Viedoklis: "Lakers" nepareizā izvēle

Izmaiņas prasījās

Nebūšu pirmais, kurš vilks paralēles starp sporta organizācijas menedžmenta darbībām Klusā okeāna piekrastē Ziemeļamerikā un vienā no Baltijas jūras ostas pilsētas hokeja klubiem. Stāsts, protams, ir par Losandželosas "Lakers" un to, kādā veidā šī kluba vadība veikusi izmaiņas uz sava komandtiltiņa. Rīgā kluba vadība izpārdod visas savas zvaigznes, vietā liekot apšaubāmas kvalitātes leģionārus, bet no trenera prasa izcīnīt Gagarina kausu. Losandželosā kluba vadība vasarā pastiprina sastāvu ar divām pamata piecinieka superzvaigznēm un prasa no trenera rezultātu nekavējoties.

Maikam Braunam tika dotas piecas regulārās sezonas spēles un ar to bija gana – Džims Bass ar draugiem nolēma, ka parādītais sniegums nekam neder. Un tam nevar nepiekrist – tikai viena uzvara piecos mačos, kam pievienoti astoņi zaudējumi astoņās pārbaudes spēlēs... neko labu par šādu bilanci nepateiksi. Neesmu Brauna pusē, jo neredzēju, kā "Lakers" ar šādu sastāvu var spēlēt pēc Brauna iecerēm. Prinstonas uzbrukums? Tiešām? Var diskutēt par to, kurš pirmais izmeta domu par Prinstonas uzbrukumu – Maiks Brauns vai viņa asistents Edijs Džordans, kurš iepriekšējā desmitgadē Prinstonas uzbrukumu ieviesa Vašingtonas "Wizards" un Filadelfijas "76ers" arsenālā. Tomēr Brauns bija par to visu atbildīgs vispirms. Un arī atbildēja - ar savas darba vietas zaudēšanu. Džordans pagaidām vēl ir "Lakers" treneru sastāvā. Cik ilgi? Tas pat vairs nav svarīgi...

Loģika vai tomēr personiskās ambīcijas

"Lakers" īpašnieks Dr.Džerijs Bass nevisai pārliecinošā veselības stāvokļa dēļ aizvien aktīvāk darbā ar klubu iesaista savu dēlu Džimu Basu, un tieši otrais bija tas, kuram jāpieņem darbā jaunais galvenais treneris. Par reālākajām kandidatūrām ātri vien izvirzījās Maiks d'Antoni un Fils Džeksons. Otro vēlējās komandas līdzjutēji (un to nekautrējās izteikt spēlē uzreiz pēc Brauna atbrīvošanas), un arī pats treneris. Džeksons ESPN izteicies, ka bija gatavs pieņemt darba piedāvājumu. Tomēr Džims Bass bija citās domās. Iespējams, tikai aiz cieņas pret līdzjutējiem Bass tikās ar Džeksonu (Džeksons uzaicināja pie sevis uz mājām), un pēc sarunas 11-kārtējais Džeksons esot nopratis, ka darījums notiks. Lai sagatavotos, treneris lūdzis laiku līdz pirmdienai, bet svētdienas pusnaktī viņam paziņots, ka darbā pieņemts d'Antoni, kas, protams, Džeksonu turpat pie naktsgaldiņa atstājis ar vaļā pavērtu muti...

Šeit runa nav par ambiciozajiem Džeksona līguma nosacījumiem – par to pat šajā vienīgajā tikšanās reizē neesot runāts. Izskanēja runas, ka Džeksons prasīšot algu 10-15 miljonu dolāru apmērā, ka Džeksons nevēlas doties visos komandas izbraukumos, bet trenera aģents šo visu noliedza. Džeksons, pirmkārt, gribot titulu nevis naudu un, tā kā viņš grib titulu, atvieglojumi izbraukuma spēļu apmeklēšanā neesot bijuši dienaskārtībā.

Pastāvēja arī viedoklis, ka Bass neesot drošs par Džeksona piedāvāto taktisko risinājumu. Ja nestrādāja Prinstonas uzbrukums, kāpēc lai strādātu Džeksona "trīsstūra" uzbrukums? Pirmkārt, tāpēc ka "trīsstūris" ir vienkāršāks. Pie klasiskā izkārtojuma pa pozīcijām saspēles vadītājs atdod bumbu un vienu vai otru malu un pats ieņem vietu tās pašas malas stūrī, izveidojot trīsstūri. Ja līdz tam netiek izdarīts metiens, seko ārējā spēlētāja pārskrējiens uz pretējo malu, kur tiek izveidots vēl viens trīsstūris un tā, kamēr kāds tiek pie metiena. Savulaik ar šādu uzbrukumu Džeksons izcīnīja titulus Čikāgā un to paveica arī Losandželosā. Kas svarīgi – vairāki atslēgas spēlētāji pie Džeksona jau ir spēlējuši "trīsstūri", līdz ar to jauna uzbrukuma iemācīšanās process nebūtu tik sāpīgs.

Patiesībā galvenais iemesls Džeksona "uzmešanai" bijusi Basa personiskā nepatika pret savas māsas dzīvesbiedru Filu. Runa, protams, ir par basketbolu. Proti, Džeksonam atgriežoties "Lakers", tieši viņš, un nevis Bass, kļūtu par ietekmīgāko vīru organizācijā. Basam neesot pieņemams, ka kāds, kurš teorētiski ir zem viņa menedžmenta piramīdā, ir ietekmīgāks par to, kurš atrodas pašā spicē, proti, viņu pašu... Varam ticēt, varam neticēt, bet tā aiz okeāna runā, un parasti runām ir pamats, jo citu loģisku izskaidrojumu tam, kāpēc Džeksons nav jaunais "Lakers" treneris, vienkārši nav.

Septiņās sekundēs līdz titulam?

Maiks d'Antoni iemantojis vārdu kā izteikts uzbrukuma basketbola speciālists. Pirmkārt, uzbrukums ir ātrs – septiņas vai mazāk sekundes ir atzīstams rādītājs. Otrkārt, lai tas notiktu, ir jābūt augstākās klases saspēles vadītājam un labam lielajam spēlētājam. Stīvs Nešs un Dvaits Hovards tam varētu atbilst. Pārējiem jābūt labiem uzbrucējiem no perimetra. Malas jeb otrie un trešie numuri skrien pa malām līdz stūriem un gaida. Varat iedomāties Braientu stāvot stūrī un gaidām – vai Stīvs man šoreiz iedos piespēli? Varat iedomāties Braientu kā lomas spēlētāju – snaiperis? Pie tam, Kobes sedzējs šajā situācijā neatkāpsies uz palīdzību no vājās malas. Un tas var nostrādāt divējādi – var pavērties lielāks plašums "pick'n'roll" izspēlei starp Nešu un Hovardu, bet var arī būt tā, ka bumba jāatdod pretējā stūrī Meta Vorldam Pīsam, kuru nu nekādi nevar ievietot stabilo metēju sarakstā... Tāpat nav skaidra Pau Gazola vieta šādā uzbrukuma shēmā, un tas nozīmētu neizmantot pilnībā nākotnes Basketbola Slavas zāles iemītnieka potenciālu.

"Lakers" lielākā superzvaigzne Kobe Braients ir labi pazīstams ar d'Antoni. Abi pirmo reizi satikās Itālijā, kur Braients pavadīja daļu bērnības, bet d'Antoni spēlēja un trenēja komandu, kas tagad zināma kā Milānas "Armani". Abi pavadījuši daudz laika kopā pēdējos gados arī vasarā – d'Antoni bija Maika Kžiževska asistents ASV valstsvienībā. Tas viss ir jauki, bet – tā ir pagātne. Un ar vārdu "pagānte" mēs nonākam pie pēdējā punkta...

Nešam februārī paliks 39, Kobem ir 34, Vorldam Pīsam un Gazolam – 33. Galvenajiem papildspēkiem no soliņa saspēles vadītājam Stīvam Bleikam februārī paliks 33, spēka uzbrucējam Antuānam Džeimisonam jau 36... Vai tas viss iet kopā ar septiņu sekunžu uzbrukumu atlikušo 74 spēļu regulārajā sezonā? Skaidrs, ka Džims Bass sezonas turpinājumā krietni biežāk varēs lēkt kājās un priecāties par skaistām epizodēm un ātriem efektīgiem uzbrukumiem, bet, kāda būs cena ilgtermiņā par šiem dažiem prieka mirkļiem? Un ilgtermiņš strauji novecojošajai "Lakers" ir pavasaris, kad jāsāk izslēgšanas cīņas.

Jā, arī Brauna piedāvātais Prinstonas uzbrukums vai Džeksona trīsstūris atņem spēkus, jo būtībā tā ir nepārtraukta kustība, taču septiņu sekunžu uzbrukums paņem daudz vairāk eksplozīvo spēku, kas savukārt atņem izturību vēl ātrāk. d'Antoni nekad nav ticis tālāk par Rietumu konferences finālu, un arī tas notika pirms 2006. gadā, kad zāle bija zaļāka un Nešs Finiksas "Suns" komandā bija savas karjeras augstākajā punktā un produktīvākajā vecumā.

Pēc sastāva un pieredzes, iespējams, tieši "Lakers" varētu izrādīt cienīgāko pretestību Maiami "Heat", kas spēlē bez izteiktiem lielajiem, taču pie šāda scenārija attīstības Kalifornijā finālu 2013. gada jūnijā, visdrīzāk, nemaz nesagaidīs...