Verpakovskis: "Arī RFS mērķis ir savas futbola bāzes izveide"

"Esmu iejuties ļoti labi un šeit jūtos ļoti komfortabli. RFS viss ir nedaudz savādāk, kā manā iepriekšējā darba vietā Liepājā. Jūtams, ka aiz kluba stāv liela organizācija – LNK Group un visa darba organizācija ir krietni sakārtotāka. Tas ir jauns izaicinājums un iespēja kaut ko iemācīties arī pašam. Katrā ziņā ir ļoti interesanti," par darba apstākļiem RFS vienībā sacīja Verpakovskis. "Liepājā, īpaši pirmajos gados, mēs bijām daži cilvēki, kuri darīja visu. Organizējām spēles, meklējām sponsorus utt., turklāt pirmajos gados joprojām biju arī spēlētājs. Šeit katram ir sava atbildības joma un viss ir diezgan strikti nodalīts."

"Manas galvenās funkcijas ir RFS pārstāvēšana un interešu aizstāvēšana LFF, Latvijas futbola Virslīgā un nu jau arī UEFA, jo šogad pirmo reizi startēsim Eiropas līgā. Atšķirībā no [iepriekšējā ģenerāldirektora] Maksima [Krivuņeca] vairāk iesaistīšos arī sportiskajā procesā, spēlētāju piesaistē. Tas, protams, nekad netiek izlemts vienpersoniski, bet vairāk ir komandas darbs kopā ar Aleksandru (Usovu), Valdu (Dambrausku) un Artjomu (Milovu). Cerams, ka izdosies arī kādu RFS spēlētāju iekārtot spēcīgā ārzemju čempionātā. Ja ne šajā sezonā, tad nākotnē noteikti. Tāpat arī manos pienākumos ietilpst tāds jautājums, kā sponsoru piesaistīšana," par saviem pienākumiem stāstīja bijušais Latvijas izlases uzbrucējs.

"Publiski izskanēja vairākas versijas par potenciālajiem risinājumiem leģionāru jautājumā. Versija, kura man visvairāk patika un, kuru es aizstāvēju ir divdesmit piecu spēlētāju pieteikums, kurā vismaz septiņpadsmit spēlētājiem jābūt vietējiem, attiecīgi ir vieta astoņiem leģionāriem. Tajā pašā laikā nebūtu papildus ierobežojumu par laukumā esošo leģionāru skaitu, kas nozīmē, ka treneriem nav jālauza galva par to, kuru var vai nevar sūtīt laukumā. Leģionāri konkurē ar vietējiem kā līdzīgs ar līdzīgu, tādējādi veidojot veselīgu konkurenci un potenciāli veicinot vietējo spēlētāju izaugsmi. Manuprāt, šis būtu labs viduscelš starp pilnīgu vietējo spēlētāju aizsardzību un ierobežojumu atcelšanu. Savukārt 25 spēlētāju pieteikuma ierobežojums palīdz izvairīties no situācijas, kad vietējiem jaunajiem spēlētājiem neatrodas vieta treniņprocesā ar galveno komandu," savu pozīciju leģionāru jautājumā skaidroja Verpakovskis.

"Virslīgā vajadzētu desmit klubus. Domāju, ka tas Latvijas apstākļos ir optimālais skaits, un esmu drošs, ka šosezon kāds 1. līgā spēs sevi pierādīt. Pašreizējā situācija jāuztver kā pārejas laiku, kas, protams, radīs neērtības komandai un līdzjutējiem, kuriem nāksies konkrēto kārtu izlaist, bet tā ir pārvarama lieta un gribas cerēt, ka jau pēc gada būs mums desmit pietiekami spēcīgu klubu un organizāciju, gan sportiskajā izpratnē, gan visādi citādi," atzina Verpakovskis, vēlāk intervijā norādot, ka kā desmito klubu Virslīgai redzot "Super Novu" vai "Tukumu 2000".

RFS plānos esot sekot "Jelgavas" piemēram un uzbūvēt savu treniņbāzi, norādīja kluba ģenerāldirektors. "Tas noteikti ir viens no mūsu sapņiem, mērķiem. Arī Artjoms (Milovs) ir teicis, ka viņa vīzijā RFS ir jābūt savai bāzei. Kā noprotu, tad tiek meklēta arī zeme šādu mērķu īstenošanai. Sava bāze ir svarīga jebkuram nopietnam klubam, tas būtu nopietns solis un apliecinājums, ka RFS ir nopietna organizācija un skatās ilgtermiņā uz priekšu."

Tāpat Verpakovskis pastāstīja par komandas komplektāciju, cita starpā skaidrojot Artūra Karašauska gadījumu - futbolists parakstīja līgumu ar klubu, taču, nenospēlējis nevienu spēli, starpsezonā tika pārdots "Riga" pietuvinātajam Kipras klubam "Paphos". "Viņam līgumā bija punkts par to, ka par noteiktu summu viņš var klubu pamest. Viņš vēlējās aktivizēt šo punktu un mēs nevēlējāmies likt tam šķēršļus. Sanāca tā, ka viņš nenospēlēja nevienu spēli, bet klubam izdevās diezgan labi nopelnīt. Manuprāt šis klubam bija ļoti labs darījums," stāstīja Verpakovskis.

Visu interviju iespējams izlasīt RFS mājaslapā:
https://fkrfs.lv/lv/jaunumi/zinas/m...