Stojanovičs: "Sapratīšu, ja cilvēki nenāks uz spēli. Pirmais solis ir jāsper mums"

Cik daudz izmaiņu pamatsastāvā varam gaidīt?
Stojanovičs: "Noteikti varam gaidīt izmaiņas. Pēc treniņa izlemsim, cik daudz to būs, bet izmaiņas būs."

Izmaiņas būs traumu, noguruma vai snieguma dēļ?
Stojanovičs: "Par laimi, līdz šim jaunu savainojumu nav bijis. Izmaiņas lielākoties būs snieguma dēļ un lielākoties kādu citu iemeslu dēļ, kas saistīti ar fizisko gatavību – pirms dažām dienām spēlētājiem veicām arī asins analīzes."

Kā vari komentēt Austrijā notikušo?
Tobers: "Spēle viennozīmīgi tika izgāzta – visi to saprot. Neparādījām savu labāko sniegumu. Tagad vairāk koncentrējamies rītdienas spēlei. Tagad tā jau ir pagātne un domājam, kā to visu labot un rīt nospēlēt labāk."

Kādēļ Jāni Ikaunieku neizsaucāt jau pirms pirmās spēles?
Stojanovičs: "Tādēļ, ka viņa vietā izvēlējos Rakelu. Pēc tam Rakels ieradās uz nometni un pirmajā sapilcē sacīja, ka ir savainots. Medicīnas personāls izmeklēja viņu, rūpējās par viņa veselību un teica, ka viņam jāizlaiž vismaz septiņas dienas. Tad trīs dienas centāmies sazināties ar Jāni un tas izdevās dienu pirms izlidošanas uz Austriju – jau bija par vēlu. Ja būtu sazinājušies ar viņu agrāk, tad viņš jau būtu komandā Austrijas spēlei. Viņš ieradās uzreiz nākamajā dienā pēc spēles."

Pirms nometnes teicāt, ka vēlaties runāt ar Vaņinu par viņa lomu komandā. Tas izdevās? Kādas bija sarunas tēmas?
Stojanovičs: "Jā, mēs runājām pirms spēles pret Austriju. Tēma bija tāda, ka viņš ir pieredzējis puisis un pazīst šo komandu. Viņš zina atmosfēru un ar to ir pieredzējis arī patīkamākus brīžus par šiem. Protams, man ir vajadzīga viņa palīdzība vairākos jautājumos, kā ģērbtuves mikroklimata veidošana, atbalsta radīšana starp spēlētājiem. Runājām arī par viņa paša, kā vārtsarga, lomu, tā ka sarunas tēmas bija vairākas. Redzēsim, kā tas atspoguļosies uz komandu un citām lietām. Neesam patīkamā situācijā, bet, ja esam godīgi viens pret otru, tad tas ir pirmais solis, kas mums ir jāsper."

Vaņins joprojām ir komandas kapteinis vai tagad tas ir Dubra?
Stojanovičs: "Kas attiecas uz kapteiņa jautājumu, mums ir jāapspriežas un pēc iespējas drīzāk jāpieņem viens lēmums ilgtermiņam. Šobrīd viss ir tikai pagaidu variants. Kā jau esmu teicis, runa nav tikai par šo gadu, bet arī par daudziem nākamajiem gadiem. Cenšos lūkoties nākotnē, cenšos darīt visu, par ko jau runājām pirms līguma parakstīšanas, cenšos lēnām ieviest jaunas lietas, jo process pagaidām nerit ātri. Protams, šāda veida rezultāti mūs nedaudz grūž atpakaļ, atpakaļ un atpakaļ. Kapteiņa un tamlīdzīgu lietu sakarā mums pavisam drīz ir jāatrod tas, kurš visu laiku būs laukumā un vadīs šo spēlētāju grupu. Kā tas kapteinim arī ir jādara – jāvada. Protams, vēl viena problēma ir līderis. Tās var būt arī divas dažādas personas – kapteinis un līderis -, taču labākais variants būtu, ja šie divi būtu viens un tas pats cilvēks."

Gaisma tuneļa galā ir redzama?
Tobers: "Darīsim visu, lai tā būtu redzama. To varu apsolīt. Tagad tikai atliek to parādīt laukumā. Viss ir mūsu rokās, un mums atkal viss ir jāparāda laukumā – jācīnās, jākapā, kā saka, jākapā par katru laukuma centimetru, lai arī skatītāji nāktu un mūs atbalstītu – atbalsts ir pats galvenais. Mums ir jāspēlē tā, lai atbalsts būtu. Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos."

Ja sezona slikti rit klubā, tad ar komandas biedriem vari katru dienu trenēties un strādāt. Izlasē tam vienkārši trūkst laika? Vai lielākā problēma, kādēļ tiek zaudēts tik traki, tomēr ir galvās?
Tobers: "Kā minēja arī treneris, mēs varbūt ne līdz galam ticam sev, saviem spēkiem. Varbūt pārāk cienām pretinieku komandu, tas kaut kur iesēžas galvā, un mums vairs nav pārliecības par saviem spēkiem. Varbūt tas arī atstāj iespaidu uz spēlēm, ka kaut kur pietrūkst pārliecības. Tas summējas, un varbūt tādēļ mūsu rezultāti arī ir tik neveiksmīgi."

0:3, 0:5, 0:6 – kādēļ skatītājiem rīt jānāk uz spēli?
Tobers: "(Domā) Labs jautājums katrā ziņā. Mēs tāpat darām, ko varam, un centīsimies, spēlēsim un darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai tādi rezultāti vairs neatkārtotos. Cerams, ka tādu rezultātu vairs nebūs un spēlēsim arvien labāk – un arī rezultāti būs arvien labāki."
Stojanovičs: "Jā, smags un loģisks jautājums. (Nopūta) Šādas situācijas dēļ mums ir ārkārtīgi vajadzīgs atbalsts, taču es pilnībā sapratīšu, ja viņi neatnāks. Iepriekšējie rezultāti rāda, ka viņiem nav pārāk daudz ko atbalstīt. Tieši smagos brīžos var redzēt cilvēka īsto raksturu – gan futbolā, gan privātajā dzīvē. Kad ir smagi, var redzēt cilvēku patieso seju – es runāju vispārīgi, nevis par faniem, kuriem ir visas tiesības nenākt. Mēs kaut ko gaidām. Tagad mēs esam pozīcijā, ka tie esam mēs, kuriem kaut kas ir jāparāda, lai fani teiktu, ka nāks arī uz nākamo un nākamo, un arī nākamo spēli, un, cerams, kādu dienu cīnītos par biļetēm, lai atnāktu uz spēli. Taču šobrīd mēs esam tie, kuriem ir jāsper pirmais solis."

Reiz teicāt, ka Latvijai trūkst Balkānu tautu mentalitātes. Ja kas tāds notiktu, piemēram, Serbijā, varbūt lidotu arī akmeņi. Vai redzat to pašu arī spēlētājos, jo viņiem trūkst līderdotību, cīnīšanās un niknuma?
Stojanovičs: "Labāk nevēlētos iztēloties, kas notiktu Balkānos, ticiet man. Esmu ko tādu jau pieredzējis – kāpšanu pāri stāvvietu žogam un mūsu mašīnu dauzīšanu ar beisbola nūjām, kā dēļ mums jāmūk prom no pilsētas un vismaz nedēļu jāslēpjas kalnos, lai nedaudz nomierinātos un normāli strādātu. Te ir pilnīgi cits stils. Nedomāju, ka kas tāds palīdzētu, jo Balkānos esam pie tādām lietām pieraduši un pie tāda veida spiediena esam pieraduši jau no paša sākuma – kopš 10-12-14-16 gadu vecuma – līdz pat karjeras beigām. Šeit, domāju tam būtu tieši pretējs efekts. Tas radītu bailes, bet bailēs nav iespējams laukumā parādīt visu, ko proti. Manuprāt, tam būtu pretējs efekts. Taču tas ir ļoti liels jautājums par mentalitāti laukumā. Un reizēm arī jautājums par kvalitāti, jo neaizmirsīsim, ka esam ļoti stiprā grupā. Taču, ja esmu godīgs, ne tik stiprā, lai zaudētu ar 0:5 un 0:6."

Kas rīt būs labs rezultāts?
Stojanovičs: "Pagriezīsim to nedaudz citādi. Nezaudēt spēli – šobrīd tā noteikti būtu prioritāte. Taču, kā jau teicu arī spēlētājiem, mums ir jāprogresē katrā spēlē, lai mēs varētu kaut ko paveikt nākotnē un lai nākotne būtu saulaināka. Līdz šim mēs neprogresējām. Labi, Austrijas spēle bija nedaudz atšķirīga salīdzinājumā pret jūnija nometni, jo jūnija nometne bija pamatīga katastrofa. Tad mums bija spēlētāji un viss pārējais, bet tā bija katastrofa. Tagad šajā nometnē mums ir daudz problēmu ar savainojumiem, tādēļ viss, ko bijām sagatavojuši, vienā brīdī izkūpēja gaisā un daudz kas bija jāmaina. Mums trūkst dažu spēlētāju izšķirošās pozīcijās, bet tāds ir futbols un mums ir jāspēj uz to reaģēt. Sāksim ar pašiem pamatiem un progresēt katrā spēlē. Ja sāksim domāt šādi, tad mēs dabūsim arī rezultātus. Nedrīkstam katru reizi domāt tikai par rezultātu, rezultātu un rezultātu, jo rezultātu var sasniegt tad, kad zini, kas ir jādara laukumā."