aizsargs, kurš gribēja izsist ar galvu, netiek klāt bumbai. Tā superīgi ienāca tieši krūtīs, pēc tam jau vienkārši bija jāierauga, kuram atdot. Vilku līdz pēdējam, sākumā nevienu neredzēju – acīs bija migla (smejas), bet pēc tam ieraudzīju Panu, kurš arī superīgi iesita," Savaļnieks sacīja portālam Sportacentrs.com.

RFS ļoti labi sāka maču, tomēr drīz vien zaudēja iniciatīvu: "Man šķiet, ka mūs ļoti izsita no sliedēm agro vārtu neieskaitīšana. Nevienā brīdi nešķita, ka tur varētu būt kaut kas tāds, kā dēļ vārtus neieskaitītu, un sākumā nemaz neredzēju, ka būtu varējusi būt aizmugure. Taču, ja reiz neieskaitīja, acīmredzot aizmugure bija – spēles epizodē tā nešķita, tādēļ kārtīgi izbaudījām vārtu guvumu. Tas izsita no sliedēm, plus vēl Herdi [Prenga] dabūja traumu – dubultā pazaudējām ritmu."

Abu spēļu summā vairāk sitienu izpildīja "Levadia" (pēc UEFA statistikas 22:15 pretinieku labā, mērķī 8:8): "Šajās divās spēlēs ļoti izteikti bija, ka aizsardzībā spēlējām kā komanda un aizsargājāmies visi kopā. Bija daudz maza brāķa piespēlēs, tehniskajā izpildījumā – domāju, ka pie vainas bija spiediens, ka šī ir pirmā kārta, kuru vajadzētu pārvarēt. Tādēļ pieļāvām muļķīgas individuālas kļūdiņas, bet tieši komandas darbībās nospēlējām ļoti labi. Kas radīja spiedienu? Viss kopā – paši, vadība, arī apkārtējie runā, ka veiksmīga izloze, mums ir Eiropas pieredze un pirmā kārta ir jāuzvar. Protams, ka mēs to jūtam, bet domāju, ka visvairāk spiedienu radām mēs paši – mēs gribam tikt tālāk."

Runām, ka RFS šogad kļuvusi vājāka, pirms nedēļas nepiekrita vārtu autors Paničs, un arī Savaļnieks tā neuzskata: "Nu jā – lai runā! Man ir grūti teikt. Jā, brīžiem varbūt neesam tik svaigi kā pagājušajā gadā, bet domāju, ka kopumā neesam kļuvuši vājāki. Īpaši tagad, kad vasarā esam pastiprinājušies – manuprāt, mums ir ļoti dziļš soliņš, jebkurš, kurš nāk uz maiņu, var pastiprināt spēli. Kurš aizstās Marhijevu? Ar vienu spēlētāju viņu nevar aizstāt, jo viņš, pirmkārt, bija ļoti universāls spēlētājs. Un, manuprāt, viņš bija viens no labākajiem leģionāriem, kāds ir bijis Latvijā, īpaši ja ņem vērā, ka viņš, pievienojoties mums, bija ļoti jauns – tikai 21 gads, katrā spēlē deva enerģiju. Jo ātrāk par viņu aizmirsīsim, jo mums pašiem būs labāk. Tagad vidū mums ir pietiekami daudz labu spēlētāju, vienkārši nevajag domāt, ka mums vajag aizvietot Adamu. Mums ir jāspēlē sava spēle, un čaļiem ir jārāda savs sniegums."

"Mūsu kolektīvs tādā ziņā ir superīgs, ka mēs jaunos spēlētājus ļoti ātri ievelkam iekšā. Viņi varbūt pat nejūt, ka ir nomainījuši komandu, un jau uzreiz jūtas kā daļa no ģimenes. Tādēļ viņiem ir ļoti viegli iejusties arī laukumā," turpināja Savaļnieks, kurš arī paraksturoja Virslīgā iepriekš neredzētos ārzemniekus. "Fakundo diemžēl ļoti ātri treniņā notraumējās [ģimenes apstākļu dēļ pašlaik atgriezies Argentīnā - A.S.], par viņu grūti ko pateikt, jo pats neesmu daudz viņu redzējis – bija pirmsspēles, atjaunošanās treniņi, pa īstam kopā daudz neesam trenējušies, viņš vairāk strādāja individuāli. Vauters ir spēlējis tikai kausā, arī viņam vēl ir jāuzņem ritms, forma – kādu laiku nav spēlējis, var redzēt, ka viņam nav viegli. Bet vārtsargu [Mariču] paši redzējāt – jau uzreiz pirmajā treniņā teicām, ka ir atbraucis Top vārtsargs un ka viņš mums noteikti palīdzēs. Šodien viņš izpildīja pāris fantastisku seivu - super!"

Pirmās spēles izskaņā Savaļnieks tika nomainīts krampju dēļ, bet šīs spēles beigās savainoja potīti: "Skatīsimies, bet nedomāju, ka būs traki – drusku pamežģīju. Pretinieks man uzkāpa, nedaudz pagriezu – ja mums vēl būtu bijušas maiņu pauzes, tad mani būtu mainījuši, bet te vairs nebija variantu." Sāpēs vairākkārt gulējis sāncenšu fanu tuvumā, Savaļniekam abās spēlēs nācās arī dzirdēt daudz viņam veltītu krievu lamuvārdu. "Es viņus sauktu par gopņikiem (smaida). Var jau fanot par savu komandu, bet tas no viņu puses bija ļoti netīri."

Savaļnieks savainojuma dēļ izlaida jūnija izlašu logu: "Konkrēta trauma man šosezon ir bijusi tikai viena, kad pirms izlases pirmsspēles treniņā sarāvu ikra muskuli un sanāca izlaist kādas divas nedēļas. Ir kaut kādi sasitumi, bet tik un tā šosezon esmu nospēlējis diezgan daudz un nemaz neesmu izlaidis tik daudz. Iespējams, ka tā garā sezona ir pie vainas mūsu traumām, bet to jau neviens nevar pateikt, kā tagad būtu, ja garās sezonas nebūtu bijis."

Jau nākamotrdien RFS uzņems Zviedrijas titulētāko klubu "Malmo", ar kuru decembrī jau tikās pārbaudes spēlē Spānijā (0:1): "Neesmu sekojis līdzi, kāds viņiem sastāvs ir tagad, bet tolaik tā bija ļoti laba, individuāli spēcīga komanda ar stipriem futbolistiem. Tas, cik reižu [24, četri tituli iepriekšējos piecos gados – A.S.] uzvarējuši Zviedrijas čempionātā, vien jau daudz ko liecina. Ar "Bodo"/"Glimt" laikam negribētu salīdzināt, jo pret tādu komandu, kā viņi spēlēja tieši kā komanda, vēl joprojām neesam spēlējuši. Grūti izskaidrot to viņu fenomenu. Bet "Malmo" ir daudz individuāli viens pret vienu spēcīgu spēlētāju, kustīgi. Būs interesanti – būs labs izaicinājums."