IZM skaidro: kas darīts Steļmaha lietā, kur vērsties vardarbības gadījumos

Sportacentrs.com uzdotie jautājumi:
1) Vai ministrijā ir ticis veikts izvērtējums par konkrēto gadījumu Jūrmalas Sporta skolā (trenera A. Steļmaha pārkāpumiem) – tās cēloņiem, un kā šādu situāciju rašanos novērst? Ja ir veikts, kādi ir izvērtējuma rezultāti, secinājumi?
2) Kāpēc IZM kā atbildīgā sporta nozares ministrija līdz šim nav nākusi klajā ar oficiālu paziņojumu trenera A. Steļmaha lietā?
3) Vai ministrijā ir ticis veikts izvērtējums, apzināta esošā situācija attiecībā uz citiem mobinga, fiziskās vardarbības vai seksuālās uzmākšanās gadījumiem treneru saskarsmē ar audzēkņiem? Ja ir veikts, kādi ir izvērtējuma rezultāti, secinājumi?
4) Kādi atbalsta mehānismi šobrīd pieejami bērniem un jauniešiem, kas cieš no šāda veida vardarbības no treneru puses?
5) Kāda ir IZM loma, kompetence un pieejamie instrumenti šādu gadījumu novēršanā, kopējās situācijas uzraudzībā sporta skolās?
6) Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027. gadam 3. pamatprincips ir drošības princips, kas paredz sporta pasākumu treniņu norisi drošā vidē. Kā praksē tiek nodrošināta šī principa ievērošana sporta skolās, un kāda ir IZM loma tā nodrošināšanā?

Uz jautājumu, kāpēc līdz šim ministrija vēl nav nākusi klajā ar oficiālu paziņojumu trenera Andra Steļmaha lietā, ministrijā atbildi nesniedza, piedāvājot izvērstu skaidrojumu pārējiem jautājumiem.

Savā atbildē IZM uzsver pašu sporta skolu, kā arī bērnu vecāku atbildību šādu situāciju novēršanā un nepieļaušanā: “Izglītības likums nosaka, ka izglītojamajam ir tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos. Izglītības iestāžu, tai skaitā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu, iekšējās kārtības noteikumos ir iekļautas norādes rīcībai, ja bērns sastopas ar emocionālu un fizisku vardarbību vai citiem draudiem. Ar iekšējās kārtības noteikumiem ik gadu tiek iepazīstināti gan paši bērni, gan viņu vecāki. Šī procesa organizēšana un īstenošana ir izglītības iestādes vadītāja un pedagogu pienākums un atbildība. Vardarbības novēršanu izglītības iestādē detalizētāk var noteikt izglītojamo sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtībā vai kārtībā, kādā notiek informācijas apmaiņa ar bērnu vecākiem.”

2. maijā IZM profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm izsūtījusi vēstuli ar mērķi aktualizēt jautājumus par skolu rīcību emocionālas vai fiziskas vardarbības vai citu draudu gadījumā, nosakot, ka iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem un iesniegto sūdzību izskatīšanas kārtībai jābūt publiski pieejamai sporta skolas mājaslapā. “Tāpat norādīts, lai šajos iekšējos normatīvajos aktos būtu atrunāts audzēkņa un viņu vecāku rīcības algoritms emocionālas vai fiziskas vardarbības vai citu draudu gadījumā. Skolām uzdots aktualizēt šos jautājumus, atkārtoti informējot izglītojamos, pedagogus un viņu vecākus,” vēsta IZM.

Attiecībā uz konkrēto skandālu Jūrmalas Sporta skolā un basketbola trenerim Andrim Steļmaham izvirzītajiem pārkāpumiem darbā ar nepilngadīgām audzēknēm, IZM lūgusi veikt par treneru sertificēšanu atbildīgo Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) veikt konkrētās situācijas izvērtējumu: “Ja LSFP izvērtējuma rezultātā tiks konstatēts, ka A. Steļmahs ir pārkāpis sporta nozari regulējošos normatīvos aktus vai sporta ētikas normas, ministrija lūgs anulēt A. Steļmaham izsniegto B kategorijas sporta speciālista sertifikātu,” skaidro ministrijā.

Runājot par “sporta ētikas normām” un to ievērošanu konkrētajā gadījumā, zīmīga ir IZM piebilde par atrunātajiem nosacījumiem Sporta trenera profesijas standartā – proti, “sporta trenera pienākumus treniņu procesā veidot pozitīvas, integrējošas un ētiskas attiecības, nodrošināt drošu, cieņpilnu, iekļaujošu un sadarbību veicinošu vidi, risināt konfliktus treniņu procesā, kā arī nodrošināt izveidotā iekšējā tiesiskā regulējuma (sporta veida drošības tehnikas noteikumi, sporta bāzes lietošanas noteikumi u.c.) un ārējā tiesiskā regulējuma (sporta sacensību noteikumi, profesionālā ētika, sporta veida ētika, antidopinga konvencija u.c.) ievērošanu”.

Tāpat IZM piemin, ka, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”, pedagogam vismaz sešu stundu apjomā ir jāpilnveido sava profesionālā kompetence bērnu tiesību aizsardzības jomā. Profesionālās kompetences pilnveide ietver tēmas par veselību un drošumu, vardarbības pret bērnu un vardarbības bērna ģimenē atpazīšanu un novēršanu u.c. svarīgām tēmām.”

Saistībā ar minēto skandālu, no ministrijas puses ticis uzdots Izglītības kvalitātes valsts dienestam Jūrmalas sporta skolā veikt ārpuskārtas pārbaudi: “Ir uzdots izvērtēt skolas darbu atbilstoši izglītību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, tai skaitā - kāda ir skolas rīcība, ja tiek saņemtas sūdzības un kā tās tiek izskatītas. Pēc pārbaudes rezultātu saņemšanas nepieciešamības gadījumā tiks rosināta skolas ārkārtas akreditācija, skolas direktora novērtēšana un IZM vērsīsies pie skolas dibinātāja.”

Ministrija jau vērsusies arī Latvijas Basketbola savienībā, uzklausot tās skaidrojumu. LBS sniegtā informācija tikusi uzklausīta arī Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) 3. maija sēdē, kurā izskatīti arī jautājumi par sporta federāciju ētikas kodeksu, kā arī fizisko un emocionālo vardarbību bērnu un jauniešu sporta nodarbībās. LNSP veidota kā “sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu ar sportu saistītajos jautājumos”. Tās sastāvā šobrīd ir 20 biedri [9 ministri, 8 sporta biedrību vadītāji, Latvijas Pašvaldību savienības prezidents, LSPA rektors un IZM Sporta departamenta direktors]. 3. maija LNSP sēdes protokols gan IZM mājaslapā nav ievietots.

Atbildot uz jautājumu par ministrijas rīcībā esošiem instrumentiem līdzīgu situāciju novēršanai un izskaušanai, IZM atsaucas uz pagājušā gada 14. novembrī izdarītajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas kurā atrunāts vispārējais algoritms rīcībai vardarbības gadījumos izglītības vidē, tostarp sporta skolās.

Balstoties uz IZM sniegto skaidrojumu, konfliktsituāciju risināšanas ķēdītes pirmais posms ir vecāki, kuriem Izglītības likumā noteikts pienākums “informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas”. Līdz ar to likumā noteiktajā kārtībā situāciju tālāk risināt uzdots tieši izglītības iestādes vadītājam.

Iesaistīto pušu noteiktie pienākumi Izglītības likumā

- Pašvaldības pienākums: sniegt konsultatīvu palīdzību bērnu audzināšanā, kā arī nodrošināt atbalsta pasākumus izglītojamiem un viņu ģimenēm;
- Pašvaldības izglītības pārvaldes pienākums: sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām veidot atbalsta pasākumu sistēmu pašvaldības izglītojamiem un viņu ģimenēm;
- Izglītības iestādes dibinātāja pienākums: pēc tam, kad no izglītības iestādes vadītāja saņemta informācija par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, nodrošināt šīs informācijas izvērtēšanu un, ja nepieciešams, iesniegšanu tiesībaizsardzības institūcijām, kā arī sniegt atbalstu situācijas risināšanai izglītības iestādē;
- Izglītības iestādes vadītāja pienākums: izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē;
- Vecāka pienākums: informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

Likuma 51. panta, kurā atrunāti pedagoga vispārīgie pienākumi, 2. punktā noteikts, ka “izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem”.

Kā jārīkojas audzēknim un viņa vecākiem, ja rodas aizdomas par jebkādu vardarbību no sporta izglītības iestādes darbinieka (piemēram, trenera) puses? Ministrijas skaidrojums: “Atbilstoši Izglītības likuma 57. panta piektajā daļā noteiktajam izglītojamo vecākiem ir tiesības ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē. Ja problēmas izglītības iestādē netiek risinātas, vērsties ar atbilstošu iesniegumu pie izglītības iestādes dibinātāja, t. i., atbilstošās pašvaldības vai tās izglītības pārvaldes iestādes. Ja treneris nav sporta izglītības iestādes darbinieks, par viņa rīcību ir jāinformē trenera darba devējs. Tāpat izglītojamo vecākiem ir tiesības ar iesniegumu vērsties pēc palīdzības Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) un Valsts policijā.”

Vardarbības novēršanas jautājumi, ievērojot Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, prioritāri ir tieši Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārziņā, kuras kompetencē ir arī uzsākt administratīvo pārkāpumu procesus par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērniem (Rokasgrāmata bērnu tiesību aizsardzības jautājumos: Vadlīnijas izglītības iestādēm bērnu tiesību aizsardzībā - šeit).

Tāpat ministrijā izstrādātas arī Vadlīnijas ņirgāšanās mazināšanai, tostarp ar rekomendācijām vecākiem (šeit) un citām bērna audzināšanā iesaistītajām personām (arī treneriem) izglītības vidē, kā arī “Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību”, kas nodots sabiedriskajai apspriešanai. IZM arī sola ar nākamā mācību gada sākumu atsevišķās skolās izmēģināt starptautisko profilakses programmu vienaudžu pāridarījumu izplatības mazināšanai izglītības vidē - “KiVa”, kas ir daļa no agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas bērniem.

Noslēgumā IZM pauž, ka darbs pie sistēmas uzlabošanas tikšot turpnāts: “Ministrija, ņemot vērā jautājuma aktualitāti, turpinās uzsākto darbu, lai identificētu nepieciešamos uzlabojumus profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanā un rastu risinājumus bērnu un jauniešu interešu aizstāvībai, vardarbības nepieļaušanai Latvijas izglītības iestādēs, tai skaitā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs un sporta organizācijās.”

Izmantotie resursi:
https://registri.visc.gov.lv/profiz...
https://likumi.lv/ta/id/325955-vals...
https://likumi.lv/ta/id/50759-izgli...
https://www.izm.gov.lv/lv/latvijas-...