Cauņa: "Ceru, ka Starkovs turpinās vadīt Latvijas izlasi"

Čempionu līgas grupu turnīrs sākās jau vakar, bet šodien pirmo maču aizvadīs Krievijas Premjerlīgas līdervienība Maskavas CSKA, kas viesosies pie Francijas čempiones "Lille". CSKA pieteikumā Eiropas nozīmīgākajam klubu turnīram ir arī Latvijas izlases pussargs Aleksandrs Cauņa. 23 gadus vecais Cauņa šogad ar Krievijas superklubu parakstīja līgumu uz pieciem gadiem un var kļūt par piekto Latvijas futbolistu, kurš izgājis laukumā Čempionu līgas grupu turnīra spēlē. Līdz šim to ir iespējuši Igors Stepanovs ar "Arsenal", Andrejs Štolcers ("Spartak"), Māris Verpakovskis (Kijevas "Dynamo") un Juris Laizāns (CSKA).

Pēdējā spēlē jums ļoti nesmuks zaudējums ar 0:4 pret "Dynamo". Kas par iemeslu šādam rezultātam?
Daudzi spēlētāji klubā atgriezās no izlasēm. Domāju, ka puišiem bija nogurums, man pašam noteikti tā bija, taču kopumā nesūdzos un jūtos normāli. Nedomāju, ka šim zaudējumam ir kāds sakars ar to, ka nākamā spēle Čempionu līgā.

Pats izgāji uz maiņu 2. puslaikā un varēji gūt vārtus.
Jā, bija viena laba iespēja. Situ tā, kā tādās situācijās jāsit - tālajā stūrī pa zemi, bet vārtsargs ļoti labi noreaģēja un atsita.

Šobrīd Maskavā tev jāsamierinās ar rezervista lomu. Kāda ir tava situācija CSKA, proti, kā pietrūkst, lai būtu pamatsastāvā un ko treneris Leonīds Sluckis no tevis prasa?
Treneris individuāli īpaši nerunā. Tad, kad atbraucu parakstīt līgumu, tad bija ilgāka saruna. Viņš teica, lai nebaidos, komandā man laba konkurence, kurā varēs izaugt. Trenējies un dari savu darbu, viss būs kārtībā. Šeit viss ir ļoti profesionālā līmenī, kā jau lielā klubā, un katrs zina savu uzdevumu. Futbolistu izvēle visās pozīcijās ir ļoti liela, un vairākiem futbolistiem vispār nav spēļu prakses. Protams, grūti. Varbūt tagad būs nedaudz vieglāk.

Līgumu parakstīji uz pieciem gadiem. Ne mirkli nebija šaubu likt parakstu, zinot, ka piecus gadus būsi "piesiets" šim klubam?
Nē. Tāda prakse šeit ir normāla, it īpaši ar jaunajiem futbolistiem. Protams, gribētos spēlēt vairāk, taču kluba ziņā viss patīk. Bāze ir lieliska, tāpat treniņu laukums. Ja salīdzina ar Latvijas apstākļiem, Ķeizarmeža bāzē ir labākas istabiņas, toties laukumi un ekipējums daudz labāki ir Maskavā. Tāpat inventārs, piemēram, buči. Ja man pēkšņi nākamajā dienā vajag jaunus bučus, pasaku, kāds modelis un izmērs man nepieciešams, un saņemšu tos. Viss uzreiz tiek piedāvāts. Ja salūzt mašīna, uzreiz nodrošinās ar šoferi. Nevar vispār sūdzēties par sadzīviskām lietām. Un, protams, komanda spēlē Čempionu līgā!

Atceros, ka reiz teici, ka Maskava kā pilsēta tev ne īpaši patīk.
Nemelošu, ir lietas, kas nepatīk. Ja kaut ko svarīgu vajag izdarīt, tad ir grūti. Ja Latvijā pa dienu var paveikt, teiksim, piecas lietas, tad Maskavā būs labi, ja izdarīsi divus darbus. Transports ir problemātisks, ja brauc ar savu mašīnu. Atceros, ka vienreiz no treniņa mājās braucu trīs stundas. Tādi šeit mēdz būt sastrēgumi.

Cik bieži trenējaties, kāds ir treneris Sluckis?
Kad ir spēles, tad tikai vienu reizi dienā, bet nometnēs un pēc brīvdienām gan pēc pilnas programmas ar divām nodarbībām. Sluckis nav ļoti stingrs. Ir brīži, kad var pasmieties, nevienam nav par to jāuztraucas. Toties, ja pārāk izlaidīsies, tad ātri noliks pie vietas. Visi ir profesionāļi un dara savu darbu. Ar kolektīvu esmu apmierināts.

Transfēru loga laika pavīdēja informācija, ka varētu tikt izīrēts citai komandai, kurā tev būtu lielāks spēles laiks.
Godīgi sakot, neko daudz par to nezinu. It kā bijuši piedāvājumi, taču sapratu, ka treneris bija pret izīrēšanu. Pats arī pagaidām nekur prom negribu braukt.

Ar kuriem spēlētājiem tev visnopietnākā cīņa par vietu sastāvā?
Galvenais konkurents ir Zorans Tošičs, taču vairāki pussargi un pat uzbrucēji var spēlēt malā. Tas pats Alans Dzagojevs, Seku, Keisuke Honda. Šķiet, divas spēles kreisajā malā nospēlēja pat Seidu Dumbija. Viss atkarīgs no shēmas, gadās, ka spēlējam ar četriem nominālajiem centra pussargiem. Marks Gonsaless pašreiz ārstē savainojumu. Kad būs atpakaļ, arī būs konkurents. Pietiek konkurentu.

Kā komandu ietekmē Igora Akinfejeva zaudējums?
Protams, tas ir liels zaudējums, viņš ir komandas kapteinis, līderis, arī fanu mīlulis. Akinfejevs ir viens no labākajiem vārtsargiem, kādu man vispār nācies redzēt. Bez viņa ir ļoti grūti spēlēt. To varēja redzēt jau pēdējās divās spēlēs. Sergejs Čepčugovs, kurš stāvēja pēdējās divas spēles, pēc pauzes izskatās labāk, var redzēt, ka ir saņēmies. Taču nedomāju, ka trešdien stāvēs viņš. Manuprāt, būs Vladimirs Gabulovs, viņam tomēr lielāka pieredze.

Un pats ceri tikt laukumā jau pirmajā spēlē?
Jā, protams, gribētos. Tā taču ir Čempionu līga! Kaut kāda Eirokausu pieredze CSKA sastāvā jau ir, tikai tā bija Eiropas līga, bet Čempionu līga augstāks līmenis. Atšķirība liela.

Bet no grandiem jūsu grupā tikai viens...
Jā, taču "Lille" nedrīkst par zemu novērtēt. Tā ir Francijas čempione. Skatījāmies viņu pēdējās spēles, ļoti laba komanda.

Kluba mērķis – tikt ārā no grupas?
Noteikti! Jautājums par to, kā izpildīsim. Izskatās, ka mums ir pa spēkam ieņemt vismaz 2. vietu. Vienīgi mums tagad daudz savainoto. Ar komandu kopā trenējas četri futbolisti no dublieru sastāva, un daži no viņiem noteikti lidos uz Franciju.

Pret kuru komandu pašam visvairāk kārojas uzspēlēt?
Nevienu neizcelšu, jo tā ir Čempionu līga. Visas komandas te ir laba līmeņa. Protams, pret "Inter" nedaudz vairāk, taču jebkurā mačā iziet būtu patīkami.

Šogad faktiski spēlē gandrīz no gada sākuma. Nav bažu par piekušanu uz sezonas beigām?
Nē, jūtos ļoti labi. Divas spēles izlasē palīdzēja, pret "Dinamo" izgāju. Ceru, ka spēles laiks tikai pieaugs.

Kā vērtē jūsu izredzes Krievijas čempionātā?
Vēl ļoti daudz jāspēlē, otrais aplis jāpabeidz, pēc tam trešais aplis ar astoņām spēcīgākajām. Centīsimies noturēt pirmo vietu.

Kāda Krievijā ir attieksme pret to, kas notiek "Anzhi"?
Nu, tā... Skatās, kā skatās. Daži pasmejas, daži nopietni uz to visu skatās. Nevar noliegt, ka "Anzhi" nopirkusi dažus ļoti nopietnus spēlētājus. Viņiem arī savi uzdevumi vēl jāizpilda, jātiek astoņniekā un jācīnās. Kopējais iespaids – laba komanda ar lieliem meistariem.

Pievēršoties izlasei, pēdējās divās spēlēs komandai bija gan rezultāti, gan arī kaut kāda spēle, pret Grieķiju pat skaistus vārtus iesitāt. Vai varam runāt par progresu?
Jā, pozitīvi. Tikai žēl, ka beigās ielaidām. Zaudēt vārtus pēc standartsituācijas bija īpaši bēdīgi, jo treniņos pastiprināti strādājam pie standartsituāciju izspēles gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Pats rezultāts tomēr bija pozitīvs. Par iesistajiem vārtiem runājot, jāizceļ Māris Verpakovskis. Viņš tajā spēlē ļoti bieži pieturēja bumbu. Tajā epizodē saņēma bumbu labajā malā, pieturēja, aizgāja uz centru un pievilka sev aizsargus. Tālāk jau pēc tam paveicās, ka pēc Oļega Laizāna piespēles bija rikošets. Man tikai atlika pielikt punktu.

Esi guvis vārtus pēdējās divās izlases spēlēs Eiropas čempionāta atlases ciklā. Izveidojusies situācija, ka mūsu komandā labākais vārtu guvējs ir pussargs. Ko gaida uzbrucēji?
Pēdējās spēlēs jau pats arī spēlēju kā pusuzbrucējs. Laba pozīcija man. Nezinu, kā pietrūkst uzbrucējiem. Ja atceras tās spēles, tad arī uzbrucējiem bija momenti. Gan jau būs vārti arī uzbrucējiem. Nedrīkst aizmirst, pret ko spēlējām. Pret tādu komandu kā Grieķija mums arī daudz momentiem nebija jābūt.

Spēlē pret Grieķiju man personīgi patika pirmais puslaiks, otrais vairs ne. Paši iesēdāties aizsardzībā vai pretinieks piespieda to darīt?
Paši aizgājām aizsardzībā. Grieķija vairāk kontrolēja bumbu, mēs daudz spēlējām bez bumbas. Pēdējās minūtēs pietrūka spēka, arī meistarības, lai pieturētu bumbu un nosargātu uzvaru.

Šādu divu rezultātu ļoti pietrūka cikla sākumā.
Jā, taču mums izlasē notiek paaudžu maiņa. Treneris beidzot atradis sabalansētu sastāvu. Pēdējās divās spēlēs parādījām cerīgu spēli, kas liek ticēt uz progresu. Komandā ir daudz jaunu spēlētāju. Ja turpināsim tā spēlēt, rezultātam jābūt.

Vai Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā no šīs izlases jau varēs prasīt nopietnu rezultātu?
Jāpiekrīt Mārim, kurš teica, ka mums jāspēlē drošāk. Mums līdz šim arī pietrūka lielu spēļu prakses. Mačos pret Gruziju un Grieķiju sasniegtajam rezultātam jādod futbolistiem pārliecība. Džeki varēs no klubiem uz izlasi braukt ar lielāku pārliecību nekā agrāk. Grieķi pret mums pirmajā puslaikā spēlēja ar nelielu bijību. Domāju, ka meistarība augs, vairāk kontrolēsim bumbu un spēlēsim bīstamāk.

Kurš nākamajā ciklā būs izlases treneris?
Nezinu, bet ceru, ka paliks Aleksandrs Starkovs. Izlasi bez viņa grūti iedomāties. Starkovs paveicis lielu darbu un tagad tieši veido jaunu komandu, kas sāk progresēt. Pēdējās divas spēles pierādīja, ka viņš vēl spēj atrast pareizos vārdus, lai motivētu futbolistus.

Vārdus, kuri netika sadzirdēti pirms spēles pret Somiju?
Toreiz paši nesavācāmies, liela vaina arī mums jāuzņemas, jo draudzības spēlēm grūti noskaņoties.

Ir treneri, kuri uzskata, ka draudzības spēles nav nepieciešamas, jo var dabūt traumas, spēlētājiem papildus slodze pirms nozīmīgām spēlēm klubos. Kādi tavi uzskati šajā sakarā?
Traumas var dabūt jebkurā spēlē vai treniņā. Tieši man šādas spēles ir nepieciešamas, īpaši tagad. Spēle pret Somiju palīdzēja, jo klubā maz spēlēju. Atbraucu uz izlasi, nospēlēju maču pret somiem un pēc tam sanāca divas labas spēles pret gruzīniem un grieķiem, kurās guvu vārtus.