Juris Švanders: "Tika pārkāpta robeža TTT pastāvēšanai"

Rīgas domes Finanšu departamenta Administratīvās pārvaldes priekšnieks 9. septembrī uz trīs gadiem tika ievēlēts par biedrības “TTT Rīga” valdes priekšsēdētāju. Pirms tam Švanders divus gadus kopā ar Jāni Golubevu un Guntu Baško darbojās kluba valdē, bet jaunajā struktūrā strādā kopā ar “Rīgas satiksmes” padomes priekšsēdētāja vietnieku Normundu Narvaišu.

“Teikšu klasiskos vārdus – TTT bija, TTT ir un TTT būs. Iepriekšējā sezona bija ārkārtīgi veiksmīga, taču tagad pāršķirta jauna lapa – pēc nodibinājuma likvidācijas darbu sākusi biedrība. Paldies kolēģim Jānim Golubevam par viņa darbu. Liels, liels paldies Guntai Baško, kura “rāvās” gan administratīvajā darbā, gan laukumā. Izcili, visu cieņu un paldies viņai par to.”

Mārtiņa Gulbja trenētā komanda 2022. gada martā spēlēja Eirolīgas ceturtdaļfinālā un, pats galvenais, nodrošināja vietu nākamās sezonas pamatturnīrā. Aprīlī rīdzinieces trešo reizi uzvarēja Baltijas līgā, taču pēc trīs mēnešiem saņēma aukstu dušu – TTT pirmo reizi astoņu sezonu laikā nespēlēs Eirokausos.

Švanders norādīja, ka jūlijā TTT nonāca tuvu neatgriešanās punktam. “Tika pārkāpta robeža kluba pastāvēšanai. Sekas – nepiedalāmies Eirolīgā. Galvenais, ka neizlaižam sezonu un saglabājam treneru kolektīvu, kurš sevi jau pierādījis. Tā bija pēdējā līnija, kura netika pārkāpta.”

Valdes priekšsēdētājs paskaidroja, kāpēc notikusi juridiskās formas maiņa. “Biedrība ir daudz efektīvāka juridiskā forma sporta organizācijām. Var izveidot plašāku biedru loku un piesaistīt atbalstu ne tikai ziedojumu formā. Var slēgt biznesa un mārketinga līgumus, kā arī iegūt lielāku stabilitāti, saņemot biedra naudas.”

Ideja par statusa maiņu tika aktivizēta 2021. gada decembrī, bet realizēta – deviņus mēnēšus vēlāk. “Process ievilkās, taču, neskatoties uz notikušo, vēlos pateikt paldies Rīgas domei par biedrības izveidi. Bez pašvaldības atbalsta neredzu iespēju, kā šodien var pastāvēt basketbola klubs “TTT Rīga”.”

Iepriekšējos gados pilsētas atbalsta apmērs sasniedza 600 tūkstošus eiro jeb 75-80% no kluba budžeta. Pašvaldība pusi summas pārdalīja caur vienu no TTT dibinātājiem – SIA “Rīgas satiksme”. Jaunās biedrības pirmajā sezonā dibinātāji ieguldīs 200 tūkstošus eiro, turklāt Rīgas dome savu daļu piešķirs jaunajā kalendārajā gadā – sākot no 2023. gada 1. janvāra.

“Budžets – trīs reizes mazāks nekā iepriekšējā sezonā. Tie nav ne pirmie, ne pēdējie izaicinājumi. Klubs tiem ir gatavs – vadības un treneru līmenī saglabāts tāds pats sastāvs kā sekmīgajā 2022. gada sezonā. Piedalīsimies Latvijas un Baltijas līgā. Ieskriesimies sezonas laikā – izmantojot unikālu iespēju un laicīgi kā nekad sākot gatavošamos nākamajai sezonai Eirolīgā.”

Švanders vēlas savlaicīgi nodrošināt TTT budžetu nākamajām divām sezonām (2023-2025), lai kluba vadība un treneri varētu veikt plānošanu startam Eirolīgā. Uzdevumi – palielināt biedrības biedru skaitu, izmantojot dažādas atbalsta formas. Ja divu biedru vietā būs četri vai pieci, tas ļaus iegūt lielākus finanšu līdzekļus.

Liela daļa profesionālo Eiropas klubu augustā un septembrī veic abonementu pārdošanas kampaņas. Uzticamākie atbalstītāji šādi var palīdzēt mīļākajam klubam, apmaiņā saņemot personalizētas sēdvietas visās spēlēs un iespēju piedalīties kopīgos pasākumos. Iepriekšējās divās sezonās tas nebija iespējams ierobežojumu dēļ – piemēram, Eirolīgas spēles Olimpiskajā sporta centrā varēja apmeklēt, maksimums, 104 cilvēki.

Nespēlējot Eirokausos, abonementu nebūs, taču sezonas pirmās akcijas ietvaros ir iespēja kļūt par “TTT draugu”. “Ziedojums 99 eiro apmērā ļaus iegūt TTT džemperi, spēlēs sēdēt īpašās draugu vietās, piedalīties pasākumos kopā ar kluba treneri un spēlētājām. Pirmie draugi – kluba vadība, darbinieki un sabiedrības partneri. Nesēdiet malā, atbalstiet labāko, kas mūsu valstī ir!”

Kluba vadība cer sezonas gaitā palielināt pieejamo līdzekļu apjomu. “Viens ir budžets un otrs – reālais budžets. Budžets iezīmēts 300 tūkstošu eiro apmērā, bet dibinātāju garantētā summa ir 200 tūkstoši. Pašreiz nevaram cerēt uz tādu pašu partneru atsaucību: viena lieta ir spēlēt Eirolīgā, cita – Latvijas un Baltijas līgā. Tajā pašā laikā jānodrošina finansējums nākamajām divām sezonām.”