Latvija un Čempionu līga - bēdu ieleja septiņu gadu garumā

2009. gada vasarā "Ventspils" Čempionu līgas otrajā kvalifikācijas kārtā pārliecinoši apspēlēja Luksemburgas "F91 Dudelange" (3:0, 3:1) un trešajā kārtā negaidīti pieveica arī Barisavas BATE (1:0, 1:2), nopelnot vēsturisku ceļazīmi uz UEFA Eiropas līgas grupu turnīru. Mazbudžeta klubiem no ne tām stiprākajām līgām un ar ne pārāk daudz ranga punktiem Čempionu līgas kvalifikācija ir reālākais ceļš uz kādu no Eirokausu grupu turnīriem, jo jāpārvar tikai divas kārtas - ne obligāti pēc kārtas - un pirmajā no tām ir reālas cerības būt izsētajiem un pretī saņemt relatīvi krietni vājākas komandas. Kamēr, sākot Eiropas līgās pirmajā kārtā, jāpārvar būtu četras kārtas, kurās nejaušības iespēja būtu mazāka.

Taču kopš "Ventspils" vēsturiskās sezonas Latvijas klubi Čempionu līgā ne tikai nav pārvarējuši nevienu kārtu, bet 14 spēlēs tā arī nav izcīnījuši nevienu uzvaru un guvuši tikai trīs vārtus. Ironiski, ka vienīgos vārtus izbraukumā guvusi Daugavpils "Daugava", kuras bēdīgi slavenais 1:7 pret Zviedrijas "Elfsborg" reizē ir arī smagākā sakāve šo septiņu gadu Čempionu līgas periodā. Vēl daži ne pārāk patīkami fakti. Latvijas klubi 14 spēlēs izdarījuši ievērojami mazāk sitienu pretinieku vārtu rāmī nekā ielaiduši vārtus (21 sitiens rāmī, 31 ielaisti vārti). Kopumā sāncenšu dominance ir ievērojama – uzvaras 12:0, vārti 31:3, sitieni rāmī 80:21, sitieni pavisam 199:85, stūra sitieni 91:36.

Protams, ne jau visās spēlēs statistika bijusi nospiedoši par labu pretiniekiem, taču Latvijas klubi tikai vienā no septiņiem dueļiem summā spējuši izvirzīties vadībā. To 2015. gadā paveica "Ventspils" aizsargs Antons Jemeļins, 63. minūtē mājās panākot 1:0 pret HJK. Vadībā kurzemnieki gan noturējās vien 12 minūtes un spēles pēdējās 15 minūtēs ielaida trīs vārtus, pirms izbraukuma spēles praktiski zaudējot cerības. Pret neseno Eiropas līgas grupu turnīra dalībnieci HJK, visdrīzāk, arī bija reālākā iespēja kādā no šiem septiņiem dueļiem tikt tālāk.

Septiņu gadu laikā Čempionu līgas otrajā kvalifikācijas kārtā kaut reizi spēlējušas 40 UEFA dalībvalstis (Sanmarīno tajā ne reizi neiekļuva, Lihtenšteina Čempionu līgā nepiedalās, bet 12 vadošās līgas sāka ar trešo vai augstāku kārtu), un no tām bez nevienas pārvarētas kārtas ir tieši ceturtdaļa jeb desmit valstis, no kurām gan vienīgi Latvijai kaut viens klubs bijis izsētā statusā. Bez Latvijas septiņas reizes otrajā kārtā apstājušās arī Malta, Ziemeļīrija, Melnkalne, Bosnija un Hercegovina, kā arī Maķedonija, savukārt visos sešos dueļos otrajā kārtā zaudējusi Armēnija. Maķedonija, Latvija un Andora ir vienīgās spēlējušās valstis, kuras otrajā kārtā ne reizi nav uzvarējušas. Pirms gada uzvaru svinēja pat Gibraltāra "Lincoln Red Imps", kas mājās sensacionāli apspēlēja Glāzgovas "Celtic" (1:0). Taču Latvijai nepatīkamākais rādītājs, protams, ir izcīnītie punkti – no šīm 40 valstīm vēl mazāk punktu otrās kārtas ietvaros izcīnījusi tikai Andora, kura zaudējusi abās spēlēs.

Tā kā aizvadīto spēļu skaits nav vienāds, valstis tabulā sarindotas pēc vidējā punktu skaita vienā mačā. Atgādinājums, ka par katru uzvaru kvalifikācijā dod vienu punktu, bet par katru neizšķirtu – puspunktu.

Ja ņem vērā arī pārējās kvalifikācijas kārtas, grupu turnīru un iespējamo pāreju uz Eiropas līgu un atceras, ka vājākās Eiropas valstis Čempionu līgu sāk pirmajā, nevis otrajā kārtā (ja Kosovas klubi tiktu pielaisti Eirokausiem, pirms gada tur būtu sākusi arī "Liepāja"), tad aina Čempionu līgā sezonu sākušo klubu kopumā iegūto punktu ziņā izskatās vēl bēdīgāk. Septiņu sezonu griezumā Latvija valstu rangā sakrājusi 7,250 punktus, kas ir 43. rādītājs starp 54 dalībvalstīm (neskaitot Kosovu). Taču Latvijas čempiones kopējā krājkasē nesušas tikai 0,250 jeb nieka 3,4% punktu, kas ir zemākais rādītājs visā Eiropā (neskaitot Lihtenšteinu). Līdzīga katastrofa bijusi Bosnijas un Hercegovinas un Maķedonijas čempionēm, kuras devušas vien 0,500 jeb attiecīgi 5,3% un 5,8% punktu.

Visi punkti pēdējo septiņu sezonu laikā

Atgādinām, ka valsts rangu vienā sezonā rēķina, saskaitot komandu iegūtos punktus un tos izdalot ar dalībnieču skaitu. Tādējādi Latvijas (četru Eirokausu komandu) gadījumā katra individuālā uzvara kvalifikācijā rangā dod 0,250 punktus (punkts par uzvaru, kas vēl tiek dalīts ar četri), bet katrs neizšķirts - 0,125 punktus. Grupu turnīrā spēles vērtība ir divas reizes lielāka, un grupu turnīrā un izslēgšanas spēlēs ir iespējams iegūt arī bonuspunktus.

Punkti, kurus izcīnījuši klubi, kas Eirokausu sezonu sāka Čempionu līgā

Jāņem vērā, ka dalībvalstīm nav vienāda Čempionu līgas un Eiropas līgas kvotu attiecība. Piemēram, vadošajam trijniekam Čempionu līgā ir četras vietas, Eiropas līgā – trīs, bet Gibraltāram vēl pagājušajā sezonā bija pa vienai vienībai kā Čempionu līgā, tā Eiropas līgā. Tādēļ procentuālos rādītājus korektāk salīdzināt valstīm ar līdzīgu klubu proporciju. Šajā tabulā ieskaitīti arī tie punkti, kurus Čempionu līgā sākušie klubi ieguvuši, tālāk pārceļoties uz Eiropas līgu.

Punkti, kurus izcīnījuši klubi, kas Eirokausu sezonu sāka Eiropas līgā

Šajā un citās tabulās punktu skaitā iespējamas nelielas kļūdas dažu tūkstošdaļu lielumā skaitļu neapaļošanas dēļ (Eirokausu rangos gala rezultātus neapaļo).

Galvenais iemesls tik vājam sniegumam, protams, ir meistarība, taču bez tās jāpiemin vēl vairāki faktori. Pirmām kārtām, izsēto un neizsēto statusa specifika. Apkopojot visas kvalifikācijas kārtas Čempionu līgā un Eiropas līgā šajās septiņās sezonās, vidēji aptuveni katrā ceturtajā duelī uzvarējusi komanda, kura pēc ranga bijusi nosacīti vājāka. Ja lielākajā daļā Eirokausu kārtu vidējais rādītājs arī svārstās ap šiem 25%, tad lielākā klubu noslāņošanās ir tieši Čempionu līgas otrajā kārtā, kurā no 119 dueļiem zemāka ranga komandas uzvarējušas tikai 17 jeb 14,3% gadījumu.

Statistikā nav ņemti vērā dueļi, kuros kādas komandas izslēgšanas dēļ uzvarētājs tika noskaidrots jau pirms vai pēc pirmās spēles.

Tas nozīmē, ka šajā kārtā atrašanās izsēto statusā ir īpaši svarīga, kamēr no neizsēto groza bieži vien paliek tikai dažas vienības, pret kurām Latvijas klubiem uzvara neskaitītos sensācija. Kaut vai šīs sezonas piemērs – "Spartaks" bez "Astana" varēja tikt ielozēts arī pret "Kobenhavn", BATE, "Rijeka", Tiraspoles "Sherif" un Beerševas "Hapoel" Kod kurā pirkstā gribi, sāp gandrīz visi. Zīmīgi, ka septiņu sezonu laikā Latvijas klubi zaudējuši visās desmit spēlēs, kurās bijuši neizsētie (0-0-10, vārti 2:26), kamēr abus neizšķirtus guvuši dueļos, kuros bijuši izsētie (0-2-2, vārti 1:5). Tās, protams, bija "Ventspils" cīņas pret "Molde" un "Malmo", kamēr tajos pašos gados pretī varēja saņemt arī Fēru salu, Ziemeļīrijas, Velsas, Igaunijas un citu "pieņemamu" valstu čempiones. Kas zina, pie labvēlīgākas izlozes mēs šobrīd varbūt runātu par pavisam citām tendencēm.

Visi 17 dueļi otrajā kārtā, kuros uzvarējuši neizsētie klubi

Lai uzlabotu iespējas bieži būt starp izsētajiem, ir ļoti vēlams, lai līgā izkristalizētos vadošo komandu kodols, kas regulāri kvalificētos Eirokausiem. Un ilgtermiņā tāpat nenāktu par sliktu, ja Čempionu līgā valsti lielākoties pārstāvētu vien daži klubi, jo klubu rangā (to aprēķina pavisam citādi nekā līgu rangu) Čempionu līga ir ievērojami vērtīgāka un tādējādi palielinātu iespēju šiem dažiem klubiem iekrāt pieklājīgu rangu. Piemēram, izkrišana Čempionu līgas otrajā kārtā ir vērta 1,00 punktus. Eiropas līgā tikpat punktu var iegūt par izstāšanos trešajā kārtā, kamēr "Jelgava" un "Ventspils" šosezon par izstāšanos pirmajā kārtā ieguva vien 0,25 punktus.

Un arī šajā aspektā objektīvu apstākļu dēļ citām valstīm bijušas priekšrocības. Kopš 2010. gada Eirokausiem no Latvijas kvalificējušies astoņi klubi, no kuriem četri vairs ne tikai nepretendē uz Eirokausiem, bet apritē neeksistē vispār – Daugavpils un Rīgas "Daugavas", kā arī Liepājas "Metalurgs" un Rīgas "Skonto". Un, ierēķinot "Spartaka" gaidāmo debiju, Čempionu līgā astoņu sezonu laikā būs uzspēlējuši jau seši klubi ("Ventspils" trīsreiz, "Metalurgs", "Skonto", Daugavpils "Daugava", "Liepāja" un "Spartaks" pa reizei).

Aplūkojot valstis, kuras Čempionu līgā katru no šīm astoņām sezonām bijušas pārstāvētas ar ne vairāk kā vienu klubu, tas ir lielākais čempionu skaits. Pa pieciem dažādiem čempioniem bijis Zviedrijai, Izraēlai, Īrijai, Gruzijai, Melnkalnei un Armēnijai, bet tikmēr pretējā polā ir Baltkrievija, kuras čempiones godā jau kopš 2008. gada ir tikai un vienīgi BATE. Horvātiju 11 gadus pēc kārtas pārstāvēja Zagrebas "Dinamo" – nu pirmoreiz vēsturē triumfēja "Rijeka" -, un pa diviem dažādiem čempioniem bijis arī Bulgārijā, Serbijā, Lietuvā, Velsā, Gibraltārā, kas gan aizvada tikai ceturto Eirokausu sezonu, un Andorā.

Lietuva – nu jau neeksistējošā Panevēžas "Ekranas" atrašanās izsēto statusā savas vēstures dēļ un Viļņas "Žalgira" tupēšana neizsētajos savas Eiropas vēstures trūkuma dēļ – ir labs piemērs, ka bez lielas naudas kā Kazahstānas, Azerbaidžānas, "Ludogorets" un vēl dažos gadījumos ir ļoti grūti strauji kāpt pa Eirokausu statusa kāpnēm. Un, ņemot vērā Eirokausos nespēlējušo Rīgas klubu ambīciju augšanu un pēdējo gadu pārmaiņas Virslīgas elitē, paredzams, ka Latvijai vēl pietiekami ilgi būs jāpagaida, lai vairums komandu pirmajās kārtās spētu iekļūt un tad arī nostiprināties izsēto pulkā. Tomēr laba izloze, Eirokausu struktūra un pārējais ir detaļas, kuras kļūst svarīgas tikai tad, ja klubi paši ir gatavi izmantot nedaudzās iespējas – jo laukumā jebkurā gadījumā tāpat visu izšķirs meistarība, nevis koeficienti. Meistarība, kuras augšanu mūsu klubiem arī novēlam.

Valstu bilances Čempionu līgas otrajā kārtā kā izsētajām un neizsētajām