Ilze Jākobsone: "Jāspēlē ar sirdi un skaidru galvu"
"Latvijas un Igaunijas čempionātā spēlēt ir interesantāk. Nav četras reizes jāsatiek vienas un tās pašas pretinieces. Igaunijā arī ir konkurētspējīgas komandas – izņemot dažas," ar laikā iemestiem metieniem sekmējusi uzvaru un ceļazīmi uz finālu, teica sieviešu basketbola kluba "TTT Rīga" aizsardze Ilze Jākobsone.
Gan Ilze, gan viņas vecākā māsa Zane pēdējos gados pārstāvējušas abus vadošos Latvijas klubus. Viņas nav vienīgās spēlētājas, kuras līgā vieno ģimenes saites, taču ir pirmās, kuras sacentīsies Latvijas un Igaunijas čempionāta finālā. Abas ļoti gaida svētdienu.
Ilze Jākobsone, "TTT Rīga" aizsardze
Pirms spēles treneris teica, ka jāspēlē ar sirdi un skaidru galvu. Tā arī darījām. Brīžiem lika mānīt satraukums un igauņu taures. Kad ieguvām lielāku pārsvaru, atslābinājāmies, ko nevajadzēja darīt. Sasteidzām dažus uzbrukumus. Kopumā nospēlējām labi, ar meiteņu cīņas sparu un spēles iznākumu esmu apmierināta.
Komandas pulcēšanās jau no rīta attaisnojās. Visu dienu pavadījām labā garastāvoklī. Pajokojām, guvām pozitīvas emocijas. Ja nebūtu rīta treniņa un kopā pavadītā laika, pirms spēles nebūtu tik saliedētas. Pašai sākumā nekrita, taču trīnīšus iemetu īstajā laikā.
Satraukuma par finālu nav. Man ir ļoti liela vēlme uzvarēt. Jā, visticamāk, atkārtoti tiksimies Latvijas čempionātā, taču svētdien mums dāvāta lieliska iespēja. Ticu, ka mana komanda cīnīsies tā, ka Cēsīm nebūs viegli. Mēs neko neatdosim. Neuztrauc, ka Cēsu sastāvā ir ārzemnieces vai augstāka līmeņa spēlētājas.
Latvijas un Igaunijas čempionātā spēlēt ir interesantāk. Nav pa četrām reizēm jāspēlē pret vienu un to pašu komandu. Igaunijā arī ir konkurētspējīgas komandas – izņemot dažas.
Iepriekšējā sezonā nepārtraukti braucu no Valmieras uz treniņiem Rīgā. Šogad ir lielāka slodze mācībās, taču radusies iespēja apmeklēt rīta treniņus. Tie palīdz uzlabot manu spēli. Priecājos, ka atnācu uz Rīgu. Cenšos visām spēlēm noskaņoties vienādi. Finālos koncentrēšanās ir vēl lielāka.
Vasarā plānoju trenēties. Nākamsezon domāju palikt Latvijā. Tālāko rādīs laiks un iespējas.”
Zane Jākobsone, SK "Cēsis" uzbrucēja
“Pusfinālā gaidījām pretestību. RTU nav tā komanda, kuru var atļauties nenovērtēt. Pašas neiemetām neraksturīgi daudz metienu, tāpēc sākums izvērtās stresains. Zinājām, ka viņas neko neatdos.
Viens no galvenajiem trenera uzstādījumiem bija izmantot auguma pārsvaru un spiest uz groza apakšu. Centāmies to darīt, taču šoreiz Inesai (Ajanovičai) neveicās uzbrukumu noslēgumos. Neko darīt, pašas vainīgas.
Pārtraukumā treneris uzsvēra, ka parasti gūstam daudz punktus ātrajos uzbrukumos un jācenšas spēli paātrināt. Gandrīz visas meitenes var uzskriet, bet pirmajā puslaikā to izmantojām tikai trīs četras reizes. Katru reizi, kad aizejam ātrajos izrāvienos, gūstam punktus un tam bija jānotiek arī šodien.
RTU meitenes ir malači. Ņemot vērā, ka viņām nācās paļauties tikai uz savām spēlētājām, cīnījās godam.
Rītdienu ļoti gaidu. Salīdzinot konkurentes, domāju, TTT meitenes ir nedaudz pārākas (pār ECLEX). Tallinas komanda palikusi bez līderes, taču, uzķerot savu spēli, var sagādāt pārsteigumus.”