Facebook
GoogleRīgā Beļģijas titulētākais klubs – talanti, ilgākā krīze un perfektā Eiropa
@agrissuveizda
Kopā ar Latvijas čempionvienību RFS turpinām izzināt Eiropas klubu futbolu. Šovakar kārta Beļģijai un tās titulētākajam klubam Briseles "Anderlecht", kas Beļģijas tronī kāpis 34 reižu, pie superkausa ticis 13 reižu, kausa – deviņas un piecas trofejas ieguvis arī uz starptautiskās skatuves – Kausu ieguvēju kausu 1976. un 1978. gadā, UEFA superkausus tajos pašos gados, kā arī UEFA kausu 1983. gadā.
Lielākā krīze vēsturē
Beļģijas augstākajā divīzijā "Anderlecht" spēlē jau kopš tālā 1935. gada, un tā lielie panākumi sākās pēc Otrā pasaules kara, pirmo titulu iegūstot 1947. gadā un 1974. gadā tiekot jau pie sešpadsmitā. "Anderlecht" pastāvīgi cīnījās tabulas augšā un 2017. gadā par Beļģijas čempioni kļuva 34. reizi, taču – pagaidām arī pēdējo. Kopš tā laika sekojusi virkne antirekordu. 20 sezonas pēc kārtas finišējis labāko trijniekā, 2019. gadā Briseles klubs ne vien pirmoreiz kopš 1973. gada palika sestais, bet arī pirmoreiz kopš 1963. gada nekvalificējās Eirokausiem. "Anderlecht" Eiropā bija spēlējis 55(!) sezonas pēc kārtas – šo sēriju nepārtrauca pat UEFA diskvalifikācija 1997. gadā par tiesneša piekukuļošanu 1984. gada UEFA kausa pusfināla uzvarā pār Notingemas "Forest", Sporta arbitrāžas tiesai pēcāk atceļot uz vienu sezonu piespriesto sodu.
2020. gadā "Anderlecht" pirmoreiz kopš 1938. gada samierinājās ar astoto vietu, bet 2023. gadā par spīti (vai pateicoties) Konferences līgas ceturtdaļfinālam pirmoreiz kopš 1937. gada netika labāko desmitniekā – tikai 11. vieta. 2023. gada vasarā ļoti aktīvs darbs darījumu tirgū veicināja "Anderlecht" atgriešanos cīņā par augstākajām vietām, regulārajā sezonā ieņemot otro vietu un otrajā posmā finišējot trešajā pozīcijā, tomēr bez titula klubs palika jau septīto sezonu pēc kārtas. Kopš pirmā titula tik ilga sausuma perioda "Anderlecht" vēsturē nav bijis – iepriekšējais antirekords bija no 1974. līdz 1981. gadam jeb sešas tukšās sezonas pēc kārtas. Flagmaņa lomu pārņēmis Beļģijas otrais titulētākais klubs "Club Brugge", kas šo septiņu gadu laikā triumfējis piecreiz, taču ar 19 tituliem kopsummā joprojām no "Anderlecht" atpaliek gandrīz divkārši.
| Klubs | Sk | Iepriekšējie desmit tituli |
|---|---|---|
| Anderlecht | 34 | 2000. 2001. 2004. 2006. 2007. 2010. 2012. 2013. 2014. 2017. |
| Club Brugge | 19 | 1996. 1998. 2003. 2005. 2016. 2018. 2020. 2021. 2022. 2024. |
| Union SG | 11 | 1905. 1906. 1907. 1909. 1910. 1913. 1923. 1933. 1934. 1935. |
| Standard | 10 | 1958. 1961. 1963. 1969. 1970. 1971. 1982. 1983. 2008. 2009. |
| Beerschot VAC | 7 | 1922. 1924. 1925. 1926. 1928. 1938. 1939. |
| Racing de Bruxelles | 6 | 1897. 1900. 1901. 1902. 1903. 1908. |
| Daring de Bruxelles | 5 | 1912. 1914. 1921. 1936. 1937. |
| RFC Liege | 5 | 1896. 1898. 1899. 1952. 1953. |
| Royal Antwerp | 5 | 1929. 1931. 1944. 1957. 2023. |
| Mechelen | 4 | 1943. 1946. 1948. 1989. |
| Lierse SK | 4 | 1932. 1942. 1960. 1997. |
| Genk | 4 | 1999. 2002. 2011. 2019. |
| Cercle Brugge | 3 | 1911. 1927. 1930. |
| Beveren | 2 | 1979. 1984. |
| RWD Molenbeek | 1 | 1975. |
| Gent | 1 | 2015. |
2017. gads "Anderlecht" svaigākajā vēsturē bija ļoti zīmīgs posms. Ne vien līdz šim pēdējais tituls, bet arī virkne citu notikumu. Februārī "Anderlecht" vēl pirms tā oficiālajām beigām izstājās no Eirostadiona projekta. Beļģija vēlējās uzcelt vairāk nekā 62 tūkstošu vietu ietilpīgu futbola stadionu, kurā uzņemtu "Euro 2020" spēles, taču projekts vilkās, vilkās, līdz UEFA saprata, ka stadions netiks pabeigts laikus un Briseli svītroja no mājvietu saraksta. Stadions beigās tā arī netapa, un Beļģijas izlase turpina spēlēt 50 tūkstošu stadionā ar skrejceļu (bet "Anderlecht" - 22.5 tūkstošu stadionā). Aprīlī "Anderlecht" tikai pagarinājumā Eiropas līgas ceturtdaļfinālā piekāpās "Manchester United" (1:1, 1:2), bet decembrī "Anderlecht" mainījās īpašnieki, vēlāk Beļģijā notiekot izmeklēšanai gan par kluba pārdošanas darījumu, gan arī vecās vadības iespējamām transfēru mahinācijām, piemēram, Aleksandara Mitroviča darījumā uz Ņūkāslu.
Dāņu vadībai pateiktas ardievas
Trešā vieta Beļģijas čempionātā ļāva "Anderlecht" pēc sezonas pārtraukuma atgriezties Eirokausos un nodrošināja vietu Eiropas līgas play-off kārtā, kurā divreiz ar 1:0 apspēlēja Minskas "Dinamo", divu spēļu summā otros vārtus gan gūstot tikai atbildes mača izskaņā. Līgas fāzē "Anderlecht" mājās otrajā puslaikā salauza bez Čebraila Makrecka spēlējošo Budapeštas "Ferencváros" (2:1), viesos svinēja nozīmīgu panākumu pār "Real Sociedad" (2:1, bet fanu izraisītās nekārtības arī sarūpēja 60 tūkstošu eiro sodu un trīs izbraukuma spēles bez fanu sektora) un mājās otrajā puslaikā apspēlēja arī Razgradas "Ludogorets" (2:0, vēl 28 tūkstošu sods un tribīņu daļēja slēgšana nākamajā mājas spēlē). Ja Eiropā "Anderlecht" uzvarējusi visās piecās spēlēs (kaut ne pārāk pārliecinoši) un līgas fāzē atrodas trīsvadībā ar Romas "Lazio" un "Tottenham", tad Beļģijas čempionātu "Anderlecht" sāka viduvēji un šoruden jau atlaida sporta sektora galvenos cilvēkus, izbeidzot dāņu laikus uz komandtiltiņa.
2022. gada novembrī par "Anderlecht" sporta izpilddirektoru tika apstiprināts dānis Jespers Frēdbergs, kurš līdzīgos amatos bija strādājis Orhūsā, Nikosijas "Omonia", Atēnu "Panathinaikos" un "Viborg". Viņa pirmie lielie lēmumi bija ar saknēm dzimtenē – par galveno treneri tika nozīmēts Brentfordas dāņu asistents Brians Rīmers, kuram šovasar palīga lomā pievienojās arī Dānijas U20 izlasi vadījušais Jans Mikaelsens, bet par Frēdberga pirmo lielo pirkumu ziemā kļuva dāņu malējais pussargs Anderss Drajers, kurš arī kļuvis par vienu no līderiem. Savulaik Kazaņas "Rubin" izmaksājis septiņus miljonus eiro un debijā, spēlējot kopā ar Hviču Kvaracheliju, iesitis hat-trick, Drajers pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā atgriezās "Midtjylland", kas viņu izpirka par pieciem miljoniem un "Anderlecht" pārdeva par 4.2 miljoniem eiro.
Nākamajā sezonā sekoja Kaspers Dolbergs (pieci miljoni), Kaspers Šmeihels (brīvais aģents), Tomass Dileinijs (īre) un vēl viens dāņu vārtsargs Madss Kikenborgs (1.3 miljoni), un 2023. gada vasarā Frēdberga virsvadībā "Anderlecht" veica kopumā sešus transfērus 2-5 miljonu apmērā, vēl virkni spēlētāju ieguva īrēs vai kā brīvos aģentus un visnotaļ atzīstami pārbūvēja sastāvu. Turpretī šīs vasaras pāreju periodu Frēdbergs izgāza, nokārtojot tikai vienu pirkumu - trīs miljoni par 19 gadus veco Vācijas serbu centra aizsargu Janu Karlo Simiču, kurš "Milan" debijā guva vārtus un septembrī, jau kā "Anderlecht" īpašums, arī debitēja Serbijas pieaugušo izlasē. Vēl virkne pievienojās īrēs vai kā brīvie aģenti, tomēr sastāva vajadzību neizpildīšana sabojāja Frēdberga attiecības ar kluba īpašniekiem.
Septembra vidū pēc trim neuzvarētām spēlēm pēc kārtas sekoja Rīmera atlaišana (nu Rīmers gan ir kļuvis par Dānijas izlases galveno treneri), bet oktobra izskaņā, nākamajās piecās līgas spēlēs uzvarot tikai vienā spēlē, vilka pase tika izrakstīta arī pašam Frēdbergam. Rīmera vietā stājās 36 gadus vecais "Anderlecht" U18 komandas treneris Davids Ibērs, kurš tikai pirms gada beidza spēlētāja karjeru ("Anderlecht" gan izcēlusies ar riskantiem lēmumiem, ne tik sen Vensānam Kompanī esot arī kā spēlējošajam trenerim), bet Frēdberga krēslā sēdies Olivjē Renārs, kurš piecus gadus bija Monreālas sporta direktors. Nupat kā sekojušas divas uzvaras ar 4:0 – kausā pār trešās līgas komandu "Tubize-Braine" un līgā pār apakšgala vienību "Kortrijk", pakāpjoties uz piekto vietu. Piecus vārtus šajās spēlēs guva kādreizējais "Ajax" un "Nice" centra uzbrucējs Dolbergs, kurš līdz tam 16 spēlēs bija izcēlies tikai četras reizes.
Sastāvs
| P | Spēlētājs | Vec | Valsts | Līga | Eiropa | Kauss | Iepriekš | Summa |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| V | K. Kosemanss | 32 | Beļģija | 13/13 | 5/5 | Gent | br. aģents | |
| M. Kikenborgs | 25 | Dānija | 13r | 5r | 1/1 | Lyngby | 1.3 milj. | |
| T. Vanhauts | 20 | Beļģija | 3r | 4r | 1r | akadēmija | ||
| T. Šlīks | 18 | Vācija | 1r | 1r | Leipzig U19 | īre | ||
| KA | M. Ndiajs | 22 | Senegāla | 9/9 | 2/4 | 1/1 | Barcelona B | ? |
| L. Augustinsons | 30 | Zviedrija | 4/7+1 | 3/4+1 | Sevilla | br. aģents | ||
| CA | J. Simičs | 19 | Serbija | 10/11+2 | 5/5+0+2 | 1/1 | Milan | 3. milj. |
| Zanka | 34 | Dānija | 9/10+0+2 | 4/4 | 1/1 | Brentford | br. aģents | |
| J. Vertongens | 37 | Beļģija | 2/2 | Benfica | br. aģents | |||
| A. Lapažs | 19 | Beļģija | 0/1 | 2r | 0/1 | akadēmija | ||
| N. Engvanda | 16 | Beļģija | 2r | akadēmija | ||||
| LA | K. Sardella | 22 | Beļģija | 12/13 | 2/5 | 0/1+0+1 | akadēmija | |
| T. Fokets | 30 | Beļģija | 1/5 | 3/4 | 1/1 | Reims | br. aģents | |
| CP | M. Struikenss | 20 | Beļģija | 10/13+3+4 | 5/5+0+1 | 1r | akadēmija | |
| M. Ritss | 31 | Beļģija | 11/11 | 4/4+0+1 | 0/1 | Cl. Brugge | 2 milj. | |
| T. Leoni | 24 | Beļģija | 10/12+1 | 2/4+1 | 1/1 | akadēmija | ||
| L. Dendonkers | 29 | Beļģija | 6/6 | 2/2 | Aston Villa | īre | ||
| M. Ašimeru | 27 | Gana | 3/10+1 | 1/4 | Salzburg | 1.5 milj. | ||
| N. De Kats | 16 | Beļģija | 4r | akadēmija | ||||
| M. Kana | 22 | Beļģija | 1r | 1r | akadēmija | |||
| A. Tažavārs | 19 | Maroka | 1r | akadēmija | ||||
| MP | J. Vershārens | 23 | Beļģija | 10/13+0+3 | 2/5+1 | 1/1 | akadēmija | |
| A. Drajers | 26 | Dānija | 9/11+1+3 | 4/4+1+1 | 1/1+1+2 | Mitdjylland | 4.2 milj. | |
| S. Edozī | 21 | Anglija | 5/8+1 | 1/2+1 | 0/1 | Southampton | īre | |
| F. Amuzu | 25 | Beļģija | 3/9+1 | 1/2+1 | 1/1 | akadēmija | ||
| N. Angulo | 21 | Ekvadora | 2/8+0+1 | 2/3 | LDU Quito | 1.9 milj. | ||
| T. Degrēfs | 19 | Beļģija | 1/4 | 2/3 | 1/1 | akadēmija | ||
| T. Azārs | 31 | Beļģija | Borussia D | 4 milj. | ||||
| CU | K. Dolbergs | 27 | Dānija | 12/12+5 | 2/5+1+1 | 0/1+3 | Nice | 5 milj. |
| L. Vaskess | 23 | Argentīna | 1/12+1 | 3/5+1 | 1/1 | Boca Juniors | 4.5 milj. | |
| R. Jūrs | 20 | Skotija | 1r | Rangers B | br. aģents |
Talantu kalve
Ja Frankfurtes "Eintracht" ir pretuzbrukumu komanda, tad "Anderlecht" grib savam statusam atbilstoši dominējošu futbolu. Ja "Eintracht" jauneklīgajā sastāvā nav savu audzēkņu, tad "Anderlecht" jau gadiem izceļas ar savu akadēmiju. Ilggadējais izlases kapteinis Vensāns Kompanī, kurš 20 gadu vecumā par 10.5 miljoniem tika pārdots Hamburgai, vēlāk ar "Manchester City" izcīnīja četrus Premjerlīgas titulus un arī pirmos soļus trenera gaitās pirms Bērnlijas un Bavārijas spēra tieši "Anderlecht". Romelu Lukaku, kurš jau 16-17 gadu vecumā kļuva par Beļģijas čempionu un labāko vārtu guvēju un gadu vēlāk par 15 miljoniem tika pārdots "Chelsea", kas viņu pēc 10 gadiem no Milānas "Inter" atpirka par 113 miljoniem eiro. Vai Eduarda Dašķeviča klasesbiedrs, vienaudzis un tiešais konkurents Žeremī Dokū, kurš 18 gadu vecumā par kluba rekordsummu 26 miljoniem eiro, pārspējot Juri Tīlemansa 25 miljonus, tika pārdots "Rennes", kas trīs gadus vēlāk viņu "Manchester City" pārdeva par 60 miljoniem. Vai Leanders Dendonkers, kurš par 15.3 miljoniem (1.5 miljonu īre, 13.8 miljonu izpirkums) tika pārdots Vulverhemptonai, bet šovasar atgriezās mājās īrē no Birmingemas "Aston Villa".
Kopš Dokū rekorddarījuma četru gadu laikā "Anderlecht" septiņus savus audzēkņus pārdevusi par vismaz 1.4 miljoniem eiro. Vēl jāizceļ centra pussargs Albērs Sambī-Lokongā, kurš 2021. gadā par 17.5 miljoniem eiro devās uz Londonas "Arsenal", bet šovasar izīrēts "Sevilla", malējais pussargs Žiljēns Diranvils, kurš, tikai pavisam nedaudz uzspēlējis pirmajā komandā, jau 16 gadu vecumā par 8.5 miljoniem nokļuva Dortmundē, bet šovasar pamatsastāva un Beļģijas izlasē jau 14 spēles aizvadījušais centra aizsargs Zeno Debasts par 15.5 miljoniem tika pārdots Lisabonas "Sporting". Šie darījumi gan nobāl uz Briges audzēkņa Šarla De Ketelāra 36.5 miljonu pārejas uz Milānu vai Briges brazīlieša Tjagu Igora 33 miljonu pārejas uz Brentfordu fona, un tas "Anderlecht" kontekstā izgaismo divas problēmas.
| Anderlecht | Klubs | Milj | Club Brugge | Klubs | Milj | Genk | Klubs | Milj |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dokū | Rennes | 26 | De Ketelāre | Milan | 36.5 | Berge | Sheffield Utd | 25 |
| Tīlemanss | Monaco | 25 | Igors | Brentford | 33 | El Hannuss | Leicester | 20.5 |
| Verbrugens | Brighton | 20 | Moraiss | Aston Villa | 25 | Penderss | Chelsea | 20 |
| Mitrovičs | Newcastle | 18.5 | Kosunū | Bayer | 23 | Onuaču | Southampton | 18 |
| Lokongā | Arsenal | 17.5 | Nusa | Leipzig | 21 | Trezors | Burnley | 18 |
| Debasts | Sporting | 15.5 | Sillā | Strasbourg | 20 | Ndidī | Leicester | 17.6 |
| Dendonkers | Wolves | 15.3 | Iskjerdo | Brighton | 18 | Beilijs | Bayer | 16.7 |
| Lukaku | Chelsea | 15 | Diatā | Monaco | 16.7 | Trosārs | Brighton | 15.6 |
| Gomess | Man. City | 15 | Dandžuma | Bournemouth | 16.5 | Mēle | Atalanta | 13.7 |
| Mbembā | Newcastle | 12 | Opendā | Lens | 15.4 | Malinovskis | Atalanta | 13.6 |
Datu avots: TransferMarkt.de
Pirmkārt, Beļģija, lai gan spēcīga līga, ir starpposms uz Top 5 līgu un arī nav ar tik augstu talantu prestižu kā Nīderlandes vai Portugāles vadošie klubi. Tas nozīmē, ka lielākoties Beļģijas klubu spēlētāji savu transfēru vērtības pīķi sasniedz citur un Beļģijas klubus pamet par relatīvi nelielām summām. Bez Lukaku un Dokū piemēriem vēl var nosaukt Tīlemansu, kurš "Monaco" tika pārdots pat 25 miljoniem, bet uz Lesteru devās par 45. Vai vēl vienu Dašķeviča paziņu Romeo Laviju, kurš 16 gadu vecumā "Anderlecht" akadēmiju nomainīja pret "Manchester City" akadēmiju un pirms gada no "Southampton" uz "Chelsea" pārcēlās par 62.1 miljonu eiro.
Otrkārt, Premjerlīgas raidtiesību izaugsme sakritusi ar "Anderlecht" sliktākajiem rezultātiem 90 gadu laikā, tādēļ "Anderlecht" īsti nav pratusi izmantot bagāto angļu (vai citu lielvalstu grandu) potenciālu. Ja "Anderlecht" visu laiku dārgāko transfēru sarakstā lielākoties ir savi audzēkņi (labs izņēmums ir nīderlandiešu vārtsargs Barts Verbrugens, kuru Braitona pirms gada nopirka par solīdiem 20 miljoniem, un Serhio Gomess, kurš par 15 miljoniem tika pārdots "Manchester City" un nupat pret "Anderlecht" spēlēja "Real Sociedad" kreklā), tad "Club Brugge" un "Genk" spējušas labi pārdot ne vien savus audzēkņus, bet arī pirktus ārzemniekus. Arī pašreizējā sastāvā "Anderlecht" lielākās tirgus vērtības ir dāņiem Drajeram (12 miljoni TM vērtējumā) un Dolbergam (10), kuri jau ir 26 un 27 gadus veci.
Katru sezonu "Anderlecht" veic kaut vienu nozīmīgu pārdošanas darījumu, taču tam ir vēl viens iemesls – no nestabilajiem transfēru ienākumiem ir atkarīga lielas daļas Eiropas klubu izdzīvošana. Pat ar biežajiem transfēriem "Anderlecht" jauno īpašnieku laikā regulāri sezonu pabeidz ar zaudējumiem, kovida laikā arī lieliem zaudējumiem, kas jauno vadību mudināja izstrādāt finanšu ilgtermiņa glābšanas plānu. 2021./22. g. sezonā "Anderlecht" ienākumi, transfērus ieskaitot, bija 78.5 miljoni un zaudējumi pirms nodokļiem pārsniedza 27 miljonus eiro. Formāli finansiālais gads gan tika pabeigts ar 1.3 miljonu peļņu, taču tas notika tikai tādēļ, ka īpašnieki norakstīja 51 miljonu parādu un par 42 miljoniem palielināja kluba kapitālu. 2022./23. g. jau nāca ar daudz pozitīvāku ainu – ienākumi pieauga virs 100 miljoniem eiro (101.2, Gomesa un Diranvila pārdošana, 8.2 miljoni UEFA prēmijās par Eiropas Konferences līgas ceturtdaļfinālu), algas izdevās pavisam drusku samazināt līdz nepilniem 55 miljoniem un gadu pabeigt ar tikai sešu miljonu zaudējumiem – šoreiz jau bez grāmatvedības trikiem.
Finanšu stāvoklis gan nav tikai "Anderlecht", bet globāli Beļģijas futbola problēma. 2021./22. g. Beļģijas pirmo divu līgu (25 klubu) kopējie zaudējumi bija 156 miljoni, sezonu vēlāk – 193 miljoni. Labākajā situācijā bija "Club Brugge" ar desmit miljonu peļņu, toties 2023. gada čempione "Antwerp" zaudēja 46(!) miljonus eiro. Nepilnus 20 miljonus zaudēja arī Ljēžas "Standard", "Gent", "Leuven", "Lommel", "Zulte Waregem". Beļģijas Profesionālās līgas vadība uz to reaģēja, no 2025. gada ieviešot sankcijas par algu sliekšņa pārkāpšanu – algas nedrīkstēs pārsniegt 70% no ienākumiem. Finanšu veselībai nozīmīgi būs arī tas, par cik izdosies noslēgt jauno TV tiesību līgumu.
Dāņi, jaunā maiņa un savainoti veterāni
"Anderlecht" Beļģijas futbolam ir devusi valstsvienības vārtu absolūto rekordistu Lukaku (119 spēlēs 85 vārti, nākamais ar 33 vārtiem 126 spēlēs ir Edens Azārs) un daudzus citus lieliskus spēlētājus, taču nevarētu arī teikt, ka audzēkņu īpatsvars ir tikpat liels kā vēsturisko titulu tabulā. 2018. gada Pasaules kausā beļģi uzvarēja sešās no septiņām spēlēm, taču vienīgo klupienu piedzīvoja pusfinālā pret Franciju (0:1). Iespējams, talantīgākajā Beļģijas paaudzē vēsturē trešdaļa spēlētāju bija ārzemju klubu audzēkņi – Edens Azārs no "Lille", viņa brālis Torgans no "Lens", aizsargu trio Jans Vertongens, Tobijs Alderveirelds un Tomass Vermālens no "Beerschot" pārgāja uz Amsterdamas "Ajax" utml. No vietējiem klubiem bez "Anderlecht" (Kompanī, Tīlemanss, Lukaku, Dendonkers, pirms pārejas uz citām akadēmijām tur pabija arī Drīss Mertenss, Maruāns Fellaini, Mišī Bačuajī un Adnans Januzajs) izcēlās arī "Genk" (Kevins De Breine, Tibo Kurtuā, Janniks Karrasko, Kūns Kastēlss) un arī "Standard" (Aksels Vitsels, Feillaini un Bačuajī).
Jaunāku paaudžu rindās Beļģijas lielajā audzēkņu klubu trijniekā "Standard" aizstājis "Club Brugge", kas bez jau pieminētā De Ketelāres līdz profesionālajam futbolam aizveda arī pašreizējo Leipcigas uzbrucēju Loisu Opendā. Beļģijas izlases iepriekšējā mačā pret Franciju (1:2) pamatsastāvā devās pieci "Anderlecht" audzēkņi (Dokū, Tīlemanss, Debasts, Vauts Fāss un Orels Mangalā), trīs "Genk" audzēkņi (Kastēlss, Trosārs un Timotī Kastaņs), De Ketelāre un Opendā no "Club Brugge" un "Eintracht" aizsargs Arturs Teats no "Standard" sistēmas. Beļģijas U21 izlasē audzēkņu ģeogrāfija ir visai raiba, un no "Anderlecht" pašreizējā sastāva U21 izlasē spēlē divi – labais aizsargs Kiljans Sardella un arī Mario Struikenss, kurš 4-2-3-1 un 4-3-3 shēmās "Anderlecht" rindās spēlē uzbrūkošo centra pussargu.
20 gadus vecais Struikenss uzskatāms par šā modeļa spilgtāko "Anderlecht" audzēkni, un viņam arī ir visvairāk rezultativitātes punktu komandā Beļģijas čempionāta sezonā – 13 spēlēs trīs vārti un četras piespēles. Struikensa vērtību TransferMarkt vērtē ar 10 miljoniem eiro, bet septiņus miljonus prestižais portāls dod trīs gadus vecākajam uzbrūkošajam pussargam Jari Vershārenam, kuru arī bieži izmanto vai nu laukuma vidū, vai arī uzbrūkošās grupas flangā. No pieredzējušajiem spēlētājiem zināmākos Rīgā gan diemžēl neredzēsim. Torgans Azārs, kurš savulaik no "Borussia" uz "Borussia" pārgāja par 25.5 miljoniem eiro, aprīlī pārplēsa krusteniskās saites (taču viņš ir Eirokausu pieteikumā, tātad līgas fāzē tiek gaidīts atpakaļ), bet Beļģijas izlases spēļu rekordista un 2019. gada Čempionu līgas finālista Vertongena (157 spēles, nākamais ar 132 ir Vitsels) augustā gūtā Ahilleja cīpslas trauma prognozēto trīs nedēļu vietā pārvērtusies jau trīs mēnešu savainojumā. Iespējams, ka Vertongens varētu atgriezties pēc izlašu pauzes.
Travelling squad. 🟣⚪ #RFSAND pic.twitter.com/eGHk6nCTNS
— RSC Anderlecht (@rscanderlecht) November 6, 2024
Traumas bijusi daļa no "Anderlecht" sezonas slābanā sākuma, un Rīgā nebūs arī zviedru pamatsastāva kreisā aizsarga Ludviga Augustinsona un centra pussargu Dendonkera un Madžīda Ašimeru. Dažādu iemeslu dēļ šogad nav spēlējis kādreizējais "Napoli" un "Roma" gvinejiešu pussargs Amadū Diavarā, kuram vasarā neizdevās atrast jaunu klubu. No tiem, kuri ieradās Rīgā, lielākā pieredze Top 5 līgās ir labajam aizsargam Tomasam Foketam, kurš pirms deviņiem gadiem Jelgavā uzvarēja ar Beļģijas U21 izlasi (2:0, sāka arī Dendonkers un Tīlemanss, Latvijai bija Vladislavs Gutkovskis, Antonijs Černomordijs, Raivis Jurkovskis, Dāvis Ikaunieks u.c.). Fokets Reimsā aizvadīja 176 spēles Francijas augstākajā līgā un augustā kā brīvais aģents pievienojās "Anderlecht", taču lielākoties sēdējis aiz Sardellas muguras.
Centra aizsargs Matīass Jergensens jeb Zanka "Huddersfield" un "Brentford" rindās Premjerlīgā aizvadījis 102 spēles un guvis piecus vārtus, vēl deviņus mačus Bundeslīgā nospēlējis Diseldorfas "Fortuna", citviet bijis arī "Kobenhavn", Eindhovenas PSV un "Fenerbahce". Dolbergs "Ajax" rindās 78 spēlēs guva 33 vārtus, bet lielajā pieciniekā spēlējis Francijā ("Nice" 74 spēlēs 23 vārti), Spānijā (četri mači ar "Sevilla") un Vācijā (4/13+1 ar "Hoffenheim"). Pirmajā sezonā Beļģijā viņam 39 spēlēs bija 15 vārti, bet ar 19+9 pagājušajā sezonā spīdēja cits dānis Drajers. Flangos īrē pievienojies arī 21 gadu vecais anglis Semjuels Edozī, kuru "Southampton" no "Manchester City" akadēmijas nopirka par astoņiem miljoniem. Sācis 16 no 34 spēlēm un guvis sešus vārtus, Edozī palīdzēja Sauthemptonai atgriezties Premjerlīgā, kur viņš savā karjerā aizvadījis 19 spēles.
Kaspers Dolbergs un Anderss Drajers. Foto: Zumapress.com/Scanpix
Beļģijas konkurētspēja Eiropā un savdabīgais līgas formāts
2011. gadā "Anderlecht" Eiropas līgas grupu turnīrā uzvarēja visās sešās spēlēs (5:3, 2:0 pār Maskavas "Lokomotiv", 4:1, 2:1 pār Atēnu AEK, 3:0, 2:0 pār Grācas "Sturm"), pirmās vietas savās grupās ieņēma arī "Standard" (14) un "Club Brugge" (11), taču Čempionu līgā tikmēr "Genk" ar bilanci 0-3-3, vārtiem 2:16 palika pēdējā vietā savā grupā. Jāatkārtojas, ka Čempionu līga ir ļoti elitārs pasākums, kurā uz lieliem panākumiem grūti cerēt pat Beļģijai, kas UEFA rangā nostiprinājusies astotajā vietā. Čempioniem valsts rangs lielākoties garantē grupu turnīru (līgas fāzi), taču kopš šā 2011. gada izkļūt no grupas izdevies tikai divreiz – 2015. gadā ar 10 punktiem to izdarīja "Gent", (2021. gadā RFS jau 28. minūtē Ģentē bija vadībā ar 2:0, beigās piekāpās ar 2:2, 0:1 un pārdeva pretiniekiem Darko Lemajiču), bet 2022. gadā ar 11 punktiem izkļuva "Club Brugge".
Savukārt vicečempioni 19 sezonu laikā Čempionu līgas atlasi pārvarējuši tikai vienreiz – 2019. gadā "Club Brugge" tika pāri Kijivas "Dynamo" (1:0, 3:3) un Austrijas LASK (1:0, 2:1). 2010., 2008. un 2007. gadā Beļģijas Čempionu līgas grupu turnīrā nebija vispār (vēl līdz 2013. gadam Beļģija bija ranga otrajā desmitā, tādēļ arī čempioniem bija jāiet cauri kvalifikācijai). "Anderlecht" Čempionu līgas grupu turnīrā spēlējusi 12 sezonās (tostarp 1993. gadā, kad tas vēl bija Top 8), desmit piegājienos paliekot ceturtajā vietā, divreiz – trešajā, bet 2000. gada pirmajā grupu turnīrā izcīnot diezgan unikālu pirmo vietu – ar negatīvu vārtu starpību. "Anderlecht" uzvarēja visās trijās mājas spēlēs un aiz muguras atstāja "Manchester United" (2:1, 1:5), Eindhovenas PSV (1:0, 3:2) un Kijivas "Dynamo" (4:2, 0:4), bet otrajā grupu turnīrā bija trešā. Vēl pieminēšanas vērts ir 2003. gads, kad "Anderlecht" pēdējā palika pat ar septiņiem punktiem. "Anderlecht" ČL grupu turnīru bilance ir 13-20-45, vārti 65:150, un pagaidām pēdējais piegājiens, protams, bija 2017. gadā.
Arī šosezon Beļģijas vicečempione "Union SG", kurai nu pievienojies rīdzinieks Usenū Niangs, Čempionu līgas kvalifikācijā jau savā pirmajā kārtā kapitulēja Prāgas "Slavia" (0:1, 1:3) un nokļuva Eiropas līgas pamatturnīrā. Savukārt čempione "Club Brugge" Čempionu līgu sākusi ar divām uzvarām un diviem zaudējumiem – neveiksmes pret Dortmundes "Borussia" (0:3 mājās) un "Milan" (1:3 viesos) un panākumi pār Grācas "Sturm" (1:0 viesos) un vakar arī pār Birmingemas "Aston Villa" (1:0 mājās, uzvaras vārtus gūstot ar kuriozu pendeli). Vietējā līgā "Club Brugge" ar 24 punktiem 13 spēlēs ir vicelīdere, taču jau septiņu punktu attālumā no kādreizējā rīdzinieka Torstena Finka vadītā "Genk", agrākajam valmierietim Tolu Arokodarem ar astoņiem vārtiem dalot līgas labākā snaipera godu.
Torstens Finks un Tolu Arokodare. Foto: imago/Photo News/Scanpix
"Anderlecht" ieņem piekto vietu punktu priekšā "Gent", kas Daisuki Jokotu šovasar izīrēja uz Vācijas 2. Bundeslīgu, četrus punktus aiz "Club Brugge" un 11 punktus aiz "Genk", taču te labā ziņa "Anderlecht" un sliktā "Genk" ir beļģu ierasti sarežģītā izspēles sistēma. Pēc divu apļu izspēles komandas dalās trijās grupās, iegūtos punktus dala ar divi un izspēlē vēl divus apļus. Tā pagājušajā sezonā "Union SG" pamatturnīru pabeidza ar septiņu punktu pārsvaru pār "Anderlecht", kas par 11 punktiem apsteidza "Antwerp" un par 12 punktiem – "Club Brugge", taču beigās par čempionu kļuva tieši Briges klubs, izšķirošajā posmā sakrājot bilanci 7-3-0, kamēr "Union SG" un "Anderlecht" bija tikai 4-2-4, bet "Antwerp" ar 2-0-8 vispār noslīdēja uz sesto vietu un palika bez Eirokausiem. Gan punktu dalīšana, gan otrās grupas uzvarētāju motivēšana ar Eirokausu pārspēlēm (nomināli septītā vieta tiek pārspēlēs, bet sestā netiek) nav sportiski diez ko taisnīgs formāts, bet interesants gan - jau trijās sezonās pēc kārtas pamatturnīra uzvarētāja līderpozīciju nenosargāja. Iepriekšējā normāla formāta sezona Beļģijā bija 2008./09. g., kad triumfēja "Standard".
Skaties vadošo futbolu līgu spēles un citus sporta notikumus Go3 Sport kanālos un Go3 televīzijā!
Izmantotie resursi:
https://www.rsca.be/fr/results22-23
https://www.rsca.be/en/ClubStatemen...
https://www.hln.be/voetbal/recordve...
https://www.independent.co.uk/sport...
https://www.insideworldfootball.com...
https://www.brusselstimes.com/95533...
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]