Kalašņikovs: "Gribam iekļūt Virslīgā, taču dabiskā ceļā"

- Gaidījāt, ka spēle izvērtīsies tik smaga?
- Jā, protams. SFK "United" pret visiem spēlē ļoti sīksti, maz ielaiž un arī laukums ir tāds, ka ir maz vietas un tādēļ ir daudz kontaktspēles un cīņas. Man tas ir bēdīgs laukums, un tradīciju beidzot izdevās lauzt. Vēl kopā ar "Liepājas metalurgu" Virslīgā divreiz šeit zaudējām – iesākām ar zaudējumu un arī pabeidzām ar zaudējumu. SFK "United" ar 0:1 zaudēja "Gulbenei", uzvara 1:0 pret "Valmieru Glass". Tā ir jauna komanda, trenēta un motivēta. Pagājušajā gadā tā bija dublieru komanda, bet tagad redzams, ka visi vēlējās sevi pieradīt. Spēlējot prieka pēc, spriedze spēlētājiem ir vienā līmenī, bet tad, kad jau cīnies par konkrētām vietām – pavisam citā. "Varavīksnes" laikā spēlējām prieka pēc, bet tagad situācija ir mainījusies – ne visiem šis slogs izrādās tik viegls. Tāpēc spēle tāda arī izvērtās, bet domāju, ka caur šādām spēlēm arī rodas pārliecība, ka varam kaut ko sasniegt.

- Viņiem spēles laikā puse komandas guva traumas. Kā jums bija ar sastāvu?
- Negribu sūdzēties, bet arī mums bija daudz savainojumu. Šī bija izšķiroša spēle tādā ziņā, ka nākamajā mačā mums jau būs pievienojusies virkne spēlētāju. Golovins, kurš bija rezervē, bet tika pasaudzēts. Traumēts bija Kovaļovs, Petruks un Pirktiņš, un [kanādietis] Andersons Kanādā kārto vīzu un būs uz nākamo spēli. Vismaz pieci futbolisti, kuri parasti spēlē.

- Vismaz punktu ziņā sezonas sākums ir izdevies. Kā apmierina spēles kvalitāte?
- Domāju, ka uzņemam apgriezienus. Bija svarīgi sezonas sākumā zaudēt pēc iespējas mazāk punktu, jo starpsezonā nebija sagatavošanās posma. Gribu maksimāli profesionāli, bet jāapzinās, ka daudziem spēlēšana jāapvieno ar darbu. Starpsezonā gatavojāmies visu laiku, bet komanda reāli savācās nedēļu pirms sezonas sākuma. Bijām bedrē un caur bedri punkti bija jāņem ar neizteiksmīgu spēli – mocījāmies Saldū (1:0), vēl bija 2:1 ar "Tukumu 2000". Šodien jau bija labāk, un domāju, ka pieliksim. Tas nenozīmē, ka tagad visus apspēlēsim, bet noteikti pieliksim.

- Pašlaik turaties līderu grupiņā. Kuras komandas, tavuprāt, sezonas beigās dalīs ceļazīmes, un vai jūs būsiet starp tām?
- Vēl ir pāragri spriest. Negribu mums radīt spiedienu. Esmu kā treneris bijis Virslīgā, un mēs reāli gribam tur tikt. Uzņēmēji, kuri mūs atbalsta, naudu tērē ne jau prieka pēc. Viņi grib mūs redzēt Virslīgā, bet vēlos, lai tas notiktu dabiskā ceļā. Nevis tādā veidā, ka tagad, aiziet, uzreiz ejam uz Virslīgu, bet, ja tas nesanāks, pēc tam visa komanda pazudīs. Laiks rādīs. Pašreiz punktu skaits, sniegums un viss pārējais atbilst tam, ka mēs cīnāmies [par ceļazīmēm]. Taču, kas būs pēc divām trim kārtām, kad būsim nospēlējuši ar "Valmieru Glass" un "Gulbeni", tad jau redzēsim.

- Kuriem spēlētājiem, tavuprāt, šosezon jābūt komandas vilcējiem?
- Mums kā komandai jābūt vilcējai, bet, protams, vajadzētu būt pieredzējušajiem spēlētājiem, kuri ir spēlējuši Virslīgā. Gladiļins, Golovins, varbūt arī Pirktiņš. Taču vēlos izcelt arī jaunos spēlētājus – lai kā daudzi nedomātu, mēs neesam veca komanda un piesaistām arī jaunos. Šodien vidusdaļā spēlēja 1996. gadā dzimušais Haļuta. Viņš bija jaunatnes izlases kandidāts, tad beidza spēlēt, un tagad atgriezām viņu atpakaļ futbolā. Spēlēja arī Gusevs, 1995. gads, tāpat vārtsargs Potapenko, kurš ir 1994. gads. Komandā ir arī Kovaļovs (1995.), kurš atgriezās no Jūrmalas "Spartaka".

- Laukumā bija divi leģionāri – itālietis Posanjo un francūzis Peliganga. Kā izskatās ārzemnieki?
- Ja mēs par kaut ko reāli cīnīsimies, mums vajadzēs spēcīgākus leģionārus – viņiem būtu jābūt komandas vilcējiem. Domāju, ka viņiem vairāk tomēr ir meistarības, nevis iedzīvošanās problēmas. Ja viņi būtu vietējie, tad būtu labi spēlētāji, bet ārzemniekiem tomēr būtu jābūt labākiem. Ja būsim līderu pulkā, vasarā mums varētu piebiedroties vēl spēlētāji. Domāju, ka tieši viņu vietā, jo laukumā drīkst spēlēt tikai trīs leģionāri.

- Jau sacīji, ka daudzi strādā. Cik treniņprocess ir profesionāls?
- Domāju, ka mums ir ļoti profesionāls treniņprocess, jo īpaši 1. līgas līmenim. Kopā esam 22-24 spēlētāji, un ir izveidojies tāds kodols ar 14-16 spēlētājiem, kuri trenējas pat divreiz dienā. Mums ir visas iespējas, un tiem, kas vēlas augt, ir jātrenējas. Pārējie piebiedrojas, cik var. Dažreiz spiežu uz viņiem – man ir neērti to darīt, bet viņi, redzot, kā jaunie trenējas, sāk baidīties no konkurences un mēģina izrauties no darba.

- Uzskatāt sevi par amatieru vai pusprofesionālu komandu?
- Tagad noteikti, ka par pusprofesionālu. Parādījies atbalsts, arī finansiālā izteiksmē. Algas, protams, nevienam nemaksā, bet, zinot situāciju 1. līgā, mums ir diezgan normāli apstākļi – nevaru sūdzēties. Liepājā ir ļoti labi apstākļi treniņiem. Pilsēta mūs atbalsta, un trenējamies zaļajā laukumā.

- Pieminēji, ka pretinieki bija ļoti motivēti. Tātad tas, ka vairs nespēlē dublieri, līgai ir pluss?
- Domāju, ka noteikti. Agrāk daudzām dublieru komandām no spēles uz spēli varēja krasi mainīties sastāvi, un tās nevarēja cīnīties par konkrētām vietām un ceļazīmēm. Tagad komandām katra spēle ir ļoti svarīga, to varējām redzēt arī šodien - SFK "United" izgāja ļoti motivēta. Tāpat paplašinās ģeogrāfija - ir vairāk reģionu komandu. Jā, par daudzām komandām citi pašlaik smejas, taču esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu arī šīs komandas progresēs un ilgākā laika posmā tas būs tikai ieguvums.

"Syform" 1. līga, 7. kārta

1. līgas tabula