Pahars: "Svarīgi ir mūsu trumpji, nevis tas, cik ilgi kontrolēsim bumbu"

Andoras žurnālistu jautājumi Paharam

- Ko zināt par Andoras treneri un kādas jums ir sajūtas par gaidāmo spēli?
- Neko daudz nevaru pateikt par Andoras treneri, jo nepazīstu viņu personīgi. Esmu redzējis vairākas pēdējās spēles, tāpēc grūti daudz ko pateikt. Tā mums būs svarīga spēle, jauna cikla sākums. Ieradāmies šeit ar domām par pozitīvu rezultātu. Domāju, ka esam diezgan optimistiski, un vēlamies parādīt labu spēli.

- Kāda, jūsuprāt, būs gaidāmā spēle?
- Andora vienmēr cīnās līdz galam. Tai varbūt nav daudz labu rezultātu, bet spēlētāji laukumā atdod visu. Sagaidu grūtu spēli. Tā nebūs viegla – arī šajos apstākļos. Mums ir jāgatavojas par 100% un nedrīkstam domāt, ka spēlēsim pret vāju komandu. Nē – tai ir laba komanda, tehniski spēlētāji, tehniska valsts.

- Kā jūsu komandu ietekmēs mākslīgais segums?
- Viss būs kārtībā. Esam pie tāda seguma pieraduši – mums pašiem ir daudz mākslīgo laukumu.

Latvijas žurnālistu jautājumi Paharam

- Vai pēc pēdējās spēles ir kādas traumas, slimības?
- Nav nekādu traumu, bet ir nogurums pēc spēles un pēc ļoti ilga lidojuma. Tā tas ir un ne visi jūtas par 100% labi, taču ceru, ka visi būs gatavi spēlei.

- Pirms Luksemburgas spēles teici, ka Vorobjovs ir apslimis. Ja viņš izgāja uz maiņu, tas laikam nozīmē, ka viss ir kārtībā?
- Jā, jā, jau pirms Luksemburgas spēles viņam viss bija kārtībā. Šeit viņš ir pilnīgi gatavs.

- Pamatsastāvā būs kādas izmaiņas?
- Redzēsim. Kā jau teicu, ir nogurums, ir mazas lietas – kādam muskuļu sāpes, kādam vēdera sāpes, kādam muguras sāpes [šajā brīdī sāk smaidīt blakus sēdošais Lazdiņš] – kā Artim, piemēram. Rīt redzēsim.

- Kādas tagad ir tavas domas par Luksemburgas spēli, vairs nerunājot ar emocijām?
- Negribu daudz koncentrēties Luksemburgas spēlei. Protams, noskatījāmies to un redzējām visas lietas, kur mums bija problēmas. Bet tagad ir cits pretinieks un citas vajadzības.

- Cik daudz Andoras spēles esi redzējis?
- Trīs. Varbūt ne tik daudz, bet visas pamatlietas ir redzamas un saprotamas. Zinām Andoras galvenos principus un mēģināsim dabūt rezultātu.

- Kas sagādās lielākās grūtības dabūt rezultātu?
- Grūti teikt. Ja mēs būsim gatavi un spēlēsim ar visu pašatdevi, tad, manuprāt, viss būs kārtībā, jo dažās pēdējās spēlēs mums bija labi rezultāti un tagad komandā ir ļoti labs noskaņojums. Tagad komandā ir pārliecība. Pirms katra jaunā cikla ir neliela nervozitāte, bet tas ir tikai normāli – ceru, ka jau ar pirmajām minūtēm viss būs kārtībā.

- Svarīgāks būs rezultāts vai pati spēle?
- Domāju, ka šīs divas lietas visu laiku iet kopā. Protams, bez labas spēles nevar dabūt rezultātu. Tāpēc mēģināsim izdarīt abas lietas, vai ne, Arti?!

- Tagad tev jau ir skaidrs starta vienpadsmitnieks?
- Ir vēl viena vai divas pozīcijas, kurās var parunāt par un pret, bet principā viss ir skaidrs.

- Tarasovs vai Jagodinskis – cik tas ir liels jautājums?
- Tas ir jautājums. Pagaidām ir.

- Kā spēli ietekmēs karstums?
- Vakarā, manuprāt, nebūs tik karsts. Mums visi ir pieredzējuši spēlētāji, visi zina, ko darīt tādos apstākļos. Nekādas problēmas neredzu.

- Rudņevs pret Luksemburgu saņēma daudzus spērienus pa kājām. Kā viņam ir ar gatavību?
- Jā, viņam bija divi spērieni pa kājām, bet viņš ir kā bullis un viņam tas tikai patīk.

- Jūsu fiziskās sagatavotības treneris bija pievērsis uzmanību augstumam, kāds Andorā ir virs jūras līmeņa?
- Viņš par to zina, jā. Ko mēs varam izdarīt. Visiem rīt būs kaut kādi enerģijas dzērieni ar daudz minerāliem. Apstākļi ir normāli, viss ir kārtībā.

- Andoras spēlētāji ir līdzvērtīga līmeņa vai ir kādi līderi, kuri izceļas?
- Ir viens vai divi līderi, protams, kuriem ir pieredze. Viens no viņiem ir sestais numurs [Ildefonss Lima], kuram ir daudz spēļu izlasē – simts – un daudz vārtu – deviņi. Vēl viens no viņiem [Marks Valess] spēlē Eiropā – Somijā [SJK]. Labs balsta pussargs, domāju, ka ļoti laba līmeņa. Viņi daudz spēlē kopā, labi jūtas kopā un ļoti labi saprot cits citu. Manuprāt, tas ir viņu galvenais trumpis.

- Satraukums un spiediens ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējā cikla sākumu?
- Pats sev uzdevu jautājumu, kad būs vieglāk. Katra spēle tāpat ir nervoza, ir jūtams adrenalīns – tas ir normāli. Kad biju spēlētājs, bija tieši tāpat, un pieredze neko tajā nemaina.

- Vienīgais liekais, kurš nav aizbraucis uz šejieni, ir Bogdaškins?
- Jā.

- Kāpēc izvēlējies tieši viņu?
- Grūti teikt. Tāpēc, ka pirms spēles pret Luksemburgu tiem, kuri 28. datumā spēlēja [savos klubos], bija divas atjaunošanās dienas – tāpēc neredzēju viņu. Pēc tam bija pilns treniņš, kurā darījām daudz taktisku lietu un nebija daudz iespēju viņu paskatīties. Bet arī viņa pozīcija – par to bija skaidrība, bet ne pilnīga. Ja zem uzbrucēja, tad šajā pozīcijā mums ir daudz futbolistu, kuri tur var spēlēt. Balsta pussarga pozīcijā viņu neredzu, un ilgu laiku viņš tajā nav spēlējis – "Jelgavā" ir spēlējis pat kā uzbrucējs. Tāpēc tāda bija mana izvēle.

- Karašausks teica, ka ir mainījies uz labo pusi kā cilvēks. Vai, tavuprāt, tā ir?
- Viņš ir normāls [cilvēks]. Ja viņu izsaucu, tātad ar viņu viss ir kārtībā, jo negribu izlasē risināt nekādas citas lietas kā vien taktiskas, fiziskas, laukuma lietas. Ja viņš ir šeit, tad tagad viss ir kārtībā. Nekādu problēmu nebija.

- Kura komanda ir labāk spējīga spēlēt kā pirmais numurs – pašreizējā Latvijas izlase vai tā, kas pirms diviem gadiem ciklu sāka Kazahstānā?
- Manuprāt, nevajag runāt par to, ar kādu numuru spēlēsim. Jau pēc spēles Luksemburgu runāju ar viņu treneri, jo viņu labi zinu. Nevaru teikt, ka viņš ir mans draugs, bet dažas reizes esam sazvanījušies. Un viņš teica, ka pret viņiem neviens nav spēlējis ar tik labu pāreju no aizsardzības uzbrukumā – neviena komanda! Tātad zinām, ka tas ir mūsu trumpis.

Tā ir lieta, ko darām labi. Un vajag runāt par to – uzlabot vai darīt labāk to, ko protam darīt. Bet tas, cik ilgi kontrolējam bumbu, nav tik svarīgi. Islande ir labs piemērs – atdeva iniciatīvu, bet ir lietas, ar ko tā spēj to kompensēt. Varam paņemt labas lietas no Luksemburgas spēles. Manuprāt, guvām labākos vārtus no visām spēlēm, kuras esmu bijis šeit kā treneris. Tas, ko treniņnometnēs darījām katru treniņu – beidzot guvām labus vārtus.

Jautājumi Lazdiņam

- Vai jums spēle būs viegla? Ko sagaidāt no mača? (Andoras žurnālista jautājums)
- Domāju, ka visi spēlētāji zina, ka mūs gaida grūta spēle. Esam pārliecināti, ka mums ir jādabū trīs punkti, taču zinām, ka tas nebūs viegli. Galvā zinām, ka mums ir jāpaņem trīs punkti, bet tas nebūs vienkārši.

- Marians teica, ka komandai ir nogurums. Kā pats jūties?
- Drusciņ, protams, pēc spēles ir nogurums, bet šodien jau diezgan labi jūtos. Arī treneris prasīja, kādas sajūtas. Atjaunošanās jau ir notikusi, šodien vēl bija aktivizācija un uz treniņu jau jūtos labi. Tā ka rīt būšu gatavs par 100%.

- Ņemot vērā, ka arī Latvijas čempionātā nākas lēkāt no dabīgā uz mākslīgo laukumu, tas jau ir tik pierasts, ka nekādas problēmas neradīs?
- Pierasts ir. Protams, ka patīkamāk ir spēlēt uz zaļā, nevis mākslīgā laukuma, bet tur neko nevar darīt – kā ir, tā ir.

- Arī ar "Jelgavu" esi braukājis uz dienvidu valstīm. Kā tev šķiet, kā spēli ietekmēs karstums?
- Spēle ir vakarā un būs diezgan vēss, kā Latvijā, tāpēc nedomāju, ka vajadzētu būt kādām problēmām.

- Un kā ar augstumu – šeit ir vairāk nekā tūkstoš metru virs jūras līmeņa? Karstums, mākslīgais laukums un vēl augstums – kā tas iespaidos?
- Nezinu, pašlaik neatceros, vai būtu spēlējis tādā augstumā virs jūras līmeņa. Droši vien to jutīsim treniņā, kā būs. Man liekas, ka būs okay un ka tai nevajadzētu būt problēmām.

- Cik punktu jāpaņem no Andoras un Fēru salām?
- Seši. Sākumā seši un pēc tam cerams, ka būs visi divpadsmit. Neapšaubāmi, ka spēlētājiem un treneriem šajā ziņā ir vienādas domas. Šis ir jauna cikla sākums, un gribas, lai tas iesākas ar pozitīvas nots.

- Bez tā, ko rāda izlasē, esi arī pats kaut ko paskatījies internetā par Andoras izlasi?
- Jā. Apskatījos, kādās līgās viņi spēlē, lai būtu aptuveni skaidrs, kāds ir līmenis. Taču, protams, viena lieta ir uz papīra, bet pavisam cita – laukumā, tāpēc tādu informāciju īsti nevar ievākt.

- Kāds komandā ir noskaņojums? Kā to varētu salīdzināt ar iepriekšējiem sasaukumiem?
- Nekādu lielo atšķirību nav, visi ir uz pozitīvas nots, ir gatavi iet cīņā un uzvarēt. Tāds arī ir noskaņojums komandā.

- Pirmais puslaiks pret Luksemburgu šķita neizdevies. Kādu iespaidu tas uz jums atstāja – ietekmēja pārliecību par saviem spēkiem vai tomēr vairāk koncentrējāties uz pozitīvo beigu rezultātu?
- Izanalizējām, un treneru korpuss visu izstāstīja – ko, kāpēc, ko darīt. Visi esam profesionāli spēlētāji. Rezultāts paliek, jādzīvo tālāk. Tās kļūdas izlabosim un, cerams, pret Andoru vairs neatkārtosim.

- Izlasē ir četri jelgavnieki, kad bija Boriss – pat pieci. Nav jau izveidojusies bandiņa, kas komandā diktē savus noteikumus?
- Nē, protams, ka nē. Protams, prieks, ka izlasē ir arī puiši no "Jelgavas", bet tas jau neko īsti nemaina. Nekāda bandiņa nav izveidojusies.

- Pret Luksemburgu neizdevās daudz kontrolēt bumbu. Kas Andorai būs atšķirīgs, lai mēs spētu to izdarīt?
- Andoras video skatīsies šodien, tad arī varēs izanalizēt sīkāk. Kāpēc nesanāca pret Luksemburgu? Katram jāskatās uz sevi. Vairāk skatos uz sevi – bija vietas, kur pats varēju nospēlēt pavisam citādi, līdz ar to arī tā bumbas kontrole kaut kādās situācijās būtu bijusi mūsējā.

- Kura komanda ir labāk spējīga spēlēt kā pirmais numurs – pašreizējā Latvijas izlase vai tā, kas pirms diviem gadiem ciklu sāka Kazahstānā?
- Tas laikam vairāk ir jautājums trenerim, nezināšu. Līdzīgi – abas. Domāju, ka lielākais faktors ir tas, ka jābūt pārliecībai. Ja spēlētājiem būs pārliecība, tad būs arī bumbas kontrole.