Viedoklis: LU spēks vai LBL bezspēks?
"Latvijas Universitāte" (LU) šajā sezonā izcīnījusi divas reizes vairāk uzvaru, nekā pagājušajā . Pie tam – vēl jāspēlē liela daļa sezonas! Vai tas norāda uz LU spēku, straujo attīstību vai tomēr liecina par Latvijas Basketbola līgas (LBL) līmeņa krišanos? Gan, gan.
Pirmkārt, vēlos pateikt, ka LU progresu nedrīkst nenovērtēt. Komandai ir jauns treneru kolektīvs – gados jauns, kas arī noved pie tā, ka uz pārējo fona maz pieredzējis. Tai pat laikā – iespējams, šie cilvēki ir lielākie basketbola entuziasti. Tieši tas arī ļauj LU, amatieru komandai, darboties kā profesionāļiem vai vismaz censties to darīt. Šajā komandā ir apvienojušies cilvēki, kuri mīl basketbolu līdz sirds dziļumiem. Sākot ar komandas vadību, turpinot ar treneriem, administrāciju, mārketinga cilvēkiem, fizioterapeiti un beidzot ar spēlētājiem. Iespējams, vairumam basketbols ir pirmā mīlestība, tā vienmēr ir un paliek īpaša visas dzīves garumā, tai ir prioritāra nozīme dzīves izvēlēs, pat ja ar to nevar pelnīt naudu.
Nevar arī noliegt to, ka Visocka-Rubeņa rīcībā šajā sezonā ir labāks sastāvs, nekā Zībartam pirms gada. Notikusi rokāde ar "Turību" – pie trenera Višņevica devies bijušais komandas kapteinis Krists Pīternieks, bet uz LU atnācis Armands Ošiņš. Manuprāt, Ošiņš ir labākais viens pret vienu aizsargs visā līgā. Klāt nācis Zintis Plivda, kurš pēc neizdošanās "Ventspilī" ir sapratis kļūdas un atļaušos teikt – ir šobrīd potenciāli labākais latviešu īstais (ar pozīcijai atbilstošiem parametriem) centrs līgā. Potenciāli. Un tas nav palicis nepamanīts arī komandās iekārtotāju vidē. Klāt nācis Kristaps Dārgais, Mārcis Vītols, Rihards Zēbergs – visi spēlētāji, kuriem ir savas izteiktas stiprās puses. Tomēr viņiem visiem, arī iepriekš minētajiem, ir savas vājās vietas. Tas arī lieliski parādās LU zaudējumos. Tie savukārt dzen šos puišus uz zāli fakultatīvajos rīta treniņos, lai turpinātu sevi attīstīt un slīpētu jau esošās kvalitātes.
Visockis-Rubenis un Gailītis ir trenera Zībarta audzēkņi. Artūrs, kurš pats par basketbolu sāka interesēties un spēlēt tikai vidusskolas vecumā, ir lielākais basketbola entuziasts, ko pazīstu. Viņam ir unikāla spēja aizraut cilvēkus. Gunārs veicis nenovērtējamu darbu jaunatnes izlašu interesēs, veidojot videoanalīzes, un ar to pašu tikpat veiksmīgi darbojas arī LU komandā. Šie ir treneri, kuri ne tikai runā par nepārtrauktu mācīšanos un pašizglītošanos, bet arī ar to nodarbojas. Treneri, kuru komandas zaudē LU, vairs nevar teikt, ka nepaveicās, nenoskaņojāmies vai tamlīdzīgi. LU uzvaras tomēr ir ikumsakarību rezultāts. "Agris Galvanovskis man ir liela autoritāte darbā ar jaunajiem spēlētājiem - viņa darba rezultātā jaunie spēlētāji ļoti ātri progresē un spēj ielēkt no jauniešu basketbola profesionālajā, bieži tieši šajā posmā jaunie pazūd," daudzu jauno spēlētāju komandas LU galvenais treneris Visockis-Rubenis labi saprot – pats ir jaunais savā arodā un nevar mēroties spēkiem pieredzē ar citu LBL klubu treneriem, taču labprāt no tiem paņem visu iespējamo.
No malas var šķist, un tā drošvien arī ir, ka LU spēlē ļoti vienkāršotu spēli, pārsvarā paļaujoties uz individuālo meistarību. Tas dod rezultātu, kas, acīmredzot, liecina par to, ka nav nemaz tik traki bēdīgi ar Latvijas jauno basketbolistu individuālo meistarību, kā patīk teikt vairākiem groza bumbas speciālistiem. Protams, šeit ir jāņem vērā LBL kopējais līmenis. Bet – nav ļaunuma bez labuma. Ir intriga, un turnīra tabulā cīņa par "play-off" solās būt īpaši agresīva, jo gan "Turībai", gan Jūrmalai, kam pagaidām līdz "play-off" zonai pietrūkst trīs uzvaru, ir visas iespējas tomēr pacelties un nonākt kārotajā sešiniekā.
Kopumā LBL par profesionālām komandām šī vārda īstajā nozīmē varam saukt tikai piecas – bez abām pirmajām arī "Valmieru", "Lauvas" un "Jelgavu". Tur spēlējošajiem tiek maksāts atalgojums (un nevis stipendijas). Lai gan arī tajās finansiālu apstākļu dēļ šajā sezonā ir pulcēti gados īpaši jauni sastāvi. Pārējie tomēr ir amatieri, bet izskatās, ka arī ar tādu koncepciju ir iespējams cīnīties šobrīd esošajā LBL. Tāpat U18 izlase, kuri nav amatieri, bet vienkārši jaunieši. Pie tam, ņemot vērā šī vecuma komandas sniegumu U16 čempionātā 2010. gadā, tas nebūt nav talantu bagātākais no gadagājumiem pēdējā laikā.
Gribētos piekrist trenerim Galvanovskim, kurš intervijā pirms kāda laika aicināja Basketbola Savienību pārdomāt par lielajām licenču maksām ārzemniekiem. Citādāk sanāk, ka pat "Turībai", lai pieteiktu savus ārzemju studentus, ir jāšķiras no tikpat lielām summām, kā miljonu budžeta VEFam. Tepat dienvidos klubi nav tik ļoti finansiāli iegrožoti ārzemnieku pieteikšanai, lai gan salīdzināt Lietuvas un Latvijas čempionātus pēc profesionalitātes patiesībā pat nebūtu korekti, diemžēl.
Ja "Lauvās" blakus Timmam, Bricim, Helmanim un daudziem pārējiem jaunajiem būtu kādi četri, pieci laba līmeņa ārzemnieki (ar laba līmeņa domāts – aptuveni 2008., 2009. gada līmeņa LBL ārzemnieki otrā ešalona komandās (tātad visās, izņemot ASK, Ventspili un "Baronu")), jauno spēlētāju līmenis noteikti augtu straujāk. Šobrīd jaunajiem ir jātrenējas pret citiem jaunajiem, jāspēlē pret citiem jaunajiem un tikai Baltijas līgā ir iespēja uzspēlēt pret pieredzējušākiem laba līmeņa spēlētājiem. Bet spēles nav treniņi – treniņā tomēr visi ir ieinteresēti jaunā spēlētāja izaugsmē, treneri uz to strādā. Spēlēs pretiniekam ir pie vienas vietas par otras komandas jauno spēlētāju izaugsmi.
LU galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis:
"Valmiera un Liepāja ir profesionālas komandas, kas trenējas profesionālā līmenī - jaunie spēlētāji katru dienu aizvada fiziskos treniņus, individuālos treniņus un komandas treniņus. Viņi saņem algas - visa viņu uzmanība ir veltīta tikai basketbola izaugsmei. To Liepāja parādīja arī pēdējā mūsu spēlē. Tas pats Valmierā. Jau tagad Liepāja un Valmiera pastiprinās tajās pozīcijās, kur tas nepieciešams. Viņi nopērk gatavu spēlētāju tajā pozīcijā, kurā vajag. Mēs tajā pašā laikā nepērkam spēlētājus - meklējam jaunos, ar kuriem strādājam un mēģinām viņus attīstīt. [Piemēram, pēc Brigmaņa savainojuma] arī mums šobrīd noderētu pastiprinājums saspēles vadītāja pozīcijā, bet uz sitiena nevaram nevienu atrast, kurš uzreiz varētu ielēkt šajā līmenī. Mūsu spēlētāji ir studenti-sportisti, kuri lielu daļu savas enerģijas velta mācībām. Tas, ka mums šobrīd ir uzvaras, ir smaga darba rezultāts. Visi runā, ka mēs spēlējam brīvo basketbolu, bet tas nav pašmērķis - jau šī spēle pret Valmieru pierādīja, ka varam spēlēt arī pozicionālu basketbolu. Mēs ejam uz to, ka varam spēlēt abējādi - mums ir labi 1:1 spēlētāji, un tas jāizmanto, to ieliekot sistēmā. Mēs cenšamies izmantot visu laiku un enerģiju, lai sasniegtu maksimumu, ko varam. Izejot no apstākļiem, talanta, spējām, budžeta, filozofijas... Cenšamies cīnīties par uzvaru vienmēr, lai varētu izcīnīt uzvaras ne tikai laukumā, bet arī dzīvē. Šogad komandā ir spēlētāji ar raksturiem - ar milzīgu vēlmi strādāt un sevi pierādīt. Nečīkst, ievēro disciplīnu, un tas arī nes rezultātu. Mēs, iespējams, dažreiz vairāk gribam uzvarēt nekā pretinieks. Tāpēc lepojos ar saviem spēlētājiem. Un to, ka mēs nesam Latvijas Universitātes vārdu ar filozofiju - sagatavot vīrus ne tikai cīņām laukumā, bet arī dzīvē! Mēs ticam šai idejai, un tas rada vienotību komandā."
+11 [+] [-]
-4 [+] [-]
+14 [+] [-]
+8 [+] [-]
Tālāk vairs nelasīju
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Es norādu uz nepilnībām rakstiņā/blogā.
...nepilnībām ??!! ....vecīt, izlasi uzmanīgāk savu pirmā komentāra pirmo rindkopu...
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
Obligati japilnveido komandas aizsardziba. Play off tam bus izskirosha nozime.
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Kaut Latvijā būtu vairāk tādi žurnālisti...
+2 [+] [-]
A.Siliņš pārlieku lielā eiforijā vēl dzīvo pēc 7dienas uzvaras.
Vai šī nebija tā komanda, kas 4 minūtēs ļauj vienam spēlētājam gūt 17 punktus (E.Kalvem)?
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]