Kristīne Silarāja: "Ventspilī sapratu, ka nevaru iztikt bez basketbola"

Nedēļas nogalē Cēsu basketbolistes izcīnīja septīto uzvaru pēc kārtas, pirmo mēnesi Latvijas un Igaunijas čempionātā pabeidzot bez zaudējumiem. Liela nozīme komandas veiksmīgajā spēlē ir divām jaunpienācējām ar Amerikas studentu basketbola pieredzi. Zane Jākobsone jau vairākus gadus profesionāli spēlē Eiropā un Latvijā, savukārt Kristīne Silarāja laukumā atgriezusies pēc ilgākas pauzes.

“Nespēlēju vairāk nekā gadu, taču individuālos treniņus nepārtraucu un uzturēju sevi formā,” teica Silarāja. “Bija grūti. Pēc diviem trīs mēnešiem parādījās vēlēšanās atgriezties laukumā, taču biju Amerikā un man nebija izvēles.”

Amerikā ventspilniece pavadīja piecus gadus, pēc divām sezonām NJCAA pirmās divīzijas komandā “Barton County Community College” 2009. gada vasarā pārceļoties uz NCAA pirmās divīzijas vienību “Robert Morris University Colonials”.

2011. gada sezonā Kristīne Silarāja bija komandas līdere, aizvedot “kolonistes” līdz 12 uzvarām “Northeast” konferencē (NEC). Sezonas laikā uzbrūkošā aizsardze savāca 368 punktus, tai skaitā realizēja 57 no 146 tālmetieniem un 72 no 114 divpunktu metieniem, bija labākā bumbu pārtvērēja komandā (62 pārtvertas bumbas), trešā rezultatīvo piespēļu dalīšanā un cīņā zem groziem.

Komandas labā paveiktais ļāva Silarājai iegūt galvenā trenera Sala Buskaljas uzticību un lielāko spēles laiku. Pēc regulārās sezonas pēdējās spēles – uzvara pār “Wagner” 73:60, aizsardzes rēķinā 26 punkti – treneris spēlētājai veltīja šādus vārdus. “Vēlos norādīt uz vairākiem individuāliem sniegumiem, īpaši runājot par Kristīni Silarāju. Domāju, viņa vienkārši nevēlas beigt savu karjeru (studentu basketbolā). Treniņos un spēlēs viņai ir lieliska attieksme, ceru, tas atstās iespaidu uz citām spēlētājām."

Debijas gadā Kristīne palīdzēja komandai sasniegt visu laiku labāko rezultātu konferences spēlēs, ar bilanci 17-1 uzvarēt NEC regulārajā sezonā. Studentu basketbola karjeras laikā viņa 59 spēlēs vidēji guva 10,8 punktus, perimetrā uzbrūkot ar 40,5% precizitāti un kopskaitā realizējot 92 tālmetienus.

“2012. gada sezonā sāku treneres gaitas, galvenā trenera palīga statusā (student assistant coach un Director of Basketball Operations) trenējot sev labi pazīstamo RMU komandu. Paralēli mācījos maģistratūrā. Guvu labu pieredzi, taču gada beigās starp treneriem sanāca nesaskaņas. Meklēju citus variantus Amerikā. Apmierinošu piedāvājumu no citām skolam nebija, tāpēc paliku Latvijā. Vasaras otrajā pusē jau koncentrējos spēlēšanai.”

Pensilvānijā Silarāja bija atbildīga par komandas izbraukuma spēļu organizāciju – ceļošanu, ēdināšanu un naktsmītnēm, papildus palīdzot mārketingā, komandas reklamēšanā, kopienas pakalpojumu un vasaras nometņu rīkošanas jautājumos. Vasarā meitene strādāja Latvijā.

“Basketbola kluba “Ventspils” ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics piedāvāja no rītiem individuāli trenēt kluba puišus. Strādāju kā trešā trenere, savukārt Ventspils ceturtajā vidusskolā, kur pati mācījos, mēnesi trenēju zēnus no pirmās līdz trešajai klasei.”

Dzimtajā pilsētā pieņemts nākamais svarīgais lēmums.

“Īsto lēmumu par atgriešanos laukumā pieņēmu Ventspilī, skatoties Eiropas U16 čempionāta spēles zēniem. Nezinu, vai nostrādāja puišu azarts laukumā, taču sapratu, ka nevaru iztikt bez basketbola. Atsāku nopietni trenēties un meklēju, kur spēlēt.

Zināju, ka gan “TTT Rīga”, gan Cēsis pulcē labas komandas. Situācija ir pamainījusies, jo TTT koncentrējas uz jauno spēlētāju attīstību, kamēr Cēsīs vairāk spēlē pieredzējušas spēlētājas. Kad nāca piedāvājums, labprāt teicu jā. Sākumā spēlēt Cēsīs ir ideāls variants, lai nākamgad varētu skatīties tālāk.”

Vari nosaukt komandas stiprās puses?
Mūsu priekšrocības ir pieredze, ātrums un laba komandas ķīmija. Meitenes spēlējušas visur – Amerikā, Latvijā, Eiropā. Iepazinušas dažādas basketbola skolas un var to izmantot praksē, gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Arī jaunajām meitenēm pieredzes arsenāls ir salīdzinoši ievērojams.

Kā šobrīd jūties laukumā?
Spēles garšu simtprocentīgi vēl neesmu atguvusi, tas notiek pamazām. Gribas spēks un patika ir, jāturpina strādāt. Lielāko pielāgošanos prasa tālmetieni. Eiropā trīspunktu metienu līnija atrodas tālāk nekā Amerikā (NCAA trīspunktu metienu līnija ir 6,32 metri; līdz 2011. gada pavasarim tie bija 6,02 metri;WNBA 6,25 metri; FIBA 6,75 metri). Nācās piešauties, sākumā visi metieni bija par īsu. Grūti joprojām, taču divas reizes nedēļā strādāju metienu treniņos.

Kāds ir Armands Krauliņš, salīdzinot ar treneriem Amerikā?
Nāku no komandas, kuras treneris ne mirkli nestāvēja klusu un spēlēs ārdījās. Armandam Krauliņam to darīt nav nepieciešams. Viņa padomi palīdz, zinām, kas mums jādara laukumā un trenerim nav jāizceļas ar pārliekām emocijām.

Gaidi iespēju pārbaudīt spēkus izlasē?
Par motivācijas un intereses trūkumu nesūdzos. Būt Latvijas izlases kandidātei ir liels pagodinājums. Ja piedāvājums būs, izmantošu to un neatteikšu.