Dienvidamerikas čempione Urugvaja – regress vai klusums pirms vētras?

Taktiskā dažādība

Ja vien nodomus neietekmē savainojumi un diskvalifikācijas, Urugvajas izlases galvenais treneris Oskars Tavaress parasti izmanto visai šauru spēlētāju loku, taču pavisam cita aina vērojama futbolistu izvietojuma izvēlē. Gan atlases cikla, gan pēdējo pārbaudes spēļu laikā Urugvajas biežāk izmantotais izvietojums bija 4-4-2, tomēr Tavaress ne reizi vien ir pierādījis, ka var no spēles uz spēli mainīt formācijas un vairākas reizes tās mainīt pat viena mača ietvaros, kaut epizodiski izmantojot lielāko daļu mūsdienu klasisko izvietojumu shēmu – sākot ar 4-4-2 un 3-5-2, beidzot ar 4-3-3 un 3-4-3.

Ja pretinieki spēlē ar diviem centra uzbrucējiem, Tavaress lielākoties pielāgo savas komandas izvietojumu, pārejot uz trim centra aizsargiem. Taču ne vienmēr šādas izvēles mērķis ir spēlēt ar vienu brīvo centra aizsargu – piemēram, pagājušā gada jūnijā Tavaress 3-4-1-2 lika pretī Francijas 4-2-3-1, kur trim centra aizsargiem bija jāsedz viens pats Olivjē Žirū. Ja 2010. gada Pasaules kausā Tavaress pret Franciju identisku formāciju izvēlējās dziļas aizsardzības nolūkos (mačs beidzās ar Urugvajai labvēlīgu 0:0), šoreiz abi flangi Alvaro un Maksi Pereiras spēlēja ļoti augstu un Urugvaja apspēlēja pretiniekus ar 1:0.

Tavaresa trīs shēmas pret Ekvadoru - 5-3-2 pirmajā puslaikā, 4-4-2 otrā puslaika pirmajā pusē un 4-3-3 pēc Forlana iziešanas laukumā.

Uzskatāms piemērs Urugvajas pielāgošanās spējām ir viena no izšķirošajām cīņām atlases ciklā Ekvadorā, kurā Urugvaja cīņā par ceturto vietu un garantētu ceļazīmi uz Brazīliju zaudēja ar 0:1. Urugvaja sāka ar trim centra aizsargiem un diviem flangiem, kuri pat nedomāja par došanos uz priekšu, tādējādi bieži pielietoto 3-5-2 padarot par 5-3-2. Pēc pirmā puslaika, kurā Urugvaja zaudēja ar 0:1, Tavaress veica pārkārtošanos un pārgāja uz 4-4-2, labās malas aizsargu Maksi Pereiru pārbīdot uz vidējo līniju un centra aizsargu Hosē Himenesu pārkvalificējot par malējo aizsargu. Bet 65. minūtē Urugvaja, mēģinot atspēlēties, pārgāja uz vēl uzbrūkošāku spēli un arī shēmu – Forlana parādīšanās nozīmēja pāreju uz savdabīgu 4-3-3.

Kā jau minēts, Urugvaja visbiežāk spēlē ar 4-4-2, bet arī šajā izvietojumā var būt virkne variāciju. Urugvaja ir pretuzbrukumu komanda, kura pat pret sava līmeņa komandām nelabprāt pārņem bumbas kontroli, un pret spēcīgiem pretiniekiem abas centra pussargu vietas allaž tiek jaucēju tipa spēlētājiem. Viena vieta praktiski garantēta ir Ehidio Arevalo, bet blakus viņam pēdējā laikā spēlē nevis Djego Peress, bet gan Valters Gargano. Situācija mainās, ja Urugvajai pretī ir nomināli vājāka komanda, kāda turnīra atklāšanas spēlē būs arī Kostarika. Šādās situācijās bieži vien kopā ar Arevalo spēlē uzbrūkošais pussargs Nikolass Lodeiro, kurš izvietojumu vai nu pārvērš par 4-3-1-2 (ar rombu viduszonā), vai arī aizsardzībā spēlē vienā līnijā ar Arevalo, bet komandai esot ar bumbu jau darbojas daudz augstāk. Ja "play-off" spēlēs pret Jordāniju (5:0, 0:0) tika izmantots tieši šāds variants ar Lodeiro un Arevalo, pēdējās divās pārbaudes spēlēs gan spēlējuši divi "jaucēji", tādējādi liekot domāt, ka līdzīgi tomēr varētu būt arī pret Kostariku.

Svaress, Kavani un Forlans

Ilgu laiku viena no Tavaresa dilemmām bija, kā priekšējā līnijā savietot komandas lielākās zvaigznes Luisu Svaresu, Edinsonu Kavani un Djego Forlanu tā, lai iegūtu iespējami maksimālu labumu. Lai arī vēl pirms gada Konfederāciju kausā vairumu maču trijotne sāka vienlaicīgi, pēdējā laikā šī dilemma negatīvu iemeslu dēļ ir pazudusi no Tavaresa dienas kārtības. Pirmkārt, Forlans jau vairākus gadus nav tas Forlans, kurš spīdēja Dienvidāfrikā, un, otrkārt, pašreiz ar savainojuma sekām cīnās Svaress – ja par viņa spēlēšanu Brazīlijā Urugvaja ir visai optimistiska, tad cits jautājums, kādā sportiskajā formā viņš būs.

Šo divu iemeslu dēļ varam gaidīt, ka lielākoties laukumā atradīsies tikai divi no šā trio – Kavani un Svaress vai Forlans (ja Luiss nebūs gatavs). Pēdējās divas pārbaudes spēles izlaida Svaress, martā nebija Kavani, bet pēdējās četrās spēlēs, kad pieteikumā bija visi trīs, Forlans allaž spēlēja maz. Ja vispār spēlēja – vienā mačā viņš palika malā, citā spēlē mainīja tieši Svaresu, bet abās pārējās spēlēs kopā ar Kavani un Svaresu kopā aizvadīja attiecīgi 21 un 25 minūtes.

1. attēlā - pret Meksiku 2010. gada Pasaules kausā, 2. attēlā - pret Argentīnu atlases cikla pirmajā aplī, 3. attēlā - pret Nigēriju Konfederāciju kausā. Attēlu avots - Zonalmarking.net.

Otrajā puslaikā – jo īpaši, ja Urugvajai būs jāatspēlējas – gan varam gaidīt, ka neilgi laukumā būs visi trīs. Un šajā ziņā Tavaress pēdējos gados ir izmantojis ļoti daudz variantu. Pirms ilgāka laika Forlans biežāk spēlēja zem Svaresa un Kavani kā uzbrūkošais pussargs, tādējādi formāciju pārvēršot par 4-3-1-2 (piemērs tabulā – 2010. gada Pasaules kausā pret Meksiku), bet atlases cikla sākumā Argentīnā urugvajieši spēlēja ar 4-4-2.

Forlans darbojās zemāk par Svaresu, toties Kavani bija kreisās malas pussargs ar pienākumiem arī aizsardzībā – kaut arī viņš vienalga aizsardzībā palika augstāk nekā Alvaro Gonsaless otrā flangā. Itin līdzīgu lomu Kavani šosezon spēlēja arī PSG, 4-3-3 shēmā spēlējot labajā flangā un daudz sviedru atstājot arī aizsardzībā. Toties pēdējos mačos pierastāks variants ir 4-3-3, Kavani spēlējot smailē, Svaresam pārbīdoties uz labo flangu, bet Forlanam spēlējot kreisajā malā un, kā ierasts, daudz nākot pakaļ bumbai un spēlējot zemāk par partneriem. Tiesa, visiem trim tik un tā ir diezgan liela rīcības brīvība un, meklējot brīvās zonas, nereti izvietojums kļūst pavisam citāds, nekā tam būtu jābūt uz papīra.

Pasaules klases zvaigznes un pārējie…

Urugvaja 2010. un 2011. gadā aizvadīja lieliskus finālturnīrus, tomēr periods pēc tam vairs nav bijis rozēm kaisīts. Atlases ciklā tika piedzīvotas tādas sakāves kā 0:4 Kolumbijā un 0:3 Argentīnā, un urugvajieši nebūt pārliecinoši nespēlēja arī pret pastarītēm, divreiz cīnoties neizšķirti ar Paragvaju (pa 1:1). Un tas viss noslēgumā deva tikai piekto vietu, turklāt kvalifikācijas turnīrā nepiedaloties Brazīlijai. Taisnības labad gan jāsaka, ka Urugvaja, kopš Dienvidamerikā atlase notiek pēc līdzīga formāta, vēl nekad nav turnīru pabeigusi augstāk par piekto vietu. Piektā pozīcija bija arī pirms Dienvidāfrikas finālturnīra, "play-off" toreiz uzvarot Kostariku (1:0, 1:1).

Pārliecību nevairo arī tas, ka Urugvaja smagnēji aizvadīja nesenās pārbaudes spēles un martā izbraukumā cīnījās neizšķirti ar Austriju (1:1), kas spēles pirmajās 20 minūtēs ar Urugvaju darīja, ko vēlējās. Neskaitot panākumu pret Argentīnu (3:2), kas atlases cikla izskaņā spēlēja bez līderiem un daudziem pamatsastāva spēlētājiem, Urugvaja jau kādu laiku nav pievārējusi patiesi augstas klases komandu - arī pirms gada Francija (1:0 Urugvajas labā) laukumā devās pietiekami eksperimentālā sastāvā.

Vec – vecums, Sp izl – oficiālas spēles izlasē, Kvalifik – spēles un vārti kvalifikācijas turnīrā, Sp klubā – spēles klubā valsts čempionātā. Tabulā norādīts spēlētāja vecums līdz Urugvajas pirmajai spēlei finālturnīrā. Ar "+" apzīmēts, ja spēlētāja dzimšanas diena gaidāma pēc tam. Tabulā norādīts pēdējais klubs, kurš pārstāvēts šajā sezonā.

Tikmēr acīmredzamu karjeras lejupslīdi ir piedzīvojuši divi spēlētāji, kuri bija vieni no veiksmīgo finālturnīru galvenajiem stūrakmeņiem. Forlans no Madrides "Atletico" līdera ir kļuvis par Japānas čempionāta otrā ešelona kluba uzbrucēju, savukārt Lugano klubu karjera jau tolaik nebija tik spīdoša kā sniegums izlasē, bet tagad viņš ir noslīdējis līdz WBA rezervistam. Maijā ar Lugano līgums tika lauzts. Savu klubu rezervisti bija arī Kristians Rodrigess un Gastons Ramiress, bet Martins Kaseress tikai sezonas otrajā pusē tika pie regulāras teikšanas Turīnas "Juventus".

Ne tos labākos laikus piedzīvo vēl četri spēlētāji, kuri kartīšu vai izvietojuma maiņas dēļ varētu tikt pie iespējas iziet laukumā - malējais aizsargs Horhe Fusile, vēl viens flanga spēlētājs Alvaro Pereira un centra aizsargi Sebastians Koatess un Hosē Marija Himeness. Protams, ne visiem spēlētājiem sezona aizritēja tik negatīvās krāsās - fantastisku gadu piedzīvoja uzbrukuma līderis Svaress un aizsardzības balsts Godins, kurš, starp citu "Copa America" izlasei nevarēja palīdzēt traumas dēļ. Tāpat pietiekami solīdu sezonu aizvadīja Kavani, kuram Parīzē bija jāpierod pie jauniem uzdevumiem, jauna spēles stila un tā, ka galvenais uzbrukumā bija Zlatans Ibrahimovičs.

Ja Svaress varēs spēlēt un būs tikpat spožs kā Anglijas Premjerlīgā, ja Fernando Muslera nepieļaus rupjas kļūdas, kādas ik pa laikam viņam gadās, ja aizsardzības līnija nebūs tik trauksmaina kā pēdējā laikā un ja piepildīsies vēl daudzi "ja", tad Urugvaja arī Brazīlijā būs spēks, ar kuru jārēķinās. Šobrīd grūtākais Urugvajas uzdevums būs tikšana ārā no grupas, jo pretī stāsies ne tikai Kostarika, bet arī Itālija un Anglija, taču, ja urugvajiešiem izdotos iekļūt astotdaļfinālā, tur aina jau varētu būt patīkamāka - pretī stātos komanda no C grupas, kurā nav neviena granda (Kolumbija, Grieķija, Kotdivuāra un Japāna).