Pahars: "Spēli izšķīra Kvarežma. Man nav kauna par saviem futbolistiem"

Portugāles žurnālistu jautājumi

- Kāda ir jūsu analīze par aizvadīto spēli?
- (Iesmejas) Analīze? Man ir nepieciešams laiks, lai veiktu analīzi. Tikai divas minūtes runāju ar spēlētājiem, tas arī viss. Kādu gan analīzi jums vajag? Varu pateikt tikai to, ko jūtu pēc šīs spēles, bet ne analīzi.

- Ko jūtat pēc spēles?
- Jūtu, kāda ir reālā atšķirība starp komandām. Tā ir redzama uz tablo. Jā, viņi bija stiprāki par mums. Diemžēl. Protams, ka esam vīlušies. Zaudējām ar 0:1, tad bija 1:1, un domāju, ka, kamēr laukumā neizgāja Kvarežma, portugāļiem spēle nebija viegla. Viņi, protams, kontrolēja spēli, bet viņiem [otrajā puslaikā] nebija lielisku vārtu gūšanas iespēju – tikai pendele, kuru viņi netrāpīja. Viņiem uz soliņa ir tāds spēlētājs kā Kvarežma, kurš var iziet laukumā un tik iespaidīgi izšķirt spēli. Šodien tāda ir atšķirība starp abām komandām.

Latvijas žurnālistu jautājumi

- Neizšķirts pēc Zjuzina vārtiem noturējās tikai trīs minūtes. Ir sajūta, ka no šīs spēles varējām izspiest vairāk, vai tomēr atšķirība starp komandām ir tik liela, ka otrie vārti bija neizbēgami?
- Tas ir tikai hipotētiski. Protams, ka starpība meistarības dēļ ir liela. Man šodien nav kauna par spēlētājiem. Viņi atdeva sevi visu, un varbūt kādam tas bija maksimums. Ko varu pateikt – viņiem ir viens tāds spēlētājs, kurš iet uz maiņu un var izmainīt visu spēli. Mums tādu spēlētāju nebija. Varbūt, ka mēs neizturējām, un pēdējās minūtēs it īpaši bija ļoti grūti. Bet vēlreiz gribu pateikt paldies puišiem par pašatdevi.

- Teici, ka Kvarežma izšķīra spēli. Bet kur bija lielāka problēma – tajā, ka tik brīvi ļāvām viņam centrēt, vai tajā, ka soda laukumā nospēlējām pozicionāli slikti?
- Viņš nāca uz maiņu – enerģijas un spēka pilns. Līdz tam Maksimenko un Dāvis Ikaunieks izpildīja lielu un ļoti labu darbu. Bet pēc tam, kad viņš nāca uz maiņu, centrējumu kvalitāte bija amazing [satriecoša] – ļoti augsta līmeņa. Varbūt līdz šim nemaz nebiju redzējis tādu spēlētāju, kurš katru centrējumu var izpildīt tā, it kā bumbu mestu ar roku. Protams, uz mūsu aizsargiem bija liels spiediens. Ir grūti visu laiku dziļi aizsargāties – ja gribam kaut ko vairāk, tad mums nepieciešama kvalitāte spēlē ar bumbu, tās kontrolē. Tas ir tas, kas mums ir. Spēlētāju meistarība, darbs klubā. Mums līdz spēlei [lai sagatavotos] ir tikai piecas sešas dienas. Mums ir divas trīs kombinācijas, kuras varam iespēlēt, bet vajag vairāk laika.

- Tātad, neskatoties uz gūtiem vārtiem, esi neapmierināts par spēli ar bumbu? Vai precīzāk - par pāreju no aizsardzības uzbrukumā?
- Protams. Neesmu pilnībā priecīgs par to, kā strādājām ar bumbu. Diemžēl bija daudz kļūdu spēlē ar bumbu, un varbūt tā bija mūsu sliktākā puse šodien. Bet bija citas lietas, par kurām biju priecīgs. Piemēram, vārti, kuri ļāva šeit panākt izlīdzinājumu pret Eiropas čempioniem. Tas bija lieliski – emocijas u.t.t. Taču, jā – ja gribam kaut ko vairāk, mums vajag kontrolēt bumbu. Ne tikai kontrolēt bumbu tādā nozīmē kā uzbrukt pozicionāli, bet arī kontrolēt bumbu tad, kad atņemam to pretiniekiem un varam doties pretuzbrukumā. Tā šodien diemžēl nebija. Zinu, ka visi spēlētāji var. Ungārijas spēle parādīja, ka varam to darīt. Taču nevaram aizmirst arī par to, ka spēlējām pret ļoti augsta līmeņa futbolistiem.

- Kā vari novērtēt aizsardzības līniju? Varbūt arī konkrētāk Freimani, kuram tā bija pirmā spēle ciklā, un Gorkšu, kuram pēdējās spēles nebija izdevušās?
- Nevaru pateikt, ka Gorkšam iepriekšējā spēle nebija veiksmīga vai bija slikta. Neveiksmīga bija viena epizode, bet ne visa spēle. Šodien nu tā – ko varu pateikt. Viņi laukumā atdod maksimumu, ko šobrīd var. Protams, ka ir kļūdas – tāpēc, ka viņi visu laiku tiek presingoti. Grūti 90 minūtes nospēlēt pret zvaigznēm. Apmierināts, esmu apmierināts. Negribu nevienu spēlētāju [vainot] un nekad nevienu spēlētāju nevainoju – tikai privātās sarunās.

- Kāds bija domu gājiens Gabova sūtīšanai vidējā līnijā?
- Zinājām, ka spēli sāks Nani, ka tur daudz spēlē Ronaldu, Žuau Mariu, Gerreiru no Dortmundes. Mums vajadzēja spēlētāju, kurš labi ieņem pozīciju, kad Gerreiru veic ieskrējienu. Tāpēc tā izvēlējos. Skatījāmies, bija arī citas iespējas – vairāk uzbrūkoši spēlētāji. Manuprāt, šis lēmums bija pareizs. Tagad tā domāju, lai gan vēl jāpaskatās spēle.

- Kuru spēlētāju šodien vari izcelt?
- Kā parasti, nevēlos nevienu izcelt. Mums ir viena komanda. Kāds varbūt spēlēja mazliet labāk, kāds – mazliet sliktāk, bet kopumā – ja rezultāts būtu, piemēram, 1:2, tad noskaņojums varbūt būtu mazliet cits. Jo pēdējās minūtēs ielaidām divus vārtus un diemžēl neizturējām.

- Pie rezultāta 1:2 ap 82. minūti mums bija stūra sitiens, uz kuru soda laukumā devās tikai četri spēlētāji. Tāpat beigās nenomainīji Gabovu pret uzbrūkošāku spēlētāju. Kāpēc beigās neriskējām?
- Tāpēc, ka saprotam, pret ko spēlējam. Mums bija vajadzīgs līdzsvars. Ja šo līdzsvaru izjauktu, tad būtu vēl sliktāk. Spēlē to jutu. Runājām, ka varbūt varam laist otro uzbrucēju vai uzbrūkošo spēlētāju. Taču to parādīja maiņas. Gutkovskis gāja uz maiņu, un viņam klājās grūti tāpat kā Rudņevam. Šādos mačos ir grūti ieiet spēlē. Arī Aleksejs Višņakovs nāca un bija kā visi – neizcēlās ar kaut ko. Runājām par to [uzbrūkošākām maiņām], bet domājām, ka tas būs sliktāk. Šajā spēlē izdarījām gandrīz maksimumu. Gandrīz! Tie divi pēdējie vārti…Jebkurš cilvēks tagad var spriest, vai tas bija vai nebija maksimums. Jums tagad ir laiks par to padomāt un parakstīt, padiskutēt. Arī man tagad ir ļoti grūti par to runāt – varbūt pēc nedēļas, kad būšu nomierinājies.