Aigars Nerips: "Cilvēks ar bumbu vienmēr ir bīstams"

Par spēli pirmajā puslaikā

Pirmajā puslaikā savu lomu nospēlēja gan pieredze, gan stress. Tas bija daļēji prognozējams. Zinājām un domājām, kā to novērst. Izrunājām, tikai vajadzēja ātrāk atgriezties pie savas spēles. Izprovocēt piezīmes, piespiest kļūdīties, neļaut Cēsīm iemest vieglos punktus. No otras puses, pretinieks ļoti labi realizēja savas iespējas. Septiņi no septiņiem iemestiem soda metieniem, piecdesmit septiņi procenti precīzu tālmetienu. Rezervistes Arta Strupoviča un Zane Zeltiņa izmantoja savas iespējas, savācot savus punktus.

Par zonas presinga izmantošanu

Zonas presings zināmā mērā ir avantūra. Pret vājākām komandām tas ir efektīvāks ierocis. Ja to izmanto, jāprot segt pretspēlētāju un atgriezties savā laukuma pusē. Iekritām vairāk rotācijas, nevis zonas presinga dēļ. Otrajā puslaikā parādījās tas, ko gribējām paveikt sākumā. Pirmkārt, agresivitāte, izprovocētas piezīmes. Neļāvām pretiniecēm saņemt bumbu.Tu esi jauns, tev jāskrien, nav jāspēlē tikai taktiskais basketbols un jābūt agresīvam.

Par spēli pēc pietuvošanās sešu punktu attālumā

Soda un brīvo metienu realizāciju izšķirošos brīžos var daļēji skaidrot ar pieredzi. Piemēram, Kristīne Silarāja iemeta svarīgu tālmetienu, kad Kitija laikus nesamainījās aizsardzībā. Cilvēks ar bumbu vienmēr ir bīstams. Nav jāšķiro, mans vai tavs sedzamais, tādās situācijās jāsedz bīstamā spēlētāja. Katrs sargā savu, bet sedzamo maiņas jāatstrādā treniņos.

Par līderu spēli

Otrajā puslaikā Ieva Krastiņa uzņēmās līderes lomu. Sākumā vēlējos no viņas aktīvāku spēli. Skaidriem un skarbiem vārdiem norādīju, ka nevar aiziet malā un noslēpties smilškastē. Dita Rozenberga vēlējās uzņemties, pierādīt, ka var daudz samest. Komandas uzdevumus pirmajā puslaikā izpildīt neizdevās un pati nenospēlēja savu spēli. Neizdevās ievērot pauzes, ko Dita parasti ievēro, daļēji uz ciešākas aizsardzības rēķina. Abu progress ir nenoliedzams. Jāturpina uzlabot komunikāciju laukumā un palīdzēt partnerēm.

Par Zanes Jākobsones un Kimberlijas Batleres segšanu

Mūsu uzdevums nebija maksimāli ātri dabūt viņas malā. Vajadzēja ātri tikt pāri laukumam, uzturēt tempu, kas sākumā neizdevās. Sākām pielāgoties puspozicionālai spēlei. Mums nav izteiktu centra spēlētāju, kamēr Kima soda laukumā un ar muguru pret grozu darbojas ļoti labi. TTT jādomā par kustīgāku basketbolu. Gan Rūta, gan Paula, gan Dita ir kustīgākas spēlētājas, vairāk ceturtie un trešie numuri.

Par sezonas sākumu un turpinājumu

Vairāk šādu spēļu un rezultāts būs. Trenējamies pietiekami, pietrūkst spēļu prakses. Čempionātu vērtēju pietiekami atzinīgi. Savādākas komandas rada papildus azartu, rezultāta starpība pat nav svarīgākā. Pietrūkst Baltijas līga, kura pagājušajā gadā kļuva par labu jauno spēlētāju skolu un ļāva progresēt. Meklējam papildus spēles. Vienlaikus respektējam mācības, rēķināmies, ka meitenēm jāpabeidz divpadsmitā klase. Mācību iekavēšana nebūs pareizs solis, jo tas novērsīs uzmanību no treniņiem. Jāprot piemērot gan saudzīgāku, gan skarbāku pieeju.

Par savainojumu sadziedēšanu

Agatei Gekai ļoti nepaveicās. Otro reizi salauza pēdas kaulu. Rīta treniņā, nevainīgā situācijā, bez aizsargiem. Vajadzīgi divi trīs mēneši, lai lūzums sadzītu. Tuvojas Ances Aizsilas atgriešanās. Pirms gada viņa vairāk sēdēja uz rezervistu soliņa, šogad rēķinājos ar Anci kā pamatsastāva spēlētāju. Pieredzi viņa ir guvusi, sapratusi, kas un kā notiek, taču ilgu laiku nācās pavadīt ārpusē. Tāpat savainojumi vasarā bija sakrājušies Kitijai un Rūtai.