Kazakevičs: "Arī skarba pieredze ir pieredze"

- Esam vīlušies gan par mūsu sniegumu, gan rezultātu, jo, neskatoties uz visām mūsu sastāva problēmām un vairāku pamatsastāva spēlētāju iztrūkumu, gatavojāmies spēlei un cerējām izrādīt cienīgāku pretestību Vācijas izlasei. Neizdevās tikt galā ar pretinieku diezgan agresīvo pretpresingu pie mūsu iziešanas no aizsardzības – zaudējām diezgan daudz bumbu. Arī netikām līdzi ātrumiem aizsardzības darbībās. Šodien laukumā bija divas pavisam dažāda līmeņa komandas, un gan spēles saturs, gan rezultāts ataino, kāda šodien bija meistarības starpība starp komandām.

- Skaidrs, ka atšķirība individuālajā meistarībā ir milzīga, taču laikam jāatzīst, ka arī taktiski nospēlējām slikti, jau no pirmajām minūtēm regulāri netiekot līdzi vienkāršām izspēlēm ap soda laukumu. Vai taktiski šo spēli izgāzām?
- Jā, arī aizsardzības darbību organizēšanā bija problēmas. Varbūt bija redzams arī tas, ka funkcionālā ziņā neesam labākajā stāvoklī. To zināmā mērā jau parādīja arī spēle pret Lietuvu, un šodienas spēlē netikām līdzi ātrumos, kļūdījāmies taktiski. Un tas maksāja vairākus diezgan agri zaudētus vārtus. Tas, bez šaubām, bija problēmu kopums – tai skaitā, arī taktiski.

- Divas maiņas pēc pirmā puslaika [Tarasovs un Maksimenko nomainīja Ošu un Ikaunieku] bija plānotas?
- Nē, nē, tā bija reakcija uz situāciju laukumā un meklējām risinājumus spēlētāju virknējumos.

- Uzsvars tiek likts uz šaurāka sastāva iespēlēšanu, taču vai Covid-19 laikā, kad negaidītas izmaiņas var būt arī pēdējā brīdī, nevajadzētu vairāk rotēt spēlētājus, lai viņi būtu gatavi vajadzības gadījumā iet pamatsastāvos – arī tādos mačos kā šodien?
- Ja runājam par objektīvām lietām, tad tādai komandai kā mums 5-6 pamatsastāva spēlētāju vai pirmo rezervistu trūkums ir diezgan būtisks. Kas attiecas uz rotācijām, tās saprāta robežās notika arī iepriekš – diezgan bieži izmantojam, piemēram, četrus centra aizsargus vai četrus centra pussargus. Nav tā, ka mums būtu viens vienpadsmitnieks, kas visu laiku spēlē. Gatavojoties spēlei pret Vāciju, bija ļoti būtiski saprast, kādi būs spēles ātrumi un kāds pretī būs gan komandas kopējais, gan atsevišķu spēlētāju līmenis. Bez šaubām, meklējām optimālākos risinājumus, un, jāatzīst, šodienas spēle, iespējams, pierādīja, ka atsevišķās pozīcijās, iespējams, kļūdījāmies ar pamatsastāva izvēli. To nevar izslēgt.

- Nebija sešu pamatsastāva spēlētāju, plus Zjuzinam līdz ar to mainījās pozīcija. Vai ir ticība, ka ar viņiem pretspēle būtu bijusi cienīgāka, un kuru no viņiem pietrūka visvairāk?
- Kā būtu, ja būtu, es nezinu. Nevaru pateikt, kā būtu bijis arī ar visoptimālāko sastāvu, jo meistarības starpība šodienas spēlē bija ļoti jūtama. Pirmām kārtām, droši vien Jāņa Ikaunieka, Tobera iztrūkums, arī Savaļnieka iztrūkums, jo Roberts šodienas spēlei tika gatavots pamatsastāvā. Šo trīs spēlētāju trūkums noteikti bija jūtams. Par pārējiem spēlētājiem jautājums varbūt vairāk bija par opcijām spēles gaitā. Skaidrs, ka otrajā puslaikā spēles ritējums jau bija citāds un pretinieki uz mums , kad atguvām bumbu savā laukuma pusē, vairs neizdarīja tik lielu spiedienu, tomēr kā maziņu pozitīvu momentu gribētu pieminēt to, ka vairāki jaunie spēlētāji uz maiņu izgāja diezgan drosmīgi. Protams, iznākums jau bija skaidrs un, atkārtošos, pretinieku spiediens nebija tik liels, bet man patika tas, ar kādu entuziasmu viņi izgāja laukumā un izmantoja savas minūtes. To gribētu atzīmēt ar maziņu plusiņu.

- Otrajā puslaikā bija vairākas epizodes, kad šķita, ka spēlētāji nevarēja sadalīt, kurš izpildīs standartsituācijas.
- Pēc maiņām laukumā vairs nebija standartsituāciju pamatizpildītāju. Vienā epizodē bija skaidrs, ka centrējums jāizdara Fjodorovam, bet Vitālijs [Maksimenko] vienkārši bija tajā pozīcijā un paņēma bumbu. Prasījām, lai epizode tiktu izpildīta tā, kā bijām vienojušies. Otrā epizodē savukārt jautājums bija, vai ar labo kāju griezt prom no vārtiem vai arī griezt uz vārtiem. Tur paši no malas piekoriģējām. Vlads Fjodorovs visu pareizi darīja, tikai mēs pēdējā brīdī mainījām lēmumu, lai centrējums būtu ar citu trajektoriju.

- Ņemot vērā spēlētāju gūto pieredzi un šīs spēles iespējamo iespaidu uz viņu pārliecību un to, kā futbols tiek reklamēts plašākai sabiedrībai, vai šis eksperiments ar spēli pret Vāciju ir izdevies?
- Domāju, ka mums tā neapšaubāmi bija lieliska iespēja aizvadīt spēli. Skaidrs, ka gribējām labāku rezultātu, bet, ja mums ir bail zaudēt, labāk nekad ar tādu komandu nespēlēt. Taču tad mēs arī nekur nevirzīsimies uz priekšu, jo esmu pārliecināts, ka arī negatīva pieredze ir pieredze. Ja skatāmies uz šodienas pamatsastāva spēlētājiem, reti kuram no viņiem bija vairāk pat par 20 spēlēm, kas izlašu līmeni faktiski ir divi pilni gadi ar desmit spēlēm. Tas nozīmē, ka komanda vēl nav tik pieredzējusi. Skaidrs, ka šāda pārbaudes spēle, ņemot vērā mūsu sastāva problēmas, starp divām Baltijas kausa spēlēm uzlika papildu slodzi. Tagad "post factum" varam runāt pēc tāda rezultāta. Ja rezultāts būtu pozitīvāks, tad es noteikti nešaubītos, bet arī šobrīd nešaubos – arī šāda skarba pieredze ir pieredze. Mums ir būtiski izdarīt pareizos secinājumus un paņemt pareizās mācības turpmākajam. Skaidrs, ka tā bija liela slodze funkcionāli un arī emocionāli nav tik vienkārši, bet ir jāsaprot, ka spēlējām pret Eiropas visu laiku titulētāko komandu un spēles favorīti neapšaubāmi bija pretinieki. Mums neizdevās pretspēle, neizdevās tik organizēti nospēlēt aizsardzībā kā Nīderlandē, un Vācija, pretēji Nīderlandei, diezgan agri izmantoja savus momentus. Par šādu spēli, ka tāda notika, nožēlot nav nekāda pamata.

- Kas Nīderlandē izdevās labāk un ļāva stingrāk turēties pretī nekā šeit?
- Pirmkārt, mums bija daudz optimālāks sastāvs. Otrām kārtām, mums bija iespējas uz maiņu laist spēcīgākus spēlētājus. Treškārt, taktiskajā ziņā nepieļāvām tik vienkāršas kļūdas kā šodien un nedāvinājām momentus. Un arī mūsu funkcionālais stāvoklis un sastāva dziļums marta spēlēs bija labāks.

- Pirmajās 60 minūtēs, kad mums klājās smagi, krita acīs, ka stresa situācijas panikā sitam prom bumbu. Vai treneri spēles laikā vai pārtraukumā deva norādes nomierināties un vairāk skatīties apkārt, no bumbas nešķiroties tik vienkārši?
- Protams, ka tā bija viena liela problēma, ka pēc pirmajām minūtēm, kad pretinieks izdarīja diezgan lielu spiedienu, zaudējām diezgan daudz bumbu, daudz sitām uz priekšu un zaudējām bumbas kontroli situācijās, kurās to noteikti varējām saglabāt. Tas spēlētājos radīja diezgan lielu nepārliecinātību. Pārtraukumā, ejot ar 0:5, pirmais uzdevums bija nomierināt čaļus un salikt pa plauktiņiem atsevišķas konkrētas lietas, kuras mums neizdodas. Skaidrs, ka vēl pirms spēles prasījām ar bumbu spēlēt mierīgāk, bet viens ir teikt un prasīt, otrs – to izpildīt laukumā, vēl jo vairāk situācijā, kad daudz kas neizdodas. Tādā brīdī arī nedaudz pietrūkst līderības – divi trīs cilvēki laukumā sarežģītās situācijās būtu paņēmuši spēli uz sevi, to pieturējuši un tas izdotos, tas dotu pozitīvu signālu pārējiem. Šodien tas neizdevās – tā bija liela problēma, lai veidotu pretspēli.

- Ja ieskaita arī Maksimenko, mums ir izsaukti pat seši centra aizsargi, no kuriem Dubra un Stuglis šajā nometnē varētu palikt bez minūtēm. Vai nebija domas spēlēt ar trim centra aizsargiem, lai gan paskatītos vairāk spēlētāju, gan arī pamēģinātu citu shēmu, vai šāds variants netika izskatīts?
- Tika izskatīti dažādi varianti, bet bija jāorientējas no vairākām lietām. Pirmā lieta bija saistīta ar to, ka gribējām aktivizēt mūsu otro līniju, tādēļ bija doma spēlēt ar diviem centra aizsargiem un meklēt papildus opciju otrās līnijas centrālajā zonā. Tur ne viss izdevās, kā bijām mēģinājuši un gribējuši. Otrs, bez šaubām, jāsaprot, ka ir vajadzīgs zināms laiks, lai pārietu no vienas shēmas uz otru, - mums starp spēlēm bija tikai viens treniņš. Tas ir diezgan īss laiks. Izskatot vairākus variantus, pret Vācijas izlases spēles modeli meklējām tādu risinājumu, kas spēlētājiem nedotu pārāk daudz jaunas informācijas. Domāju, ka arī tas, ja šajā spēlē mainītu shēmu, nebūtu problēmas risinājums. Šajā konkrētajā gadījumā tika vērtēti dažādi varianti, bet šis variants ar pāreju uz pieciem aizsargiem netika reāli izskatīts, jo fiziski nebija laika to shēmu iespēlēt.

- Vai pārbaudes spēles raksturs un pretinieku "Euro 2020" finālturnīra tuvums nepadarīja spēli raitāku, "tīrāku" un ne tik asu, agresīvu, kas bija parocīgāk individuāli spēcīgākajiem sāncenšiem?
- Domāju, ka pārāk daudz izrādījām cieņu Vācijas izlasei. Tā mums bija problēma, ka pietrūka fiziskas saskares ar pretiniekiem, jo īpaši laukuma malās un situācijās, kad bijām blakus un varējām izdarīt spiedienu. Arī tā bija starpība starp spēli Nīderlandē. Devām Vācijai iespēju spēlēt augstā tempā, daudz kustināt bumbu, un mums bija daudz jāpārvietojas bez pauzēm. Jā, spēles laiks bija "tīrāks" un mēs sapratām pārbaudes spēles statusu, bet es un, domāju, neviens komandā nav apmierināts ar to, cik nepietiekami agresīvi spēlējām. Pirms spēles prasība bija cita, un mums neizdevās izpildīt to, par ko bijām runājuši un vienojušies. Domāju, ka tā lielā mērā arī ir atbilde tam, kāpēc vāciešiem tik daudz kas izdevās uzbrukumā.