Strīdi Volejbola federācijā: Neizdodas savākt kvorumu kopsapulcei

Kopsapulce ceturtdien sākās ar aizkavēšanos un jau tad bija noprotams, ka tas noticis tāpēc, ka neizdodas sagaidīt pienācīgu biedru skaitu. Kamēr LVF vēl apkopoja šo biedru skaitu un cerēja dažus nepieciešamos sagaidīt, tika dots vārds Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) priekšsēdētājam Einaram Fogelim, kura uzrunā viena no tēmām netieši bija veltīta arī šai federācijai.

"Skandāli, kas tricinājuši sporta nozari, ir ļoti nopietns signāls visiem, kuri sportā finansē federācijas. Varu aicināt problēmas izdiskutēt savā vidē nevis tās skaidrot publiski. Pēdējā pusgada diskusijas nevienam labumu nav nesušas," Fogelis teica par ētiku un morāli, neminot konkrētas federācijas, kuras domā, bet nojaušams, ka viena no tām ir tieši LVF.

Turpinājumā LVF prezidents Atis Sausnītis paziņoja, ka ieradušies 32 no 69 organizācijas biedriem, līdz ar to bija trīs par maz, lai kopsapulce varētu risināties.

"Aicinu saprast, ka biedriem, kuri ignorē kopasapulci, ir dalītas jūtas. Publiskajā telpā tiek pausts nepamatots un subjektīvs viedoklis, kas ir iemesls, lai neierastos," uzskata Sausnītis, sakot, ka federācija esot bijusi labestīga, tāpēc laicīgi nav tikusi skatīta iespēja izslēgt 26 biedrus, kuri ir parādnieku sarakstā.

Kopsapulcē bija plānots izskatīt vien divus jautājumus - apstiprināt LVF attīstības stratēģiju 2018.-2021. gadam, kā arī papildināt LVF valdi ar Jēkabpils "Lūši" vienības dibinātāju Māri Trušeli. Īpašas pieminēšanas vērta ir šī stratēģija. To izstrādāja vairāki LVF valdes locekļi kopā ar vairākiem EPV pārstāvjiem, tomēr, kā komentēja biedrības centrālā persona Kaspars Timermanis, pirms kopsapulces šī stratēģija tika ievērojami izmainīta, tāpēc vairs nav atbalstāma.

Pēc neizdevušās kopsapulces Sausnītis atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, savā vietā deleģējot ģenerālsekretāru Edgaru Zaiženiju.

"Informācija par kopsapulci un stratēģiju biedriem bija izsūtīta laicīgi. Tiesa, jāatzīst, ka par stratēģiju nesaņēmām ļoti daudz komentāru. Līdz ar to nesaprotam, vai sporta skolām nerūp volejbola attīstības stratēģija vai kāds ir iemesls. Varbūt viņiem ir rutīna un liekas, ka federācijā tāpat nekas nemainīsies, bet varu apliecināt, ka federācija mainās, cenšas komunicēt ar biedriem. Arī stratēģiju veidojām kopā ar EPV biedriem, lai celtu volejbola līmeni. Nākamais solis būtu labs pieaugušo izlases rezultāts," teica Zaiženijs. "Patiesību sakot, man bija pārsteigums, ka nav kvoruma, esmu mazliet vīlies, jo gribējās ātrāk visu novest līdz galam un turpināt strādāt."

Zīmīgi, ka pērnā gada rudenī EPV tika izslēgta no LVF biedru vidus, jo pirms tam Eiropas čempionāta pludmales volejbola laikā organizēja savu LVF kopsapulci, kurā centās panākt organizācijas vadības atlaišanu. Toreiz arī pie viņiem ieradās 32 biedri un neizdevās savākt kvorumu.

"Tiekoties ar EPV cilvēkiem, stratēģijas izstrādes procesā radām kopīgu valodu. Kasparu Timermani un Gati Olti pazīstu ļoti sen, mums visiem mērķis ir viens. Pa vidu vien ir dažas nesaskaņas saistībā personālijām," teica Zaiženijs, uzskatot, ka dažādi EPV paziņojumi grauj volejbola prestižu. Viņš aicināja medijus rakstīt tikai par pozitīviem notikumiem.

Kā zināms, jaunākais EPV paziņojums tika publicēts vēl tikai ceturtdienas rītā, biedrībai apgalvojot, ka apdraudēta vasarā gaidāmā Eiropas U22 čempionāta pludmales volejbolā norise. Plašāk ar šī rīta paziņojumu iespējams iepazīties šeit Biedrība "Es par volejbolu": Federācijas...

"Jebkurā institūcijā vienmēr ir problēmas," saka Zaiženijs. "Atskaites VID kavējās, jo ar Jūrmalas domi ilgi precizējam dokumentus. Beigās atradām kopsaucēju un atskaitījām viņiem 20 000 eiro. Tomēr tas bija pārpalikums nevis nevarējām par tiem atskaitīties. Tā nauda stāvēja atsevišķā kontā. U22 čempionāts notiks. Valsts ir piešķīrusi 60 000 eiro un arī Jūrmalas dome mūs atbalstīs. Divas nedēļas pirms šī turnīra notiks Eiropas čempionāts pludmales tenisā, tāpēc centīsimies abiem pasākumiem uztaisīt vienās tribīnēs. Mēs nepieteicāmies valsts naudai, jo pēc Ministru kabineta noteikumiem jāpiesakās vien par pieaugušo sacensībām. Kad saņēmām signālu no ministrijas, ka tomēr tas jāizdara, divu dienu laikā visu sagatavojām."

"Jūrmalas dome vien pirms nedēļas saņēma atskaiti. Nezinu vai trīs mēnešus pirms jaunā turnīra plānot finanses ir laba pārvaldība," saka Kaspars Timermanis. "Mūsu mērķis ar paziņojumu bija pievēst uzmanību, ka palikuši trīs mēneši un nekas nav zināms par turnīru. Par 60 000 eiro nevar noorganizēt Eiropas čempionātu. Visā šīs federācijas vadības valdīšanas laikā redzams, ka netiek piesaistīts sponsoru līdzekļu. Tāpat nav finansiālā seguma pieaugušo izlases dalībai CEV Eiropas līgā. Tā visa sekas redzamas gada pārskatos, kas tiek iesniegti ar ļoti būtisku aizkavēšanos."

"Mēs nepārtraukti bakstām federāciju, lai tā kustās uz priekšu, virza stratēģiju. Paldies Guntai Aizporietei, kura LVF valdē pārliecināja vecos vīrus, ka šāda stratēģija ir vajadzīga. Valdes interese vienmēr bijusi maksimāli mazāk uzņemties atbildību. Sākotnēji stratēģijā iekļautā valdes atbildība tagad pārceļojusi uz ģenerālsekretāra pleciem, kas no vēlamā federācijas pārvaldības viedokļa ir nepieņemami. Uzskatām, ka valdei ir jāvada volejbola dzīve."

Kā stāstīja Timermanis, stratēģija izstrādāta janvārī, bet LVF biedri to saņēma vien 2-3 dienas pirms kopsapulces un tā bijusi ievērojami izmainīta. Līdz ar to tagad stratēģijas izstrādātāji vairs par to neuzņemas atbildību. Stratēģiju izstrādāja Aizporiete, "O-Sands" valdes loceklis Arvis Tunte, kā arī EPV pārstāvji Timermanis, Olte un Mareks Matisons. Savukārt kā konsultanti bija LVF valdes loceklis Ainārs Mežulis un Zaiženijs. Zīmīgi, ka Aizporiete un Mežulis uz kopsapulci nemaz nebija ieradušies, kamēr EPV locekļiem tajā netiktu dots vārds, jo viņi ir izslēgti no federācijas.

"Vēlēšanās vēlētājs var paust attieksmi, nobalsojot ar kājām. Uzskatu, ka šeit biedri tā arī nobalsoja. Valde patvaļīgi veikusi izmaiņas stratēģijā. Tāpat iepriekšējā kopsapulcē oktobrī tika pieņemts lēmums, ka tagad tiks lemts arī par statūtu grozījumiem, bet to valde patvaļīgi ignorēja. Biedri domā līdzi, uzskata, ka pašreizējā valde nespēj vadīt volejbolu Latvijā. Viņi jūt augstprātīgu attieksmi," saka Timermanis. "Biedri šo kopsapulci ignorēja, ņemot vērā kā federācijas vadībai trūkst labas pārvaldības principi. Braucot uz reģioniem, dzirdam, ka biedri vēlas nopietnas pārmaiņas nevis kosmētiskus uzlabojumus."

"Zem šīs stratēģijas, kura tika piedāvāta šodien, vairs neparakstāmies, jo tur ir izplūduši termiņi. Centāmies ielikt skaidrus termiņus, atbildīgos, bet tagad viss kļuvis izplūdušāks. Labi sastrādājāmies ar Aizporieti un Mežuli, bet tad stratēģiju acīmredzami sāka rediģēt LVF viceprezidents Māris Pēkalis. Līdz ar to šodien tika piedāvāta pavisam cita stratēģija nevis mūsu izstrādātā," stāsta aktīvists.

Kā apgalvoja Timermanis, LVF pārstājusi uzņemt jaunus biedrus, par ko vairāki pretendenti vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā. Tāpat risinās EPV un LVF tiesvedība par iepriekšējo prezidenta vēlēšanu leģitimitāti, jo nav pierādīts, ka vairāki biedri bija tiesīgi balsot. Par to 18. aprīlī risināsies tiesas sēde. Timermanis prognozēja, ka federācijas biedru vidū ir vismaz desmit "mirušās dvēseles", bet federācija neko nav darījusi, lai šo problēmu risinātu.

Iepriekšējā oficiālajā LVF kopsapulcē, kas notika oktobrī, LVF biedri noraidīja tobrīd izstrādāto "Volejbola attīstības stratēģiju" 2018.-2021. gadam, kas sevī ietvēra gan sportiskos, gan stratēģiskos jautājumus, kā arī valde nespēja panākt izmaiņas statūtos, lai apgrūtinātu jaunu biedru uzņemšanu organizācijā.