Maksimenko: "Gribam pierādīt, ka Andoras spēle bija tikai nejaušība"
Latvijas futbola izlases kreisās malas aizsargs Vitālijs Maksimenko sarunā ar Sportacentrs.com dalījās pārdomās par sezonas sākumu Austrijas Bundeslīgā un arī gaidāmo spēli Pasaules kausa atlasē pret Fēru salām.
- Pēdējās divās spēlēs klubā esi palicis rezervē. Iemesls bija zaudējums pret Vīnes "Rapid" (0:3)?
- Pēdējā laikā neesam pārāk labi nospēlējuši un nebijām uzvarējuši kādas sešas spēles pēc kārtas, tāpēc treneris mainīja vienus spēlētājus, pēc tam otrus. Un pirms spēles pret "Ried" treneris man pateica, ka man ir nepieciešama pauze. Jo biju spēlējis pārāk daudz – divas spēles izlasē, tad atbraucu un nospēlēju pret "Rapid" un arī kausā. Tāpēc man iedeva pauzi. Pret "Ried" nenospēlējām slikti – 1:1 -, un treneris pēc tam teica, ka vēlas saglabāt to pašu virknējumu. Neko darīt, tāds ir futbols. Treneris izvēlējās mani atstāt rezervē, un centīšos pēc izlases atgriezties pamatsastāvā.
- Arī pats juti, ka pēdējā laikā tev slodze bijusi pārāk liela?
- Ja godīgi, tad jā. Pēc Andoras to jutu, jo bija pārlidojumi, tad atgriezos Austrijā un vajadzēja astoņas stundas braukt uz izbraukuma spēli pret "Altach", kas ir pavisam citā Austrijas pusē. Un pēc tam bija spēle pret "Rapid", kas ir ļoti stipra komanda. Jā, bija nogurums. Un treneris teica, ka treniņos to varēja redzēt.
- Tabulā esat pēdējie. Tā droši vien nav tā vieta, kurā pēc sastāva jums būtu jābūt?
- Negribu teikt, ka esam ļoti stipri un esam viena no vadošajām komandām, taču mums simtprocentīgi vajadzētu būt kaut kur sestajā vai septītajā vietā [desmit komandu konkurencē]. Zaudējām punktus pret "St.-Polten", kur bija 1:1, tāpat tagad 1:1 arī pret "Ried", kur mums vajadzēja uzvarēt. Un arī pāris spēlēs, kurās zaudējām, vajadzēja nospēlēt neizšķirti. Tad, protams, ka mums punktu būtu daudz vairāk, bet tagad ir tikai pieci [desmit spēlēs] un pēdējā vieta.
- Kāds uzdevums ir izvirzīts šajā sezonā?
- Protams, ka ir jāpaliek Bundeslīgā. Visi to grib. Ceru, ka šajā sezonā varam nostartēt labāk un cīnīties par piecinieku. Taču tagad ir tāda situācija, ka visi nervozē, gan treneriem, gan arī mums ir neliels stress – tagad visi domājam par to, lai vispirms pēc iespējas ātrāk nostiprinātos, teiksim, astotajā vietā.
- Kā vadība uz to visu skatās? Nav runu, ka varētu atlaist treneri?
- (Nopūšas) Grūti spriest. Ja ir tāda situācija, tad, protams, ka apkārt daudz ko var runāt. Mums, spēlētājiem, krīzes sapulču nav bijis, bet vadībai gan jau tādas ir notikušas. Prezidentam un trenerim savā starpā ir labas attiecības, un viņi gan jau paši savā starpā ir nolēmuši par tālāko. Es tādas nianses nezinu.
- Pirmajā vietā ir Grāca, kamēr Zalcburgai, "Rapid", arī "Austria" sezonas sākums ir diezgan slikts. Grandi šogad ir kļuvuši vājāki?
- Domāju, ka lielās komandas simtprocentīgi nav kļuvušas vājākas. Kad spēlējām pret "Rapid", bija jūtams, ka viņi ir tikpat stipri, cik pagājušajā sezonā – ļoti stipra komanda. "Austria" ne tik slikti spēlē Eiropas līgā, kur jau tikusi pie punktiem [3:2 pret "Astra" un 0:0 pret "Viktoria" – A.S.]. Taču Grācas "Sturm" laikam papildināja sastāvu un pagaidām spēlē diezgan labi.
- Pārejot pie izlases, kādas ir galvenās mācības, kas gūtas no Andoras spēles? Uzvara bija, bet droši vien pats saproti, ka sniegums nebija labs.
- Jā, pēc spēles nebija tādas uzvaras garšas. Arī mēs visi to sapratām, ka nospēlējām ļoti slikti un nespēlējām tik skatāmu futbolu, kādu grib līdzjutēji un kādu gribam mēs paši. Pret tādu, godīgi sakot, vāju komandu…Domāju, ka tagad mēģināsim ko mainīt un spēlēt nedaudz citādi. Un mēģināsim nākamajā spēlē pierādīt, ka Andoras spēle bija negadījums un ka mums bija ne tik labs periods. Taču tāpat mēs paņēmām trīs punktus, kas bija galvenais.
- Kādreiz uz tik slikta mākslīgā laukuma esi spēlējis? Jaunieša gados varbūt?
- (Domā) Jā, bija tāds laukums "Daugavas" stadionā…Pats pirmais. Uz tā trenējos, man liekas, līdz 14 gadiem. Un pēc treniņiem pēc tam sāpēja ceļgali...
- Izlases nometnē biji apslimis. Cik nopietni?
- Vakar [saruna notika trešdien] man bija temperatūra, bet šodien jau vairs nebija. Tagad ir labāk, biju saslimis tikai vienu dienu. Droši vien tādēļ, ka pamainījās klimats. Austrijā vasara bija četrus mēnešus – septembrī katru dienu bija pa 25 grādiem. Saslimu jau šeit, Latvijā – pirmajā dienā pagulēju un jau bija slikti. Taču šodien jau jutos labāk.
- Fēru salas un Andora ir divu dažādu līmeņu komandas?
- Jā, domāju, ka to rāda arī rezultāti. Fēru salas var un māk spēlēt futbolu. Divreiz ļoti labi nospēlēja pret grieķiem, tagad ļoti labi nospēlēja pret Ungāriju, pret kuru bija iespējas iesist un, man liekas, pat bija tuvāk uzvarai nekā ungāri. Domāju, ka būs ļoti grūti – tagad visi prot spēlēt futbolu. Koncentrējamies spēlei, tā būs ļoti svarīga.
- Kāds ir jūsu mājasdarbs, ko gatavojāt treniņos?
- Mājasdarbs ir tāds, ka mums, protams, ir jācenšas turēt bumbu un nevis no aizsardzības jāiziet ar tālām piespēlēm, bet gan uzbrukumi jāsāk ar aizsargiem un jāizmanto centra pussargi. Jācenšas spēlēt futbolu, skatāmu futbolu.
- Kas būs favorīte?
- Negribētu par to runāt. Domājam tikai par trim punktiem.
-2 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]