Gvardiolas pirmā atgriešanās Barselonā

Pretī stāsies pavisam cita "Barcelona"
Gvardiola četru gadu laikā pie "Barcelona" stūres izcīnīja 14 no 19 iespējamajām trofejām, savukārt nākamo divu sezonu laikā Katalonijas grands tika pie Spānijas čempionāta zelta, kā arī Spānijas superkausa. Kopš Gvardiolas aiziešanas aizritējuši gandrīz trīs gadi, un komandas kontūras dažādu iemeslu dēļ, saprotams, ir ievērojami mainījušās.

Neskaitot vairākas sastāva izmaiņas, kā piemēram, vārtsarga un kreisās malas aizsarga pozīcijā, ļoti būtiski Barselonas izskatu mainījis vairāku atslēgas spēlētāju regress. Gvardiolas ērā karjeras labākos gadus aizvadīja nenogurdināmais labās malas aizsargs Dani Alvešs, kura devums uzbrukumā bija nenovērtējams, taču brazīlietis tā arī vairs nav spējis atgriezties agrākajā līmenī. Vairs ne tik bieži spīd arī Andress Injesta, savukārt 35 gadus vecais Čavi Ernandess arvien straujāk tuvojas karjeras beigām. Gvardiolas noslēdzošajā gadā savu pēdējo pilnvērtīgo sezonu aizvadīja Karless Pujols, kurš apavus jau kāris uz nagliņas.

Tomēr kardinālākās izmaiņas piemeklējušas priekšējo līniju, kur par gandrīz 140 miljoniem eiro nopirkts Neimārs (57,1) un Luiss Svaress (81), bet Lionels Mesi no viltus devītnieka pārtapis atpakaļ par labās malas uzbrucēju (vismaz nomināli). Jeb atgriezies pozīcijā, kurā spēlēja Gvardiolas ēras pašā sākumā.

Gvardiolas pēdējā sezonā veselības problēmu dēļ maz spēlēja aizsargi Eriks Abidāls un Žerārs Pikē, kā arī uzbrucējs Davids Vilja. Pašreizējais "Barcelona" pamatvārtsargs ir Klaudio Bravo, taču Čempionu līgā līdz šim spēlējis nevis čīlietis, bet gan vācietis Marks Andrē ter Štēgens.

Pēc Svaresa diskvalifikācijas beigām jaunais supertrio pirmoreiz kopā spēlēja pagājušā gada 25. oktobrī izbraukumā pret Madrides "Real" (1:3). Sākums nebija sekmīgs – divi zaudējumi pēc kārtas -, taču nākamo 40 spēļu laikā "Barcelona" izcīnījusi 36 uzvaras un piedzīvojusi tikai divus zaudējumus (vārtu bilance 133:23). 42 spēļu laikā Neimārs, Svaress un Mesi vienlaicīgi laukumā bijuši 30 mačos, kopā aizvadot 2290 minūtes. Komanda šajā laika periodā pavisam guvusi 72 vārtus (un ielaidusi 21), bet 55 no tiem pieder dienvidamerikāņu trio. Rēķinot kā vārtu guvumus, tā rezultatīvās piespēles, īpaši izceļas Mesi (22+12) un Svaress (16+16), bet Neimārs (17+3) nedaudz iepaliek.

Principi nemainās, detaļas gan
Minhenes "Bayern" 2013. gadā triumfēja Vācijas Bundeslīgā, izcīnīja Vācijas kausu un Čempionu līgas trofeju, pusfinālā sakaujot tieši "Barcelona" (4:0, 3:0). Sportiskajā ziņā vietas progresam nebija daudz, taču Gvardiolas galvenais uzdevums kopš stāšanās amatā ir izveidot klubam spēles ideoloģiju, identitāti. Gvardiola pilnībā pārvērta treniņprocesu, piemēram, krietni samazinot krosu skriešanas apjomu un daudzkārt lielāku uzmanību pievēršot darbam ar bumbām un savai firmas zīmei dažāda izmēra "kvadrātiem".

Gvardiola no savas filosofijas neatteicās arī laukumā – kā jau varēja gaidīt, "Bayern" bumbas kontroles īpatsvars strauji pieauga -, tomēr pieejamais materiāls kardināli atšķīrās. Tas nebija ne sliktāks, ne labāks – vienkārši pilnīgi cits. Barselonā liels uzsvars tika likts uz viduszonas pārblīvēšanu, flangos atbrīvojot vietu aizsargiem, savukārt Minhenē abi individuāli meistarīgākie uzbrūkošā tipa spēlētāji ir malējie pussargi Arjens Robens un Franks Riberī. Barselonā Gvardiola pēdējos gados reti spēlēja ar klasisku centra uzbrucēju, Minhenē viņam tāds ir – vispirms Mario Mandžukičs, tagad Roberts Levandovskis.

Barselonā viens no Gvardiolas izcilākajiem jaunievedumiem bija Mesi pārkvalificēšana par viltus devītnieku, taču Minhenē viņa iecere ar Riberī nenostrādāja. Kā savā grāmatā "Pep Confidential" raksta žurnālists Marti Perarnau, Riberī nespēja izprast taktiskās nianses, kas nepieciešamas šai pozīcijai, un vairāk paļaujas uz saviem instinktiem un individuālo meistarību – gluži kā ielu futbolists.

Toties pilnā loze tika izvilkta ar kapteiņa Filipa Lāma pārkvalificēšanu par balsta/centra pussargu, ko Gvardiola grāmatā minējis kā atslēgas punktu visā pirmajā sezonā. Arī malējo aizsargu funkcijas un īpatnības ir būtiska atšķirība no Barselonas modeļa. Gan Lāms, gan Davids Alaba, kuri bija pamatsastāva malējie aizsargi Jupa Hainkesa laikā, ir spējīgi spēlēt arī viduszonā. Starp citu, vēl pirms Gvardiolas ierašanās Minhenē Alabas pamatpozīcija Austrijas izlasē bija tieši centra pussargs. Tomēr pati galvenā atšķirība starp komandām ir tā, ka Barselonā lielai daļai spēlētāju jau bija Barsas DNS, savukārt Minhenē Gvardiola sava futbola valoda bija jāmāca pilnīgi no nulles.

Traumas, traumas, traumas…
Lai arī Gvardiola Bavārijā ir jau gandrīz divus gadus, vēl nav bijusi neviena (!) diena, kad pilnīgi visi spēlētāji būtu bijuši veseli. Kā publikācijā The Guardian raksta Perarnau, katru dienu trūkst vidēji vismaz sešu spēlētāju. Tādējādi Gvardiolas darbs pie jaunās identitātes veidošanas ir bijis ārkārtīgi ierobežots. Piemēram, Gvardiola ir piekritējs spēlei ar tikai vienu balsta pussargu, taču Tjagu Alkantara, kurš, viņaprāt, šajā pozīcijā ir ideālākais kandidāts, Bundeslīgā divu gadu laikā pamatsastāvā izgājis tikai 12 spēlēs. Līdz ar to Gvardiola ļoti bieži izvēlējies shēmu ar diviem balsta pussargiem.

Turklāt ar regulārām traumām mokās arī abi uzbrukuma līderi Robens un Riberī. No 65 Bundeslīgas spēlēm, kopš Gvardiola ir treneris, Robens pamatsastāvā izgājis 40 (61,5%), bet Riberī tikai 27 (41,5%) reizes. Salīdzinājumam – Mesi Gvardiolas laikā no 152 "La Liga" spēlēm sāka 124 jeb 81,6%. Iedomājieties, kā Gvardiolas laikā būtu mainījies "Barcelona" sniegums, ja Mesi izlaistu, teiksim, katru otro maču! Šovakar Barselonā Gvardiolam nāksies iztikt bez veselas virknes spēlētāju – Robena, Riberī, Alabas, Holgera Bādštūbera, Sebastiana Rodes un, iespējams, Roberta Levandovska -, bet Havi Martiness tikai 2. maijā aizvadīja pirmo spēli kopš augusta.

Lai arī "Bayern" visbiežāk spēlē 4-3-3, Gvardiola divu gadu laikā atkarībā no savainojumu daudzuma, pretinieka un situācijas izmantojis ļoti daudz shēmu. Šajā Čempionu līgas sezonā bavārieši aizvadījuši desmit mačus, bet Gvardiola spēles sācis ar sešām (!) dažādām shēmām: 4-3-3 (četrreiz), 4-2-3-1 (divreiz), 3-5-2, 4-1-2-1-2, 4-3-1-2 un 4-4-2. Tostarp ar dažādām formācijām sāktas visas četras izslēgšanas spēles. Pēdējā Bundeslīgas spēle sākta ar vēl citu formāciju: 3-4-3. Vēl "Barcelona" laikos Gvardiola divu spēļu dueļos vairākkārt pierādīja, ka prot mācīties no pirmajā spēlē pieļautajām kļūdām, un nesenais ceturtdaļfināls nebija izņēmums. Pirmajā spēlē Portu (1:3) Gvardiola izvēlējās ļoti šauru 4-3-1-2, kamēr atbildes spēlē rīkojās pilnīgi pretēji, Lāmu no centra pussarga pārceļot uz vidējās līnijas labo flangu, Geci no uzbrūkošā pussarga pozīcijas novietojot kreisajā flangā, pārejot uz 4-4-2 un uzsvaru liekot uz plašumu.

"Bayern" Portugāles klubu sagrāva ar 6:1, bet spēles skaistākā epizode bija trešais vārtu guvums, kas, var teikt, īsumā simbolizēja visu Gvardiolas filosofiju. Tikai dažas sekundes pēc bumbas zaudēšanas "Bayern" (Tjagu) to atguva pretinieku laukuma pusē. Bavārieši uzbrukuma sākumfāzē spēlēja pacietīgi, gan mainot malas, gan nekautrējoties vairākkārt atspēlēt centra aizsargiem, cenšoties paši saglabāt pareizās pozīcijas un izjaukt pretinieku kompaktumu. Toties, sagaidījuši īsto brīdi, "Bayern" saasināja uzbrukumu ar ātrām piespēlēm vienā pieskārienā, un to ar precīzu sitienu noslēdza Roberts Levandovskis. Uzbrukums ilga vienu minūti un 14 sekundes, un bavārieši tā laikā izdarīja 26 precīzas piespēles pēc kārtas.

Tjagu-Lāms-Rafinja-Bādštūbers-Alonso-Tjagu-Boatengs-Tjagu-Rafinja-Tjagu-Alonso-Boatengs-Gece-Bernats-Bādštūbers-Boatengs-Rafinja-Lāms-Boatengs-Rafinja-Alonso-Lāms-Alonso-Tjagu-Lāms-Millers-Levandovskis!

Jau vienreiz Gvardiola pie "Bayern" stūres ar savu bijušo klubu ir ticies. Tas notika 2013. gada 24. jūlijā, kad "Bayern" savā stadionā ar kaujas sastāvu pārspēja ne optimālajā virknējumā spēlējošos pretiniekus (2:0). Tomēr Gvardiolam savstarpējā spēle atmiņā nepalika labākajā veidā, jo pašā Vācijas superkausa priekšvakarā savainojumos iedzīvojās gan Riberī, gan Manuels Noiers. Trīs dienas vēlāk bavārieši ar 2:4 zaudēja Dortmundes "Borussia". Arī šoreiz tikšanās laiks nav parocīgs. Brīdī, kad pašiem ir ārkārtīgi daudz traumu, bet "Barcelona" pēdējo 16 spēļu laikā izcīnījusi 15 uzvaras un ne reizi nav zaudējusi (vārti 49:8). Luisa Enrikes vadītā komanda atrodas fenomenālā formā un šobrīd, domājams, atkal ir spēcīgākā planētas komanda. Tomēr, kā Gvardiola to pats lieliski zina no savas pieredzes, viss var ļoti ātri mainīties.