1. līga: versijas un neskaidrības par turnīra norises kārtību

LFF jārespektē 1.līgas klubu griba (spēlēt bez dublieriem).

Spēlēšana bez dublieriem ir STULBUMS. No tiem padsmit spēlētājiem kas paliek pāri pēc virslīgas ir jāsadala divos turnīros. Varbūt vēl izdalīt 22 bumbas lai nav jācīnās par to vienu?

Viens ir jārespektē,bet galvenā problēma ir tajā,ka automātiski 1.līgas komandām dalības maksa būs 2,5 reizes lielāka un pie šāda scenārija uzreiz vairākas komandas atkristu. Tamdēļ rodas jautājums vai ir jēga rīkot 1.līgas čempionātu 6 komandām un atsevišķi dublieru čempionātu ar 7 komandām?

Var jau saprast 1. līgas klubu vēlmi, lai dublieri nejaucas viņu konkurencē, taču jauno futbolistu progresam šāda turnīru apvienošana nāk par labu. Pirmā līga pašreizējā sastāvā bez dublieriem ir ""pašķidra", asevišķs dublieru turnīrs būtu ""galīgi šķidrs" un nevienam līdzjutējam neinteresants (esam jau to pieredzējuši).

Ai kur mums palikusi nozelojama 1.liga bez dublieriem nevar vairs savakt 10 komandas!
Nezinu, kas tur dargak sanak bez dublieriem, jo tad uzpusi mazaka braukasana pa Latviju, uz ta rekina varbut iznak vienadas izmaksas un varbut pat mazakas, ne velti visi 1.ligas klubi par to iestajas, drizak dublieri no ta sanak lielaki zaudetaji un ta jau ir vinu problema.

Lai arī kā mums labāk patiktos, ka ir atsevišķi 1.līga un dublieru līga - katrai lietai ir savu plusi un mīnusi.

Kā jau pirms tam vienreiz teicu - jāsāk ar savu klubu sakārtošanu - jāizbeidz tā māžošanās ar nosaukumu struktūirām - BJSS (bērnu un jauniešu sporta centrs), JFC (Jauniešu futbola centrs), FS (futbola skola), FB (futbola bāze) utml. Visādi tie bērnu un jauniešu centriņi nerada 1.līgai pievienoto vērtību un sajūtu, ka te veidojas tradīcijas, KLUBI ar piramīdu, neveicina komandas veidošanas principus. Sakārtojiet vispirms šo lietu, lai nav jāsāk šausmināties, ka Virslīgā beigās ienāk nevis klubi, bet kaut kādas skolas. Tas būtu tāpat kā ar studentu un profesoru zināšanu, pieredzes, amatu līmenī. Šobrīd 1.līga vairāk izskatās pēc "studenta" nevis pēc profesionāla speciālista "profesora".

Otra lieta - ja visi 1.līgas klubi spēj uz savām mājas spēlēm max savākt 250 skatītājus (vidējais ir 50-150), un nedomās par mārketingu, līdzjutēju piesaisti un visu pārējo - tad Virslīgā, lai arī cik naudas prasītu - nekad nespēsiet dzīvot. Ne mentāli, ne idejiski, ne finansiāli.

tigereens rakstīja: FB (futbola bāze)

FB ir futbola biedrība

tigereens rakstīja: Lai arī kā mums labāk patiktos, ka ir atsevišķi 1.līga un dublieru līga - katrai lietai ir savu plusi un mīnusi.

Kā jau pirms tam vienreiz teicu - jāsāk ar savu klubu sakārtošanu - jāizbeidz tā māžošanās ar nosaukumu struktūirām - BJSS (bērnu un jauniešu sporta centrs), JFC (Jauniešu futbola centrs), FS (futbola skola), FB (futbola bāze) utml. Visādi tie bērnu un jauniešu centriņi nerada 1.līgai pievienoto vērtību un sajūtu, ka te veidojas tradīcijas, KLUBI ar piramīdu, neveicina komandas veidošanas principus. Sakārtojiet vispirms šo lietu, lai nav jāsāk šausmināties, ka Virslīgā beigās ienāk nevis klubi, bet kaut kādas skolas. Tas būtu tāpat kā ar studentu un profesoru zināšanu, pieredzes, amatu līmenī. Šobrīd 1.līga vairāk izskatās pēc "studenta" nevis pēc profesionāla speciālista "profesora".

Otra lieta - ja visi 1.līgas klubi spēj uz savām mājas spēlēm max savākt 250 skatītājus (vidējais ir 50-150), un nedomās par mārketingu, līdzjutēju piesaisti un visu pārējo - tad Virslīgā, lai arī cik naudas prasītu - nekad nespēsiet dzīvot. Ne mentāli, ne idejiski, ne finansiāli.

doma jau laba, bet zini, kas par lietu un kamdēļ klubi kabina tos te BJSS u.c. burtu salikumus klāt - jo tā ir iespēja klubam gūt papildus ienākumus no pašvaldībām, kuras atbalsta bērnu sporta skolas un dažiem klubiem tas pat ir lielākais finanšu avots uz kā tie balstās.

puslaiks rakstīja: doma jau laba, bet zini, kas par lietu un kamdēļ klubi kabina tos te BJSS u.c. burtu salikumus klāt - jo tā ir iespēja klubam gūt papildus ienākumus no pašvaldībām, kuras atbalsta bērnu sporta skolas un dažiem klubiem tas pat ir lielākais finanšu avots uz kā tie balstās.

Piekrītu, tā ir. Tas viss tā notiek, jo no kautkurienes jau jādabū nauda, lai vismaz spētu samaksāt treneriem algas, par bāzes vietu utt. Bet jebkurā gadījumā ir beidzot jāsāk domāt citādās kategorijās. Ir klubs un ir klubam apakšā BJSS utml. veidojumi, kur tad arī trenē jauniešus. Un 1.līgā, lai startētu nemaz TIK MILZĪGAS naudas nemaz nevajag. 2009.gadā Jelgavai vienas tiešām ĻOTI labas un jaunas mašīnas naudas vērtībā izdevās tikt uz Virslīgu, pie tam ar lielāko apmeklētības rezultātu 1.līgā - 560 skatītājiem vidēji spēlē!

Tiesa, šodienas apstākļos normāli būtu nepieciešami apmēram 25-150 tūkstoši sezonā. Tas nav ļoti daudz.

Spartakam dublieru komanda šogad būs

Pavuls rakstīja: Spartakam dublieru komanda šogad būs

2. līgā vai tad spēlēs?

tigereens rakstīja: Piekrītu, tā ir. Tas viss tā notiek, jo no kautkurienes jau jādabū nauda, lai vismaz spētu samaksāt treneriem algas, par bāzes vietu utt. Bet jebkurā gadījumā ir beidzot jāsāk domāt citādās kategorijās. Ir klubs un ir klubam apakšā BJSS utml. veidojumi, kur tad arī trenē jauniešus. Un 1.līgā, lai startētu nemaz TIK MILZĪGAS naudas nemaz nevajag. 2009.gadā Jelgavai vienas tiešām ĻOTI labas un jaunas mašīnas naudas vērtībā izdevās tikt uz Virslīgu, pie tam ar lielāko apmeklētības rezultātu 1.līgā - 560 skatītājiem vidēji spēlē!

Tiesa, šodienas apstākļos normāli būtu nepieciešami apmēram 25-150 tūkstoši sezonā. Tas nav ļoti daudz.

nu, priekš mazajām pilsētām tā ir diezgan liela naudas summa, piemēram, Smiltenei. Protams, uzskatu, ka tādām pilsētām kā Ogrei, Jēkabpilij, Salaspilij, Tukumam,varbūt, Kuldīgai, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, ir jākaunas, ka tām nav savas komandas, kas pārstāvētu savu pilsētu vismaz 1. līgā.

Dark Eagle rakstīja: 2. līgā vai tad spēlēs?

Atsevišķi dublieru čempionātā

puslaiks rakstīja: nu, priekš mazajām pilsētām tā ir diezgan liela naudas summa, piemēram, Smiltenei. Protams, uzskatu, ka tādām pilsētām kā Ogrei, Jēkabpilij, Salaspilij, Tukumam,varbūt, Kuldīgai, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, ir jākaunas, ka tām nav savas komandas, kas pārstāvētu savu pilsētu vismaz 1. līgā.

Piekrītu. Reāli Latvijā normālās pilsētas virs 20 000 iedzīvotājiem ir:
Rīga (1 milj), Daugavpils (100 000), Liepāja (~75 tkst.), Jelgava (~60 tūkst), Jūrmala (ap 50 tūkst.), un tad tālāk aiziet Rēzekne, Valmiera, Cēsis, Ogre, Salaspils, Sigulda, Dobele, Bauska, Tukums, Talsi, iespējams Kuldīga, Jēkabpils, Madona, Aizkraukle un varbūt vēl kāda. Tiesa, Gulbene un Ilūkste ir krietni zem 15 000 iedzīvotāju skaita, kas ir pārsteidzošākais. Ap Rīgu vien ir kaudzēm visādu rajonu piepilsētas - Berģi, Baltezers, Mārupe, Ādaži, Garkalne, Babīte utt. Tiesa, guļamrajoni.

Kopumā - normāli būtu, ka katrai pilsētai būtu savs futbola klubs, un tās startētu Virslīgā, 1.līgā, 2.līgā utt. Vismaz šādi tad redzētu, kura pilsēta ir aktīva, kura attīstās utt.

Vēl nedaudz domas virzībai - jāatceras, ka ne visās pilsētās ir ražošana, lieli uzņēmumi. Un arī ne visi uzņēmumi labprāt atbalsta klubus, sponsorē utt. Tas ir dzīvesveids un vairāk kā dzīvesveids. Tā ir domāšana un filosofija, kā to klubu attīstīt, kā piesaistīt skatītājus stadionā utt.

Ja būs tā kā FC Jūrmala, FK Spartaks, FK Rīgas Daugava - kur par skatītājiem pa lielam ir pilnīgi vienalga, bet svarīgākais ir tikai spēlētāju "ražošana" un cerība tos ievirzīt tālāk citos klubos - tad nu ir kā ir. Jo īpaši, ja tie klubi tiek sponsorēti no visādiem "menedžeriem" un "aģentiem", kuriem vajag labu, bet salīdzinoši lētu turnīru kā tramplīnu, lai šos spēlētājus varētu pārdot lielākiem un naudīgākiem klubiem. No vienas puses - tas viss ir pareizi, bet no otras - kā kluba ideja ar tradīcijām, pilsētas vārdu, sponsoru piesaisti, līdzjutēju piesaisti un esamību stadionā - galīgi nepareizi.

[quote tigereens]
Piekrītu. Reāli Latvijā normālās pilsētas virs 20 000 iedzīvotājiem ir:
Rīga (1 milj), Daugavpils (100 000), Liepāja (~75 tkst.), Jelgava (~60 tūkst), Jūrmala (ap 50 tūkst.), un tad tālāk aiziet Rēzekne, Valmiera, Cēsis, Ogre, Salaspils, Sigulda, Dobele, Bauska, Tukums, Talsi, iespējams Kuldīga, Jēkabpils, Madona, Aizkraukle un varbūt vēl kāda. Tiesa, Gulbene un Ilūkste ir krietni zem 15 000 iedzīvotāju skaita, kas ir pārsteidzošākais. Ap Rīgu vien ir kaudzēm visādu rajonu piepilsētas - Berģi, Baltezers, Mārupe, Ādaži, Garkalne, Babīte utt. Tiesa, guļamrajoni.

WTF?
Ģeogrāfiju tu esi mācijies? Tas par Valmieru, Rēzekni un Jēkabpili.
Un īsti nesaprotu tavus murgus par (pret) JFC - Latvijā ir tik iedzīvotāju cik ir un nav iespējams nokomplektēt 2 līgām profesionālus klubus.

kr-kr rakstīja: [quote tigereens]
Piekrītu. Reāli Latvijā normālās pilsētas virs 20 000 iedzīvotājiem ir:
Rīga (1 milj), Daugavpils (100 000), Liepāja (~75 tkst.), Jelgava (~60 tūkst), Jūrmala (ap 50 tūkst.), un tad tālāk aiziet Rēzekne, Valmiera, Cēsis, Ogre, Salaspils, Sigulda, Dobele, Bauska, Tukums, Talsi, iespējams Kuldīga, Jēkabpils, Madona, Aizkraukle un varbūt vēl kāda. Tiesa, Gulbene un Ilūkste ir krietni zem 15 000 iedzīvotāju skaita, kas ir pārsteidzošākais. Ap Rīgu vien ir kaudzēm visādu rajonu piepilsētas - Berģi, Baltezers, Mārupe, Ādaži, Garkalne, Babīte utt. Tiesa, guļamrajoni.

WTF?
Ģeogrāfiju tu esi mācijies? Tas par Valmieru, Rēzekni un Jēkabpili.
Un īsti nesaprotu tavus murgus par (pret) JFC - Latvijā ir tik iedzīvotāju cik ir un nav iespējams nokomplektēt 2 līgām profesionālus klubus.

Ko tad es te esmu pateicis nepareizi? Paskaties tautas skaitīšanas rezultātus. Un ģeogrāfiju zinu gana labi.
Es jau neko nesaku par iedzīvotāju skaitu. Ne par to ir runa. RUna vairāk ir par to - neatkarīgi no iedzīvotāju skaita, katrai pilsētai būtu normāli, ja tai būtu savas pilsētas pārstvošais klubs. Labāks, sliktāks - tas ir cits jautājums.
Kaut vai paņemam gadījumu iz Jelgavas vēstures - Jelgava startēja UEFA Eiropas līgā, kur tikās ar Norvēģijas Molde. Pilsētā, ja pareizi atminos dzīvoja ap 12-14 tūkstoši iedzīvotāju, bet stadions 2x lielāks - ap 24 000. Līdzjutēji brauc skatīties spēles no visādām pilsētām, piepilsētām, kas ir ap Moldi. Tas tā ieskatam.

Par profesionālismu runājot, nekur neprasīju profesionālu klubu, jo tad budžets uzreiz uzbrien vismaz pie 150-300 tūkstošiem latu. Var tak atstāt to pašu biedrību, bet biedrība FK "NOSAUKUMS". Un šādā veidā veidot kluba vēsturi, tradīcijas utt, nevis kaut ko čakarēties ar visādiem jauniešu skolu veidojumiem un cerēt tikt Virslīgā. Tas nav nopietni. Lai būtu augstskolas līgā, ir jābūt augstskolai, nevis pamatskolai. Vai ne tā? Tas tā, piemēram.

Pavuls rakstīja: Atsevišķi dublieru čempionātā

kurā tad, ja dublieri tiks iebāzti 1. līgā?

tigereens rakstīja: Piekrītu, tā ir. Tas viss tā notiek, jo no kautkurienes jau jādabū nauda, lai vismaz spētu samaksāt treneriem algas, par bāzes vietu utt. Bet jebkurā gadījumā ir beidzot jāsāk domāt citādās kategorijās. Ir klubs un ir klubam apakšā BJSS utml. veidojumi, kur tad arī trenē jauniešus. Un 1.līgā, lai startētu nemaz TIK MILZĪGAS naudas nemaz nevajag. 2009.gadā Jelgavai vienas tiešām ĻOTI labas un jaunas mašīnas naudas vērtībā izdevās tikt uz Virslīgu, pie tam ar lielāko apmeklētības rezultātu 1.līgā - 560 skatītājiem vidēji spēlē!

Tiesa, šodienas apstākļos normāli būtu nepieciešami apmēram 25-150 tūkstoši sezonā. Tas nav ļoti daudz.

2. līgas komandas ar mokām sakasa tos 2-3k par sezonu. nu nestāv mums tie pagasti un firmas rindās, lai tik kaut ko nosponsorētu. pie tam jāņem vērā, ka ir arī citi sporta veidi, kuri paņem savus līdzekļus - florbols, basketbols, handbols, volejbols, utt.

tigereens rakstīja: Piekrītu. Reāli Latvijā normālās pilsētas virs 20 000 iedzīvotājiem ir:
Rīga (1 milj), Daugavpils (100 000), Liepāja (~75 tkst.), Jelgava (~60 tūkst), Jūrmala (ap 50 tūkst.), un tad tālāk aiziet Rēzekne, Valmiera, Cēsis, Ogre, Salaspils, Sigulda, Dobele, Bauska, Tukums, Talsi, iespējams Kuldīga, Jēkabpils, Madona, Aizkraukle un varbūt vēl kāda. Tiesa, Gulbene un Ilūkste ir krietni zem 15 000 iedzīvotāju skaita, kas ir pārsteidzošākais. Ap Rīgu vien ir kaudzēm visādu rajonu piepilsētas - Berģi, Baltezers, Mārupe, Ādaži, Garkalne, Babīte utt. Tiesa, guļamrajoni.

Problēma jau daudzās pilsētās ir tā, ka tur trūkst futbola tradīciju. Tanī pašā Dobelē handbols ir un domāju, ka gadus 10 vismaz, būs pirmajā vietā. Bauskā, Talsos. Cēsīs 1. vietā ir florbols,šķiet, ka arī Siguldā un Madonā tas sāk ieņemt arvien stiprākas pozīcijas. Jēkabpilī - basketbols nostiprinās, par Aizkraukli neņemos spriest. Arī Valmierā jau sporta karalis ir nonācis florbola un basketbola ēnā, kaut gan tradīcijas ir un skatītāju interese pat 1. līgā uz LV fona ir gana laba.
Secinājums - pie visa vainīgs florbols un nav jau svarīgi, ar kādu nosaukumu komanda startē - arī tai pašā Valmierā, Smiltenē nosaukumos ir BSS, bet klubu struktūra jau nemainās no tā.
Vispār LFF jāsāk kaut kas darīt lietas labā, lai futbols pilsētās atkarotu savas pozīcijas. Un pirmkārt, manuprāt, vajag Latvijas kausā atjaunot sistēmu bez izsētajiem Virslīgas klubiem, lai tie dabū spēlēt jau no pirmajām kausa kāŗtām kaut vai pret bezlīgas komandu, kas piedalās kausā. Jo tomēr interesē kādā mazā pilsētā, ja atbrauktu Ventspils, tomēr būtu liela, vietējie varētu apskatīties uz lielajiem LV dūžiem. Tas nekas, ka atkal būtu rezultāti ar divciparu skaitļiem un Virslīgas vaļiem it kā nebūtu interese un jēga spēlēt. Var jau sūtīt uz tādām spēlēm dublierus un jauniešus, kā to dara, piemēram, premjerlīgas grandi savos Anglijas kausos.

nelasīju visus komentus un tādēļ varbūt atkārtošos.

PAR tam, ka 1. līga spēlē bez dublieriem -
tīri sportiskais princips, jo dublieru spēki bieži mainās, atkarībā no tā cik Virslīgas spēlētāji nosūtīti prakses gūšanai. un tas var radīt nevienlīdzību starp pārējām komandām.
Plus ir bijuši varianti, kad kāds Virslīgas klubs (FKV) speciali liek spēcīgu sastāvu, lai censtos iegāzt kādu 1. līgas klubu un nepieļaut tikšanu virslīgā (lasam FS Mettu, tikai tas neizdevās )

PRET
1. līgas komandām un jaunajiem spēlētājiem lieti noderētu spēkus samērot arī ar Virslīgas komandu jauniešiem (kam bieži jau ir līgumi ar komandām)un redzēt kur pielikt, un ka tas līmenis nav tik švaks un paši ar var pacensties sevi pierādīt.
citādāk var izveidoties liela plaisa, starp komandām, kas spēlē tikai savā 1. līgā un Virslīgas komandām. jauniešiem, kas augs Virslīgas klubu sistēmās būs vieglāk izsisties - pierādīt sevi.

vēl viens par -
vai tad tiešām 1. līgas klubam negribas sevi vairāk pierādīt pret FKV, LM, Skonto jauniešiem???
tas tomēr ir prestižāk - izcīnīt punktus pret tādiem klubiem.

Carloz rakstīja: 2. līgas komandas ar mokām sakasa tos 2-3k par sezonu. nu nestāv mums tie pagasti un firmas rindās, lai tik kaut ko nosponsorētu. pie tam jāņem vērā, ka ir arī citi sporta veidi, kuri paņem savus līdzekļus - florbols, basketbols, handbols, volejbols, utt.

konkurence ir liela

Carloz rakstīja: 2. līgas komandas ar mokām sakasa tos 2-3k par sezonu. nu nestāv mums tie pagasti un firmas rindās, lai tik kaut ko nosponsorētu. pie tam jāņem vērā, ka ir arī citi sporta veidi, kuri paņem savus līdzekļus - florbols, basketbols, handbols, volejbols, utt.

Tas viss tiesa. Sporta veidu ir daudz un visur nepieciešama nauda. Protams, ir komandas, kurās var savāk tikai 2-3 tūkstošus un ir komadas, kas var savākt vairāk. Viss atkarīgs no rocības un iespējām. Bet jebkurā gadījumā būtu jābūt piramīdai un klubu sistēmai.

puslaiks rakstīja: Un pirmkārt, manuprāt, vajag Latvijas kausā atjaunot sistēmu bez izsētajiem Virslīgas klubiem, lai tie dabū spēlēt jau no pirmajām kausa kāŗtām kaut vai pret bezlīgas komandu, kas piedalās kausā. Jo tomēr interesē kādā mazā pilsētā, ja atbrauktu Ventspils, tomēr būtu liela, vietējie varētu apskatīties uz lielajiem LV dūžiem. Tas nekas, ka atkal būtu rezultāti ar divciparu skaitļiem un Virslīgas vaļiem it kā nebūtu interese un jēga spēlēt. Var jau sūtīt uz tādām spēlēm dublierus un jauniešus, kā to dara, piemēram, premjerlīgas grandi savos Anglijas kausos.

Lūk šo ideju es pilnībā atbalstu

puslaiks rakstīja: Problēma jau daudzās pilsētās ir tā, ka tur trūkst futbola tradīciju. Tanī pašā Dobelē handbols ir un domāju, ka gadus 10 vismaz, būs pirmajā vietā. Bauskā, Talsos. Cēsīs 1. vietā ir florbols,šķiet, ka arī Siguldā un Madonā tas sāk ieņemt arvien stiprākas pozīcijas. Jēkabpilī - basketbols nostiprinās, par Aizkraukli neņemos spriest. Arī Valmierā jau sporta karalis ir nonācis florbola un basketbola ēnā, kaut gan tradīcijas ir un skatītāju interese pat 1. līgā uz LV fona ir gana laba.
Secinājums - pie visa vainīgs florbols un nav jau svarīgi, ar kādu nosaukumu komanda startē - arī tai pašā Valmierā, Smiltenē nosaukumos ir BSS, bet klubu struktūra jau nemainās no tā.
Vispār LFF jāsāk kaut kas darīt lietas labā, lai futbols pilsētās atkarotu savas pozīcijas. Un pirmkārt, manuprāt, vajag Latvijas kausā atjaunot sistēmu bez izsētajiem Virslīgas klubiem, lai tie dabū spēlēt jau no pirmajām kausa kāŗtām kaut vai pret bezlīgas komandu, kas piedalās kausā. Jo tomēr interesē kādā mazā pilsētā, ja atbrauktu Ventspils, tomēr būtu liela, vietējie varētu apskatīties uz lielajiem LV dūžiem. Tas nekas, ka atkal būtu rezultāti ar divciparu skaitļiem un Virslīgas vaļiem it kā nebūtu interese un jēga spēlēt. Var jau sūtīt uz tādām spēlēm dublierus un jauniešus, kā to dara, piemēram, premjerlīgas grandi savos Anglijas kausos.

Viss tā jau varētu būt un arī ir, TIKAI ir daži bet:
1) kaut arī populārāks - viss atkarīgs cik naudas dabū kluba budžetā? Reāli - izmaksas izbraukāt visu Latviju - nemainās. Dalība čempionātā - samērā līdzīgās izmaksās. Telpas - kaut kas līdzīgs. Tiesa, viens ir ziemā zem jumta ar visu apkuri, bet pavisam cits - zem klajas debess un bez visām tām apkures utml lietām.
Spēlētāju algas - pa lielam visur ir samērā līdzīgi - no brīvprātīgā statusa, stipendijām līdz minimālajām algām - klasika un tad, ja kāds var vairāk, tad kaut pāris štukas mēnesī uz rokas. Vienā sporta veidā vairāk spēlētāju, citā mazāk (futbolā ap 20-30, basketbolā pietiek ar 12-14, florbolā, volejbolā kaut kas līdzīgs ap 14, bet hokejā kā minimums 30). Tas būtu viens.

2) otrs - nezinu cik skatītāju iet uz katru no sporta veidiem katrā pilsētā, bet Jelgavā skats ir šāds: futbols - vidēji 500-700 (2012.gada sezonā vidējais 650 un kopā visā sezonā ~11 700) skatītāju uz spēli, basketbols, hokejs, volejbols labi ja 150-200 skatītājus savāc. Gadās reizes, kad vairāk, bet pa lielam - nekādas virzības.
Rīgā skats ir samērā līdzīgs, ja neskaitām Dinamo, VEF. FK Metta - šobrīd cik nu var tik var, bet pārējām komandām un sporta veidiem - tas pats - ap 150-300 max.
Citās pilsētās un vispār kādās sporta veida komandu mājas spēlēs - neesmu dzirdējis, ka būtu vairāk par 1000 skatītājiem. Labi ja 500 salasās. Vai to var saukt par popularitāti? Izņēmums - Daugavpilī spīdvejs, kur sarodas milzu tauta - 5000 uz mačiem.

3) cik klubus un sporta komandas zinat, kuras domā par kluba mārketingu? Es zinu tikai dažas. Ja futbolā - tad mārketings ir Jelgavai, kaut kas Ventspilij, Liepājai un Mettai. Nosacīti Skonto. Pārējiem? Neesmu neko manījis un pat dzirdējis. Ja citi sporta veidi - tad spilgti piemēri ir Dinamo Rīga un Rīgas VEF, BK Ventspils. Kaut kas arī drusku ir arī BK Valmiera.
Vēl? Spēcīgs mārketings ir arī rallijam, varbūt vēl kaut kam. Bet tas arī viss. Tas ir par vietējiem čempionātiem. Nemaz nerunāsim par izlasēm - hokejā, futbolā vai basketbolā. Tur tās naudas ir lielākas un iespējas arīdzan. Ieguldījumi mārketingā, reklāmā, lai piesaistītu skatītājus - pa lielam ir vienādi. Cipari neatkarīgi no aktivitāšu plašuma - kaut vai afišas uztaisīt - izmaksas pa lielam ir vienādas.

Katrā ziņā - futbols ir sporta karalis un futbolam būtu jābūt katrā pilsētā. Un futbols nav pats dārgākais sporta veids. Tas ir gana pieejams un daudziem tas interesē. Un ir jāsakārto sistēma. OK, tagad klubam ir 10 000 Ls budžets un spēlē 2.līgā. Bet būs SAVS pilsētas klubs ar tradīcijām. Un kad būs vairāk naudas - tad arī kārpīsies uz 1.līgu utt. Tā tam būtu jānotiek.

Vēl - par to, ka 1.līgas puišiem būtu iespēja salīdzināt un samērot savus spēkus ar Virslīgas dublieru puišiem - no vienas puses tas ir labi, bet ir viena nepateicīga lieta - šādi 1.līgas dublieru komanda var diezgan brīvi smelties spēkus no Virslīgas kluba sastāva bez pārejām un līgumu slēgšanām, bet 1.līgas komandiņa - nevar. Tas rada nevienlīdzību. Ir bijuši gadījumi, ka pret vienkāršu komandu, kur 18 gadīgi puikas un pretī - Prohorenkovs vai cits izlases līmeņa spēlētājs. Pat spēcīgie ārzemnieki.
Otrs - klubi zina Virslīgas komandu spēku. Lai trenējas, mācās un aug. Ar laiku 1.līgai būtu jāizaug stiprākai, lai būtu spējīga iekļauties Virslīgā. Vismaz noturēties.

Runājot par Latvijas kausa sistēmu - teorētiski to varētu darīt, bet tas ir bezjēdzīgi. Iespējams tas var dot grūdienu pilsētai, jaunajiem puikām, bet diez vai. Kāda jēga parādīties Ventspilij pret kaut kādu 15-18 gadīgu puiku komandu, kas spēlē 2.līgā? Tos puikiņus tak samals tā, ka šie vai varēs beigās stāvēt un skatīties, kā skrien Turkovs, Kozlovs, Martiness vai kāds cits. Tas būtu apmēram tāpat kā Ventspilij vai kādai citai komandai pretī būtu Barcelona, Čelsija vai Bayern. Pat Ventspils nespētu nospēlēt līdzvērtīgi ar Barcelonu. Zāģis būtu stabili.
Pie tam ir vēl viena liela problēma - ne visur stadioni ir tādi, kas atbilstu UEFA un FIFA stadionu prasībām un kategorijām. Pat Metta nespēj atrast savu mājvietu un stadionu. Gulbenei arī bija problēmas. Tā kā - tas viss ir tā stipri nosacīti.

tigereens rakstīja: Tas viss tiesa. Sporta veidu ir daudz un visur nepieciešama nauda. Protams, ir komandas, kurās var savāk tikai 2-3 tūkstošus un ir komadas, kas var savākt vairāk. Viss atkarīgs no rocības un iespējām. Bet jebkurā gadījumā būtu jābūt piramīdai un klubu sistēmai.

Palasot tavus komentus, secinu, ka tu esi klasisks demegogs, kuram nekad nav bijusi darīšana ar komandu sporta veidiem. Kāpēc?
1. Gada budžets 2.līgas komandai Ls 10000. Kurai????
2. Apmeklētība Jelgavā. Cik procenti no Jelgavas iedzīvotājiem apmeklē futbolu? Parēķini. Cik patiesībā ir tribīnēs? Saskaiti kādreiz intereses pēc.
3. Ja tas, ko imitētē DAŽAS virslīgas komandas spēļu organizēšānā ir mārketings... Jelgava pat bumbu padevējus nevar noorganizēt!
4. Ir nekorekti salīdzināt 1.līgā dublierus ar citām komandām. Tām ir pilnīgi dažādi uzdevumi un atšķirīgas finansiālās iespējas. Šis jautājums ir jāsakārto LFF sacensību daļai.
5. Novēlu tev nodibināt savu futbola klubu ar jauniešu komandām, veiksmīgi atrst finanējumu(mecenātus), kādus desmit gadus aktīvi darboties un tad izdarīt secinājumus.
6. Nekā personīga, bet nevajag lidināties mākoņos...

tigereens rakstīja: 2) otrs - nezinu cik skatītāju iet uz katru no sporta veidiem katrā pilsētā, bet Jelgavā skats ir šāds: futbols - vidēji 500-700 (2012.gada sezonā vidējais 650 un kopā visā sezonā ~11 700) skatītāju uz spēli, basketbols, hokejs, volejbols labi ja 150-200 skatītājus savāc. Gadās reizes, kad vairāk, bet pa lielam - nekādas virzības. Rīgā skats ir samērā līdzīgs, ja neskaitām Dinamo, VEF. FK Metta - šobrīd cik nu var tik var, bet pārējām komandām un sporta veidiem - tas pats - ap 150-300 max. Citās pilsētās un vispār kādās sporta veida komandu mājas spēlēs - neesmu dzirdējis, ka būtu vairāk par 1000 skatītājiem. Labi ja 500 salasās. Vai to var saukt par popularitāti? Izņēmums - Daugavpilī spīdvejs, kur sarodas milzu tauta - 5000 uz mačiem. 3) cik klubus un sporta komandas zinat, kuras domā par kluba mārketingu? Es zinu tikai dažas. Ja futbolā - tad mārketings ir Jelgavai, kaut kas Ventspilij, Liepājai un Mettai. Nosacīti Skonto. Pārējiem? Neesmu neko manījis un pat dzirdējis. Ja citi sporta veidi - tad spilgti piemēri ir Dinamo Rīga un Rīgas VEF, BK Ventspils. Kaut kas arī drusku ir arī BK Valmiera. Vēl? Spēcīgs mārketings ir arī rallijam, varbūt vēl kaut kam. Bet tas arī viss. Tas ir par vietējiem čempionātiem. Nemaz nerunāsim par izlasēm - hokejā, futbolā vai basketbolā. Tur tās naudas ir lielākas un iespējas arīdzan. Ieguldījumi mārketingā, reklāmā, lai piesaistītu skatītājus - pa lielam ir vienādi. Cipari neatkarīgi no aktivitāšu plašuma - kaut vai afišas uztaisīt - izmaksas pa lielam ir vienādas. Katrā ziņā - futbols ir sporta karalis un futbolam būtu jābūt katrā pilsētā. Un futbols nav pats dārgākais sporta veids. Tas ir gana pieejams un daudziem tas interesē. Un ir jāsakārto sistēma. OK, tagad klubam ir 10 000 Ls budžets un spēlē 2.līgā. Bet būs SAVS pilsētas klubs ar tradīcijām. Un kad būs vairāk naudas - tad arī kārpīsies uz 1.līgu utt. Tā tam būtu jānotiek. Vēl - par to, ka 1.līgas puišiem būtu iespēja salīdzināt un samērot savus spēkus ar Virslīgas dublieru puišiem - no vienas puses tas ir labi, bet ir viena nepateicīga lieta - šādi 1.līgas dublieru komanda var diezgan brīvi smelties spēkus no Virslīgas kluba sastāva bez pārejām un līgumu slēgšanām, bet 1.līgas komandiņa - nevar. Tas rada nevienlīdzību. Ir bijuši gadījumi, ka pret vienkāršu komandu, kur 18 gadīgi puikas un pretī - Prohorenkovs vai cits izlases līmeņa spēlētājs. Pat spēcīgie ārzemnieki. Otrs - klubi zina Virslīgas komandu spēku. Lai trenējas, mācās un aug. Ar laiku 1.līgai būtu jāizaug stiprākai, lai būtu spējīga iekļauties Virslīgā. Vismaz noturēties. Runājot par Latvijas kausa sistēmu - teorētiski to varētu darīt, bet tas ir bezjēdzīgi. Iespējams tas var dot grūdienu pilsētai, jaunajiem puikām, bet diez vai. Kāda jēga parādīties Ventspilij pret kaut kādu 15-18 gadīgu puiku komandu, kas spēlē 2.līgā? Tos puikiņus tak samals tā, ka šie vai varēs beigās stāvēt un skatīties, kā skrien Turkovs, Kozlovs, Martiness vai kāds cits. Tas būtu apmēram tāpat kā Ventspilij vai kādai citai komandai pretī būtu Barcelona, Čelsija vai Bayern. Pat Ventspils nespētu nospēlēt līdzvērtīgi ar Barcelonu. Zāģis būtu stabili. Pie tam ir vēl viena liela problēma - ne visur stadioni ir tādi, kas atbilstu UEFA un FIFA stadionu prasībām un kategorijām. Pat Metta nespēj atrast savu mājvietu un stadionu. Gulbenei arī bija problēmas. Tā kā - tas viss ir tā stipri nosacīti. Skatītāju florbolam netrūkst! RTU/inspecta uz katru spēli ir ap 100, pārējām komandām vidēji 150-200, Pārgaujai 200-300, kas jo vairāk interesanti, ka tas ir gandrīz vai visa ciemata iedzīvotāju skaits Stalbē. Uz pleijofiem zāles vienmēr un visur ir pilnas, jo valda tāds pavasara trakums, ka maz neliekās. Iesaku pavasarī aizbraukt uz kādu florbola pleijof spēli, kas tev tuvāk sanāk - Lielvārdi, Bausku, varbūt, kaut kur citur. Basketbolā arī BK Via (Vidzemes augstskola) diezgan labi darbojas ar skatītāju piesaisti, veido video rullīšus, plakātus internetā popularizē, varbūt, uz ielām liek, nezinu, jo sen neesmu Valmierā bijis, bet savi 200-260 skatītāji ar ir uz katru spēli. un 10000 Ls budžets 2. līgas komandai? neāksties, tāds budžets ir labi, ja dažām 1. līgas komandām (neskaitu iekšā Virslīgas dublierus), RFS, kurai naudu dod Rīgas dome, bet kurā to naudu meistarīgi savāc priekšnieciņi, it kā rīkojot treniņnometnes Ukrainā un Lietuvā, bet neviens spēlētājs uz tādām nav bijis drošvien arī BFC Daugavai un Ilūkstei stabili ir 10k naudiņas uz sezonu. Pāris sezonas atpakaļ, Valmierai pat tās 10 štukas lāgā nesanāca. Šosezon, varbūt, ka ar bija, jo Stikla šķiedra,, laikam, atkal esot mazliet vairāk palīdzējusi ar naudiņām. un, runājot par stadioniem, tad daudzās mazpilsētās ir ļoti jauki un mājīgi stadioni, gan jau arī prasībām atbilst labāk kā, piemēram, Mettas būris. Un kausā uz stadionu prasībām, īpaši, pret mazajiem klubiem, acis var mazliet pievērt. Lūk, piemēram, Valkā stadions ir ļoti brīnišķīgs Google attēlu meklēšanas rezultāti:...

';

puslaiks rakstīja: Skatītāju florbolam netrūkst! RTU/inspecta uz katru spēli ir ap 100, pārējām komandām vidēji 150-200, Pārgaujai 200-300, kas jo vairāk interesanti, ka tas ir gandrīz vai visa ciemata iedzīvotāju skaits Stalbē. Uz pleijofiem zāles vienmēr un visur ir pilnas, jo valda tāds pavasara trakums, ka maz neliekās. Iesaku pavasarī aizbraukt uz kādu florbola pleijof spēli, kas tev tuvāk sanāk - Lielvārdi, Bausku, varbūt, kaut kur citur. Basketbolā arī BK Via (Vidzemes augstskola) diezgan labi darbojas ar skatītāju piesaisti, veido video rullīšus, plakātus internetā popularizē, varbūt, uz ielām liek, nezinu, jo sen neesmu Valmierā bijis, bet savi 200-260 skatītāji ar ir uz katru spēli.
un 10000 Ls budžets 2. līgas komandai? neāksties, tāds budžets ir labi, ja dažām 1. līgas komandām (neskaitu iekšā Virslīgas dublierus), RFS, kurai naudu dod Rīgas dome, bet kurā to naudu meistarīgi savāc priekšnieciņi, it kā rīkojot treniņnometnes Ukrainā un Lietuvā, bet neviens spēlētājs uz tādām nav bijis drošvien arī BFC Daugavai un Ilūkstei stabili ir 10k naudiņas uz sezonu. Pāris sezonas atpakaļ, Valmierai pat tās 10 štukas lāgā nesanāca. Šosezon, varbūt, ka ar bija, jo Stikla šķiedra,, laikam, atkal esot mazliet vairāk palīdzējusi ar naudiņām.
un, runājot par stadioniem, tad daudzās mazpilsētās ir ļoti jauki un mājīgi stadioni, gan jau arī prasībām atbilst labāk kā, piemēram, Mettas būris. Un kausā uz stadionu prasībām, īpaši, pret mazajiem klubiem, acis var mazliet pievērt. Lūk, piemēram, Valkā stadions ir ļoti brīnišķīgs http://ej.uz/valka

Nu kas tad tas ir 100-300 skatītāji? Tā ir problēma visos Latvijas sporta veidos. Vienalga - futbols, hokejs, basketbols, volejbols, florbols vai handbols. Skaits ir apmēram vienāds, neatkarīgi no tā veida. Play-offi - jā, tas ir magnēts, jo ir intriga- vinnēs vai zaudēs.
Par skatītāju piesaisti katrs klubs vairāk vai mazāk kaut ko dara. Citam interesantāk, citam ne tik interesanti. Citam sanāk forši un aizraujoši, citam atkal ne tik. Tāpat arī mājas lapas kvalitāte ir katram atšķirīga. Bet nu viss kā saka - no rocības un iespējām, izdomas un entuziasma. Pa lielam Latvijā daudzos sporta veidos darbojas entuziasms.

Par budžetiem runājot, viss atkarīgs no dažādiem aspektiem: vai ir politiskās figūras pašvaldībā vai nav. Vai komandai ir kādi mērķi, vai nav. Budžets līdz 10 000 Ls ir savācams. Pašvaldība + kaut vai 10 uzņēmumi pa 500-1000 Ls. Un ir klubi, kas tā ir savākuši normālu budžetu. Bet atceramies - viena lieta ir lielās Virslīgas komandas, un pavisam, kas cits - jauniešu sporta skolas. Skolās pa lielam nauda tiek dabūta no vecākiem, kuru dod treneriem.

Par stadioniem - jā, zinu. Ir daudz smuku un simpātisku stadioniņu uztaisīti. Arī Valkā, ir arī nesen Bauskā atjaunots. Drīz kaut kad būs arī Salaspilī un vēl kaut kur. Tukumā arī ir simpātisks stadions. Bet tādu no jauna uzceltu ir tikai dažās vietās - Jelgavā (ZOC - izmaksas ap 16,5 milj) un Jūrmalā (Slokas - izmaksas ap 2,3 milj) 2010.gadā, kaut kas bija Bauskā par ~1 milj.. Gan jau vēl kaut kur. Par to nestrīdos. Tikai ar tām prasībām ir jāskatās. Lai nav tā, ka ir kaut kādas būdiņas - ģērbtuves un visādi tādi dīvainie gājieni. Tāpat arī - tāds sīkums, lai ir pieejams internets, lai var nosūtīt spēles protokolu, ievietot mājas lapā info par spēli utml. Ir tak jābūt kaut kādām elementārām prasībām.

tigereens rakstīja: Nu kas tad tas ir 100-300 skatītāji? Tā ir problēma visos Latvijas sporta veidos. Vienalga - futbols, hokejs, basketbols, volejbols, florbols vai handbols. Skaits ir apmēram vienāds, neatkarīgi no tā veida. Play-offi - jā, tas ir magnēts, jo ir intriga- vinnēs vai zaudēs.
Par skatītāju piesaisti katrs klubs vairāk vai mazāk kaut ko dara. Citam interesantāk, citam ne tik interesanti. Citam sanāk forši un aizraujoši, citam atkal ne tik. Tāpat arī mājas lapas kvalitāte ir katram atšķirīga. Bet nu viss kā saka - no rocības un iespējām, izdomas un entuziasma. Pa lielam Latvijā daudzos sporta veidos darbojas entuziasms.

Par budžetiem runājot, viss atkarīgs no dažādiem aspektiem: vai ir politiskās figūras pašvaldībā vai nav. Vai komandai ir kādi mērķi, vai nav. Budžets līdz 10 000 Ls ir savācams. Pašvaldība + kaut vai 10 uzņēmumi pa 500-1000 Ls. Un ir klubi, kas tā ir savākuši normālu budžetu. Bet atceramies - viena lieta ir lielās Virslīgas komandas, un pavisam, kas cits - jauniešu sporta skolas. Skolās pa lielam nauda tiek dabūta no vecākiem, kuru dod treneriem.

Par stadioniem - jā, zinu. Ir daudz smuku un simpātisku stadioniņu uztaisīti. Arī Valkā, ir arī nesen Bauskā atjaunots. Drīz kaut kad būs arī Salaspilī un vēl kaut kur. Tukumā arī ir simpātisks stadions. Bet tādu no jauna uzceltu ir tikai dažās vietās - Jelgavā (ZOC - izmaksas ap 16,5 milj) un Jūrmalā (Slokas - izmaksas ap 2,3 milj) 2010.gadā, kaut kas bija Bauskā par ~1 milj.. Gan jau vēl kaut kur. Par to nestrīdos. Tikai ar tām prasībām ir jāskatās. Lai nav tā, ka ir kaut kādas būdiņas - ģērbtuves un visādi tādi dīvainie gājieni. Tāpat arī - tāds sīkums, lai ir pieejams internets, lai var nosūtīt spēles protokolu, ievietot mājas lapā info par spēli utml. Ir tak jābūt kaut kādām elementārām prasībām.

To ko vecāki maksā par bērnu treniņiem nekādā veidā nevar pieskaitīt pieaugušo komandas budžetam. Atkarīgs, protams, no trenera un kluba, bet liela daļa bērnu treneru tā ir tikai piestrādāšana pa vakariem, pēc darba, un nekādu baigo algu viņi nesaņem. No vecāku samaksātās naudas tiek apmaksāts laukums, iepirkts/atjaunots treniņu ekipējums un pāri tik vien paliek kā trenerim ko benzīnu nopirkt un pusdienas.

2. līgas pieaugušo komandas budžets ir 2-3 tūkstoši latu, atkarībā no tā, kādu ciparu izmaksā mājas laukums.

Apmeklējums 2. līgā vietām nemaz tik zems nav - Smiltenē uz mājas spēlēm savācas kādi 100-200 skatītāji, Valkā arī bija pilnas tribīnes.

Internets stadionā ir vajadzīgs Virslīgai, 1. līga un 2. līga jau nu mierīgi var iztikt ar variantu, ka tiesnesis aizbrauc mājās un ievada rezultātu. Protams, nevar būt tādi varianti kā tagad, kad reizēm nedēļu rezultāti nav ielikti.

putrasgalva rakstīja: Palasot tavus komentus, secinu, ka tu esi klasisks demegogs, kuram nekad nav bijusi darīšana ar komandu sporta veidiem. Kāpēc?
1. Gada budžets 2.līgas komandai Ls 10000. Kurai????
2. Apmeklētība Jelgavā. Cik procenti no Jelgavas iedzīvotājiem apmeklē futbolu? Parēķini. Cik patiesībā ir tribīnēs? Saskaiti kādreiz intereses pēc.
3. Ja tas, ko imitētē DAŽAS virslīgas komandas spēļu organizēšānā ir mārketings... Jelgava pat bumbu padevējus nevar noorganizēt!
4. Ir nekorekti salīdzināt 1.līgā dublierus ar citām komandām. Tām ir pilnīgi dažādi uzdevumi un atšķirīgas finansiālās iespējas. Šis jautājums ir jāsakārto LFF sacensību daļai.
5. Novēlu tev nodibināt savu futbola klubu ar jauniešu komandām, veiksmīgi atrst finanējumu(mecenātus), kādus desmit gadus aktīvi darboties un tad izdarīt secinājumus.
6. Nekā personīga, bet nevajag lidināties mākoņos...

Es atļaušos drusku pasmaidīt un oponēt. Bet katram ir savs viedoklis.
1) par 2.līgas budžetiem - tik liels budžets varbūt kādam savāksies, bet pa lielam tik lieli nebūs. Tas ir skaidrs. Bet, ja katrā 2.līgas komandai ir savas 2-6 grupiņas dažādās vecuma grupās, tad tas nozīmē, ka ir vismaz 2-4 treneri + kluba vadītājs. Algas kaut kur kaut kā ir jāmaksā. Parēķini 200 Ls uz papīra x 12 mēneši = 2400 uz papīra.
Zinu, ka Audai, kas ir 1.līgas stabila komanda un budžets bija līdz 30 000 Ls.
2) par procentiem runājot no iedzīvotāju skaitu un reāli esošo skaitu tribīnēs - lai kura pilsēta tā būtu, visur un visos sporta veidos uz vienu spēli atnāk labi ja 0,01 vai pat mazāk procentu. Tas man viss ir zināms. FK Jelgavas spēlēs sanāk gana daudz skatītāju un katru gadu tas skaits pieaug, vidēji par 1000-1500 skatītājiem vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Ir man visa statistika.
3) Par bumbu padevējiem - kritika nevietā. Jelgavas kluba mājas spēlē bumbu padevēji VIENMĒR IR BIJUŠI!!! NEzinu vēl nevienu spēli, kur būtu bijis tā, kā FC Jūrmala vai FK Daugava Rīga gadījumā, kur bumbu padevēji bija 2-4, kur normāli vajadzētu būt vismaz 6.
4) par dublieru komandām un 1.līgas komandām salīdzināšana nenotiek. Neiet runa par uzdevumiem, bet gan ideju - kas ir 1.līgas čempionāts? Mikslis vai reāls turnīrs uz sportiskiem principiem, ideju, mārketingu un visu pārējo. Esmu domājis, kur jaunajiem futbolistiem un klubiem ir stimuls censties vairāk, lai tiktu augstāk, ja pat 2.līgas komanda Kuldīga atsakās no dalības 1.līgā. Protams, var saprast - visu izšķir finanses, kas ir liela problēma Latvijā. Šeit vairāk tiek izlemts domāšanas veids - labāk tusēt savā rajonā (savā 2.līgas grupā no reģiona), nekā plesties pa visu valsti. Viss sākas un beidzas ar naudu.
5) paldies par novēlējumu. Gan jau to noteikti iespēšu. Futbola virtuve man nav sveša.
6) nelidinos mākoņos, bet vēlos, lai Latvijā futbols un vispār sports ir sakārtotāks un sportiski interesantāks. Savādāk nebrīnamies, ka skatītāji tik maz nāk uz stadioniem.

Carloz rakstīja: To ko vecāki maksā par bērnu treniņiem nekādā veidā nevar pieskaitīt pieaugušo komandas budžetam. Atkarīgs, protams, no trenera un kluba, bet liela daļa bērnu treneru tā ir tikai piestrādāšana pa vakariem, pēc darba, un nekādu baigo algu viņi nesaņem. No vecāku samaksātās naudas tiek apmaksāts laukums, iepirkts/atjaunots treniņu ekipējums un pāri tik vien paliek kā trenerim ko benzīnu nopirkt un pusdienas.

2. līgas pieaugušo komandas budžets ir 2-3 tūkstoši latu, atkarībā no tā, kādu ciparu izmaksā mājas laukums.

Apmeklējums 2. līgā vietām nemaz tik zems nav - Smiltenē uz mājas spēlēm savācas kādi 100-200 skatītāji, Valkā arī bija pilnas tribīnes.

Internets stadionā ir vajadzīgs Virslīgai, 1. līga un 2. līga jau nu mierīgi var iztikt ar variantu, ka tiesnesis aizbrauc mājās un ievada rezultātu. Protams, nevar būt tādi varianti kā tagad, kad reizēm nedēļu rezultāti nav ielikti.

Nu tas, kā treneri saņem no vecākiem naudiņas- tas ir zināms. Protams, daudz kas atkarīgs no tā, kāda ir vienošanās ar laukuma saimnieku. Ja ir pašvaldība un tā laukumu dod pa velti - tad tās kopējās izmaksas ir zemākas, bet vienalga - treneriem kaut kas salasās, lai varētu bērnus trenēt.
Bet es jau te nerunāju par vecāku doto naudu lielajai komandai. Tās ir divas dažādas struktūras. Pieaugušo komanda (sauksim to par kluba vadošo komandu, kuri spēlē Virslīgā, 1.līgā, 2.līgā) un ir bērnu / jauniešu centri, skolas utml veidojumi. Pieaugušo komandai nauda nāk no sponsora, macenāta, pašvaldības. Bērnu komandām - pašvaldība kaut ko atbalsta un vecāku maksājumi. Varbūt, ja kāds sponsors ar nosponsorē kaut ko - kaut vai formas - ideāli. Kā nu kurā vietā.
Ir arī klubu un futbola centru organizētie turnīri - kā piemēram, Jelgavai bērniem - CITY CUP.

Par otro līgu budžetiem un tos saukt par pieaugušo komandām - cik nu man bija izdevies pačekot 2.līgu komandu sastāvus, tad reti, kur otro līgu komandu sastāvos ir pieauguši vīri. Ir, bet ne tādā skaitā un daudzumā kā vairums 1.līgā un 2.līgā, kur pilns ar jauniešiem.
Mana doma ir tāda - ir pieaugušo turnīrs un ir jauniešu Virslīga, 1.līga un 2.līga. Lai nav tāds mikslis, kad bērni jaucas kopā ar pieaugušajiem un otrādi.
Auda sastāvā pa lielam ir 15-20 gadīgi puikas. Tas pats Jelgava-2 utt. Var saprast - kamēr jauns, tikmēr cīnies, sporto, bet jo tuvāk 25 un uz augšu - cilvēks jau sāk domāt, kā pelnīt maizītei, ģimenei utt. Tāpēc jau saku - ir jāsakārto šī sistēma, lai ir reāli klubi, reālas iespējas iet uz priekšu un attīstīties ne tikai futbolistam, bet arī klubam. Ja gribas apvienot futbolu ar pamatdarbu uzņēmumā - uz priekšu. Tas nekas slikts nebūtu.

Par otrās līgas apmeklējumu - es nevaru par to spriest, jo nav man pieejama informācija, jo īpaši LFF mājas lapā ar visiem protokoliem. 2.līgas komandu spēļu protokolos nemaz nemin skatītāju skaitu. Vienīgi Virslīgas un 1.līgas komandu spēlēs fiksē skatītājus. Un skats ir graujošs. Daudzās vietās un komandu mājas spēlēs ir pamanīts, ka nāk tikai nieka 50 skatītāji. Protams, ģimene, vecāki, draugi.

Par prasībām un internetu.
Prasībām ir jābūt, lai neiznāk tādi murgi kā METTAi vai kā Ilūkste, kurai nav atbilstoša stadiona. Tāpat arī diezgan daudz mocījās šogad Gulbene, jo zālājs bija sliktas kvalitātes. Un taisnības labad, jāatzīst, ka arī Skonto stadionā zālājs ir briesmīgs. Ja neticat, aizejiet, paskatieties. Bet tās ir lietas, kas ir jāsakārto.
Toties par internetu - tā būtu elementāra prasība. Tāpat par dušām, ģērbtuvēm un citām tīrības, kārtības lietām. Tas tikai palīdzēs jebkuram organizēt pat Virslīgas mačus.

Zināšanai - tagad UEFA prasa VISIEM klubiem konkrētas prasības pēc kategorijām. Kā minimālā kategorija ir pirmā.
1. - stadions no 800 skatītāju vietas.
2.kategorija ir no 1500 skatītāju vietām.
3.kategorija - no 5000 vietām.
4. kategorija - no 8000 vietām.
Tāpat arī ir konkrētas prasības par ģērbtuvēm, tiesnešu telpām, kam jābūt spēlē - karodziņiem utt utt. arī par internetu utml. Lai nav tā, ka spēles notiek bez maz vai kurmju rakumu laukumā vai mežā.

tigereens rakstīja: Nu tas, kā treneri saņem no vecākiem naudiņas- tas ir zināms. Protams, daudz kas atkarīgs no tā, kāda ir vienošanās ar laukuma saimnieku. Ja ir pašvaldība un tā laukumu dod pa velti - tad tās kopējās izmaksas ir zemākas, bet vienalga - treneriem kaut kas salasās, lai varētu bērnus trenēt.
Bet es jau te nerunāju par vecāku doto naudu lielajai komandai. Tās ir divas dažādas struktūras. Pieaugušo komanda (sauksim to par kluba vadošo komandu, kuri spēlē Virslīgā, 1.līgā, 2.līgā) un ir bērnu / jauniešu centri, skolas utml veidojumi. Pieaugušo komandai nauda nāk no sponsora, macenāta, pašvaldības. Bērnu komandām - pašvaldība kaut ko atbalsta un vecāku maksājumi. Varbūt, ja kāds sponsors ar nosponsorē kaut ko - kaut vai formas - ideāli. Kā nu kurā vietā.
Ir arī klubu un futbola centru organizētie turnīri - kā piemēram, Jelgavai bērniem - CITY CUP.

Par otro līgu budžetiem un tos saukt par pieaugušo komandām - cik nu man bija izdevies pačekot 2.līgu komandu sastāvus, tad reti, kur otro līgu komandu sastāvos ir pieauguši vīri. Ir, bet ne tādā skaitā un daudzumā kā vairums 1.līgā un 2.līgā, kur pilns ar jauniešiem.
Mana doma ir tāda - ir pieaugušo turnīrs un ir jauniešu Virslīga, 1.līga un 2.līga. Lai nav tāds mikslis, kad bērni jaucas kopā ar pieaugušajiem un otrādi.
Auda sastāvā pa lielam ir 15-20 gadīgi puikas. Tas pats Jelgava-2 utt. Var saprast - kamēr jauns, tikmēr cīnies, sporto, bet jo tuvāk 25 un uz augšu - cilvēks jau sāk domāt, kā pelnīt maizītei, ģimenei utt. Tāpēc jau saku - ir jāsakārto šī sistēma, lai ir reāli klubi, reālas iespējas iet uz priekšu un attīstīties ne tikai futbolistam, bet arī klubam. Ja gribas apvienot futbolu ar pamatdarbu uzņēmumā - uz priekšu. Tas nekas slikts nebūtu.

Par otrās līgas apmeklējumu - es nevaru par to spriest, jo nav man pieejama informācija, jo īpaši LFF mājas lapā ar visiem protokoliem. 2.līgas komandu spēļu protokolos nemaz nemin skatītāju skaitu. Vienīgi Virslīgas un 1.līgas komandu spēlēs fiksē skatītājus. Un skats ir graujošs. Daudzās vietās un komandu mājas spēlēs ir pamanīts, ka nāk tikai nieka 50 skatītāji. Protams, ģimene, vecāki, draugi.

Par prasībām un internetu.
Prasībām ir jābūt, lai neiznāk tādi murgi kā METTAi vai kā Ilūkste, kurai nav atbilstoša stadiona. Tāpat arī diezgan daudz mocījās šogad Gulbene, jo zālājs bija sliktas kvalitātes. Un taisnības labad, jāatzīst, ka arī Skonto stadionā zālājs ir briesmīgs. Ja neticat, aizejiet, paskatieties. Bet tās ir lietas, kas ir jāsakārto.
Toties par internetu - tā būtu elementāra prasība. Tāpat par dušām, ģērbtuvēm un citām tīrības, kārtības lietām. Tas tikai palīdzēs jebkuram organizēt pat Virslīgas mačus.

Zināšanai - tagad UEFA prasa VISIEM klubiem konkrētas prasības pēc kategorijām. Kā minimālā kategorija ir pirmā.
1. - stadions no 800 skatītāju vietas.
2.kategorija ir no 1500 skatītāju vietām.
3.kategorija - no 5000 vietām.
4. kategorija - no 8000 vietām.
Tāpat arī ir konkrētas prasības par ģērbtuvēm, tiesnešu telpām, kam jābūt spēlē - karodziņiem utt utt. arī par internetu utml. Lai nav tā, ka spēles notiek bez maz vai kurmju rakumu laukumā vai mežā.

Mazi precizējumi pie tava pēdējā komenta.
1. Gada budžets tikai 2.līgai(bez bērniem un treneriem) nevar būt Ls 10000. Nereāli Latvijas apstākļiem.
2. Skatītāju skaits visās līgās tiek mākslīgi palielināts. Arī Jelgavā. Statistika nekam neder, tu spēles laikā neesi slinks - saskaiti. Starpība būs milzīga.
3.FK Jelgava pēdējos gados ir vairākas reizes sodīts par neatbilstošiem bumbu padevējiem. Vecais, nu nevar būt bumbu padevēji 7-8 g. jauni.
4.Protams, treneri tiek apmaksāti no vecāku iemaksām. Toties ir komandas, kur visus izdevumus sedz vecāku naudiņas. Arī 1.līgu.
5.Aizvadītajos gados ir zināmi divi gadījumi, kad Gulbenes komandai bija problēmas ar sava laukuma zālāja kvalitāti. Vasaras vidū tas ir viens no labākajiem Latvijā. Ko reizēm nevar teikt par lielajiem stadioniem Jūrmalā un Jelgavā.
6.Tavai zināšanai, jaunās UEFA prasības stadioniem pilnībā nevar izpildīt pat Ventspils. Kāda te Ilūkste, Metta vai Rīgas Daugava.
7. Var noprast, ka esi lietas kursā par Jelgavas, Mettas un Audas iekšējo "virtuvi", tomēr ir arī citas komandas, citi klubi un citas darba metodes.
8.Katrā ziņā patīkami, ka diskusija notiek korekti, bez " uzbraucieniem". Tas liek secināt, ka futbola vidē ir arī korekti ļaudis.

putrasgalva rakstīja: Mazi precizējumi pie tava pēdējā komenta.
1. Gada budžets tikai 2.līgai(bez bērniem un treneriem) nevar būt Ls 10000. Nereāli Latvijas apstākļiem.
2. Skatītāju skaits visās līgās tiek mākslīgi palielināts. Arī Jelgavā. Statistika nekam neder, tu spēles laikā neesi slinks - saskaiti. Starpība būs milzīga.
3.FK Jelgava pēdējos gados ir vairākas reizes sodīts par neatbilstošiem bumbu padevējiem. Vecais, nu nevar būt bumbu padevēji 7-8 g. jauni.
4.Protams, treneri tiek apmaksāti no vecāku iemaksām. Toties ir komandas, kur visus izdevumus sedz vecāku naudiņas. Arī 1.līgu.
5.Aizvadītajos gados ir zināmi divi gadījumi, kad Gulbenes komandai bija problēmas ar sava laukuma zālāja kvalitāti. Vasaras vidū tas ir viens no labākajiem Latvijā. Ko reizēm nevar teikt par lielajiem stadioniem Jūrmalā un Jelgavā.
6.Tavai zināšanai, jaunās UEFA prasības stadioniem pilnībā nevar izpildīt pat Ventspils. Kāda te Ilūkste, Metta vai Rīgas Daugava.
7. Var noprast, ka esi lietas kursā par Jelgavas, Mettas un Audas iekšējo "virtuvi", tomēr ir arī citas komandas, citi klubi un citas darba metodes.
8.Katrā ziņā patīkami, ka diskusija notiek korekti, bez " uzbraucieniem". Tas liek secināt, ka futbola vidē ir arī korekti ļaudis.

Pievienošos Tavam 8.punktam - man arī patīkami, ka diskusija notiek korekti, un padalamies ar to, ko zinām reāli. Protams, es arī nevaru zināt visu un par visiem.
Atzīšos, mazliet vairāk zinu par Virslīgas komandām, nekā par 1. un kur nu vēl 2.līgas komandām, bet piekritīsi, ka esošā kārtība un situācija būtu beidzot jāsakārto, jo šobrīd viņa ir nesakārtota un pat vietām haotiska. Brīžam pat tāda kā neprestiža, nesakārtota.

Tad nu pie precizējumiem:
1) Nezinu kāpēc tik ļoti iedegāmies par 2.līgu, bet ok - par budžetiem gan 1., gan 2.līgā - viss ir no rocības un PAŠVALDĪBAS atbalsta. Pa lielam visas sporta organizācijas 90% gadījumos izvelk, pateicoties pašvaldības finansējumam. Vienā vietā iedod 4000 Ls, citā 10 000, bet citur 40 000 un pat 90 000 (Ilūkstes gadījums) un arī ir 200 000 Ls (Rīgā) katram vai tikai dažām no Virslīgas un 1.līgas skolām / klubiem. Nav viennozīmīgas sistēmas un atbalsta lieluma, jo kā jau minēju pirms tam - ļoti daudz no svara ir tas - vai Tev ir gali un "čomi" pašvaldībā. Es nezinu un šaubos vai es esmu tiesīgs minēt sev zināmos ciparus par katru klubu, kuri nav oficiāli publiskoti, bet varu pateikt, ka ir pilsētas, kur teiksim futbols ir Virslīgā tiek apmeklēts gana labi (virs 400 skatītājiem spēlē) un summu iedod, piemēram, 40 000 Ls, bet hokejā vai citā sporta veidā, kurā pat čempionāts ir nekāds, skatītāju ļoti maz - vēsi un bez sirdsapziņas pārmetumiem - līdz pat 500 000 Ls. Tas tā - nedaudz realitātei. Daudz tiešām ir atkarīgs no politiskajām interesēm un pilsētas vadītāju labās gribas un apziņas, vai pat simpātijām pret kādu konkrētu sporta veidu.

2) par skatītāju skaita "mākslīgo" fiksēšanu - pa lielam ir +/- cipari tuvi, daudzviet viņi tiek noapaļoti. Vēl Latvijā nevienā sporta veidā un sporta pasākuma vietā, izņemot ARĒNU RĪGU, nav ieviesta biļešu sistēma, kur FIKSĒ ar speciālu biļešu svītrkodu skaneri (citi sauc par skaneru-pistoli) un cilvēka ierašanos pasākumā. Ja tā būtu, lieta ietu daudz vienkāršāk un uzskaite arīdzan. Esmu skaitījis cilvēkus gan Jelgavā, gan Rīgā, gan Jūrmalā, gan vēl daudz kur citur. Jāņem vērā, ka ne vienmēr var saskaitīt BAIGI precīzi, jo ir arī cilvēku kustība, migrēšana no tribīnēm pēc aliņa un atpakaļ, kā arī jaunu skatītāju ierašanās stadionā spēles laikā. Bet jā, piekrītu, ka būtu laiks sākt skaitīt.
Otra lieta - biļešu tirdzniecība. Skatītājus var skaitīt pēc pārdotajām biļetēm. Arī veids. Bet (!!!) atcerēsimies vienu niansi - Latvijā, jo īpaši futbolā ir tikai 4 (!!!) Virslīgas klubi, kas par ieeju prasa naudu - tiesa simbolisku - 1 Ls. Tie ir Jelgava, Skonto, Ventspils un Liepāja. Pārējie laiž bez maksas. Vēl - Virslīgas reglaments paredz, ka pensionāriem un skolniekiem jādod ieeja bez maksas, kas no pārdošanas viedokļa ir galīgi nepareizi, bet Latvijas apstākļiem - saprotami.
Tikai ļoti interesanti, ka par teātri visi gatavi maksāt 3-15 Ls par izrādi, bet futbolā, basketbolā utt. nav pat 1 Ls gatavi nolikt. Tas arī ir viens interesants faktors. Bet nu pamazām situācija sāk uzlaboties, bet ne visur.
Par līdzjutēju saskaitīšanu, teiksim paņemam par piemēru ZOC - Jelgavas stadionu - tur ir 1560 vietas. Vidējā sektorā ir 20 vietas vienā rindā. Un ir 10 rindas. Tas nozīmē, ka vienā sektorā ir 200 vietas. Pavisam Jelgavā ir, ja nemaldos 6 sektori. Parasti aizņemti praktiski pilni ir 3-4 sektori un galos fanu kolektīvi ar saviem 6-30 aurotājiem no katras komandas. Tātad, ja pieņemam, ka vidējie 2-3 sekotori ir aizņemti - tad tie 500-700 skatītāji ir pavisam droši. Tas par Jelgavu. Vizuāli skaits ir mānīgs, bet ja paskaita, tad nemaz tik mānīgs nav.

3. Jelgava vismaz cik es zinu nav sodīta par bumbu padevējiem. Varbūt jauc par kādiem citiem klubiem. Zināšanai - Virslīgas reglamenta 8.14.3.punkts paredz, ka bumbu padevējiem jābūt 10 (2 laukuma galos un 3 sānos) un jābūt ne jaunākiem kā par 10 gadu vecumu. Līdz šim cik zinu - Jelgava un pārējās Virslīgas komandas pa lielam šos punktus ir ievērojuši. Jo īpaši vecumu. Par skaitu laukuma malās - ir redzēti un bijuši gadījumi, ka bumbu padevēju skaits ir 2-6, bet Jelgavā tāda gadījuma noteikti nav bijis. Esmu gandrīz uz visām Jelgavas spēlēm bijis un vienmēr 10-12 bumbu padevēji bijuši. Varbūt kādam no malas izskatās ka puikiņš ir 7-8 gadus jauns, kā arī ir redzēti puikas, kas laukuma malās darbojas jokaini un pat neadekvāti, nedomājot līdzi, ko dara - tādu gadījumu bija kaudzēm gan Slokas stadionā, gan Daugavas stadionā Rīgā, gan vēl šur tur. Protams, ja skatāmies pavisam strikti, ir bijuši gadījumi dažādu spēļu laikā dažādās vietās, kad bumbu padevējs nesaprotās ar vārtsargu vai spēlētāju - dot bumbu vai nē, vai kāda cita situācija, kad divi padevēji padod bumbas uzreiz un pēkšņi laukumā 2 bumbas. Tādi gadījumi nenoliedzami ir bijuši. Par to neesmu ne strīdējies, ne noliedzis. Toties Jelgavā - līdz šim viss bijis ok. Varbūt es neesmu kaut ko pamanījis.

4. Par jauniešu komandu treneru apmaksāšanu arī no lielo komandu budžetiem - tā tas ir. Ir, kas apmaksā un ir arī klubi, kas neapmaksā treneru darbu. Bet parasti vismaz Virslīgas klubos, kuros ir normāla sistēma ir mehānisms - viena liela daļa ir no kluba budžeta un otra - vecāku maksājumi. Bet gadās arī kāds labdaris, kas dod vēl papildus finansējumu.

5. Par Gulbeni - liekas, ka to gadījumu bija drusku vairāk. Pavasarī un rudenī. Pavasarī nevarēja aizvadīt teju visu pirmo apli savās mājās, un rudenī izšķirošos mačus. Bet kā labākais zālājs - noteikti nebija. Virslīgas klubu sēdē tikai 3 laukumi tika atzīti par labākajiem Latvijā - Jelgavas ZOC, Liepājas Daugavas un Ventspils OC laukums. Jelgavā pat pēc trakā sniega liekas priekšpēdējā kārtā bija gandrīz vienīgā Virslīgas komanda, kurā laukums bija notīrīts!!!! Nedz Daugavas stadionā, nedz mettas būrī, nedz Skonto stadionā nebija sniegs notīrīts pilnībā vai pat daļēji tikai notīrīts. Un uz šādiem laukumiem džeki spēlēja!!! Pie tam - tajā dienā bija mīnusi (kaut nelieli, bet tomēr) un vienīgā spēle, kur sanāca 500 skatītāji bija Jelgavā. Pārējie kārtas mājas spēļu organizatori varēja lepoties ar 100-200 līdzjutējiem. Tas tā atsaucot atmiņā notikumus. Ja neticat - varam kaut tūlīt izvilkt visu statistiku, video utt.
Jūrmalā Slokas stadions ir pat ļoti OK, ko nevar teikt par Skonto. Arī par tribīņu tīrību - Jelgavas ZOC vienmēr tribīnes ir bijušas tīras, pat soliņi samērā tīri (saku to piezemētāk tāpēc, lai kāds nesāktu piesieties pie kaut kāda sīkuma un teikt, ka nebija, jo redzies kaut kas nebijis kā vajag utml.). Toties Skonto, Daugavas stadionā, Slokā - vienmēr jāņem līdzi lupatiņas, salvetes, lai notīrītu krēslu. Tas ir vēlviens faktors!!!

6. Par UEFA prasībām - jā, ir lietas, ko mūsu klubi nespēj izpildīt joprojām - kaut vai tas pats elementārais apgaismojums. Tāda lieta ir tikai dažiem Virslīgas klubiem - Skonto, LM, nu itkā arī Rīgas Daugavai, kas pārsteidza pat mani, ka Daugavas stadionā pēc ilgu gadu klusēšanas tika iedarbinātas lielie sprožektori. Pie tam spēlē, kad cīnījās ar BFC Daugavpils Daugavu par palikšanu Virslīgā vai tās atstāšanu. Protams, ne visi spēj izpildīt visas prasības, bet tāpēc jau ir jāinvestē arī infrastruktūrā. Un, ja pašvaldība ceļ vai atjauno stadionu, tad būtu ļoti labi, ja pakonsultētos ar LFF par prasībām un sakārtotu lietas tā, lai pēc tam nav problēmu, ja gadījumā notiek tur kāda spēle.

7. Esmu lietas kursā ne tikai par Jelgavas, Mettas, Audas klubiem. Ir arī daudzi citi. Informācija nāk gan no preses, gan no komandu vadības cilvēkiem utt. Katram ir kaut kas savs. Teiksim Rīgas Daugavu nopirka tagad leiši. Leišu treneris, lielas naudas summas ieliktas iekšā un komandas sastāvā būs ļoti daudz lietuviešu. Tas kā piemērs.
Protams, katram klubam ir savas metodes, ideoloģija, mērķi, īpašnieki un attiecīgi arī domāšanas veids, kā vadīt klubu un kam koncentrēt uzmanību. Nenoliedzami. Bet pa lielam - maz ir klubu, kuri veido piramīdu un tradīcijas, kluba sistēmu, kur jaunajam censonim no jauniešu komandas būtu iespēja tiekties uz vadošo komandu. Šādas ķēdes jeb piramīda ir tikai Virslīgas klubiem. Bet man jau gribētos, ka tas ir ne tikai Virslīgas klubiem, bet arī 1.līgas klubiem. Lai tā starpība jeb plaisa starp Virslīgu un 1.līgu nav TIK traki milzīga. Savādāk iznāk kā tagad - Ilūkste parādījusies, visi šausmās saķer galvas, jo zina kādi apstākļi ir tur, cik daudz tautas vispār ir Ilūkstē un domā - kā nu šie tagad iekļausies Virslīgā, jo viņiem nav ne normāla stadiona, ne citas lietas? Ir tikai treniņu bāze. Bet stadions klasiskajā izpratnē - tādas lietas nav. Cik zinu šobrīd - itkā ir vienošanās, ka spēles notiks Daugavpils Celtnieka stadionā, ja pareizi atminos. Toties Mettai - kur tā aizvadīs galu galā visas mājas spēles - nav zināms. Itkā ir runa par Arkādiju.

Katrā ziņā, problēmas ir, un neko nediskutējot un nedarot, nekad netiksim uz priekšu. Gribētos, ka ar drošu sirdi 1.līgas klubi, kas uzvar 1.līgu varēs mierīgi iekļauties Virslīgā. Tas ir tas mērķis. Tāpat arī 2.līgas klubi - 1.līgā. Katrā no līgām ir savas prasības un līmenis, bet ir lietas, kas jāsakārto tā, lai tās bez problēmām iekļautos Virslīgā - bez trakām un nenormālām investīcijām. Jebkurā laikā un situācijā. Tas ir tas galvenais uzdevums, neskatoties uz budžetiem vai komandas lielumu. Idejiski ir jāsakārto lietas, lai būtu virzība, normāla un saprotama hierarhija, sistēma, pēctecība.
Tās prasības vajadzīgas elementāras - normālas un sakoptas ģērbtuves, dušas, wc, treneru telpas, tiesnešu telpas, sakārtotas tribībes, kvalitatīvs zālājs, pat ļoti vēlams apgaismojums, internets, vieta žurnālistiem, konferenču zāle, kur sniegt pēcspēles komentārus utt utt. Nu lietas, bez kurām nav iedomājamas spēles. Elementāras lietas. Zināšanai - pat nupat nesen uzceltajā Slokas stadionā nav pēspēles konferenču zāle. Vismaz neesmu redzējis, ka būtu bijusi pēcspēles konference, kur treneri un spēlētāji sniegtu savus komentārus presei. Nemaz nerunāsim par VIP ložām, VIP hospitality idejām un iespējām, kafejnīcām / bāriņiem stadionā, atribūtikas veikaliņiem un pat vietām arī publiskajām wc.
Nevajag jau uzreiz nenormālās prasības, bet pavisam pašsaprotamas un normālas prasības. Tādu lietu ir daudz un ne visi to ievēro, dara un realizē. Tas tā nedaudz ieskatam uz reālo pasauli.

tigereens rakstīja: Pievienošos Tavam 8.punktam - man arī patīkami, ka diskusija notiek korekti, un padalamies ar to, ko zinām reāli. Protams, es arī nevaru zināt visu un par visiem.
Atzīšos, mazliet vairāk zinu par Virslīgas komandām, nekā par 1. un kur nu vēl 2.līgas komandām, bet piekritīsi, ka esošā kārtība un situācija būtu beidzot jāsakārto, jo šobrīd viņa ir nesakārtota un pat vietām haotiska. Brīžam pat tāda kā neprestiža, nesakārtota.

Tad nu pie precizējumiem:
1) Nezinu kāpēc tik ļoti iedegāmies par 2.līgu, bet ok - par budžetiem gan 1., gan 2.līgā - viss ir no rocības un PAŠVALDĪBAS atbalsta. Pa lielam visas sporta organizācijas 90% gadījumos izvelk, pateicoties pašvaldības finansējumam. Vienā vietā iedod 4000 Ls, citā 10 000, bet citur 40 000 un pat 90 000 (Ilūkstes gadījums) un arī ir 200 000 Ls (Rīgā) katram vai tikai dažām no Virslīgas un 1.līgas skolām / klubiem. Nav viennozīmīgas sistēmas un atbalsta lieluma, jo kā jau minēju pirms tam - ļoti daudz no svara ir tas - vai Tev ir gali un "čomi" pašvaldībā. Es nezinu un šaubos vai es esmu tiesīgs minēt sev zināmos ciparus par katru klubu, kuri nav oficiāli publiskoti, bet varu pateikt, ka ir pilsētas, kur teiksim futbols ir Virslīgā tiek apmeklēts gana labi (virs 400 skatītājiem spēlē) un summu iedod, piemēram, 40 000 Ls, bet hokejā vai citā sporta veidā, kurā pat čempionāts ir nekāds, skatītāju ļoti maz - vēsi un bez sirdsapziņas pārmetumiem - līdz pat 500 000 Ls. Tas tā - nedaudz realitātei. Daudz tiešām ir atkarīgs no politiskajām interesēm un pilsētas vadītāju labās gribas un apziņas, vai pat simpātijām pret kādu konkrētu sporta veidu.

2) par skatītāju skaita "mākslīgo" fiksēšanu - pa lielam ir +/- cipari tuvi, daudzviet viņi tiek noapaļoti. Vēl Latvijā nevienā sporta veidā un sporta pasākuma vietā, izņemot ARĒNU RĪGU, nav ieviesta biļešu sistēma, kur FIKSĒ ar speciālu biļešu svītrkodu skaneri (citi sauc par skaneru-pistoli) un cilvēka ierašanos pasākumā. Ja tā būtu, lieta ietu daudz vienkāršāk un uzskaite arīdzan. Esmu skaitījis cilvēkus gan Jelgavā, gan Rīgā, gan Jūrmalā, gan vēl daudz kur citur. Jāņem vērā, ka ne vienmēr var saskaitīt BAIGI precīzi, jo ir arī cilvēku kustība, migrēšana no tribīnēm pēc aliņa un atpakaļ, kā arī jaunu skatītāju ierašanās stadionā spēles laikā. Bet jā, piekrītu, ka būtu laiks sākt skaitīt.
Otra lieta - biļešu tirdzniecība. Skatītājus var skaitīt pēc pārdotajām biļetēm. Arī veids. Bet (!!!) atcerēsimies vienu niansi - Latvijā, jo īpaši futbolā ir tikai 4 (!!!) Virslīgas klubi, kas par ieeju prasa naudu - tiesa simbolisku - 1 Ls. Tie ir Jelgava, Skonto, Ventspils un Liepāja. Pārējie laiž bez maksas. Vēl - Virslīgas reglaments paredz, ka pensionāriem un skolniekiem jādod ieeja bez maksas, kas no pārdošanas viedokļa ir galīgi nepareizi, bet Latvijas apstākļiem - saprotami.
Tikai ļoti interesanti, ka par teātri visi gatavi maksāt 3-15 Ls par izrādi, bet futbolā, basketbolā utt. nav pat 1 Ls gatavi nolikt. Tas arī ir viens interesants faktors. Bet nu pamazām situācija sāk uzlaboties, bet ne visur.
Par līdzjutēju saskaitīšanu, teiksim paņemam par piemēru ZOC - Jelgavas stadionu - tur ir 1560 vietas. Vidējā sektorā ir 20 vietas vienā rindā. Un ir 10 rindas. Tas nozīmē, ka vienā sektorā ir 200 vietas. Pavisam Jelgavā ir, ja nemaldos 6 sektori. Parasti aizņemti praktiski pilni ir 3-4 sektori un galos fanu kolektīvi ar saviem 6-30 aurotājiem no katras komandas. Tātad, ja pieņemam, ka vidējie 2-3 sekotori ir aizņemti - tad tie 500-700 skatītāji ir pavisam droši. Tas par Jelgavu. Vizuāli skaits ir mānīgs, bet ja paskaita, tad nemaz tik mānīgs nav.

3. Jelgava vismaz cik es zinu nav sodīta par bumbu padevējiem. Varbūt jauc par kādiem citiem klubiem. Zināšanai - Virslīgas reglamenta 8.14.3.punkts paredz, ka bumbu padevējiem jābūt 10 (2 laukuma galos un 3 sānos) un jābūt ne jaunākiem kā par 10 gadu vecumu. Līdz šim cik zinu - Jelgava un pārējās Virslīgas komandas pa lielam šos punktus ir ievērojuši. Jo īpaši vecumu. Par skaitu laukuma malās - ir redzēti un bijuši gadījumi, ka bumbu padevēju skaits ir 2-6, bet Jelgavā tāda gadījuma noteikti nav bijis. Esmu gandrīz uz visām Jelgavas spēlēm bijis un vienmēr 10-12 bumbu padevēji bijuši. Varbūt kādam no malas izskatās ka puikiņš ir 7-8 gadus jauns, kā arī ir redzēti puikas, kas laukuma malās darbojas jokaini un pat neadekvāti, nedomājot līdzi, ko dara - tādu gadījumu bija kaudzēm gan Slokas stadionā, gan Daugavas stadionā Rīgā, gan vēl šur tur. Protams, ja skatāmies pavisam strikti, ir bijuši gadījumi dažādu spēļu laikā dažādās vietās, kad bumbu padevējs nesaprotās ar vārtsargu vai spēlētāju - dot bumbu vai nē, vai kāda cita situācija, kad divi padevēji padod bumbas uzreiz un pēkšņi laukumā 2 bumbas. Tādi gadījumi nenoliedzami ir bijuši. Par to neesmu ne strīdējies, ne noliedzis. Toties Jelgavā - līdz šim viss bijis ok. Varbūt es neesmu kaut ko pamanījis.

4. Par jauniešu komandu treneru apmaksāšanu arī no lielo komandu budžetiem - tā tas ir. Ir, kas apmaksā un ir arī klubi, kas neapmaksā treneru darbu. Bet parasti vismaz Virslīgas klubos, kuros ir normāla sistēma ir mehānisms - viena liela daļa ir no kluba budžeta un otra - vecāku maksājumi. Bet gadās arī kāds labdaris, kas dod vēl papildus finansējumu.

5. Par Gulbeni - liekas, ka to gadījumu bija drusku vairāk. Pavasarī un rudenī. Pavasarī nevarēja aizvadīt teju visu pirmo apli savās mājās, un rudenī izšķirošos mačus. Bet kā labākais zālājs - noteikti nebija. Virslīgas klubu sēdē tikai 3 laukumi tika atzīti par labākajiem Latvijā - Jelgavas ZOC, Liepājas Daugavas un Ventspils OC laukums. Jelgavā pat pēc trakā sniega liekas priekšpēdējā kārtā bija gandrīz vienīgā Virslīgas komanda, kurā laukums bija notīrīts!!!! Nedz Daugavas stadionā, nedz mettas būrī, nedz Skonto stadionā nebija sniegs notīrīts pilnībā vai pat daļēji tikai notīrīts. Un uz šādiem laukumiem džeki spēlēja!!! Pie tam - tajā dienā bija mīnusi (kaut nelieli, bet tomēr) un vienīgā spēle, kur sanāca 500 skatītāji bija Jelgavā. Pārējie kārtas mājas spēļu organizatori varēja lepoties ar 100-200 līdzjutējiem. Tas tā atsaucot atmiņā notikumus. Ja neticat - varam kaut tūlīt izvilkt visu statistiku, video utt.
Jūrmalā Slokas stadions ir pat ļoti OK, ko nevar teikt par Skonto. Arī par tribīņu tīrību - Jelgavas ZOC vienmēr tribīnes ir bijušas tīras, pat soliņi samērā tīri (saku to piezemētāk tāpēc, lai kāds nesāktu piesieties pie kaut kāda sīkuma un teikt, ka nebija, jo redzies kaut kas nebijis kā vajag utml.). Toties Skonto, Daugavas stadionā, Slokā - vienmēr jāņem līdzi lupatiņas, salvetes, lai notīrītu krēslu. Tas ir vēlviens faktors!!!

6. Par UEFA prasībām - jā, ir lietas, ko mūsu klubi nespēj izpildīt joprojām - kaut vai tas pats elementārais apgaismojums. Tāda lieta ir tikai dažiem Virslīgas klubiem - Skonto, LM, nu itkā arī Rīgas Daugavai, kas pārsteidza pat mani, ka Daugavas stadionā pēc ilgu gadu klusēšanas tika iedarbinātas lielie sprožektori. Pie tam spēlē, kad cīnījās ar BFC Daugavpils Daugavu par palikšanu Virslīgā vai tās atstāšanu. Protams, ne visi spēj izpildīt visas prasības, bet tāpēc jau ir jāinvestē arī infrastruktūrā. Un, ja pašvaldība ceļ vai atjauno stadionu, tad būtu ļoti labi, ja pakonsultētos ar LFF par prasībām un sakārtotu lietas tā, lai pēc tam nav problēmu, ja gadījumā notiek tur kāda spēle.

7. Esmu lietas kursā ne tikai par Jelgavas, Mettas, Audas klubiem. Ir arī daudzi citi. Informācija nāk gan no preses, gan no komandu vadības cilvēkiem utt. Katram ir kaut kas savs. Teiksim Rīgas Daugavu nopirka tagad leiši. Leišu treneris, lielas naudas summas ieliktas iekšā un komandas sastāvā būs ļoti daudz lietuviešu. Tas kā piemērs.
Protams, katram klubam ir savas metodes, ideoloģija, mērķi, īpašnieki un attiecīgi arī domāšanas veids, kā vadīt klubu un kam koncentrēt uzmanību. Nenoliedzami. Bet pa lielam - maz ir klubu, kuri veido piramīdu un tradīcijas, kluba sistēmu, kur jaunajam censonim no jauniešu komandas būtu iespēja tiekties uz vadošo komandu. Šādas ķēdes jeb piramīda ir tikai Virslīgas klubiem. Bet man jau gribētos, ka tas ir ne tikai Virslīgas klubiem, bet arī 1.līgas klubiem. Lai tā starpība jeb plaisa starp Virslīgu un 1.līgu nav TIK traki milzīga. Savādāk iznāk kā tagad - Ilūkste parādījusies, visi šausmās saķer galvas, jo zina kādi apstākļi ir tur, cik daudz tautas vispār ir Ilūkstē un domā - kā nu šie tagad iekļausies Virslīgā, jo viņiem nav ne normāla stadiona, ne citas lietas? Ir tikai treniņu bāze. Bet stadions klasiskajā izpratnē - tādas lietas nav. Cik zinu šobrīd - itkā ir vienošanās, ka spēles notiks Daugavpils Celtnieka stadionā, ja pareizi atminos. Toties Mettai - kur tā aizvadīs galu galā visas mājas spēles - nav zināms. Itkā ir runa par Arkādiju.

Katrā ziņā, problēmas ir, un neko nediskutējot un nedarot, nekad netiksim uz priekšu. Gribētos, ka ar drošu sirdi 1.līgas klubi, kas uzvar 1.līgu varēs mierīgi iekļauties Virslīgā. Tas ir tas mērķis. Tāpat arī 2.līgas klubi - 1.līgā. Katrā no līgām ir savas prasības un līmenis, bet ir lietas, kas jāsakārto tā, lai tās bez problēmām iekļautos Virslīgā - bez trakām un nenormālām investīcijām. Jebkurā laikā un situācijā. Tas ir tas galvenais uzdevums, neskatoties uz budžetiem vai komandas lielumu. Idejiski ir jāsakārto lietas, lai būtu virzība, normāla un saprotama hierarhija, sistēma, pēctecība.
Tās prasības vajadzīgas elementāras - normālas un sakoptas ģērbtuves, dušas, wc, treneru telpas, tiesnešu telpas, sakārtotas tribībes, kvalitatīvs zālājs, pat ļoti vēlams apgaismojums, internets, vieta žurnālistiem, konferenču zāle, kur sniegt pēcspēles komentārus utt utt. Nu lietas, bez kurām nav iedomājamas spēles. Elementāras lietas. Zināšanai - pat nupat nesen uzceltajā Slokas stadionā nav pēspēles konferenču zāle. Vismaz neesmu redzējis, ka būtu bijusi pēcspēles konference, kur treneri un spēlētāji sniegtu savus komentārus presei. Nemaz nerunāsim par VIP ložām, VIP hospitality idejām un iespējām, kafejnīcām / bāriņiem stadionā, atribūtikas veikaliņiem un pat vietām arī publiskajām wc.
Nevajag jau uzreiz nenormālās prasības, bet pavisam pašsaprotamas un normālas prasības. Tādu lietu ir daudz un ne visi to ievēro, dara un realizē. Tas tā nedaudz ieskatam uz reālo pasauli.

Tigereen, man prieks, ka " jubilāra sumināšana turpinās",tāpēc vēl dažas sīkas replikas.
1. Man arī ir tas gods pārzināt virslīgas un 1.līgas lietas, nedaudz arī 2.līgu. Varētu minēt daudzus faktus par komandu budžetiem, spēlētāju migrāciju u.c. Pašreiz ir starpsezona, tāpēc pagaidām tas viss ir baumu līmenī. Varu piekrist, ka vairumā Latvijas pašvaldību futbols nav prioritāte, budžeta pīrāgu dalot.
2.Cik zinu, ieejas biļetes virslīgā tirgoja Skonto, Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Jelgava, Metta, Gulbene.
3.FK Jelgava pēdējās divās sezonās ir vairākkārt sodīta par bumbu padevēju neatbilstību(sk. LFF DK lēmumi 2011/2012.g.). Divi maziņi puisīši spēles laikā rotaļājas aiz vārtiem un aizmirst par bumbām. Viņu treneris vai kāds no tēviem skrien un cenšas glābt situāciju. Piekrīti, izskatās amizanti, ja neteiktu vairāk.
4.Es uzsveru, ka ir komandas 1.līgā, kuras čempionāta izdevumus sedz no vecāku ikmēneša iemaksām-ziedojumie(Ls 20-30). Vai tas ir ētiski? Šaubos.
5.Esmu bijis gandrīz visos Latvijas futbola stadionos. Laikam trāpīju nelaikā Jelgavā un Jūrmalā. Toreiz zālāji nebija tie labākie. par Skonto un Daugavu nerunāsim. Nožēlojami, kauns. Starp citu, ir ļoti daudz Latvijas mazpilsētu, kurās ir labi laukumi. Futbola nav, bet laukumi ir. Diemžēl futbolisti ir spiesti(LFF nez kāpēc to pieļau?) spēlēt Jelgavas, Jūrmalas, Daugavpils, 49.vsk u.c. klaji neatbilstošos futbola krātiņos.
6.Ventspilī, piemēram, neatbilst dušu un wc skaits futbolistu gērbtuvēs.
7.Jaunu un apstiprinošu info no komandu pārstāvjiem varētu gaidīt pēc mēneša. Lielā " tautas staigāšana" tikai tagad sākas. Daudz ko noteiks virslīgas ziemas kausa izcīņa. Līdz tam varam tikai papļāpāt. Lai tev veiksmiga nedēļa, visu labu!

putrasgalva rakstīja: Tigereen, man prieks, ka " jubilāra sumināšana turpinās",tāpēc vēl dažas sīkas replikas.
1. Man arī ir tas gods pārzināt virslīgas un 1.līgas lietas, nedaudz arī 2.līgu. Varētu minēt daudzus faktus par komandu budžetiem, spēlētāju migrāciju u.c. Pašreiz ir starpsezona, tāpēc pagaidām tas viss ir baumu līmenī. Varu piekrist, ka vairumā Latvijas pašvaldību futbols nav prioritāte, budžeta pīrāgu dalot.
2.Cik zinu, ieejas biļetes virslīgā tirgoja Skonto, Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Jelgava, Metta, Gulbene.
3.FK Jelgava pēdējās divās sezonās ir vairākkārt sodīta par bumbu padevēju neatbilstību(sk. LFF DK lēmumi 2011/2012.g.). Divi maziņi puisīši spēles laikā rotaļājas aiz vārtiem un aizmirst par bumbām. Viņu treneris vai kāds no tēviem skrien un cenšas glābt situāciju. Piekrīti, izskatās amizanti, ja neteiktu vairāk.
4.Es uzsveru, ka ir komandas 1.līgā, kuras čempionāta izdevumus sedz no vecāku ikmēneša iemaksām-ziedojumie(Ls 20-30). Vai tas ir ētiski? Šaubos.
5.Esmu bijis gandrīz visos Latvijas futbola stadionos. Laikam trāpīju nelaikā Jelgavā un Jūrmalā. Toreiz zālāji nebija tie labākie. par Skonto un Daugavu nerunāsim. Nožēlojami, kauns. Starp citu, ir ļoti daudz Latvijas mazpilsētu, kurās ir labi laukumi. Futbola nav, bet laukumi ir. Diemžēl futbolisti ir spiesti(LFF nez kāpēc to pieļau?) spēlēt Jelgavas, Jūrmalas, Daugavpils, 49.vsk u.c. klaji neatbilstošos futbola krātiņos.
6.Ventspilī, piemēram, neatbilst dušu un wc skaits futbolistu gērbtuvēs.
7.Jaunu un apstiprinošu info no komandu pārstāvjiem varētu gaidīt pēc mēneša. Lielā " tautas staigāšana" tikai tagad sākas. Daudz ko noteiks virslīgas ziemas kausa izcīņa. Līdz tam varam tikai papļāpāt. Lai tev veiksmiga nedēļa, visu labu!

Protams, šobrīd mums tāda papļāpāšana par tēmu, jo šī ir tāda kā slēptā saruna publiskajā telpā. Bet jebkurā gadījumā - ir viedokļi, argumenti, redzējumi no dažādām pusēm, kā arī pieredze attiecīgajā jomā. Tas viss normāli.

1. Prieks, ka runājamies futbola vidē pārzinoši cilvēki. Jā, šobrīd ir lielā tautu staigāšana un visādas baumas, runas, informācija no dažādām pusēm. Tas viss tādēļ, ka Latvijā ir izteikti neskaidri īpašnieki, neskaidra klubu struktūra. Ir redzamas tikai administrāciju figūras, treneri, bet nav redzami vai arī ļoti maz saprotama kluba finansiālā stabilitāte, nākotne utt. Bet ar laiku jau viss tas attīstīsies un sakārtosies.
Attiecībā uz pašvaldībām un budžeta pīrāga dalīšanu - esam viensprātis.

2. Nu par ieejas maksām Daugavpilī, Mettai un Gulbenei līdz šim nezināju. Biju uz Metta spēli un ieejas maksu neprasīja. Gulbenē un Daugavpilī līdz šim nebija sanācis aizbraukt.

3. Par disciplinārsodiem - domāju pats labi zini, kā notiek tā sodīšana, jo īpaši sezonas sākumā no LFF puses. Sezonas sākumā tur disciplinārlietu komiteja baigi aizrāvās un šādi mēģināja sevi demonstrēt klubiem, kurš te noteicējs. Bet jā, kaut kas ir bijis. Neviens nav pūkains. Vismaz ir pie kā piestrādāt, lai būtu labāk. Protams, tās eipizodes tiešām ir kuriozas.

4. par 1.līgas "budžetu" no vecāku ziedojumiem - protams, nav diez ko ētiski, kur nu vēl pareizi. Bet, ja tas ir vienīgais veids kā vispār kaut ko izdarīt, dabūt finansējumu dalībai čempionātā un tikt cauri - risinājums "ir atrasts". Bet kā labi zinām - lai klubam 1.līgā, arī 2.līgā būtu kaut 1 sponsors, vajag piedomāt pie menedžmenta, mārketinga aktivitātēm, visādām citām aktivitātēm, lai pilsēta zinātu - MĒS TE ESAM! Mums tad un tad spēle utt. Stipri šaubos vai liela daļa iedzīvotāju pat zina savas pilsētas varoņus. Kā saka - nauda ir, tikai kā viņa tiek reāli iegūta un no kurienes. Ja būtu sakārtota sistēma, vēlēšanās strādāt normāli, nevis no sērijas "ai davai, kaut kā" - varētu jau sākt runāt par kaut kādu kārtību.

5. Prieks, ka Jums ir bijis iespēja pabūt gandrīz visos Latvijas stadionos. Es arī daudz, kur esmu bijis, bet ne visur. Visam savs laiks. Tiesa, kā nu mēs katrs vērtējam stadiona kvalitāti un atbilstību līgas prasībām. Tas nu arī ir jautājums, kas ir gana diskutabls. Bet labi zinām, kādi ir Latvijā dabas apstākļi. Ir gan garas, gan īsas ziemas. No tā arī atkarīgs vai zālājs paspēj atjaunoties vai nē. Ne visiem stadioniem ir zem zālāja drenāžas sistēmas un sildītāji, lai zālīte ātrāk atdzīvotos. Tas arī jāņem vērā un tās arī ir labas investīcijas.
Par Daugavas un Skonto stadionu - tās tiešām ir bēdīgā stāvoklī. Par pārējiem labajiem laukumiem - viss jau atkarīgs no pilsētas - vai ir klubs un ir dalība kaut vai 1.līgā.
Kas attiecās uz krātiņiem - mākslīgo segumu, kad notika pavasarī spēles - tas ir gan Jelgavā, gan Jūrmalā, gan 49.vsk. - tāda nu ir mūsdienu situācija. Čempionāts ir sācies, zālāji nav gatavi un tad nu "protamies kaut kā izgrozīties". Protams, īsti tas viss nav pareizi, bet neko darīt. Tāda ir šobrīdējā situācija.

6. Par prasību atbilstību - Ventspils - interesants fakts. Nezināju.

7. Tas nenoliedzami. Vēl viss darbs priekšā daudziem klubiem. Ne tikai tautas staigāšana, bet arī darbs ar sponsoriem, spēlētāju iekļaušanu sastāvos utt.