Gulbis: "Jā, man pieder zemūdene un kosmosa kuģis"

Par spēlēšanu ATP turnīrā Roterdamā: “Man patīk, ka šeit legāli iespējams iegādāties marihuānu. Es to atbalstu. Diemžēl, tenisisti nedrīkst to darīt, jo mūs katru nedēļu pārbauda. Taču tāds domāšanas veids man ir pieņemams.”

Par baumām, ka viņš uz turnīriem ceļojis tēva privātajā lidmašīnā: “Jā, man pieder arī helikopters, zemūdene un kosmosa kuģis.”

Par vārda iegūšanu par godu amerikāņu rakstniekam, Nobela prēmijas laureātam Ernestam Hemingvejam: “Abi vecāki kā traki lasa grāmatas. Tēvam mājās ir bibliotēka. Viņš, tāpat kā māte, kolekcionē grāmatas. Abiem patika Ernests Hemingvejs, tāpēc viņi nodomāja – kāpēc ne?”

Par nakti policijas iecirknī Stokholmā pirms dažiem gadiem, pēc aizturēšanas par iespējamu prostitūtu pakalpojumu izmantošanu sacensību laikā: “Tas bija ļoti jautri. Man bija interesanti, jo viņi to uztvēra nopietni. Cietuma kamerā pavadīju vienu nakti, apmēram sešas stundas. Mazliet pagulēju. Atnāca izmeklētājs un pajautāja man, kas notika. Viņš teica, “Atvaino, mēs nezinājām, kas tieši noticis.” Pēc soda samaksāšanas viņš ļāva man doties prom. Samaksāju minimālo soda naudu par likuma pārkāpumu Zviedrijā. Summa tāda pati, kā, piemēram, salaužot telefona būdu. Samaksāju 300 eiro, jo pēc pāris dienām bija paredzēta nākamā spēle un ilgāk nevarēju tur uzturēties.”

Par domām ātri beigt karjeru: “No vienas puses, man nepatīk teniss. Ienīstu ceļošanu. Nepatīk uzmanības pievēršana, spiediens. No otras puses, domāju “Ko citu varētu darīt? Man ir nedaudz pāri divdesmit gadiem. Varētu studēt, varētu palikt mājās un nedarīt neko, varētu padomāt par naudas pelnīšanu, vai dzīvotu uz vecāku rēķina?" Nē, nolēmu, ka izvēlētos spēlēt tenisu.”

Par sarunām ar meitenēm: “Ja ej izklaidēties, satiec meitenes un tevi nekavējoties ieliek cietumā, tas nav normāli. Kad satieku meiteni, nejautāju par viņas nodarbošanos, neprasu, vai viņa ir friziere vai dara ko citu. Vienkārši satiekos. Un viņa satiek mani. Viņa parasti nejautā, ar ko nodarbojos. Ja pajautā, parasti sameloju: saku, ka nedaru neko, vai esmu, piemēram, mūziķis.”

Par to, kāpēc viņu nemotivē nauda vai slava: “Tā kā nāku no turīgas ģimenes, ir labāk, ja pelnu naudu kā tenisists. Labi, ja tā notiek. Ja nenotiek, nekas traks. Man tas nav būtiski. Ja nāc no nabadzīgas ģimenes, vēlies tikt augstāk, tev ir mērķis nopelnīt naudu. Man tāda mērķa nav. Vēlēšanos rada fakts, ka vēlos pierādīt sev, ka varu to izdarīt, ka varu būt virsotnē. Neuztraucos par naudu, neuztraucos par slavu. Man nepatīk nauda un slava. Man to nevajag un es tam nedzīvoju.”

Par vainas sajūtu pēc rakešu laušanas: “Apmeklējot rakešu fabriku un redzot viņu darbu, sajutos vainīgs. Raketes tiek izgatavotas ar rokām, viņi dara visu spēlētāju labā, patiešām domā, ko spēlētājiem vajag, un tad atnāk tāds muļķis kā es un to salauž.”

Par nakti pēc pirmās iekļūšanas “Masters” turnīra pusfinālā: “Aizlidojām uz Rīgu, ieradāmies vienos naktī un taisnā ceļā braucām uz naktsklubu.”

Par atteikšanos no atkarībām: “Pārstāju smēķēt, dzert un vēlu iet gulēt.”

Izmantotie resursi:
The Tennis Space