Krauliņš: "Latvijai ir Eiropas līmeņa aizsargi un uzbrucēji"
"Virkne komandu, sākot ar Spāniju, atbrauca bez vairākiem vadošiem spēlētājiem. Latvija šajā sabiedrībā izskatījās labi. Ar labu metienu precizitāti varējām cīnīties un uzvarēt jebkuru komandu. Klāt ņemot mazliet veiksmes, mēs būtu tikuši ļoti augstu, taču sportā jārēķinās ar dažādiem iznākumiem," valstsvienības sniegumu Eiropas čempionātā vērtē treneris Armands Krauliņš.
Ainara Bagatska vadītā izlase Slovēnijā sasniedza trešo labāko rezultātu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pirmo reizi kopš 2001. gada iekļūstot Eiropas spēcīgāko komandu divpadsmitniekā. Divi labākie rezultāti pieder Krauliņam, kurš valstsvienību vadījis 107 spēlēs. Debijas reizē 1993. gadā Vācijā latvieši finišēja desmitie, bet astoņus gadus vēlāk Stambulā ierindojās astotajā vietā. Toreiz Latvija izšķirošajā cīņā par vietu ceturtdaļfinālā sakāva Jona Kazlauska trenēto Lietuvu.
Latvijas sniegums Eiropas čempionātā vērtējams apmierinoši, uzskata Krauliņš. “Mūsu aizsargi un uzbrucēji pierādīja, ka ir Eiropas līmeņa spēlētāji. Patika trenera Bagatska izveidotā mazo spēlētāju rotācija, kura nesa rezultātu. Atradās snaiperi, kuri uzņēmās un varēja iemest. Iekļūšanai ceturtdaļfinālā ar to izrādījās par maz, jo Latvijas centri atpalika meistarībā. Jau pirms čempionāta teicu, ka būtu vajadzīgs vēl kāds garais spēlētājs. Tik garā turnīrā noder lielāks skaits centra spēlētāju. Īpaši, ja kāds basketbolists gūst savainojumu, kā tas notika Kasparam Bērziņam.”
Uzvaras pār Bosniju, Melnkalni, Maķedoniju un Ukrainu izskanējušas pietiekami skaļi, domā treneris. “Latvijas komanda sabiedrībā atjaunoja lielāku interesi par basketbolu, kura kādu laiku bija noplakusi. Žēl, ka pēdējā spēlē pietrūka tik maz. Pret Franciju guvām 91 punktu, taču pret Beļģiju nesametām pat sešdesmit. No tādām svārstībām nav iespējams izvairīties.”
Snieguma nevienmērība un nepārdomāti lēmumi pēdējā spēlē kavējuši sasniegt labāku rezultātu. “Komandas meistarību nosaka stabilitāte. Latvijai ir laba metēju komanda, taču tai neizdodas parādīt vienmērīgu sniegumu visās spēlēs. Tas ir normāli. Kad nekrīt, jācenšas izcīnīt uzvaru, spēlējot ar galvu, kas pēdējā mačā neizdevās.”
Krauliņš domā, ka pēdējā spēlē pret Beļģiju rezultātu vajadzēja censties izlīdzināt ātrāk. “ Uzskatu, ka komandai jāsagatavo trīs vai četras sadarbības situācijām, kad tā ir vadībā ar +1 vai zaudē ar -2. Jābūt gataviem tādam scenārijām dienās, kad neveicas metienos. Šoreiz Dairim Bertānam pēdējā uzbrukumā nācās izpildīt izmisuma metienu, lai panāktu pagarinājumu. Tādas izspēles jāveic mazliet ātrāk. Nepiekrītu Bagatska teicienam, ka “labākā piespēle ir metiens”. Vairākos gadījumos sasteigti metieni izgāza komandu.”
Latvijas treneri un līderi pelnījuši atzinīgus vārdus. “Šajā čempionātā katrs spēlētājs darīja savu darbu. Kristaps Janičenoks, Jānis Blūms, Dairis Bertāns, Jānis Strēlnieks – un sarakstu var turpināt – pierādīja, ka noder komandai dažādās lomās. Treneris Bagatskis, vadot Latvijas valstsvienību, ieguvis labu pieredzi. Viņa darbību un zināšanas vērtēju pozitīvi. Vai piedāvāt viņam līguma pagarinājumu? Tas ir Latvijas Basketbola savienības kompetencē.”
+3 [+] [-]
+8 [+] [-]
centri - tagad komplektācija neatbilst Eiropas elitei, bet tuvākajos gados gaidāms labs papildinājums.
uzbrucēji - ir OK, turklāt tuvākajos gados vajadzētu būt vēl labāk!
aizsargi - tagad ir OK, bet gadi prasīs savu. vienīgais reālais pastiprinājums tuvākajā nākotnē var būt Vecvagars.
+10 [+] [-]
+15 [+] [-]
Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!
Paldies jums veči par šo čempi, bet pļutkas no Turcijas amatieru līgām, lai raud sociālajos tīklos!
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Krauliņš kā vienmēr izsakās korekti,bet manuprāt LV šobrīd katastrofāli pietrūkst tieši eiropas limeņa basketbola treneru
Visos līmeņos viens un tas pats(u-16,u-18,pieaugušie)nav iespēlētu kombināciju izšķirošiem brīžiem un trener vienkārši haotiski mēģina kaut ko sagrābstīt....ja sanāk tad metam ,ja nesanāk tad ejam...man vienalga kā,bet bumba jādabū grozā...
+4 [+] [-]
Es brīnijos par Šeļakova tizlumu, ne bumbu var izcīnīt pie groza ne piespēli noķert, par pretspēlētāja apturēšanu vispār nerunājot. Bieži pret viņu 2+1 pretinieki pelnija.Ievēroju, ka ar viņu laukumā komanda parasti sāka zaudēt spēlēs pavedienu. Negribās jau vainot vienu spēlētāju, bet tas tik ļoti iekrita acīs, ka nevarēja nepamanīt.
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Krauliņš jau runā par to ,ka tas bija pilnīgi nesagatavots,kaut arī brīvs,tātad resp. izmisuma metiens
Ceru ka saprati un tas kliedēs Tavas skumjas!
+1 [+] [-]
[+] [-]
Kad atnāks Latviešiem tie laiki, kad treneris spēs strādāt ar visiem labākajiem un visi labākie gribēs spēlēt, tad varēsim iekost arī Francijai, Lietuvai, Serbijai
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
Par nākotni. Visi, kuri spēlēja šogad var spēlēt arī nākošā ciklā, bet gan jau kāds atkritīs. Jaunie? Daudzi to uzsver, bet paskatieties gadu skaitļos. Nemaz tik daudz to jauno nav. Jānis Bērziņš, kurš praktiski nespēlēja, Mejeris un Meiers. Tie ir spēlētāji kuri vēl progresēs. Dairis, Strēlnieks, Freimanis, Kuksiks. . . jau ir nobrieduši spēlētāji. Vai pamats cerēt uz labāku sniegumu nākošajā čempionātā? Ja būs pastiprinājums, tad jā. Tikai ar šiem spēlētājiem nē. Kāds varētu būt pastiprinājums? Pirmkārt centri Porziņģis, Pasečniks, Šmits, Dāvis Bertāns, saspēles vadītājs Vecvagars. Nākošais čempionāts notiks Ukrainā un dalībnieku sastāvs noteikti būs spēcīgāks un Latvijai būs grūtāk izsisties augšgalā. Krievija pēc šā gada izgāšanās noteikti darīs daudz, lai tas neatkārotos, gan piesaistot zinošus trenerus, gan iespējams pat naturalizējot kādu ārzemnieku. Arī Turcija un Grieķija pēc ši gada neveiksmes izdarīs secinājumus. Tātad trīs nopietni konkurenti nāks klāt. Serbija kļūs stiprāka , jo spēlēja ar ļoti jaunu sastāvu, Ukraina spēlēs savās mājās. Tāpat līmenī būs Francija, Lietuva, Itālija, Horvātija. Ķomandā jāspēlē labākiem, trenerim nevajag būt ļaunatminīgam un kād sīka kašķa, vai antipātiju dēļ, nevajag atstāt aiz borta kādu noderīgu spēlētāju.
Šonedēļ turpinās čempionats. Spēlētāji jau nespēlē tikai sava prieka,bet arī saviem līdzjutējiem. Būtu iekļuvuši ceturtdaļfinālā, basketbola svētki turpinātos un mums būtu vēl trīs spēles. Diemžēl nekā, kārtējā vilšanās. Dažreiz kāda komanda, vai sportists pārsteidz, pārsniedz it kā iespējamo un paredzamo, ''uzlec augstāk par galvu''. Nezin kāpēc latviešiem tas izdodas ļoti reti. Šoreiz vajadzēja nospēlēt tikai savā iespēju līmenī un ceturtdaļfinālā būtu Latvija. Citēšu atkal komandas kapteini Blūmu- ''Pat nezinu,kad būs nākamā reize, kad būsim tik tuvu astoņniekam.'' Labi, ka spēlētāji paši to saprot!
+3 [+] [-]