Hamiltone-Kārtere: "Liepājā bija ļoti karsti – ģimene jutās kā tropu atvaļinājumā"

Slaidā zviedriete Vēju pilsētā viesojās otro reizi – 2010. gadā Hamiltone-Kārtere sacentās Eiropas U20 čempionātā. “ Liepājas Olimpiskajā centrā jūtos kā vietā, kur esmu jau spēlējusi, lai gan tas notika pirms daudziem gadiem. Zinu gan zāli, gan pilsētu – ir jauki atkal atbraukt uz Latviju un spēlēt lieliskā vietā. Un, protams, Liepāja atrodas ļoti tuvu Zviedrijai. Vismaz tā jūtos (smejas).”

Jaunatnes čempionāts sagādājis amerikāņu kalniņu cienīgas izjūtas. “Toreiz spēlējām vienā grupā ar Latviju – viņas mūs uzvarēja ar lielu pārsvaru. No otras puses, uzvarējām Krieviju, kura nezaudēja nevienai citai komandai. Negribētu teikt, ka aizvadījām sliktu turnīru, taču mums klājās ļoti smagi. Izkritām, tomēr visi brīži ar nacionālo izlasi veido labas atmiņas.”

Tovasar Liepāja piedzīvoja, šķiet, karstāko vasaru 21. gadsimtā. Divas nedēļas pēc kārtas termometra stabiņš teju katru dienu uzkāpa līdz 30 grādiem. “Arī atceros, ka bija ļoti karsts. Spēlējām gan Liepājas Olimpiskajā centrā, gan Grobiņas sporta namā. Mazā zāle ārkārtīgi uzkarsa, gaisa kondicionieri tur parasti nav vajadzīgi.”

Kā izdevās nepārkarst? “Katru reizi, kad bija pauzes vai devāmies minūtes pārtraukumā, darījām visu, lai atvēsinātos. Aiz soliņa stāvēja gaisa ventilators, kurš darbojās kā fēns. Vicinājām dvieļus. Likām ledu uz kakla un galvas. Manai ģimenei ļoti patika, jo viņiem tas bija kā tropu atvaļinājums. Atgriešanās Liepājas Olimpiskā centra vēsumā lika justies kā paradīzē (smejas).”

Šoreiz Hamiltone-Kārtere un “Pieštanske Čajky” no Liepājas aizbrauca ar divām uzvarām un otro vietu A grupas kopvērtējumā. “Spēlēšana EWBL ir lieliska pieredze. Patīk aizvadīt daudz spēļu pret dažādām komandām. Sezonas sākumā bija ļoti smags grafiks – tikai tagad visas spēlētājas ir veselas. Mums ir liels potenciāls un varam labo sniegumu pārnest uz izslēgšanas spēlēm.”

Slovākijas rietumos 2012. gadā dibinātais klubs atrodas uz augšupejošas līknes. Komanda sešus gadus pēc kārtas izcīnījusi godalgas Ekstralīgā, bet šajā pavasarī noteikti cīnīsies par zeltu. Kluba ģenerālmenedžeres pienākumus no 2016. gada veic Broņislava Borovičkova. Viņa, pārstāvot Slovākijas valstsvienību, 2009. gadā izcīnīja astoto vietu Eiropas čempionātā Liepājā un Rīgā.

“Mūsu ģenerālmenedžere Broni precīzi zina, kas nepieciešams, lai vadītu komandu – viņa ļoti rūpējas par mums. Nodrošina visu, kas spēlētājām vajadzīgs. Nekad neesmu jutusi, ka mums kas pietrūktu. Viņa ir ārkārtīgi profesionāla,” teica Hamiltone-Kārtere.

Basketbolu spēlējis gan “kaiju” galvenais treneris Ričards Kucsa, gan viņa asistente Lucija Krča-Turbova. “Treneris arī par mums rūpējas. Viņš ir prasīgs un taisnīgs, taču arī zina, ko nozīmē būt spēlētājam. Esam ļoti labi pārvaldīta komanda – klubu basketbolā vajag vairāk tādu piemēru. Lai bijušie spēlētāji strādātu basketbola industrijā un padarītu to labāku.”

Mindre än en månad kvar till OS-kvalet... här är damlandslagets bruttotrupp som förbundskapten @marcocrespi tagit ut inför den stundande utmaningen! 🇸🇪🏀🔥 #VågaTro #FIBAOQT

➡️ Läs mer: https://t.co/Mos25Qfeob pic.twitter.com/UClUE9y79k

— Basket.se (@basketse) January 8, 2020

“Georgia Tech” absolvente (2013) Hamiltone-Kārtere Latvijā spēlēja otro reizi septiņu mēnešu laikā. Zviedrijas izlase pēc izkļūšanas no grupas 1. jūlijā Rīgā pieveica Latvijas valstsvienību un iekļuva Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā. Vēlāk zviedrietes Belgradā apspēlēja Krieviju, pirmo reizi vēsturē iekļūstot Eiropas “Top 6” un nodrošinot vietu Olimpisko spēļu kvalifikācijā.

“Eiropas čempionāts bija lielisks. Atkal spēlējām Latvijā – palikušas ļoti labas atmiņas par Rīgu. Jutām labu enerģiju laukumā – daudzas spēlētājas ilgi spēlējušas kopā. Jutām, ka varam paveikt lielas lietas,” teica spēlētāja, kura aizvadītajā nedēļā no jauna iekļauta valstsvienības kandidātu sarakstā.

Zviedrietes pēc trīs nedēļām dosies uz Beļģiju, lai konkurencē ar mājiniecēm un Kanādu sadalītu divas pieejamās ceļazīmes uz Tokiju. “Gaidāms aizraujošs februāris – piedalīšanās Olimpisko spēļu kvalifikācijā. Ne visas spēlētājas pēc treniņnometnes brauks uz Ostendi, taču būt daļai no izlases tāpat ir ļoti īpaša sajūta. Priecājos par valstsvienību, taču esmu arī gandarīta par to, ko darām ar “Pieštanske Čajky”.”

Pērnvasar Rīgā ieradās ap 1000 zviedru fanu, taču ar to nepietika, lai Zviedrija iegūtu “Women`s EuroBasket 2021” rīkošanas tiesības. “Mājās radījām lielu interesi – mūsu spēles apmeklē arvien vairāk cilvēku. Lai gan neieguvām tiesības rīkot finālturnīru, esmu pārliecināta, ka Francijā un Spānijā – ja tiksim, uz ko pilnībā ceru – jutīsimies kā mājas laukumā. “Moose Nation” ir visur!”