Nu, braļukas - kam palīdzēsiet?

Kaut gan Latvija un Lietuva draudzīgi roku rokā izsoļoja no vienas apakšgrupas, Jeseņicē atstājot aiz muguras trīs sakautas Balkānu valstis, pirmā "ja būtu, tad (ne)būtu" situācija abu kaimiņu starpā radās jau tur. Proti, aprēķini pirms pēdējās kārtas mums rādīja, ka maču ar Maķedoniju varam atļauties ar zināmu starpību arī pazaudēt, tikai tad pēc tam mūsu vietā mazliet jāpasvīst lietuviešiem - uzvarot objektīvi vājāko Bosnijas izlasi. Toreiz Latvija uz Lietuvu nepaļāvās, savu uzvaru izcīnīja pati, un labi, ka tā - jo lietuvieši sastrādāja brīnumus , knapi izglābjot paši savu ādu, bet mūsējo būtu atstājuši saplosīšanai dienvidslāviem.

Šoreiz mums tādas privilēģijas nav - pateicoties serbu vienaldzībai mačā ar Ukrainu, mums tagad vienkārši nav citu variantu, kā paļauties uz lietuviešiem. Nav vajadzīgs nekas ārkārtējs - Lietuvas izlase turnīra gaitā progresē, Ļubļanā ar labu spēli jau izcīnījusi divas pārliecinošas uzvaras, un mačā pret ukraiņiem tikai likumsakarīga būtu arī trešā. Jo tādi vienkārši ir objektīvie spēku samēri un basketbola loģika. Kas uztrauc - mēs tomēr runājam par lietuviešiem. Un šoreiz viņiem pašiem pat neko nevajag...

Šodien, komandu viesnīcā satiekot vienu no Latvijas izlases treneriem, apjautājos arī par šo kutelīgo situāciju, un viņš pastāstīja, ka bezdarbībā neesam sēdējuši - sarunā ar Lietuvas Basketbola federācijas prezidentu Arvīdu Saboni saņemts apliecinājums, ka rītdienas mačā komanda spēlēs ar pilnu spēku, un noteikti cīnīsies par latviešiem tik nepieciešamo uzvaru. Tiesa, uzpeldējis vēl kāds interesants fakts, proti - lai draudzīgi aprunātos, pie lietuviešiem jau vērsušies arī ukraiņi. Kriminālu te nav ko meklēt, taču apmēram var nojaust Ukrainas puses priekšlikumu, sak - astoņniekā jau esat, pretinieku no otras grupas izvēlēties tāpat nav iespējams, tad netrakojiet, atpūtiniet dažus līderus, atgūstiet spēkus pirms play-off kaujām...

Apjautājos kolēģim no "Lietuvos rytas", kas par šo situāciju dzirdams viņu nometnē, taču viņam tas bija jaunums. Tiesa, Remīgijs uzreiz atzīmēja kādu savu aizvakardienas vērojumu - F grupas maču starp Spāniju un Grieķiju Sabonis noskatījās "Stožice Arena" VIP ložā, sēžot kopā un draudzīgi pļāpājot ar savu seno draugu un PSRS laiku cīņu biedru Aleksandru Volkovu, kurš jau ilgus gadus vada Ukrainas Basketbola federāciju... Tobrīd ukraiņi vēl nebija uzvarējuši serbus, mēs nebijām zaudējuši francūžiem, un attiecīgi pašreizējā situācija vēl nebija izveidojusies, taču varētu likt galvu ķīlā - gan pēc vakardienas Volkovs vēlreiz atradis telefonā Saboņa numuru un uzaicinājis veco čomu tepat Ļubļanā uz kādu kausiņu alus. Tāpat vien.

Labos draugos ar Sabas gan ir arī Ainars Bagatskis, kas savulaik "Žalgira" kreklā Eirolīgas grozos sametis ne vienu vien trīspunktnieku. Tagad tikai jautājums - kurš labākos, un cik nopietni to visu uztver pats Sabonis un lietuvieši. Piemēram, šodien Lietuvas žurnālistus komandas treniņā gaidīja pārsteigums - vakara treniņā komanda darbojās asistenta Gintara Krapika vadībā, kamēr galvenais treneris Jons Kazlausks pat nebija ieradies. Esot paņēmis brīvdienu. Kā atzina Remīgijs - šāda situācija esot pirmoreiz... Likme ir augsta - ne tikai Eiropas čempionāta ceturtdaļfināls, bet arī iespēja pacīnīties par biļeti uz pasaules čempionātu. Latvijas basketbolam šis ir unikāls mirklis un, ja lietuvieši mums to liegs tāpat vien, slinkuma vai vienaldzības pēc - tas nebūs vienkārši neglīti. Tas būs kara pieteikums! Tā arī Remīgijam pateicu...

P.S. Protams, vispirms jāizdara pašiem savs darbs mačā ar Beļģiju. Ar to arī sāksim, bet tālāk - tad jau dzīve rādīs...