Bukarts: "Ej un apspēlē, jo pretinieks arī nav muļķis"

Ar kuru acs kaktiņu pamanīji, ka Indrašis stāv kreisajā malā un ir pielādējis?
Zināju, ka viņš tur būs. Atrados uz zilās līnijas kā aizsargs, bet jutos omulīgi, jo sezonā sanāca burtiski visās pozīcijās uzspēlēt – gan uz zilās pa labo malu, gan uz zilās pa kreiso, lejā pie vārtiem. Visur, visur, tiešām. Tāpēc pieņēmu ripu, nebija nekādas panikas, nekas. Pacēlu galvu, parādīju metienu un atradu Miku.

Vairākumā jums ļauj pašiem zīmēt un veidot vai ir lietas, pie kurām jāpieturas?
Šobrīd līdz vairākuma trenēšanai nonākt nav laika. Vakar mazliet uzspēlējām, kādas 10-15 minūtes. Tas pašlaik nav tas aktuālākais. Neviens treneris, ja esi iemetis vārtus, neko sliktu nepateiks. Bet viņam ir savs redzējums – grib, lai ātri kustamies, mainām pozīcijas, izdarām žiglas piespēles. Protams, tas nemaz nav tik viegli. Ja būtu, to darītu pilnīgi visi. Mēs cenšamies, un varbūt, kad tuvosies pasaules čempionāts un strādāsim intensīvāk, būs lielāks progress. Pašlaik mūsu mazākums izskatās labi, tāpēc treniņos ir grūti izspēlēt kombinācijas. Aktīvs un kustīgs mazākums, un pret tādu vienmēr ir grūti.

Ņemot vērā tavu pieredzi, labāk ir reizēs, kad treneris ļauj improvizēt, vai labāk gribi pavedienu, pie kura turēties?
Viennozīmīgi pavedienu vajag. Tad apmēram zini, ko treneris grib redzēt. Lai nav tā, ka kaut ko izdarām, nonākam malā, un tad treneris sāk lamāt, ka nodarbojamies ar muļķībām. Viņš pasaka, ko grib redzēt. Kas vispār ir vairākums? Kā viņš saka, jāveido divi pret vienu situācijas, jākustina ripa un jāatrod liekais. Tā ir meistarība un redze. Jāatrod līnija, jāatveras, nepieciešams saprasties. Tad lietas notiek.

Lai izveidotu divi pret vienu, nepieciešams panākt, lai pretinieks kļūdās pozicionāli. To izprovocēt ir izaicinājums?
Viņš mums rāda video, analizējām spēles ar Krieviju, un es, tāpat kā vēl daudzi čaļi, nekad nebiju aizdomājies. Bet viņš to redz tā: kad aizsargs ir ar ripu, vai spēlētājs atrodas pusbortā, pretī ir viens uzbrucējs. Tā ir pirmā vieta, kur jāatrisina divi pret vienu situācija. Ja tā padomā, tas nav sarežģīti. Taču, skatoties no otras puses, ej un apspēlē, jo pretinieks arī nav muļķis – viņš grūdīs uz neērto pusi, lai grūtāk atdot piespēli, un trīs pārējie pretinieki arī kustas. Tur vajag labu saprašanos spēlētāju starpā, komunikāciju, lai tie četri mūsu spēlētāji varētu atvērties, un es viņus spētu atrast.

Bobs teica, ka video ir labākais draugs mācībās. Tiešām tik daudz vērojat un analizējat?
Katru dienu ir video. Katru dienu.

Iegaumēt tādu informācijas apjomu nav sarežģīti?
Tādā ziņā viņš ir malacis, jo sapulces nav stundu garas, nav pusotru stundu garas. Ir pētījumi, ka pēc astoņām minūtēm smadzenes vairs neuztver informāciju. Tāpēc sapulces ir īsas, bet katru dienu. Tagad ņemam jaunas lietas, bet domāju, ka beigās atkārtosim. Mēģināsim iekalt. Jo pārslēgties no vienas taktikas uz otru… Hokejs ir viens, bet katram trenerim redzējums ir savs, cita izpratne. Man šosezon bijuši četri pieci galvenie treneri, katram ir savas idejas. Zemapziņā no katra ir palikušas detaļas. Lai saprastu jauno sistēmu, pašlaik ir jāpiedomā sekundes simtdaļas. Skaidrs, ka gribam uzvarēt katrā spēlē, taču tagad galvenais ir panākt, lai varam spēlēt nedomājot.

Tik īsā laika posmā pielāgoties jaunai taktikai un to izmantot bez piedomāšanas nav neiespējamā misija?
Ja parēķinām, ka Kontinentālās hokeja līgas komandas trenēties sāk jūlija vidū, sezona sākas augusta beigās, bet ne vienmēr visas komandas ar jauniem treneriem uzreiz labi spēlē. Ieskriešanās beidzas tikai oktobrī vai novembrī. Parēķiniet paši, cik mēneši sanāk. Te tāda laika nav, te viss jādara pēc iespējas ātrāk. Tāpat nepietiek laika ielikt pamatīgu fizisko bāzi. Ar to jāatnāk pašam. Skaidrs, ka pie tā strādājam – treniņi ir intensīvi.

Ar kādu fizisko bāzi izlasē ieradies tu?
Nu, šobrīd negatavs spēlēt padsmit minūtes. Tāpēc labi, ka viņš lēnām iespēlē visus. Nebiju desmit dienas slidojis, tagad sanāk, ka ir sestā diena uz ledus. Lēnām ieslidojamies, visiem dod iespēju un visi ieiet ritmā.

Ja tev būtu iespēja apsēsties pie viena galda ar Hārtliju un paķidāt viņa domu gājienu, ko tu no viņa vēlētos izvilkt?
Grūti atbildēt, jo viņš katru dienu pastāsta kaut ko jaunu, iemāca kaut ko jaunu. Tādas lietas, ko lielākā daļa no mums nebija ne mācījusies, ne sapratusi. Domāju, ka mani visvairāk interesētu tas, kādu Latvijas izlasi viņš varētu izveidot, ja mums visiem būtu padsmit gadi, nevis 25 vai 30. Ja viņam iedotu pastrādāt sešus gadus, līdz 20 gadu vecumam, ko viņš no mums spētu uztaisīt.

Pēc viena no treniņiem manīju, ka ēd maizi ar zemesriekstu sviestu. Tas bija jau iepriekš, vai tas ir Boba jaunievedums?
Amerikā tas ir populāri, un tagad lēnām nāk arī pie mums uz Latviju. Mēs visur, visās lietās kavējamies piecus gadus. Parasti to izmantoju spēles dienā. Patīk pamosties, ieēst graudu maizi ar zemesriekstu sviestu un ievārijumu. Labi jūtos, enerģijas avots. Tas ir viņa pirksts. Bobam ir svarīgi, lai ēdiens būtu labs un kvalitatīvs. Lai būtu daudz un visur pieejams, lai nav tā, ka jāmirst badā. Pusdienās šodien nabaga Daugavpils meitenes desmit reizes skraidīja uz virtuvi visam pakaļ. Bet viss ir līmenī noorganizēts. Cik saprotu, viņa filozofija ir tāda, ka jāpievērš uzmanība mazākajai niansei. Jo desmit mazas nianses kopā veido vienu lielu. Uzturs, knifi, pastāsta, kā grib redzēt spēlētājus uz soliņa – ka jārunā. Un tas viss ir interesanti. Un tam visam ir liela nozīme. Ne tikai spēlētāji, bet arī personāls un citi treneri ir daudz mācījušies, un tagad tas jānodod tālāk pārējiem latviešiem, jo tikai tā varam kļūt labāki.

Atgriežoties pie niansēm, kuras lietas tev kļuvušas par atklāsmi laukumā?
Pirmais – viņam patīk agresīva spēle. Taču tas nenozīmē aiziet un kādu nosist. Viņš neprasa, lai nosit kādu spēlētāju. Augums priekšā, piebremzē un nobremzē. Otrais – kā strādāt ar nūju. Arī ļoti svarīga lieta. Mēs parasti slidojam, nūjas iet pa gaisu. Viņš grib, lai nūja atrodas pretinieku piespēles līnijā, nūja to aizsegtu. Ja aizdomājies, tam ir liela starpība. Nūjai vienmēr jābūt uz ledus. Jādomā līdzi, lai vari atkost, kur pretinieks grib dot piespēli, lai vari pārķert ripu.