Stojanovičs: "Šī bija smaga diena - daudz kas notika vēl pirms spēles..."
Latvijas futbola izlase savā laukumā ar rezultātu 0:3 atzina Polijas pārākumu un piedzīvoja septīto neveiksmi septiņās spēlēs "Euro 2020" atlasē. Pēc cīņas iespaidos dalījās Latvijas galvenais treneris Slaviša Stojanovičs.
- (Nopūta) Tā mums bija smaga diena visādā veidā, bet runāsim par futbolu. Apsveicu Poliju ar pelnītu uzvaru. (Ārpus telpas kāds līdzjutējs sāk skaļi skandēt Go, home, Stojanovič! jeb Ej mājās, Stojanovič!, prasa atkāpšanos un dara to atkārtoti, ko lieliski dzird arī treneris) Varējām redzēt atšķirību starp komandām tehniskajā meistarībā, fiziskajā gatavībā un ātrumā laukumā. Mums ir ļoti grūti lauzt cīņas gaitu, ja spēli sākam ar 0:1 vai 0:2 pirmajās desmit minūtēs. Visu laiku sapulcēs vēršam spēlētāju uzmanību uz to, lai neielaistu agrus vārtus, jo pretinieki, protams, tos vēlas gūt pēc iespējas agrāk.
- Pirms spēles teicāt, ka vēlaties sagaidīt reakciju no spēlētājiem. Vai redzējāt šo reakciju?
- Nevaru teikt, ka spēlētāji negribēja vai nevēlējās. Viņi tiešām centās, taču brīžiem bijām drusku naivi. Pirms spēles mūsu analīzē uzsvērām, ka tādi spēlētāji kā Levandovskis, Grosickis, Krihovjaks ne mirkli nedrīkst palikt vienatnē, taču tā notiek. Viņi ir ļoti gudri, augstas klases spēlētāji. Varējām redzēt atšķirību pirmajā pieskārienā, pirmajā bumbas uzņemšanas brīdī. Mēs nespējām to izdarīt vienā divos pieskārienos un izveidot ātru pāreju no aizsardzības uzbrukumā, bet Polijai tas viss bija. Varu tikai apsveikt Poliju ar uzvaru. Mums ir jāmācās no šādām spēlēm un jādod pieredze tiem jauniešiem, kuri spēlē mūsu komandā.
- Levandovskis, protams, ir Levandovskis, bet pirmie divi vārti viņam nāca pārāk viegli.
- Jā, noteikti pārāk viegli. Kā jau teicu, pirmajos divos vārtos bijām pārāk naivi. Jāskatās video, taču no soliņa izskatījās ļoti viegli, viņš bumbu tīklā raidīja pārāk ērti. No vienas puses, tā bija viņa kvalitāte, bet mūsu koncentrēšanās trūkums no otras puses.
- Oša auti bija mūsu bīstamākais un varbūt arī vienīgais ierocis uzbrukumā?
- Nē, tas nebija vienīgais. Mums bija vairākas labas iespējas izpildīt centrējumus, nokļuvām labās pozīcijās, lai centrētu, bet neizpildījām labus centrējums nedz no kreisās, nedz labās puses. Bija auti, bija stūra sitieni. Iespēju nebija daudz, godīgi sakot, taču bija iespēja izdarīt pēdējo piespēli vai izdarīt sitienu, taču tā arī neuzsitām. Pie stūriem nenostājāmies pareizi, nenostājāmies tā, kā bijām runājuši. Reizēm mums bija spēlētāji soda laukumā, taču nesekoja piespēle atpakaļ vai uz otro stabu, kā bijām vienojušies pirms spēles. Dažas lietas vienkārši prasa laiku.
- Par Savaļnieka slimību sacījāt vēl pirms spēles, bet kādēļ tribīnēs palika pārējie četri un kādēļ spēles pieteikumā palika brīva vieta?
- Kā jau teicu, tā bija smaga diena. Neieslīgšu spēlētāju un treneru korpusa privātajās lietās, bet šī mums bija tiešām smaga diena. Jurkovskis šodien lūdza atļauju apciemot ģimeni privātu problēmu dēļ. Viņu ar citiem spēlētājiem nevarēju aizvietot, jo pieteikums spēlei bija jāiesniedz jau iepriekšējās dienas vakarā. Ja varētu paredzēt visas šīs lietas, varbūt būtu izmainījis ne tikai vienu, bet pat divus vai trīs spēlētājus. Tā lietas šeit notiek. Tik bieži pēdējā treniņā gadās tik daudz savainojumu, arī spēles dienā ne pirmo reizi. Tādēļ reizēm arī izsaucu vairāk spēlētāju, jo no savas pieredzes zinu, ka tas ir vajadzīgs.
- Laukumā labākā komanda bija Polija, un tribīnēs labākie bija poļu fani. Jutāties kā Polijā?
- Tas bija interesants brīdis. Protams, ir patīkami redzēt pilnu stadionu. Apsveicu poļu fanus, jo viņi cīnās par pirmajām vietām grupā. Arī mums ar savu sniegumu ir jāpierāda faniem, ka esam pelnījuši tādu stadionu un tādu atbalstu. Saprotu, kāpēc poļu fanu tribīnēs bija vairāk nekā latviešu. Tas ir normāli, tikai rezultātu dēļ – tur apakšā nav nekādas īpašās filosofijas. Ceru, ka rādīsim tādu sniegumu, lai skatītāji nāktu uz stadionu un atbalstītu mūs šādā veidā. Tas notiks tad, ka viņi redzēs tādu sniegumu, kādu vēlos redzēt arī es. Ceram, ka pārvarēsim šos smagos, patiešām smagos brīžus. Jau pašā sākumā zināju, ka būs smagi. Reizēm mums trūkst pat elementāras veiksmes. Taču, iespējams, mums tā kaut kā ir jānopelna.
- Par ko nopelnījāt dzelteno kartīti? Un kad iepriekšējoreiz savā karjerā tādu saņēmāt?
- Pārkāpuma pret Toberu dēļ. Tiesnesis neiedeva pārkāpumu, kas bija acīmredzams, un Tobers arī diezgan smagi piezemējās. Tā bija ļoti bīstama epizode, taču tiesnesis bija pasīvs. Uzkliedzu viņam vienreiz, uzkliedzu otrreiz, un tad viņš nākamajā epizodē jau nosvilpa sodu mums par labu, droši vien ne manis dēļ. Kad iepriekšējoreiz saņēmu? Strādājot "Levski", tiku nevis pie dzeltenās, bet sarkanās kartites.
- Kāds bija plāns, kā apturēt Levandovski?
- Diezgan labi izanalizējām Polijas komandu, bet Levandovskis ir viens no labākajiem uzbrucējiem pasaulē. Mūsu plāns bija aizņemt zonas, kurās viņš atrodas, un izveidot diezgan kompaktu formāciju ar trim centra aizsargiem un labu komunikāciju starp centra aizsargiem un pussargiem. Taču viņš ir ļoti gudrs spēlētājs, kurš tāpat atrod brīvās zonas, un viņš to nedara tikai šeit, bet gan visu laiku un ir grūti nosedzams. Tieši tādēļ viņš spēlē tādā klubā un tik augstā līmenī. Brīžiem nebijām pietiekami labi, brīžiem viņš bija veiksmīgs atrasties īstajā brīdī īstajā vietā, un tas viss kopā deva šādu rezultātu.
- Spēles laikā bijāt ļoti emocionāls un bieži žestikulējāt un saķērāt galvu. Sniegums joprojām ir tālu no tā, ko gribējāt redzēt?
- Viena lieta ir tā, ko es gribu redzēt, cita ir vienkāršās lietas – bija tik daudz kļūdu vieglās, īsās piespēlēs. Treniņos rādām, kuras ir zonas, kurās lieki neriskēt. Tā bija galvenā atšķirība starp mūsu un Polijas komandu: pirmais pieskāriens, piespēles, pareizie virzieni. Mēs to nedarījām, lai arī par to runājām miljoniem reižu. Bieži biju neticībā [par laukumā demonstrēto], un ir neiespējami sākt spēli ar 0:2 pirmajās desmit minūtēs, kad katrs pirmais sitiens katru reizi ir vārti. Pār izlasi ir savilkušies dīvaini mākoņi, un mums ir jāatrod iemesli, kāpēc tā ir, jo viena puse ir kvalitāte, bet cita puse ir kādas citas lietas.
- Pirms spēles žurnālistiem bija lielas grūtības uzminēt, kuru izvēlēsieties aizsardzības labajā malā. Kādēļ tieši Rugins?
- Tādēļ, ka Jurkovskis šodien privātu iemeslu dēļ lūdza atļauju doties prom. Savaļnieks bija slims.
- Vai tas nozīmē, ka Jurkovskis bija pirmā izvēle?
- Pateicu to, ko pateicu. Mums bija trīs labās malas aizsargi [Savaļnieks, Jurkovskis, Rugins], taču divi diemžēl nebija pieejami spēlei.
- Vai tas ir pareizi, ka spēlētāju personiskie iemesli ir svarīgāki par izlasi?
- Te nevaru neko darīt. Viņš palūdza mani, un es redzēju, ka viņš nebija pilnībā koncentrējies un gribēja mājās kādu personisku iemeslu dēļ. Man nebūtu morāli pareizi atklāt, kāda bija situācija. Ja viņš gribēs, tad pateiks pats. Šodien nebija tikai tas. Kāds iet mājās, kāds paliek… [Sīkāku skaidrojumu Stojanovičs nesniedza, taču LFF Komunikācijas daļa uzsvēra, ka Jurkovska iemesls nepiedalīties spēlē bija attaisnojošs – A.S.].
Polijas izlases galvenais treneris Ježijs Bženčeks: "Spēle bija interesanta. Sākumā izpildījām visas taktiskās norādes, ilgi spēlējām ar bumbu, izdarījām ļoti precīzas piespēles – pilnībā izpildījām taktiku. Taču tas notika līdz 30. minūtei, bet pēc tam jau atslābinājāmies. Tik un tā liels prieks par 3:0 un izcīnīto uzvaru. Ir liels gandarījums par trīs punktiem, par Levandovska hat-trick, par Grosicka piespēlēm, arī par Šimaņski. Viņš [Šimaņskis] ir reāls puisis, kurš nelido mākoņos un ar laiku būs īsts lietaskoks. Šīs ir kvalifikācijas spēles, tādēļ daudz nevaram variēt ar sastāvu un [mākslīgi] iekļaut jaunatni – ir jāpilda taktiskie uzdevumi. Bet pēc spēles, protams, jūtamies labi un mājās lidosim labā noskaņojumā."
+6 [+] [-]
+3 [+] [-]
Man liekas tiešām var likt kaut vai Fergusonu, Skolari vai Mourinju,- nekas nemainīsies...
+11 [+] [-]
Agri, kas tas vispār par jautājumu? Ja ir iemesls, kāpēc jābrauc pie ģimenes, tad nav jāiedziļinās. Mazums kas noticis Jurkovska ģimenē.
Ieteiktu tev noskatīties šo video - https://www.youtube.com/watch?v=G0a...
Šis parāda, kas ir svarīgāks - ģimene vai sports..
-1 [+] [-]
Ja ir personiski iemesli - ģimenes apstākļi, problēmas, tad kādi vēl jautājumi vai tas ir pareizi??? Pilnīgi neētiski, necilvēcīgi, stulbi utt. no tavas puses!
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+10 [+] [-]
+3 [+] [-]
Tāpat - "Šodien nebija tikai tas. Kāds iet mājās, kāds paliek…"
Stojanovičs ne pirmoreiz šādi izsakās. Te var vilkt visādas sazvērestības teorijas, vai tas ir saistībā ar spēlētājiem vai kādu konkrētu, federācijas vadību, kādu no malas?
+2 [+] [-]
Pieņemsim, ka pie pirmajiem vārtiem nesadalīja, kurš tad īsti viņu segs. Pie otrajiem varbūt padomāja, ka bumba līdz viņam nenonāks, tad pie trešajiem neredzu nekādu attaisnojumu kāpēc viņš bija pilnīgi viens.
Varbūt ir spēlētāji, kas sabotē rezultātu, lai nomestu treneri vai kādu citu iemeslu dēļ. Kaut gan nebūtu brīnums, ja tiešām viņi tik slikti arī "lasa" spēli.
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
No otras puses, kaut kā nepamet sajūta, ka spēlētājiem viņš īsti pie sirds neiet. Iemeslus nezinu, bet tāds iespaids rodas. Neatceros, ka kāds spēlētājs intervijās būtu ļoti pozitīvi izteicies par Slavišu. Slaviša pats regulāri izsakās, ka spēlētāji nepilda dotos uzdevumus kaut viņš miljons reižu esot teicis. Diez vai nepilda speciāli, bet varbūt īsti nerespektē un mauc kā pašiem liekās pareizi. arī Slaviša norāda, ka daļai ir problēmas ar pašatdevi un, manuprāt, panākt pašatdevi kā reizi ir trenera uzdevums.
Vienvārdsakot, ja čaļi darītu visu, ko treneris liek, kā arī cīnītos no sirds, bet vienkārši nespētu panākt rezultātu, jo pretinieki ir spēcīgāki - tad nebūtu, ko pārmest. Bet ja tas nenotiek, tad tomēr vaina ir trenerī.
+1 [+] [-]
Otrajos,un pirmajos un visā spelē sarāva Ruginu malā ,a centri tā vieta lai nāktu palīgā un paņemtu ciesāk uzbrucejus ,skatijās futbolu ....
Lai speletu zonu pret tādas klases uzbrucējiem kā Levandovskis jābūt gadiem noslīpetai sapratnei (tāpec treneri ļoti reti maina centra aizsargus) jābūt pašatdevei ,velmei uzņemties iniciatīvu (paņemt spelētaju personali) ... A mūsējie stāv zonās un skatās ,no sākuma ka sit golu , a pēctam cits uz citu!
+3 [+] [-]
It kā Stojanovičs, neminot vārdā, uz to norāda intervijās, bet saka, ka alternatīvu nav. Es tomēr domāju, ka tā ir trenera kļūda. Nevajag likt laukumā kādu, kurš acīmredzami nevelk.
+1 [+] [-]
Piebildīšu,ka manuprāt vēl 2-3 spēlētāji vienkārši slēpās no bumbas lai tikai nekļūdītos . Īpasi tas bija manāms 2 puslaikā kad poļi presingoja , itka izejam no presinga un čaļi sāk slēpties .... un visi mizojam atpakaļ!
+3 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Un nav uzbrukuma. Nav, kam atdot pēdējo piespēli. Tur Stojanovičs liek uz nepareizo kārti, spēlējot būtībā ar vienu uzbrucēju. Ja viņš tā turpinās, tad Latvija tā arī paliks uz nulles pašu gūto vārtu ziņā. Ar vienu uzbrucēju nevar spēlēt tādas komandas, kā Latvija. Vajag divus. Pat nav svarīgi, kas ir šie divi, lai tikai viņi ir.
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
Ja kas visas, Liepājas saiknes vislabāk izskatījās. Pat Kara bija pamanāms, kad Janka nāca tuvāk.
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Pat ja ar Liepāju Starkovs izgāza savu iespēju, izlasei tomēr viņš bija piemērotāks.
+1 [+] [-]
27 reizes redzēju, ka pa malu var kaut kā tikt 30 m no poļu vārtiem, bet ar piespēli 3,4 reizes tur nonācām. Pārsvarā ar reidu, pēc kura nebija atbalsta vai partnera, kas atbrīvojies saņemt bumbu un turpināt uzbrukumu.
Zālīte bija gara, laukums smags un poļiem nebija tā supertehniskā pārsvara. Te bija jākapā.
[+] [-]