Aivars Vīnbergs: "Ja spēlētu māsas Aizsilas, pusfināls nebeigtos Rīgā"

Laura Audere, "Vega 1/Liepāja" uzbrucēja

"Manuprāt, pirmajā puslaikā mums uzbrukumā veicās labāk. Lai gan izmantojām pilna laukuma presingu un dabūjām bumbas, turpinājumā nospēlējām diezgan pasīvi. Viena no gausākajām un sliktākajām mūsu spēlēm.

Hanzas vidusskolas grozi tehnisko parametru ziņā neatšķiras no citiem – tāds pats augstums un tālums. RSU ir diezgan neērts pretinieks – nespēlē tik organizētu basketbolu. Viņas rīkojas savādāk, nekā mums šķiet. Šodien nebija mūsu diena, taču uzvara paliek uzvara – tas ir pats galvenais!

Nezinu, vai tā var teikt, taču šķiet, ka, nespēlējot māsām Aizsilām, RSU vairāk spēlē komandas spēli. Pirms Jaunā gada viena no māsām turēja bumbu 20 sekundes, bet 80% komandas spēles bija uz Anci Aizsilu. Tā mums pret viņām spēlēt bija daudz vieglāk. Tagad uzbrukumu var gaidīt no jebkuras RSU spēlētājas.

Pēc Latvijas-Igaunijas līgas spēles par trešo vietu puse komandas palika Rīgā. Kopīgi trenējāmies otrdienas vakarā un trešdienas rītā, tad braucām uz spēli.

Mūsu mērķis bija pabeigt pusfinālu Rīgā, lai nebūtu jāspēlē svētdien. Labi, ka finālsērija sāksies pēc nedēļas. Gribējām, lai būtu iespēja Lieldienas pavadīt mājās pie ģimenēm. Atvilkt elpu un sagatavoties fināliem."

Aivars Vīnbergs, RSU galvenais treneris

"Spēles disciplīna ir mūsu sāpe. Pieļāvām 26 kļūdas, lai gan arī pretiniecēm bija 20. Neteiktu, ka Liepājai bija slikta metienu realizācija – 40% precizitāte basketbolā ir laba. Lielākais pārdzīvojums – pretinieces izdarīja par 15 metieniem vairāk. Ja paši izmestu par 15 metieniem vairāk, varbūt trāpītu piecus. Realitātē šo metienu pietrūka. No kļūdām tāpat neizvairītos.

Ja mums spēlētu māsas Aizsilas, šī spēle nebūtu pēdējā. Katei Aizsilai 12. aprīlī tika veikta (elektromagnētiskā) rezonanse. Atbilde būs 18. aprīlī, kad paredzēta pirmā bronzas sērijas spēle pret “TTT juniorēm”. Cerība paliek.

“Vega 1/Liepāja” ir rutīnētāka komanda – mēs esam naivāki. Tas izšķīra otrās pusfināla spēles iznākumu. Kad samazinājām starpību, svarīgākajos brīžos zaudējām visprastākos grozus un bezjēdzīgi nospēlējām uzbrukumā. Koncentrēšanās vietā kļuvām bezatbildīgi.

RSU nav izteiktas līderes, kura būtu pārliecināta par savām spējām un izšķirošajos brīžos paņemtu spēli uz sevi. Tas arī izpaužas spēlēs. Mums ir grūti spēlēt pret komandām, kuru spēlētājām dienas režīmā ir diendusa. Pretinieces ir svaigākas, ja pa dienu guļ. Mums diemžēl tas nesanāk.

Pirms Jaunā gada nezinājām, kādā sastāvā spēlēsim (“Top 4” turnīrā). Nezinājām, ka Ancei Aizsilai pavīdēs naudas pelnīšanas iespējas Beļģijā un, ka Katei Aizsilai tik ilgi neizdosies tikt atpakaļ. Ja tā nebūtu, uz nulles noteikti nebūtu palikuši. Komandas modelis šosezon tika veidots ap divām līderēm, kuras izkrita no spēles – neko darīt. Sūkstīties nav pamata.

Zinot notikušo, esmu priecīgs, ka lielo uzdevumu (pirmajā aplī iekļūt labāko trijniekā un nodrošināt piedalīšanos LSBL izslēgšanas spēlēs) izpildījām jau novembrī. Jā, tālāk uzvaru nebija, taču citā situācijā raizes par iekļūšanu “play-off” turpinātos vēl ilgi – nezinu, kā būtu gājis.

Labprāt piekritu TTT piedāvājumam mājas spēles aizvadīt “Elektrum” Olimpiskajā centrā. Hanzas vidusskolā visu jādara vienam – pats visu krāmēju. Nepārdzīvoju – pret TTT varētu spēlēt kartupeļu laukā, taču nekādu priekšrocību mums nebūtu. Pret “Catz” spēlējām 49. vidusskolā, jo Hanzā tika mainīta grīda.

Paviršam vērotājam var šķist – atkal zaudējām, atkal zaudējām, atkal zaudējām. Realitātē Latvijas-Igaunijas līgā tikām tikpat tālu – spēlējām par iekļūšanu četriniekā, bet Latvijā spēlējam par trešo vietu. Ja dievs stāvēs klāt un meistarība pietiks, būsim trešie. Tas būtu solis uz priekšu, par spīti visām nelaimēm. Jāskatās pozitīvi!"