Paula Strautmane: "Nav atbildes par sezonas turpinājumu Izraēlā"
"Sākot no novembra, spēlējām bez pauzēm. Izraēla ir viena no valstīm, kur nacionālā čempionāta spēles notiek arī laikā, kad Eiropā svin Ziemassvētkus," Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības uzbrucēja Paula Strautmane atskatījās uz sekmīgo sezonu "Maccabi Ramat Gan" komandā.
Izraēla ziemeļniekus vilina ar silto klimatu un Vidusjūras atmosfēru. Amerikāņiem tā daudzus gadus bija – un ir – iecienīts basketbola galamērķis, jo valsts groza bumbas kultūra veidojusies ASV ietekmē. Profesionālais basketbols ir arī salīdzinoši labi apmaksāts.
Bijušais Latvijas vīriešu valstsvienības treneris Kārlis Muižnieks Izraēlā spēlēja vēl deviņdesmito gadu pirmajā pusē. No dāmām pirmās uz Svēto zemi aizbrauca Liene Jansone un Gunta Baško. Vēlāk valsts labākajās komandās spēlēja Elīna Babkina un Ilze Jākobsone. Šosezon – Paula Strautmane.
Latvietes pārstāvētā “Maccabi Ramat Gan” komanda nacionālajā čempionātā izcīnīja 21 uzvaru 22 spēlēs. Februāra beigās sekoja 10 dienu pārtraukums, kura laikā četras komandas izspēlēja Izraēlas Valsts kausa pusfinālus un finālu.
“Katra spēle Izraēlas Valsts kausā bija diezgan smaga. Pusfinālā 22. februārī tikāmies ar Eiropas kausa komandu “Elitzur Ramla”. Pēc rezultāta (97:68) izskatās, ka uzvarējām viegli, taču pati spēle tāda nešķita. Vismaz līdz trešās ceturtdaļas vidum noteikti,” Paula atcerējās ceļu līdz finālam.
Cīņa par titulu notika 25. februārī “Beit Maccabi” zālē Rišonā Lezionā pret “Maccabi Haifa”. ”Lai gan pretinieces nacionālā čempionāta pamatturnīrā neiekļuva “Top 6”, nešķita, ka būs vienkārši. Haifa ir vienīgā komanda, kurai šosezon esam zaudējušas.”
“Zinājām, ka uz spēles ir daudz – gan kauss, gan revanšs. Un gods. Bija ļoti grūti. Ļoti fiziska spēle, sezonas laikā sakrājušies mazi un lieli savainojumi. Gājām tam visam cauri, lai izcīnītu pirmo titulu – lai arī pirms tam uzvarējām “Athena Winner” kausa izcīņā, kas vairāk bija kā pirmssezonas turnīrs.
Pirmā vieta regulārajā sezonā radīja rīcības brīvību. Gatavojāmies tieši kausam. Spēlēs varējām izmēģināt dažādas aizsardzības, dažādus uzbrukumus. Mainījām sastāvus, pielietojām dažādus knifus – finālā pielāgojāmies labāk nekā Haifas komanda. Bijām ļoti, ļoti priecīgas par uzvaru.”
Dzirdēts, ka Izraēlā dažkārt jūtama neapmierinātība par amerikāņu spēlētāju lielo lomu komandās, vietējo spēlētāju izaugsmi atstājot otrajā plānā. Vairākas talantīgas izraēlietes – māsas Garzonas, saspēles vadītāja Gala Raviva – spēlē NCAA. Vai valstī pastāv vietējo spēlētāju problēma?
“Grūti pateikt, jo Izraēlā spēlēju pirmo sezonu. Pagājušajā sezonā līgas pieteikumā varēja būt trīs ārzemnieces – divas amerikānietes, viena eiropiete. Šogad – četras viesspēlētājas pēc formulas 2+2, laukumā vienlaikus nevar būt vairāk par trīs ārzemniecēm.
Mūsu komandā ārzemnieces nosacīti bija garās spēlētājas, izraēlietes – mazās spēlētājas. Pat nekonkurējām vienā pozīcijā. Klubā valda ļoti laba atmosfēra – savstarpēja sapratne starp treneriem un spēlētājām, bez lieka stresa. Ramatganas komandā izbaudīju katru dienu.”
Izraēla, sākot no valsts atjaunošanas 1948. gada maijā, gandrīz nemitīgi cīnījusies par izdzīvošanu nedraudzīgu vai naidīgu kaimiņu ielenkumā. Pēdējais miera periods turpinājās nepilnus piecus mēnešus – sestdien, 28. februārī, sākās otrais karš starp Izraēlu, ASV un otrā pusē – Irānu.
“Nav atbildes par sezonas turpinājumu. Valstsvienības sabraukums iekritis labā laikā – ir laika logs, kurā var iezīmēties skaidrība par tālāko notikumu attīstību. Tas nav atkarīgs no Izraēlas basketbola līgas. Tas ir vairāku valstu lēmums.”
Izraēlas gaisa telpas slēgšana un citi ierobežojumi apturēja vietējo līgu darbību. Eirolīgas komandas atlikušās mājas spēles aizvadīs Bulgārijā un Serbijā. Komandas ar autobusiem ceļoja uz neitrālo Ēģipti, no kurienes ar līgumreisiem – vai, Paulas gadījumā, komercreisiem – devās tālāk uz Eiropu.
“Gaisa telpas atvēršana var signalizēt par sezonas atsākšanos. Gaisa satiksmes infrastruktūra Izraēlā ir labi attīstīta, taču ārzemniekam gribas ceļošanas brīvību – iespēju brīvi iebraukt un izbraukt no valsts. Vietējiem šajā ziņā nav tik traki.
Jā, ir saasinājums, taču reģiona valstis iemācījušās ar to sadzīvot. Ja atvērs gaisa telpu, viss notiks. Kad un vai – nezinu. Šobrīd neviens spēlētājs neteiks jā vai nē. Domāju, ka liela daļa ārzemnieku nebrauks atpakaļ, jo drīz cīņu turpinās tikai “play-off” komandas.
Dzirdēju, ka kausa pārtraukuma laikā līgas vājākajā komandā – Berševā – ārzemniekiem tika atļauts, vai viņi tika iedrošināti, braukt mājās. Protams, līguma saistības tika izpildītas. Nekad nebiju redzējusi, ka klubs tādā veidā laiž spēlētājas mājās. Komanda sezonas laikā izcīnīja vienu uzvaru un, izcīnot vēl vienu uzvaru, nekas turnīra situācijā nemainītos.
Arī mums regulārās sezonas pēdējā spēle neko nenozīmē. Tāpat ir lielākajai daļai komandu. Ja izslēgšanas spēles notiks, “play-off” sērijas, visticamāk, tiks saīsinātas. Rēķinoties ar politisko un drošības situāciju, klubi drīzāk nesauks spēlētājas atpakaļ. Amerikāņiem tas ir diezgan tālu.”
Izmantotie resursi:
Laura Audere: “Izbraukumos zāli bija jāmeklē pašām”
Ilze Jākobsone: “Latvieši, brauciet baudīt sauli un basketbolu Izraēlā!”
Ilze Jākobsone no Svētās zemes atvadās ar triumfu Izraēlas kausā
Elīna Babkina triumfē Izraēlas fināla piektajā spēlē
Paula Strautmane izcīna pirmo trofeju 2026. gadā
Paula Strautmane un “Maccabi Ramat Gan” izcīna Izraēlas Valsts kausu
@MarisNoviks
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Un ja sāksies sūdi ar Krieviju, tad jau tagad ir skaidrs, ka neviens te no ASV nenāks un neko neglābs, tāpat kā jau bija pirms ww2