NCAA fantastika pret Eiropas realitāti: "Amerikānis Rīgā saņēma 15 reižu mazāk nekā koledžā"

NCAA piedāvā studentu komandu sacensības, kas izklausās maksimāli amatieriski, vismaz vārdos. Praksē tas ir pavisam kas cits, un dažu iepriekšējo gadu laikā NCAA bijusi spiesta to atzīt arī formāli un finansiāli. Ja iepriekš eksistēja stingri noteikumi, ka studenti nedrīkst būt atalgoti kā profesionāli atlēti, tad plaša spiediena (ieskaitot no ASV tiesu sistēmas nākoša) rezultātā tas tagad pamatīgi mainījies.

"Kas tad ir mainījies? 2019. gadā Kalifornijas štats kā pirmais pieņēma likumprojektu, ka studenti-sportisti var sākt saņemt atalgojumu oficiāli," raidījuma "(Bez)maksas sports" studijā skaidroja basketbola apskatnieks Kristiāns Dilāns. "Jo iepriekš bieži darījumi tika noslēgti "zem galda", jo Amerikā šie sportisti tiek klasificēti kā amatieri, lai gan praksē tur no amatieru sporta nekā nav - ne treniņu apstākļu, ne nodrošinājuma ziņā."

"Attiecīgi 2021. gadā parādījās tā sauktais NIL - "Name, image and likeness" jeb vārda, imidža un līdzības izmantošanas noteikumi," skaidroja Dilāns. "Savukārt pagājušajā vasarā tika sperts vēl viens solis uz priekšu, tika noregulēta trešo pušu iesaiste, kas principā ir tīrie reklāmas darījumi, ko spēlētāji tagad var veikt caur konkrētu platformu, kas šos darījumus apstiprina, un arī pašas skolas var tagad maksāt konkrētāku summu, kas principā jau ļoti izskatās pēc algas. Tā gan joprojām ir ar ierobežojumiem un algu griestiem, kas turklāt dalās uz visiem sporta veidiem."

Ņemot vērā Marta trakuma popularitāti, NIL ir ļoti svarīga lieta, kas ļauj studentiem-sportistiem kontrolēt sava brenda izmantošanu. Iepriekš, neskatoties uz to, ka NCAA par miljardiem pārdeva televīzijas līgumus, paši studenti no šiem ienākumiem tiešā veidā neko nesaņēma, turklāt pat nedrīkstēja paši noslēgt sponsorlīgumus. Jāatzīmē, ka ASV tiesa pagājušajā gadā lēma, ka šāds regulējums prettiesiski ierobežojis sportistu ienākumus, un NCAA piekrita atmaksāt sportistiem, kas piedalījušies NCAA sacensībās kopš 2016. gada, kopā 2.8 miljardus dolārus par viņu negūtajiem ienākumiem.

Tas arī noveda pie jaunajiem noteikumiem par ienākumu sadalīšanu, kas stājās spēkā pagājušajā jūlijā, proti, ir jau aktīvi šosezon. Teorētiski tas ļauj (nevis uzliek par pienākumu) ASV universitātēm dalīties ienākumos ar sportistiem, maksimums 20.5 miljonu dolāru apmērā, praksē tas nozīmē, ka tagad ASV skolām ir 20.5 miljonu dolāru liels algu budžets, kas jāsadala starp visiem sporta veidiem. Kā novērojams šosezon, lielāko daļu algu budžeta sadala amerikāņu futbola spēlētāji, pārējais pārsvarā tiek basketbolistiem.

Basketbola komandas gan arī ir personāla ziņā mazākas, tāpat nekur nav pazuduši līdz galam neizsekojamie trešo pušu sponsorlīgumi ar spēlētājiem un NIL. Kopsummā tas viss radījis situāciju, ka NCAA šosezon ir daudz basketbolistu, kuri šosezon no basketbola saņem ienākumus virs viena miljona dolāru. Salīdzinājumam - NBA minimālā atļauta alga par pilnu sezonu ir 1.27 miljoni. Un, līdzīgi kā NBA, arī NCAA basketbola jaunajā sistēmā lielās naudas summas attiecas ne tikai uz lielajām zvaigznēm, bet arī vidējā līmeņa spēlētājiem.

Smejies vai nē, bet tas daudzos Eiropas spēlētājos radījis jaunu vēlmi apgūt zinības Amerikā.

"Esmu redzējis piemēru, ka cilvēks nospēlē četrus gadus Izraēlas līgā un tad 25 gadu vecumā aizbrauc uz Ameriku studēt, lai spēlētu NCAA," sacīja Žanis Peiners, BK "Latvijas Universitāte" sporta direktors.

"Tāpat arī "Zeļļu" piemērs," piebilda Artūrs Šēnhofs, "Rīgas Zeļļu" ģenerālmenedžeris. "Mēs šosezon skatījāmies beļģu spēlētāju, kuram ir 22 gadi, viņš jau trīs gadus BNXT līgā laiž. Un tad ziemas vidū viņš tagad pēkšņi parādījās kaut kādā universitātē Amerikā."

"Un tie pat vēl nav radikālākie piemēri," papildināja Dilāns. "Mēs nesen redzējām, kā Džeimss Nadžī, kurš 2023. gadā tika draftēts NBA ar 31. numuru, kurš ir spēlējis Vasaras līgā, kurš ir spēlējis Eirolīgā, no Turcijas Superlīgas aizbrauca uz Teksasu, Beiloras skolu."

Tas viss attiecas arī uz Latvijas jaunajiem basketbolistiem NCAA. "(Bez)maksas sports" raidījuma ēterā izskanēja aptuvenas summas, cik šosezon saņem Latvijas spēlētāji ASV studentu basketbolā - Noa Viljamsona sakarā studijas eksperti dzirdējuši runas par 500-800 tūkstošu dolāru ienākumiem gadā, par Rihardu Vāveru piesaukti 200 tūkstoši, par Kristeru Skrindu vairāk nekā 150 tūkstoši, bet Roberta Blūma sakarā piesaukti 120 tūkstoši par viņa iepriekšējo sezonu NCAA ("Viņs tieši nesen nomainīja aģentu, lai mēģinātu nākamsezon tikt pie labāka darījuma," papildināja Dilāns), kamēr Pēterim Pinnim sezonā sanākot 100 tūkstoši. "Tā runā," studijā smaidot apstiprināja Šēnhofs.

"100 tūkstoši ir mūsu LU komandas sezonas budžets," smējās Peiners par jautājumu, ko šādas algas spēlētājiem nozīmē uz Latvijas basketbola fona. "Labi, pareizi, "Zeļļi" mums to budžetu nedaudz papildināja, mums tagad ir 102 tūkstoši," viņš smējās.

"Man te ir vēl viens piemērs. Stefans Vākss, igauņu spēlētājs, par kuru es kontekstam pateikšu, ka vēl pirms pusotra gada bija "Viimsi" par 2500 eiro mēnesī," teica Peiners. "Tagad viņš Providensā visās NCAA spēlēs, kurās piedalījies, iemetis vismaz desmit punktus kā debitants. Pirmais kopš Karmelo Entonija ar tādu statistiku. Viņš nākamsezon no NIL saņems pusotru miljonu."

ASV skolas, protams, nemaksā studentiem-basketbolistiem pašprintētu naudu. Tā nāk no milzīgajiem NCAA ienākumiem (2025.g. finansiālajā ziņojumā NCAA vīriešu basketbola turnīra ienākumi no raidtiesību pārdošanas un sponsorlīgumiem bija 955 miljoni dolāru) un universitāšu iekšējās konkurences, vēloties uzvarēt. Taču tas noved pie realitātes, ka ASV studentu basketbolā spēlētājiem tiek pārmaksāts, salīdzinot ar viņu vērtību profesionālā basketbola tirgū.

"Jā, esmu dzirdējis argumentu, ka spēlētājs pēc lielas algas saņemšanas NCAA pēc tam vairs negrib nolaisties uz zemes un spēlēt basketbolu citur. Es šo argumentu absolūti nesaprotu," teica Peiners. "To nopelni naudu NCAA, un tad izvēlies - ej spēlēt basketbolu vai strādāt. Tāda pati situācija jau bija iepriekš, kāda starpība, cik tu iepriekš nopelnīji. Tāpat tā ir tava izvēle, ko tu vēlies - strādāt vai spēlēt basketbolu. Šie izvēles varianti bija tādi paši iepriekš, un tādi paši arī ir tagad."

Šeit gan iebildumu piedāvāja Šēnhofs no "Rīgas Zeļļu" pieredzes ar spēlētāju, kurš iepriekš labi nopelnīja NCAA basketbolā: "Džeilens Pegīss šogad pie mums saņēma, atvainojos, 15 reizes mazāku algu nekā iepriekš savā koledžā. Es nemūžām neielīdīšu viņa galvā, ko tieši viņš domāja, bet acīmredzami, ka viņa lielākā problēma šeit bija nevis spējas, bet motivācija. (..) Skaidrs, ka tas ir faktors. Ja esi iepriekš vienu darbu darījis par 100 tūkstošiem gadā, bet nākamgad tev piedāvā 500 eiro, tad tas liks tev padomāt."

Eksperti studijā gan neprognozēja, ka NCAA jaunā sistēma ir burbulis, kas drīz pārplīsīs, jo šo burbuli veido finansiāli ienākumi (kas savukārt balstās uz milzu auditorijas interesi), kuri drīzumā nemazināsies. Jau šobrīd ir ļoti labi novērojams, ka arvien vairāk ASV universitātes basketbola komandās piesaista ārzemju spēlētājus, un eksperti paredzēja, ka šī tendence tikai pieaugs.

"Ja agrāk NCAA konkurence bija starp labākajiem amerikāņu spēlētājiem un tiem, kas grib braukt mācīties, tad tagad ir konkurence starp visiem pasaules labākajiem jaunajiem basketbolistiem," teica Šēnhofs. "Nu, un tikai loģiski, ka šajā konkurencē izsijāsies tikai labākie. Tāpēc šeit visiem Latvijas jaunajiem basketbolistiem vajadzētu atcerēties, ka ne jau visi, kas tiek NCAA, uzreiz saņem milzīgas NIL naudas. Realitāte ir tāda - ja tu esi Latvijas izlases "Top 3" spēlētājs, tev ir kaut kādas cerības uz NIL. Nu, un otrs variants - ja tu esi 210cm garš," viņš pasmējās, skaidrojot, ka arī tas NCAA komandās ir ļoti pieprasīti.

Šīs sezonas sākumā NCAA basketbola komandu sastāvos bija 38 Latvijas spēlētāji - 23 meitenes un 15 puiši. Principā trīs pilnas komandas. Bet NCAA globālo tendenci apliecina ne tikai latviešu spēlētāju skaits - pirms 30 gadiem NCAA. 1. divīzijā mazāk nekā pusei komandai sastāvā bija kaut viens ne-amerikāņu spēlētājs. Šosezon 1. divīzijā jau 20% spēlētāju jeb katrs piektais ir no ārzemēm.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

"(Bez)maksas sports": vai miljoni ASV studentu sportā grauj Latvijas sportu?