Harkovas tualetes un pilsētnieku viedoklis par Euro 2012
Portāla Sportacentrs.com pārstāvis joprojām atrodas Harkovā, kur uzmanīgi seko līdzi notikumiem Eiropas futbola čempionātā. Šajā blogā sniegsim vairāk informācijas par pašu pilsētu, interesantiem faktiem, kā arī vietējo viedokli par čempionāta organizēšanu šajā pilsētā.
Eiropas futbola čempionātā darbojas arī brīvprātīgie no Latvijas. Starp dažiem laimīgajiem ir arī portāla Sportacentrs.com pārstāvis Ukrainas pilsētā Harkovā. Pirmajā BLOGĀ viņš padalījies ar iespaidiem par nokļūšanu Ukrainā, bet šoreiz vairāk par pašu Harkovu, vietējiem iedzīvotājiem un citiem interesantiem novērojumiem.
Runājot par rasismu, vietējie tikai nosmej par ārvalstu žurnālistu izplatītajām baumām
Jau pirmajā blogā nedaudz pieskārāmies daudzu apspriestajai rasisma tēmai. Daudzi ārvalstu žurnālisti pirms čempionāta tam pievērsa milzīgu uzmanību. Lai pilnībā pieliktu punktu šai tēmai, iztaujāju vietējos iedzīvotājus. Kad es uzdevu šo jautājumu, viņi tikai nosmīnēja. Pilsētā katru gadu ir ap 300 tūkstošiem studentu, no kuriem vairāk nekā 70% ir iebraucēji. To pamatmasu sastāda cilvēki no dažādiem Āfrikas, Dienvidāzijas, Kaukāza un Austrumu reģioniem.
Pastaigājoties pa pilsētas ielām, pats esmu manījis ļoti daudz ārzemnieku, kuri lieliski integrējušies Harkovā. Lielākā daļa no viņiem labi pārvalda krievu un ukraiņu valodas. Neviens no vietējiem uz viņiem greizi neskatās. Līdzīga situācija ir arī ar afroamerikāņiem, kuru galvenā pulcēšanās vieta ir pie Radiotehnikas Universitātes telpām. Nekāda sasprindzinājuma, nekādu aizrādījumu.
Man radās interese, kā tad ir ar "Metalist" ultrām, varbūt tieši viņi ir nemiera cēlāji? Arī šajā situācijā atbilde bija noraidoša. Šie fani ir pat mierīgāki par daudzu citu klubu atbalstītājiem. Jā, ir gadījušies dažādi atgadījumi, bet kopumā situācija nav atšķirīga no Anglijas vai Itālijas. Vietējie pat šos ārzemju safilmētos materiālus par rasismu neņem vērā, nepievēršot tiem nekādu uzmanību.
Starp citu, vietējie pat nosmej, ka pašiem ukraiņiem jāuztraucas par rasismu, jo vietējā centrāltirgū tie tiek apspiesti - lielākā ietekme šeit ir ārvalstu uzņēmējiem. Vērts vien piebilst, ka tas ir viens no lielākajiem tirdziņim Eiropā.
Noslēgumā secinot, varu apgalvot, ka Harkovā rasisms ir tādā pašā līmenī, kā, piemēram, Siguldā. Respektīvi, ar to šeit problēmu nav.
Harkova - studentu pilsēta
Ja jau sākām runāt par studentiem, nedaudz aprakstīšu vietējo izglītības sistēmu. Daudzi šo pilsētu dēvē par studentu pilsētu (var salīdzināt ar mūsu Jelgavu). Harkovieši ar to tikai lepojas. Lielais studentu skaits varētu būt viens no iemesliem, kādēļ uz apmēram 1,4 miljoniem iedzīvotāju ir septiņas "McDonald's" ēstuves. Organizētāji nereti uzsver to, ka tieši šī pilsēta ir Ukrainas akadēmiskais un intelektuālais centrs.
Šeit ir vairāk nekā 60 zinātniski-pētnieciskie centri, 30 universitātes. Mūs laipni pieņēma Harkovas Nacionālā Ekonomikas universitāte (HNEU). Tā ir vadošā visā valstī ekonomikas jomā. Kas ir interesanti, tā visiem spēkiem cenšas paaugstināt savu kvalitāti. Mazāk runā, bet vairāk dara. Cenšas popularizēt savu tēlu. Finansiālie resursi tiek ieguldīti attīstībā, ļoti pārdomāti. Viņi paši pērk un uzlabo nekustamo īpašumu. Liela brīvība tiek dota studentiem, kuri paši plāno un realizē savas idejas. Mums tika sarīkots īpašs koncerts, ar savu klātbūtni pagodināja prorektors, pilsētas ģimenes un sporta departamenta vadītājs. Viss bija ļoti skaisti un mīļi.
Vietējie par čempionātu izsakās divejādi
Harkova tiesības rīkot čempionātu ieguva ar ļoti centīgu darbību (par to vairāk jau pirmajā blogā), bet ne visi ir sajūsmā par lielā futbola foruma norisi šeit. Viedokļi ir ļoti atšķirīgi - daudzi saka, ka nekas pilsētā nav mainījies, bet citi uzsver, ka viss iet uz labo pusi. Parunājos ar kādu vietējo jaunieti, kurš izteicās, ka lielos vilcienos nekas nav mainījies. Jā, aktīvāk tiek remontēti ceļi, sakopti parki un ielas, aktīvāk strādā policija [par to nācās pārliecināties arī pašam, kad nolēmu parkā iedzert alu. Par laimi, palīdzēja tas, ka tiku nodēvēts par pilsētas viesi (tā mani un pārējos nosauca paši policijas darbinieki) un tiku mierīgi palaists vaļā]. Kopumā ierindas pilsonis neizjūt nedz negatīvas, nedz pozitīvas emocijas par notikumiem čempionāta gaitā.
Ir pat tā, ka lielākajai daļai iedzīvotāju ir dusmas. Iemesls ir vienkāršs - Ukrainas iedzīvotāji redz, cik astronomiski līdzekļi, kuriem būtu jāuzlabo vietējo infrastruktūru un dzīves līmeni, tiek sazagti, izniekoti un visādā citādā veidā paiet garām savam īstajam mērķim.
Sarunas biedrs atzīmēja, ka būvdarbi un remonti būtībā rit ierastā režīmā, jo pilsēta pēdējos gados attīstās un virzās uz priekšu. Eiropas čempionāts to īpaši nav ietekmējis.
Savukārt viena universitātes absolvente stāstīja, ka divu gadu laikā viss ir ļoti mainījies. Esot ieguldīts milzīgs darbs, uzlabotas visas pilsētas darbības sfēras, un ir jūtams, ka pilsēta ir ieguvusi ļoti daudz, pateicoties dalībai Eiropas čempionāta spēļu rīkošanā. Vietējā pašvaldība cer, ka šis pasākums būs milzīgs grūdiens tūristu piesaistei, sava tēla uzlabošanai un kopējai labklājībai.
Lūk, tādi atšķirīgi viedokļi.
Ko esmu pamanījis pats? Redzu, ka ļoti daudzās vietās asfalts vēl ir "silts". Citur, savukārt, ir klasiskās postpadomju pilsētas ainas. Būtībā, lai redzētu īsto Harkovu, nevajag braukt uz pilsētas nomalēm. Atliek aiziet patālāk no galvenajām ielām un viss ir redzams kā uz delnas. Sasistie trotuāri, bedres, peļķes. Vecas, sarūsējušas ceļazīmes. Taču kopumā pilsētas centrs ir tīrs un sakopts. Galvenās ielas izremontētas, tādējādi visi ir gatavi uzņemt viesus.
Interesantāk ir ar parkiem. Daži ir lieliskā stāvoklī. Bet citos, piemēram, parkā pašā pilsētas centrā pie fanu zonas aina ir drūmāka. Daudz atkritumu, nesakopta zāle. Daudzviet puķu dobes ir izvietotas tikai pirms pāris nedēļām un izskatās tas diezgan skumīgi.
Īss Harkovas raksturojums
Īpašu iespaidu uz mani ir atstājušas tualetes. Tās, kuras atrodas ēkās, ir identiskas tām, kuras mēs varam redzēt daudzos mūsu futbola stadionos un laukos - caurums. Visur tikai CAURUMS un viss. Tie ir visdažādākie, daži no tiem pat ļoti krāšņi. Tās tualetes, kuras ir parkos, mats matā kā mūsu biotualetes. Maksas automāta funkcijas šajā gadījumā veic... vecmāmiņas! Maksa neliela - tikai divas grivnas.
Biotualetes vecmāmiņas uzraudzībā
Laiks šeit ir karsts. Pirmajās dienās gan mūs pārsteidza vētra un pērkons. Vētra pat pamatīgi sadragāja fanu zonu, kura tobrīd vēl nebija īsti gatava. Ap deviņiem vakarā temperatūra ir ap 22 grādiem. Peldēties āra baseinā šeit ir ierasta parādība. Gaiss šeit ir nedaudz sausāks, tādēļ kopumā ir nedaudz vēsāks nekā Latvijā.
Harkova ir otra lielākā Ukrainas pilsēta. Ļoti liela nozīme ir "vadītājam". Šī brīža pašvaldības vadītājs ir ļoti tendēts uz Eiropu. To var just, jo ir centieni atdarināt dažādas Eiropas pilsētas, arī vadības modelis tiek pielīdzināts mūsu pusei. Te ir milzīgs industriālais centrs - tanka, aviācijas dzinēju rūpnīcas. Skaista un interesanta pilsēta!
Cilvēki bauda burvīgo laiku un peldās
Nākamajā blogā pastāstīšu vairāk par fanu zonas izkārtojumu, par brīvprātīgo darbu un citām interesantām niansēm.
+1 [+] [-]
+15 [+] [-]
+1 [+] [-]
+8 [+] [-]
-4 [+] [-]
+3 [+] [-]
kaut kā pārrakstījās autors, nu gadās.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Āfrikas izcelsmes cilvēki ir nēģeri. No vārda "negroīds" Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca
ASV pagājušā gadsimta vidū šis apzīmējums ieguva negatīvu nokrāsu
Taču, mēs tā kā nevaram atbildēt par KKK darbībām.
Latvieši vēl nēģerus mēdz apzīmēt "melnādainais", "moris", arī "melngalvis"
Dīvainā kārtā šie visi vārdi nozīmē "cilvēks ar melnu ādas krāsu"
Ir viņi tādi vai nav?
[+] [-]
http://www.dievzeme.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=14:k-di-par-ebrejiem-kuva&catid=5:analtiskais-viedoklis&Itemid=4
+1 [+] [-]
[+] [-]