Faniem piederošais "Hearts" – lietuviskā ēra un Glāzgovas milžu ēna

Skotijas futbols – Glāzgovas futbols
Ceturtdienas vakarā Rīgas centrā redzēsim UEFA ranga astotās vietas īpašnieces trešo stiprāko klubu un kausa finālistu. Skan skaisti, vai ne? Taču Skotija kopā ar Moldovu (Tiraspoles "Sheriff") un Lihtenšteinu ("Vaduz") ir vienas no Eirokausu ranga lielākajām anomālijām, kas atgādina, ka līgu spēku nevajadzētu salīdzināt tikai un vienīgi uz šā ranga pamata, kas turklāt ataino Eirokausu klubu, nevis visas līgas spēku. Kad runājam par Skotijas klubu futbolu, ir stingri jānošķir divas kategorijas – Glāzgovas milži "Celtic" un "Rangers" un pārējie, jo tos šķir gigantiska aiza.

Leģendārais Alekss Fērgusons pirmos lielos panākumus trenera karjerā guva ar "Aberdeen", tā vadībā izcīnot trīs Skotijas titulus, četrus kausus, vienu līgas kausu, kā arī 1983. gadā triumfējot UEFA Kausu ieguvēju kausā (finālā 2:1 pār "Real Madrid") un UEFA Superkausā. Tomēr kopš 1986. gada Skotijas futbola tronī kāpuši tikai divi klubi – nu, jūs jau paši sapratāt, kuri tie ir. Turklāt darījuši to ļoti līdzvērtīgi – šajā posmā 19 tituli ir "Celtic", 18 tituli ir "Rangers", un abiem klubiem bijušas deviņu titulu sērijas. Kopumā "Rangers" par Skotijas čempioni kļuvusi 55 reizes, "Celtic" – 52 reizes. Summā tie ir 107 tituli no 126 iespējamajiem jeb 84,9%. Ar četriem tituliem seko "Aberdeen" un galvaspilsētas klubi "Hibernian" un "Hearts".

Līdzīgi procenti redzami arī Eirokausu ieskaitē. Pagājušo sezonu Skotija UEFA rangā ar 36,900 punktiem pabeidza devītajā vietā, taču par 84,3% punktu izcīnīšanu atbildīgi bija Glāzgovas klubi – no šiem 36,900 punktiem 17,075 punktus vienpersoniski sakrāja "Rangers", bet "Celtics" nopelnīja 14,025 punktus. Kopumā tie bija 31,100 punkti jeb par drupaču vairāk kā Itālijas līderēm Turīnas "Juventus" un "Roma" - asociācijas rindojot pēc divu punktiem bagātāko klubu veikuma, Glāzgovas grandi kopā bija piektajā vietā visā Eiropā (jāatgādina gan par asociāciju dažādo ceļazīmju jeb dalītāju skaitu). Un nav nekāds pārsteigums, ka Skotija bija ceturtā pēc divu vadošo klubu īpatsvara – bez Lihtenšteinas ("Vaduz" 100,0%) un Moldovas (87,8%, "Sheriff" 82,2%) trijniekā tika arī Serbija (87,6%) jeb Belgradas milži "Crvena zvezda" un "Partizan". Lai pārliecinātos, ka šī piecgade nav nejaušība, varam paskatīties arī, piemēram, uz iepriekšējiem 18 gadiem, kuros "Celtic" un "Rangers" kopā nopelnījuši 81,5% no Skotijas klubu punktiem – 42,9% "Celtic" un 38,7% "Rangers", kas kraha dēļ Eirokausos izlaida piecus gadus (no 2012. līdz 2017.).

Pagājušajā sezonā "Hearts" bronzu izcīnīja ar 61 punktu 38 spēlēs, par 13 punktiem apsteidzot Dandī "United" un par attiecīgi 32 un 28 punktiem atpaliekot no "Celtic" un "Rangers". Tas, protams, nepārsteidz, jo budžetu atšķirības ir milzīgas. Par pagājušo sezonu finanšu datu vēl nav, tāpēc par piemēru ņemsim 2019./20. g., kurā pandēmijas sekas tik ļoti vēl neatspoguļojās kā 2020./21. g., kurā "Hearts" turklāt spēlēja līgu zemāk. Lielākais pamatienākumu budžets 2019./20. g. bija "Celtic" (70,2 miljoni sterliņu mārciņu jeb 76,9 miljoni eiro), "Rangers" – 59,0 miljoni mārciņu, "Aberdeen" un "Hearts" sekoja ar tikai 14,3 un 12,3 miljoniem, Edinburgas "Hibernian" 8,9 miljoni un pārējiem nebija pat piecu miljonu. Vēl lielāka atšķirība bija pamatizdevumu budžetos – 80,5 miljoni mārciņu "Celtic", 76,9 miljoni "Rangers", 17,3 miljoni "Aberdeen" un 13,8 miljoni "Hearts". Kad atšķirības ir tik iespaidīgas, tad pat vienas sezonas griezumā jācer tikai uz brīnumu.

Parastajiem skotiem pirmais grupu turnīrs 15 gados
Ja Skotija pēc pirmo divu klubu sakrātajiem punktiem iepriekšējā piecgadē bija piektajā vietā Eiropā, tad pārējo klubu rangā Skotija ar 5,800 punktiem bija tikai 21. pozīcijā. Kopš 2004. gada, kad UEFA kausā tika ieviests grupu turnīrs, tikai divi klubi bez abiem grandiem spējuši sasniegt grupu turnīru. UEFA kausa debijas grupu turnīrā pēdējā vietā palika "Hearts", kas ar 3:1, 2:2 izslēdza Portugāles "Braga" un atpalika no Roterdamas "Feyenoord" (0:3), Gelzenkirhenes "Schalke" (0:1), "Basel" (2:1) un Budapeštas "Ferencvaros" (0:1). Savukārt trīs gadus vēlāk labāk sekmējās "Aberdeen", kas ar trešo vietu izkļuva no grupas un 1/16 finālā tikās ar Minhenes "Bayern" (2:2, 1:5). Nu beidzot pienācis trešais grupu turnīrs (tātad Skotijas mirstīgajiem gaidīšana pat bija ilgāka nekā Latvijai), un tas pats ir Glāzgovas klubu nopelnīts – Skotijai kāpjot rangā, Skotijas kausa ieguvējs vai trešais klubs jau automātiski garantēja grupu turnīru, vienīgi "Hearts" bija jāizvēlas, kurā spēlēt ("Hearts" Eirokausu sezonu sāka Eiropas līgas "play-off" kārtā – 1:2, 0:1 pret Šveices čempioni "Zurich").

Kopš 2014. gada Skotijas Eirokausu klubu sarakstā kā stabilu trešo var izcelt "Aberdeen", kas divreiz sakāvis arī Latvijas klubus (2014. gadā 5:0, 3:0 pār Rīgas "Daugavu", 2016. gadā 3:0, 1:0 pār "Ventspili"), taču pēc 10. vietas Premjerlīgā Eiropa šovasar gājusi secen. Kopš 2014. gada "Aberdeen" uzvarējusi arī Nīderlandes, Horvātijas, Norvēģijas un Zviedrijas klubus un izstājusies pret objektīvi stiprākiem vai līdzvērtīgiem pretiniekiem (sākot ar Slovēnijas un Azerbaidžānas klubiem un beidzot ar Spānijas un Anglijas), taču arī "Aberdeen" jau trešā kvalifikācijas kārta bijusi liels izaicinājums. Ja pirmās kārtas bilance šajā posmā ir 5/5 un otrās kārtas 7/8, tad trešajā kārtā tā jau ir 1/7 un "play-off" kārtā 0/1.

Kopumā kopš 2009. gada, kad tika izveidota Eiropas līga un pirms grupu turnīriem ieviesta "play-off" kārta, Skotijas mirstīgie klubi uzvarējuši 75% pirmās kārtas dueļu (9/12, bez "Aberdeen 4/7 jeb 57%), 62% otrās kārtas dueļos (13/21, bez "Aberdeen" 6/13 jeb 46%), 16% trešās kārtas dueļos (3/19, bez "Aberdeen" 2/11 jeb 18%) un nevienā no astoņiem "play-off" dueļiem (bez "Aberdeen" 0/7). Un, ja "Aberdeen" uzvarējusi visos deviņos dueļos pret klubiem no Eiropas zemākā ešelona līgām, tad pārējo Skotijas klubu bilance ir tikai 50% (7/14) vai drusku virs, ja "Vaduz" šajā kompānijā neskaita. Zaudēts arī Velsas, Lietuvas, Armēnijas, Īrijas, Maltas, Islandes klubiem, un to paveikusi arī "Hearts", kas savā iepriekšējā Eirokausu sezonā 2016. gadā Eiropas līgas pirmajā atlases kārtā ar 2:1, 4:2 apspēlēja Tallinas "Infonet", bet tad ar 1:2, 0:0 zaudēja Maltas "Birkirkara".

Ja vien nespēlē pret Glāzgovas klubiem ("Riga" pirms diviem gadiem mājās ar 0:1 "Celtic" zaudēja tikai pašā izskaņā, tiesa, viesiem bija milzīgs teritoriāls pārsvars), skotus vajag cienīt, bet ne baidīties no tiem. Kamēr "Hearts" par spīti zaudējumam var spēlēt grupu turnīrā, "Motherwell" un "Dundee United" starptautiskās sacensības šovasar beidzās jau pirmajā cēlienā – "Motherwell" Eiropas Konferences līgas otrajā kvalifikācijas kārtā ar 0:1, 0:2 izstājās pret Īrijas "Sligo Rovers", bet "Dundee United" pēc sensacionālas uzvaras 1:0 ar 0:7 kapitulēja Alkmārā. Neskaitot "Aberdeen", pārējiem iepriekšējais nopietnais Eirokausu loms bija 2018. gadā, kad "Hibernian" ar 3:2, 1:1 izslēdza Grieķijas "Asteras Tripolis", bet 2014. gadā "St. Johnstone" pendelēs izslēdza Šveices "Luzern" (1:1, 1:1).

Finanšu krīzes
"Hearts" 148 gadu laikā izcīnījis četrus čempiona titulus (1895., 1897., 1958. un 1960. gadā), astoņus kausus un četrus Līgas kausus. Ja dalītu alternatīvos titulus bez Glāzgovas, kopš 1986. gada divvadībā būtu "Aberdeen" (11 tituli, 10 otrās vietas) un "Hearts" (11+5), tālāk nākot "Motherwell" (6+2), "Dundee United" (3+8) un "Hibernian" (3+4). Pēc budžetiem, apmeklētības, rezultātiem par Skotijas futbola otro līmeni var saukt "Aberdeen" un "Hearts" duetu, taču gadsimta sākumā, kas Skotijas klubiem bija ļoti grūti laiki, finanšu krīzi piedzīvoja arī "Hearts". 2001./02. g. sezonā Skotijas Premjerlīgas klubu kopējie zaudējumi sasniedza 60 miljonus mārciņu, bet parādu apjoms pārsniedza 130 miljonus. 2002. gadā administrācijas procesu sāka "Motherwell", 2003. gada novembrī – "Dundee", bet 2004. gada februārī klubiņam pievienojās "Livingston". "Hearts" līdz administrācijas procesam (pagaidām) vēl netika, taču krīze bija tik dziļa, ka līdzīpašnieki bija gatavi pārdot stadionu, pārcelties uz citurieni un jau atrada pircēju.

Darījumā gan bija atruna par tā atsaukšanu, ja līdz konkrētam termiņam uzlabosies kluba stāvoklis, un glābējs tika atrasts Lietuvas krieva Vladimira Romanova personā – 2005. gada februārī Romanovs tika pie gandrīz 30% akciju, bet drīzumā jau bija pārliecinošs kontrolpaketes turētājs ar 82%. Lietuvas tā laika flagmaņa "Kaunas", Baltkrievijas "Partizan", vēlāk bankrotējušās "Ūkio bankas" un topošais Kauņas "Žalgira" īpašnieks runāja ne tikai par parādu dzēšanu un finanšu stāvokļa uzlabošanu, bet arī stadiona paplašināšanu un pat Čempionu līgas kausu. No šiem sapņiem nepiepildījās pat pirmais. 2006. gadā "Hearts" parādi bija pieauguši līdz 28 miljoniem mārciņu, 2008./09. g. par līgas 22 miljonu zaudējumiem parūpējās divi klubi "Rangers" (-14 miljoni, starp citu, tik lielus mīnusus sekmēja arī sensacionālā izkrišana Čempionu līgas atlasē pret...Romanova "Kaunas" - 0:0, 1:2, Linam Pilibaitim uzvaru summā izraujot pēdējās minūtēs) un "Hearts" (-8 miljoni), un 2013. gadā gan klubs nonāca līdz administrācijas procesam. 15 miljonus "Hearts" bija parādā skandalozajai Kauņas komercbankai "Ūkio Bankas", kas dažus mēnešus iepriekš bankrotēja un kurai piederēja 29,9% kluba akciju, bet vēl 10 miljonus – citam Romanova uzņēmumam UBIG ("Ūkio Bankas Investment Group"), kam piederēja gandrīz 50% kluba akciju.

2014. gada jūnijā administrācijas process tika izbeigts. Tika panākta vienošanās par 27,5 miljonu norakstīšanu (24,6 miljonu parāda, 2,9 miljonu kreditoriem), bet par kluba jauno īpašnieci kļuva skotu uzņēmēja Ena Badža, kura pagājušajā gadā izpildīja solījumu kluba akcijas nodot faniem – "Foundation of Hearts", pašai gan vēl uz diviem gadiem paliekot vadītājas amatā. Tādējādi "Hearts" kļuvis par lielāko faniem piederošo klubu Lielbritānijā. Pirmais finansiālais gads pēc Badžas kļūšanas par īpašnieci tika pabeigts ar 0,9 miljonu mārciņu zaudējumiem, taču nākamie seši gadi, par kuriem jau ir sagatavotas atskaites, noslēgti ar peļņu. Arī pandēmijas gads otrajā divīzijā, kad pamatienākumi no 12,3 miljoniem saruka līdz 7,7 miljoniem, taču lielie ziedojumi 6,4 miljonu apmērā un valsts piešķirtais pandēmijas pabalsts ļāva sezonu beigt ar divu miljonu peļņu. "Hearts" rekordbudžets bijis pēdējā pilnajā pirmspandēmijas sezonā 2018./19. g. – 14,9 miljoni pamatienākumu, vēl 3,4 miljoni ziedojumu un 2,9 miljonu peļņa. Jāizceļ, ka "Hearts" ļoti nozīmīgs ir tieši fanu pienesums, jo 40% rekordbudžeta veidoja ienākumi no biļetēm (gandrīz 6,0 miljoni). Tieši "Hearts" ir lielākā apmeklētība aiz Glāzgovas grandiem, nepilnus 20 tūkstošus vietu ietilpīgo stadionu piepildot tuvu maksimumam – pagājušajā Premjerlīgas sezonā tie bija vidēji 17,4 tūkstoši, neskaitot divas spēles ar ierobežotu apmeklētību, bet šosezon 18,5 tūkstoši (Eirokausos gan mazāk – 17,2 pret šveiciešiem un 15,1 pret turkiem)."Celtic" pagājušās sezona apmeklētība Premjerlīgā, neskaitot ierobežotās spēles, bija 57,8 tūkstoši, "Rangers" - 49,3 tūkstoši. Ceturtā ar 15,5 tūkstošiem bija "Hibernian", un 12,9 tūkstoši gāja uz "Aberdeen" spēlēm.

Gandrīz 20 lietuviešu
Romanova ērā "Hearts" izcīnīja divus kausus (2006. un 2012. gadā), 2006. gadā arī kļuva par Skotijas vicečempioni, par punktu apsteidzot "Rangers", bet 2009. un 2011. gadā tika pie trešās vietas. Ja mūslaikos "Hearts", līdzīgi kā citi parastie Skotijas klubi, transfēru tirgū tērē minimālus līdzekļus, tad Romanova ērā netrūka arī pirkumu virs pusmiljona eiro, kas gan vienalga ir relatīvi niecīgas summas. Un Romanova ērā netrūka Kauņas spēlētāju, kuri lielākoties ieradās īres darījumos. No Kauņas uz Edinburgu devās ne tikai labākie ārzemnieki, bet arī lērums lietuviešu. Jau pirmajā pāreju periodā 2005. gada ziemā "Hearts" pievienojās Deivids Česnauskis, Sauļus Mikoļūns un Marjus Kižis, bet vasarā arī 2003. gada UEFA kausa ieguvējs un 2004. gada Čempionu līgas uzvarētājs Edgars Jankausks un čehu uzbrucējs Romans Bednāržs, kuru "Kaunas" esot nopirkusi par miljonu eiro, bet kuru "Hearts" pārdeva par gandrīz trim.

Visaktīvākā lietuviešu lidošana uz Edinburgu bija ēras pirmajos gados, bet komandu kopumā pārstāvēja 17 lietuvieši un trenēja arī vēlākais Lietuvas izlases vadītājs Valds Ivanausks. Tā, piemēram, 2007. gada janvārī "Hearts" ar Ivanausku pie stūres, četriem lietuviešiem pamatsastāvā un Mikoļūna tālsitienu izvirzījās vadībā pret "Celtic", kas beigās gan uzvarēja ar 2:1. No visas lietuviešu plejādes izceļas pieci spēlētāji. Septiņas sezonas "Hearts" pavadīja centra aizsargs Marjus Žaļūks, kurš līgā 189 spēlēs guva 11 vārtus un 2014./15. g. otrajā divīzijā spēlēja "Hearts" pretiniecē "Rangers", pašreizējais Viļņas "Žalgira" kapteinis Mikoļūns 11 vārtus guva 97 spēlēs, Česnauskis 67 spēlēs iesita vienus, Arvīds Novikovs 65 spēlēs guva sešus vārtus, bet Andrjus Velička 44 spēlēs guva 17 vārtus, par 800 tūkstošiem tika pārdots Norvēģijas "Viking" un arī vēlāk nokļuva "Rangers".

Lielākā zvaigzne un pārdošanas rekords – vārtsargs Gordons
2013. gada administrācijas process gan nozīmēja 15 punktu zaudēšanu tabulā, kas maksāja vietu augstākajā divīzijā, taču "Hearts" jau pirmajā piegājienā ar 21 punkta pārsvaru pārliecinoši uzvarēja otrajā spēcīgākajā līgā, aiz sevis atstājot divus citus lielus klubus – Edinburgas "Hibernian" un pēc likvidācijas procesa jaundibināto Glāzgovas "Rangers". Augstākajā līgā "Hearts" atgriezās ar trešo vietu, nākamajās trijās sezonās finišēja pirmajā sešiniekā, bet 2020. gadā vēlreiz izlidoja uz Čempionātu (Championship), atkal atkārtojot ciklu – pirmā vieta pirmajā piegājienā un labāko trijnieks atgriešanās sezonā.

Komandu vada 42 gadus vecais skots Robijs Nīlsons, kurš ir "Hearts" audzēknis un šajā klubā gan aizvadīja spēlētāja karjeras lielāko daļu, gan tajā arī sāka trenera karjeru. Nīlsons kļuva par pirmo galveno treneri pēc Badžas kļūšanas par īpašnieci, un tieši viņam arī tika uzticēta komandas glābšana pēc izkrišanas no Premjerlīgas. Kopš sezonas otrajā divīzijā klubā palicis ne tikai galvenais treneris, bet arī virkne vadošo spēlētāju – pret turkiem sāka pieci, kuri klubā spēlēja arī 2020./21. g., ar komandas lielāko zvaigzni vārtsargu Kreigu Gordonu priekšgalā, kuram decembrī apritēs jau 40 gadu. 2008. gadā "Hearts" viņu par kluba rekordsummu 10,8 miljoniem pārdeva Anglijas Premjerlīgas klubam "Sunderland", no 2012. līdz 2014. gadam traumu dēļ bija bez kluba, bet no 2014. līdz 2019. gadam viņš bija "Celtic" pirmais numurs. Pamatvārtsarga lomu Glāzgovā zaudējis anglim Freizeram Forsteram, Gordons gadu vēlāk atgriezās "Hearts" un sezonas otrajā daļā atkal kļuva par valstsvienības pirmo numuru.

Gadsimta pirmajā desmitgadē bez Gordona bija vēl pieci pārdoti spēlētāji ap trim miljoniem eiro, bet kopš tā laika šīm summām pietuvoties lāga vēl nav izdevies. 2016. gadā uz Ķīnu par 1,9 miljoniem eiro pārcēlās zviedru uzbrucējs Osmans Sovs, bet divi skotu kreisās malas aizsargi pārdoti par 1,7 miljoniem. 2011. gadā par šādu summu "Rangers" nopirka 23 gadus veco Lī Volesu, bet 2020. gadā uz Boloņu pārcēlās 18 gadus vecais Ērons Hikijs, kuru šovasar "Brentford" nopirka jau par 16,5 miljoniem eiro. "Hearts" dārgākie pirkumi ērā pēc Romanova nav izmaksājuši pat pusmiljonu – šovasar skotu uzbrucējs Lorenss Šenklends no Beļģijas "Beerschot" nopirkts par 470 tūkstošiem eiro, bet vācu pussargs Orestis Kiomurdzoglu no Nīderlandes "Heracles" pievienojies par 400 tūkstošiem.

Austrālieši, traumas un slikts sākums
Šo sezonu "Hearts" sāka ar septiņiem punktiem trijās spēlēs, taču kopš saspringtāka grafika, spēlējot divreiz nedēļā, un smagāka kalendāra, sākot Eirokausus un tiekoties arī ar "Celtic" (rotētā sastāvā 0:2), rezultāti strauji gājuši uz leju – "Hearts" septiņos mačos piedzīvojusi sešus zaudējumus, ieskaitot sakāvi ar 0:4 pret Turcijas "Başakşehir". Kaut arī trīs vārti ielaisti pēdējās 23 minūtēs, pirmie ielaisti ar meistarīgu tālsitienu un neilgi pirms tam viesi paši izsita bumbu no vārtu līnijas, Stambulas kluba dominance jautājumus neradīja – 67% bumbas kontrole, sitieni 23:4, mērķī 7:1. Četri no sešiem zaudējumiem gan bijuši kausa izcīņās, un Premjerlīgā "Hearts" joprojām atrodas tabulas pirmajā daļā. Visās sešās spēlēs uzvarējusi "Celtic", 13 punkti ir "Rangers", bet pa 10 – "Aberdeen", "Hearts" un "Motherwell". Karalienes Elizabetes piemiņai spēles aizvadītajā nedēļas nogalē tika pārceltas, līdz ar to "Hearts" pirms došanās uz Rīgu sanāca ilgāka atpūta.

Augusts "Hearts" nesa ne tikai zaudējumus, bet arī savainojumus. Visnopietnāko savainojumu guvis iepriekšējo divu sezonu rezultatīvākais spēlētājs Līems Boiss – 31 gadu vecais ziemeļīru uzbrucējs uzvarā pār "St. Johnstone" (3:2) sarāva krusteniskās saites un šosezon vairs nespēlēs. Tajā pašā spēlē pleznas kaulu salauza Austrālijas izlases centra aizsargs Kajs Roulzs, kura atgriešanās gaidāma oktobra beigās, kas dod cerības tikt uz Pasaules kausu. Toties Rīgā gaidāma cita centra aizsarga Kreiga Holketa atgriešanās - paceles cīpslas savainojuma dēļ viņš izlaidis sešus mačus.

Roulzs šovasar kļuva jau par trešo austrālieti "Hearts" rindās. Otro sezonu Edinburgas klubā spēlē centra pussargs Kemerons Devlins un malējais aizsargs Natenjels Etkinsons, kurš, tāpat kā Roulzs, jūnijā bija pamatsastāvā Austrālijas izšķirošajā pārspēlē pret Peru (0:0, uzvara pendelēs). Visi trīs līdz šim bija spēlējuši tikai dzimtenē, un reti kurš "Hearts" leģionārs uz Florences un Stambulas klubu fona var lepoties ar iespaidīgu CV. Ja centra aizsargs Toubijs Sibiks ir aizvadījis 53 spēles Anglijas otrajā spēcīgākajā līgā un Džordžs Grānts – 43 spēles, tad pārējie angļu un ziemeļīru futbolisti pārnākuši vai nu no zemākām līgām, vai arī ar niecīgu pieredzi Championship. Austrietis Pēters Hārings 2018. gadā ieradās no Austrijas otrās līgas, bet jau piesauktais Kiomurdzoglu pēc karjeras sākuma Vācijas 4. un 3. divīzijās var palepoties ar trim sezonām Nīderlandes augstākajā līgā, no kuras "Heracles" gan izkrita. Kiomurdzoglu formalitāšu kārtošanas dēļ debiju vēl nav aizvadījis, un Rīgā debiju noteikti nepiedzīvos ilggadējais Anglijas Premjerlīgas malējais pussargs Roberts Snodgrāss – 35 gadus vecais skots, kurš "Norwich", "Hull", "West Ham" un "West Brom" rindās Premjerlīgā 171 spēlē guva 26 vārtus, kā brīvais aģents līgumu parakstīja tikai 6. septembrī jeb četras dienas pēc grupu turnīra pieteikuma iesniegšanas. Eirokausu pieteikumā nav arī pagājušās sezonas pamatsastāva centra pussarga un "Everton" audzēkņa Benī Banenžima, kurš martā sarāva krusteniskās saites.

Divi Skotijas klubi Eirokausu sezonu jau ir pabeiguši, bet pārējie trīs grupu turnīru sāka ar sagrāvēm. Vēl pirms "Hearts" ar 0:4 zaudēja arī "Rangers", kas tika cauri Čempionu līgas atlases sietam un izsita Eindhovenas PSV (2:2, 1:0), taču grupu turnīru sāka ar 0:4 Amsterdamā. Savukārt "Celtic" par spīti labam sākumam ar 0:3 mājās kapitulēja titulētajam "Real Madrid". Ir visnotaļ reāla iespēja, ka pēc grupu turnīra Skotijai Eirokausi būs beigušies (labākās izredzes tos turpināt ir "Celtic", bet "Rangers" tikusi grupā ar "Ajax", "Napoli" un "Liverpool"), kas varbūt ne uzreiz, bet tuvākā nākotnē varētu apdraudēt Skotijas čempiones atgūto garantēto vietu Čempionu līgas grupu turnīrā un divu Čempionu līgas ceļazīmju kvotu - tādēļ nu jau Glāzgovas klubiem vajadzīga "Hearts" palīdzība, cerot uz punktiem Rīgā un citās spēlēs Eiropas Konferences līgā. 2024. gads, kad kļūs aktuāls šīs sezonas rangs, gan nāks ar kārtējo Eirokausu paplašināšanu un formāta maiņu.

"Hearts" 1000 skotu fanu pavadībā Rīgā būs neliela favorīte, bet šī pretiniece ir jāciena, nevis jābīstas.

"Hearts" sastāvs

Piezīmes: V – vārtsargs, KA – kreisais aizsargs, CA- centra aizsargs, LA – labais aizsargs, CP – centra pussargs, MP – malējais pussargs, CU – centra uzbrucējs. 22/23 – spēles un vārti šajā sezonā visos turnīros, 21/22 – spēles un vārti pagājušajā Premjerlīgas sezonā "Hearts" rindās. "Queens" pilnais nosaukums – "Queen of the South". "Hearts" šosezon rotējusi divas shēmas 3-4-3 un 4-2-3-1/4-4-1-1, lielākoties atkarībā no tā, vai pretinieki spēlējuši ar diviem vai vienu centra uzbrucēju.