Verpakovskis par budžetu, transfēriem, Ķiguru, Krolli un nekandidēšanu

- Kāds būs kluba budžets?
- Izskatās, ka nekādu lielu izmaiņu salīdzinājumā ar pagājušo gadu nebūs. Pirmajai komandai tie būs +/- trīs miljoni [izdevumu], kas, protams, var mainīties, ja iekļūsim Eirokausu grupu turnīrā [līdz ar Eirokausu reformu turpmāk to sauks par Līgas fāzi – A.S.]. Tie ir izdevumi bez grupu turnīra, bez izbraukumiem, spēļu organizācijas – skaidrs, jo tālāk tiksim, jo tālāk budžets var izaugt, pēc iepriekšējās pieredzes tas var izaugt diezgan pamatīgi. Taču šobrīd rēķināmies, ka budžets būs aptuveni pagājušā gada līmenī – nav ne samazināts, ne arī palielināts.

Par futzālu un jauno sieviešu komandu [RFS pārņēma Latvijas čempionvienību SFK "Rīga" - A.S.] esmu apmēram lietas kursā, bet baidos kļūdīties – lai gan zem RFS, tās tomēr ir nodalītas struktūras. Akadēmijā [skolas direktors Egils Trušēlis sacīja, ka kopējais bērnu skaits no 200 dibināšanas sākumfāzē pieaudzis līdz 600, visās trijās lielajās treniņvietās LNK Sporta parkā, Pļavniekos un Teikā ir vismaz 150 jauniešu - A.S.] esmu iesaistīts vairāk, šā gada budžets vēl ir apspriedē - tie varētu būt +/- 400 tūkstoši, bet akadēmijas budžets vēl nav apstiprināts un var nedaudz mainīties uz vienu vai otru pusi.

- Visa komanda, kas ieradās uz pasākumu, arī sāks sezonu, vai vēl gaidāms kāds papildinājums vai kāds varētu doties prom?
- Prom diezin vai. Kā zināms, vēl mēnesi drīkstēs parakstīt brīvos aģentus – ja nu kaut kas ļoti labs tiks piedāvāts, šādu iespēju neizslēdzam. Un vēl jāskatās, vai šā mēneša laikā neviens [trīsreiz piesit pie galda] nedabū nopietnu savainojumu, kā dēļ varētu nākties meklēt aizvietotāju. Šobrīd pastiprinājumu vairs nemeklējam, bet bieži tā pasaku un beigās tomēr parakstām vēl vienu vai pat divus spēlētājus. Tā ka simtprocentīgu "nē" nesaku.

- No visiem izīrētajiem spēlētājiem, šķiet, Mikuļskis vēl nav izziņots.
- Ar Mikuļski ir tā, ka mums ir vienošanās, ka līgumu parakstīsim no vasaras, bet šobrīd viņš ir brīvais aģents – kā saprotu, viņš vienosies ar "Grobiņu" un līdz vasarai tur spēlēs ar amatiera līgumu. Viņš gribēja spēles laiku, spēlēt visus mačus – līdz vasarai viņš būs tur, bet no 1. jūlija mums jau ir līgums ar viņu. Skatīsimies, kā mums ies, un tad viņš vai nu pievienosies mums, vai arī varbūt ies īrē atpakaļ uz "Grobiņu" vai kādu citu klubu. Pagājušajā gadā viņš mums nepiederēja - TransferMarkt ir nepareiza informācija.

Jānis Ikaunieks, Viktors Morozs un Māris Verpakovskis. Foto: Elvis Žaldaris/RFS

- Kā galveno sezonas mērķi prezentācijā nosauci Eirokausu grupu turnīru [Līgas fāzi], bet Jānis Ikaunieks tam klāt vēl izvirzīja arī titula saglabāšanu. Vai ar pašreizējo sastāva dziļumu ir iespējams cīnīties visās frontēs vienlaikus?
- Ja godīgi, domāju, ka šobrīd sastāvs ir par īsu, lai cīnītos divās frontēs. Domāju, ka šobrīd Latvijas čempionātam esam labi gatavi un rezerves ir pietiekamas, bet divus gadus senā pieredze, kad cīnījāmies gan par kausu, gan titulu, gan arī grupu turnīrā, rāda, ka rezerves mums pašlaik ir par īsu un vasarā vajadzēs vēl pastiprinājumus. Skatīsimies, kā mums klāsies Virslīgā un Eirokausos, un vasarā būs visas iespējas pastiprināties, turklāt šogad arī vasaras pāreju periods būs ilgāks [30 dienu vietā 54, ar vēlāku sākumu, daudz labāk, nekā agrāk, pielāgojoties Eirokausu klubu vajadzībām: no 24. jūnija līdz 16. augustam – A.S.]. Tieši Latvijas čempionātam sastāva dziļums ir labs, bet rudenim, ja būs pilns kalendārs, tas būs par īsu.

- Tas, ka Emersons un Lipuščeks joprojām ir RFS, liecina, ka sportiskā puse šobrīd ir drusku svarīgāka par finansiālo, vai arī viņiem nebija labu piedāvājumu?
- (Domā) Grūti atbildēt – vienmēr mēģinām atrast zelta vidusceļu, gan pārdodot spēlētājus, gan arī saglabājot spēcīgu sastāvu. Kad vasarā palaidām prom Iliču, dažas nedēļas vēlāk pāreju perioda pēdējā dienā bija labs piedāvājums arī par Emersonu. Taču sapratām, ka nevaram atļauties viņu laist, jo cīnījāmies gan par titulu, gan arī kausā, kaut gan finansiāli piedāvājums bija ļoti labs. Ziemā ne par Lipuščeku, ne Emersonu nebija piedāvājumu, plus Emersons bija savainots un vēl atlaba pēc operācijas - varbūt arī tas bija viens no iemesliem, kādēļ nebija piedāvājumu. Saprotam, ka kādā brīdī kā par vienu, tā arī par otru var atnākt piedāvājums un viņus vajadzēs laist prom.

- Cik saņēmāt vai saņemsiet par Iliču pēc viņa pārejas no Norvēģijas uz Lilli?
- Procentuāli tie ir 20% no peļņas jeb summas virs iepriekšējās pārejas summas. Vēl gaidām aprēķinu – saprotam, ka +/- tie varētu būt aptuveni 500 tūkstoši eiro, varbūt drusku vairāk vai drusku mazāk. Viņiem vēl ir jāmaksā solidaritātes maksājumi, tā ka vēl paši gaidām galīgo aprēķinu. Transfēra maksa tiks dalīta vairākos maksājumos, tā ka arī mēs paši visu summu nesaņemsim uzreiz – kā viņi saņems maksājumu, tā arī mēs saņemsim savus 20% no tās daļas.

Fausts [Steponavičs] pagājušajā vasarā [uz Plovdivas "Botev"] aizgāja par 100 tūkstošiem eiro, bet mums, ja nemaldos, ir tie paši 20% no nākamā transfēra. Viņam bija finansiāli labs piedāvājums, viņš to uzskatīja par ļoti labu soli uz priekšu karjerā, bet mēs viņam tik drīz vietu sastāvā neredzējām. Tādēļ nelikām šķēršļus, jo paši pretī neko [spēles laiku pirmajā komandā] tobrīd nevarējām dot – teicām, ka varbūt pēc pusgada būsi pamatsastāva spēlētājs, bet viņš vēlējās uzreiz, arī piedāvāja daudz lielāku algu. Mēs vairāk ceram uz nākotnes procentu, ka viņš izšaus [Steponavičs Bulgārijas čempionātā sācis tikai trīs spēles un 14 mačos guvis vienus vārtus – A.S.], noteikti nepārdevām to 100 tūkstošu dēļ.

- TransferMarkt norādīts, ka Odišariju šoziem nopirkāt par 400 tūkstošiem. Cik šī summa ir precīza?
- Tā ir mazāka, bet tuva – ap 350 tūkstošiem.

- Kādēļ nepalika Jagodinskis, Zjuzins, Sorokins?
- Jebkuram spēlētājam pienāk brīdis, kad viņš ir ilgi bijis vienā klubā un gribas nomainīt atmosfēru, vidi. Tas bija Jagodinska un Zjuzina variants, jo viņi teica, ka grib kaut ko mainīt un ka varbūt šeit atrodas jau pārāk ilgi. Pēdējā gada beigās arī vairs nebija pamatsastāva spēlētāji – varbūt saistīts arī ar to. Abus bijām gatavi atstāt un veikt pārrunas, [šķiršanās] vairāk bija viņu iniciatīva – paspiedām rokas, novēlējām veiksmi. Sorokina gadījums bija mazliet citāds. Bijām plānojuši viņu atstāt, bet viņam pienāca labs piedāvājums no Kazahstānas – viņš teica, ka vēlas izmēģināt sevi ārzemēs, citā čempionātā. Arī pats līgums viņam ir daudz labāks. Ar viņu nokavējām parakstīt jaunu līgumu, tādēļ viņš aizgāja. Plus arī viņa argumentācija bija samērā līdzīga – arī viņam gribējās pamainīt vidi. Pie mums viņš bija stabila rotācijas vērtība, bet tomēr ne pamatsastāva spēlētājs – šī loma viņam bija drusku apnikusi, viņš gribēja spēlēt pamatsastāvā.

- Cik tuvu savai agrākajai labākajai versijai ir Mārtiņš Ķigurs? Vai nesanāks, ka vadības, treneru, visu apkārtējo gaidas būs nepamatoti augstas?
- Par pašsajūtu noteikti būtu jāprasa viņam pašam, bet no treniņos un spēlēs Turcijā redzētā domāju, ka viņš ir gatavs par kādiem 60%. Nedz no vadības, nedz treneriem šobrīd nekāda spiediena nav, un sakām to arī viņam. Saprotam, ka viņš ir izlaidis ļoti daudz laika. Galvenais, lai viņš atgūstas fiziski, atkal jūt drošību savās kustībās laukumā – skriešanā, bremzēšanā, virziena maiņā. Tas šobrīd ir pats galvenais. Ir izlaisti divi gadi, kuru dēļ daudz ir zaudēts, bet ticam, ka viņš to visu var atgūt. Spēļu ritmu, spēles izjūtu var atgūt tikai ar laiku, un tas laiks viņam tiks dots, viņu neviens nesteidzinās un negaidīs kaut kādus brīnumus pirmajos čempionāta mēnešos. Viņam mierīgi sakām, lai viņš gatavojas, atgūstas. Ja vasarā gatavība būs 80%, tad mēs jau būsim ļoti priecīgi. Ar viņu vienojāmies jau pagājušajā vasarā, bet skaidrs, ka tobrīd viņš vēl nebija gatavs trenēties un būt laukumā. Sarunājām, lai viņš vēl ārstējas, un līgumu noslēdzām no 1. janvāra.

Mārtiņš Ķigurs pret Uzbekistānas titulētāko klubu "Pakhtakor". Foto: Sanita Ieva Sparāne/RFS

- Visu ziemu spēles laika Itālijā trūka Raimondam Krollim. Vai RFS par viņu bija interese?
- Godīgi, viņš tika apspriests – jā. Viņš, protams, būtu ļoti interesants papildinājums, bet bija daži argumenti, kuru dēļ sapratām, ka tas lāga nav īstenojams. Viens no argumentiem bija viņa lielā alga Itālijā. Otrkārt, pēc viņa intervijām sapratām, ka viņam pašlaik nav intereses atgriezties Latvijā un ka viņš vēl grib aizķerties kaut kur Eiropā, kas ir normāli. Tādēļ sapratām, ka tas īsti nav reāli. Kaut kādu brīdi to apspriedām, bet tad tā ideja pati no sevis arī atkrita. Ar viņu pat nekontaktējāmies.

- Vai starpība starp pirmo divnieku un pārējiem klubiem atkal būs tikpat liela? Otrkārt, kuru no pārējām komandām redzi kā vistuvāko pirmajām divām?
- Runājot par to dominanci, pagājušajā gadā tā bija liela un atšķirība bija ļoti jūtama – tie 30 punkti beigu tabulā laikam nebija nejauši. "Valmiera" bija kļuvusi vājāka, bet objektīvu iemeslu dēļ – aizgāja daudz līderu, komandu vajadzēja būvēt no jauna, arī sezonas laikā zaudēja līderus. "Liepājai" mūžīgās pārmaiņas vai komandas būvēšana, arī bija diezgan nestabila visu sezonu. Jā, no "Audas" varbūt gaidīju mazliet vairāk, bet šim gadam grūti prognozēt – maz esmu viņus redzējis.

Bet tas, ko gribēju teikt, - dominance bijusi tikai vienu gadu, tādēļ es nesteigtos secināt, ka arī šogad būs tikpat liela dominance. Arī pirms diviem gadiem pirmssezonas prognozēs visi teica, ka čempione būs vai nu RFS, vai "Riga", bet beigās uzvarēja "Valmiera". Tādēļ es neprognozēju, ka šogad atrāviens būs tik liels. Tas drīzāk bija viens izņēmuma gads, kurā sakrita, ka "Valmierai" vajadzēja būvēt jaunu komandu, bet šogad tā būs daudz stiprāka un iejauksies mūsu dominancē. Par "Audu" grūti spriest, neko nezinu par jaunajiem treneriem, bet finanses tai ir labas – ja spēs piesaistīt spēcīgus spēlētājus, tad gan jau arī iejauksies cīņā.

- Vai bija interese un pārdomas kandidēt LFF vēlēšanās?
- Kādu brīdi par to aizdomājos, bet diezgan ātri sapratu, ka vēl to negribu. Kā jau vairākkārt esmu teicis, man ļoti patīk tas, ko daru pašlaik RFS. Mēs attīstāmies, kļūstam lielāki - ceļas bāze, aug akadēmija, klāt nākušas arī sievietes un futzāls. Darāmā tiešām ir daudz, man tas ir interesanti, un šeit esmu daudz tuvāk futbolam, nekā tas varbūt būtu LFF vai prezidenta ofisā Grostonas ielā. Man patīk, ka vēl varu būt tik tuvu laukumam un izjust futbolu. Varbūt pēc kāda laika man, tieši otrādi, gribēsies mierīgāku dzīvi, ne tik asas emocijas, kādas izjūtu šobrīd, skatoties katru RFS spēli. Pēc kāda laika varbūt tieši gribēšu būt vairāk politikā, kas ir federācijas pamatdarbs, nevis futbolā.

- Tas ir saistīts arī ar nepatīkamu pirmo pieredzi LFF valdē?
- Jā, neapšaubāmi! Esot tur klāt, būdams valdē un viceprezidenta amatā, pabijis iekšienē, sapratu, ka pagaidām mani tas tik ļoti vēl nesaista. Tā tomēr vairāk ir politika, bet futbola tur ir daudz mazāk, nekā strādājot klubā.