Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:9, Did:0, useCase: 3

Latvijas autokrosa čempionātā sacensību norise netiks mainīta

Gatis Liepiņš
Gatis Liepiņš

Latvijas autokrosa čempionātā sacensību norise netiks mainīta
Foto: AX Latvia

Pēc Latvijas autokrosa dalībnieku sapulces noskaidrojies, ka paliks spēkā pēdējos gados izmantotā braukšanas sistēma – bez laika kontroles

Iepriekš jau ziņojām, ka 14. janvārī paredzēta Latvijas autokrosa dalībnieku sapulce, kuras viena no galvenajām tēmām ir laika kontroles jeb hronometrāžas atgriešana Latvijas autokrosa čempionāta norisē. Satikšanās aizvadīta, šobrīd šķiet, ka paliks spēkā pēdējos gados izmantotā braukšanas sistēma – bez laika kontroles.

Sapulce norisinājās Rīgā klātienē, bet tie sportisti, kuri nevarēja ierasties, varēja aizvadīt e-pasta balsojumu tieši par laika kontroles tēmu. Jāatzīst, ka statistika visai īpatnēja, jo klātienē diskutēt par autokrosu bija gatavi pārdesmit dalībnieki, bet kopumā viedokli par laika kontroles situāciju izteica aptuveni trešdaļa pērn startējušo autokrosa braucēju.

Šīs trešdaļas balsojums par hronometrāžas nepieciešamību svārstījās aptuveni uz pusēm. Pieņemot, ka pārējām divām trešdaļām šis jautājums nebija aktuāls, tiek uzskatīts, ka vairākumu apmierina līdzšinējā braukšanas sistēma. Līdz ar to Krosa komisijas padome šobrīd var virzīt 2024. gada Latvijas autokrosa čempionāta nolikumu apstiprināšanai, kurš pamatnostādnēs būs līdzīgs pērnajam dokumentam.

Komisijas autokrosa daļas virzītājs Arnis Odiņš komentē sportistu tikšanos: “Šķiet, ka braukšanas sistēma paliks līdzšinējā. Mani pārsteidza salīdzinoši mazā sportistu aktivitāte, jo vairāk tāpēc, ka bija zināms, ka izšķirsies ļoti svarīgs jautājums par sacensību norisi. Laika kontroles tēma tiek cilāta vairākus gadus, un šoreiz bija iespēja katram izteikt savu viedokli gan sapulcē, gan balsojot par hronometrāžas nepieciešamību. No 147 dalībniekiem šajā tēmā ir iesaistījušies 53. No tā, šķiet, varam secināt, ka braucējus kopumā apmierina šā brīža sacensību norise. Arī no 53 aktīvajiem sportistiem šajā jautājumā viedoklis dalījās aptuveni uz pusēm. Līdz ar to procents, kuri vēlētos mainīt posmu formātu, izrādījās ļoti mazs.”

“Vēl apskatījām jaunumus tiesāšanas tēmā, kur sportisti tika iepazīstināti ar jauniem dzelteno karogu zonas vērtēšanas principiem un citām niansēm. Tiks ņemti vērā FIA komisāru ieteikumi un situācijas tiks vērtētas ne tik melnbalti kā līdz šim. Nākamgad trases situāciju un incidentu izvērtēšanā tiks piesaistīts arī mūsu titulētais braucējs Raimonds Jerāns, kurš ar savu pieredzi var palīdzēt izvērtēt konkrētās situācijas.”

Tēma, kas virmo gaisā jau vairākus mēnešus, ir bērnu Mini bagiju klases tehniskie noteikumi. Čempionāta rīkotāji piedāvā šīs klases tehnikas standartizāciju, lai pēc iespējas palielinātu šīs klases pieejamību un samazinātu komandu izmaksas. Tomēr šīm izmaiņām ir pretinieki klases iekšienē, kuri nevēlas atkāpties no pašlaik spēkā esošā formāta. Šobrīd šķiet, ka līdz gala lēmumam par klases tehniskajiem noteikumiem būs jāpagaida.

Latvijas autokrosa čempionāts šogad startēs 11.-12. maijā Brenguļu autotrasē.

Izmantotie resursi:
Autocross.lv