Doņeckas negaiss bija nieks uz Harkovas fona

Lietus, negaiss, pērkons un aptumsums - tas viss raksturo notikumus Ukrainā pēdējās dienās. Vislabāk par notikumiem Ukrainā var spriest cilvēks, kurš visu izbaudījis klātienē. Mūsu brīvprātīgais Harkovā turpina savu blogu sēriju, šoreiz pievēršoties dabas stihijām.

"Sveikiņi, sveikiņi! Godīgi sakot, nebija ienācis prātā kaut ko rakstīt par negaisu, taču vakardienas notikumi Doņeckā lika mainīt domas. Padalīšos nedaudz ar redzēto Harkovā. Kā jau iepriekšējos blogos rakstīju, Harkovā valdīja milzīgs karstums (ēnā līdz pat +37 grādiem). Trakākais, ka šāds laiks šeit bija apmēram 10 dienas bez pārtraukumiem. Labi, ka Harkovā ir salīdzinoši sauss gaiss, kas padarīja dzīvi nedaudz vieglāku. Taču tik un tā parasti pamosties nācās ne jau no modinātāja zvana, bet gan no karstuma. Nežēlīgi. Un teiksim kā ir – karsti.

Tikai vakaros palika mazliet vieglāk, bet tas gadījumos, kad atrodies laukā. Telpās izmaiņas nebija jūtamas. Protams, ka tāds laiks jūnija vidū parasti tiek pavadīts arī ar pamatīgu dūkoņu, pērkonu un lietusgāzēm. Tā tas notiek Latvijā, un tā tas notiek arī Ukrainā. Tikai krietni iespaidīgāk.

Pirmā krita Kijeva, kur bija izsludināta trauksme. Vētra. Tikai tas nenotika spēles dienā. Savukārt pēc divām dienām kas līdzīgs atkārtojās Harkovā. Tas bija kaut kas neiedomājams. Apmēram pusstundu lija spēcīgs lietus. Fanu zona bija gandrīz tukša, taču lietus norimās tieši pirms pirmās vakara spēles.

Arī iebraucot Harkovā mani sagaidīja vētra

Debesis kļuva gaišākas, taču pēc kāda brītiņa kļuva ļoti neomulīgi. No tālienes nāca virsū melnums. Ne jau mākoņi, bet gan vienkārši melns vilnis. Man kā fanu zonas informētājam tika atvēlēta ērta vieta VIP zonā zem jumta, tādēļ varēju izsekot līdzi visiem notikumiem.

Sākās milzu rosība. Tad es pamanīju galveno apsardzes priekšnieku. Viņš izskatījās gaužam noraizējies, nervozs un uzvilkts. Pienākot klāt, režisoram jautāju: "Vai kaut kas noticis?" Viņš atbildēja, ka ir pasludināta vispārējā vētras trauksme. Jautāju, vai lūgt cilvēkus mierīgi doties drošās vietās? Taču apsardzes priekšnieks, kurš jau bija klāt, teica – fanu zona tiek slēgta... Tas viss notika spēles laikā!

Ātri to paziņoju publikai un pats steigšus devos prom. Ātri ar saviem kolēģiem devos uz metro, lai tiktu līdz dzīvesvietai. Kā izskatījās šis negaiss? Vienkārši! Astoņos vakarā pēkšņi palika tumšs kā naktī. Mākoņi vispār nebija saskatāmi, tikai melnums virs galvas!

Sākās pamatīga lietusgāze - ielu vietā bija upes. Nevaru iedomāties nevienu citu vārdu, kā to raksturot. Vienkārši upes! To pavadīja zibeņošana un pērkons. Kaut ko tamlīdzīgu redzēju pirmo reizi mūžā. Trakākais, ka tas nerimās veselas trīs stundas. Zibens uzplaiksnījumi bija ļoti spoži. Paveicās, ka vētra nebija tik nežēlīga, kā es biju gaidījis. Ielas gan bija pilnībā appludinātas.

No Harkovas šis negaiss pārcēlās uz Doņecku. Spriežot pēc televīzijā redzētā, tur viss nebija tik traki. Mani gandrīz ķēra sirdstrieka (pozitīvā ziņā), kad es pamanīju, cik ātri Doņeckas laukums atguvās no šādām lietusgāzēm! Visu cieņu laukuma projektētājiem un stadiona darbiniekiem. Latvijā pēc kaut kā tāda nevarētu spēlēt trīs dienas!

Vietējie pastāstīja, ka tādi negaisi notiek diezgan bieži, kaut gan ne tik lielos apmēros. Interesantākais, ka daudzi par lietu bija pat sajūsmā. Galvenais fanu zonas režisors priecājās, jo iepriekšējā dienā tika izliets liels daudzums alus, tādēļ no lielā karstuma fanu zonā būtu bijusi ļoti nepatīkama smaka (alus bija izliets uz bruģa). Vietējie iedzīvotāji nepanikoja, pie tam arī prese bija laicīgi informējusi par gaidāmo vētru. Kas vienam ikdienišķi, tas otram šokējoši..."