Pa punktiem: jauna LBL kluba minimālais budžets, lai tēmētu uz godalgām

"VEF Rīga" pirms sezonas sākuma, kā jau to dara katru gadu, publiski atklāja savu plānota sezonas budžetu - pusotru miljonu eiro. "(Bez)maksas sports" raidījuma studijā kluba prezidents Gatis Jahovičs gan atklāja, ka sezonas gaitā izmaksas izrādījušās lielākas un attiecīgi arī budžets pieaudzis: "Spēlētāju cenas izrādījās lielākās nekā mēs plānojām sākumā."

VEF ir lielākais budžets šosezon Latvijas basketbolā, taču pārsvars nav nemaz tik milzīgs, it īpaši, ja skatās tikai spēlētāju algu budžetus. "Valmiera Glass/ViA" budžets tiek lēsts 1.1 miljona eiro apmērā, Rīgas "Zeļļiem" ir nedaudz zem miljona, "Ventspilij" 650 tūkstoši, "Ogrei" 550 tūkstoši, "Liepājai" ap 400 tūkstošiem, kamēr "Latvijas Universitātes" komandas budžets ir 100 tūkstoši eiro sezonā.

Jaunākais klubs šajā kompānijā ir "Rīgas Zeļļi", taču arī "Zeļļi" aizvada jau trešo sezonu augstākajā līgā un par debitantiem vairs nekādi nav saucami. Savukārt visas pārējās komandas jau ir LBL veterānes. Lūkojot sīkāk skaidrot, kā tad ikdienā funkcionē Latvijas basketbola augstākās līgas klubs, piedāvājām uzdevumu - kāds budžets nepieciešams, lai izveidotu basketbolu klubu, kas varētu reālistiski tiekties uz LBL medaļām?

TV4 studijā pie galda sēdās "VEF Rīga" prezidents Gatis Jahovičs un LBL2 kluba menedžeris Kristaps Gotfrīds, kura komanda šosezon ieņēma trešo vietu LBL2 sacensībās. Uzklausot divu dažādu mērogu klubu vadītājus, kā arī atsevišķās intervijās vaicājot padomu un pieredzi Latvijas basketbola līgu direktoram Salvim Mētram, Valmieras klubu ģenerālmenedžerim Robertam Zeilem un bijušajam "ASK/Rīga" ģenerālmenedžerim Gatim Kalniņam.

Kopsummā tika nonākts pie potenciālā budžeta pavisam nedaudz pāri vienam miljonam eiro. VEF prezidents Gatis Jahovičs gan uzreiz piekodināja, ka tas ir tajā optimistiskajā scenārijā, ja ar savu artavu nāk kādas pilsētas pašvaldība. Ja klubam pašam jāīrē zāle mājas spēlēm un treniņiem, par zāli maksājot brīvā tirgus cenas, kā arī pašvaldība nenāk palīgā ar transportu izbraukuma spēlēm, tad sezonas izmaksas var pacelties pat par vēl 200 tūkstošiem eiro.

Lielākā iedaļa budžetā ir spēlētāju algas, kas arī loģiski. Ja nebūs spēlētāju laukumā, tad visam pārējam īsti nav nekādas jēgas. Kāda būtu optimālā proporcija starp spēlētāju algām un pārējo budžetu? Uzrunāts ar šo jautājumu, arī Zeile norādīja, ka daudz domājis par to, bet pastāv pārāk daudz citu faktoru, lai sniegtu konkrētu atbildi.

"Mēs paši spēlējam arī Ziemeļeiropas Basketbola līgā, kur ir papildus izdevumi ceļam. Katrai mājas spēlē īrējam arī LED paneļus, lai izskatītos labāk un vairāk parādītu atbalstītājus. Teorētiski bez tā varbūt varētu iztikt," sacīja Zeile. "Bet principā viss atkarīgs no ambīcijām un vēriena. Ja tev būs dārgāki spēlētāji, tad viņiem, visticamāk, vajadzēs īrēt arī dārgākus dzīvokļus un pieaugs citas izmaksas. Mums pašiem klubā šobrīd šī proporcija ir 60:40. Droši vien tā arī ir optimāla proporcija. Viens jautājums arī ir, kad tu sāc ar savu klubu augstākajā līgā un tad tajā brīdī tev liekas, ka rezultāts ir pats svarīgākais, un tad tu to naudu velti tikai spēlētājiem un citām lietām mazāk. Tas tomēr ir koks ar diviem galiem. Jautājums, kā tu vispār redzi to savu klubu, kā tu redzi savas mājas spēles, kā tu rūpējies par saviem spēlētājiem, piemēram, medicīnu utml. Katrā iedaļā var mēģināt minimizēt izmaksas, bet, ja vēlies to kvalitāti, tad var pacelt līdz bezgalībai."

Savukārt VEF prezidents Jahovičs neslēpa, ka šosezon spēlētāju algās aiziet apmēram trešdaļa no kluba budžeta, atgādinot, ka VEF šosezon spēlē arī Čempionu līgā. "Sezonas sākumā mēs rēķinājām, ka būs ap 40 tūkstošiem mēneši (neto), bet tagad ir vairāk. Līdz 50 tūkstošiem mēnesī īsti nē, bet nu vairāk nekā plānotie 40," teica Jahovičs.

Basketbola apskatnieks Kristiāns Dilāns kopā ar studijas viesiem aprēķināja, ka konkurētspējīgam sastāvam šosezon būtu jārēķinās ar spēlētāju algām 450 tūkstošu eiro apmērā (ieskaitot nodokļus). Tas nozīmētu, ka desmit mēnešu garumā spēlētājiem katru mēnesi uz rokas tiek 30 tūkstoši. Latvijas likumdošana paredz, ka profesionālam sportistam valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāveic par 860 eiro, neatkarīgi no faktiskās darba algas, no kuras savukārt jānomaksā ienākuma nodoklis 25.5% apmērā.

Tās gan ir tikai spēlētāju algas. Lai tēmētu uz medaļām, visticamāk, būs jāpiesaista arī spēlētāji no ārzemēm, un viņu atlidošanu un aizlidošanu arī jāsedz klubam. Tāpat arī jānodrošina dzīvošana, varbūt arī auto. Šīs izmaksas droši var sasniegt vēl 50 tūkstošus eiro sezonā. Un, lai piesaistītu spēlētājus, it īpaši no ārzemēm, no sarunām ar spēlētāju aģentiem neiztikt. Arī tās šāda kluba mērogos tika lēsta vēl papildus apmēram 50 tūkstošu apmērā.

Liela izdevumu sadaļa ir arī mārketinga aktivitātes. VEF klubā šosezon tam tiek veltīti apmēram 100 tūkstoši eiro, neslēpa Jahovičs, un tiek lēsts, ka ar līdzīgu vērienu šosezon strādā arī "Rīgas Zeļļi". "Tas atkal atkarīgs no kluba mērogiem. Piemēram, "Lietuvos Rytas" ir trīs mārketinga cilvēki uz pilnu slodzi. Parēķiniet paši, cik tur jau aiziet - ja katram mēnesī ir 2 tūkstoši uz rokas, tas ir katram 24 tūkstoši gadā, reiz trīs un plus vēl nodokļi. Tur viņiem jau algās vien mārketingā aiziet ap simts tūkstošiem. Ja klubā strādājam ar vienu mārketinga cilvēku, tad tie tāpat ir vismaz 30 tūkstoši. LED ekrānu noma uz vienu spēli ir pusotrs tūkstotis eiro. TV reklāmas, uzlīmes uz laukuma utt.," teica Jahovičs, norādot, ka jaunam klubam šīs aktivitātes būtu vēl svarīgākas, lai piesaistītu līdzjutējus, piekrītot, ka jauns basketbola klubs var pirmajā budžetā ierakstīt pat 150 tūkstošus tam.

Galvenā trenera alga gadā tika aplēsta apmēram 70 tūkstošu eiro apmērā (ieskaitot nodokļus), bet vēl jau trenera asistenti, fizioterapeiti un ārsti. Gotrīds un Jahovičs gan norādīja, ka komandas ārstu iespējams piesaistīt uz nepilnu slodzi un kā ārpakalpojumu, un tur teorētiski iespējams ietaupīt, tāpat arī sporta klubu fizioterapeiti parasti strādā arī citur. "Tiesa, viņam tāpat darbam klubā vajadzētu būt pamatdarbam, jo viņam jābrauc līdzi izbraukumos," paskaidroja Jahovičs, sakot, ka pusotrs tūkstotis mēnesī uz rokas labam fizioterapeitam ir pats minimums, uz ko cerēt. Savukārt Gotfrīds pieminēja, ka klubi mēdz ietaupīt uz trenera asistentiem, šajā pozīcijā dodot iespējas jaunajiem un vēl tikai topošajiem treneriem.

Apmēram 50 tūkstošu eiro apmērā tika saliktas arī kluba administrācijas iemaksas, tur ierēķinot gan kluba vadību, gan grāmatvedības izdevumus, gan juridiskos pakalpojumus reizēs, kad tas ir nepieciešams. Kluba menedžerim ar smaidu tika ierēķināts 20 tūkstošu eiro budžets, studijas paļaujoties uz to, ka jauna kluba menedžeris būtu ar īpašu entuziasmu un personīgo aizrautību.

Diemžēl neizbēgamas ir arī sportiskās traumas un attiecīgi medicīniskie pakalpojumi. Tikšana galā ar traumām gan ir tikai daļa no medicīniskajiem izdevumiem - šeit jāierēķina arī uztura bagātinātāji un vitamīni spēlētājiem, turklāt, ja jaunam klubam jāiegādājas jauna medicīniskā soma ar pilnu aprīkojumu, arī tas ir visnotaļ dārgi. Vēl arī nepieciešama tāda it kā pašsaprotama lieta kā ekipējums. Šeit iespējams panākt vienošanos ar sponsoriem, kas darbojas tieši sporta ekipējuma biznesā, taču, kā norādīja Jahovičs, Latvijas apstākļos tas parasti nozīmē nevis formas tērpu un treniņtērpu saņemšanu par brīvu, bet gan ar atlaidi.

Ar to visu kopā tad arī savācas kluba budžets, kas jau rakstās ar septiņiem cipariem. Tas šosezon Latvijas basketbolā būtu trešais vai ceturtais lielākais, taču raidījumā "(Bez)maksas sports" tika uzsvērts, ka tas vēl neko negarantē. Kā nekā, tieši to šonedēļ apliecināja "Ventspils", kuras budžets iepriekšējo gadu laikā sarucis, taču basketbola laukumā tāpat tika sarūpēta iekļūšana LBL finālā, kamēr Rīgas komandas cīnīsies par bronzu.

Basketbola kluba budžets, lai reālistiski tēmētu uz LBL medaļām

Pilns raidījuma ieraksts

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #sif_maf2025 #BezMaksasSports