Viedoklis: Uz papīra VEF. Kā būs laukumā?

VEF uzvarēja regulārajā turnīrā, nodrošinot mājas spēļu priekšrocības. Lai gan, cik nu to var saukt par priekšrocību – Arēnas dēļus sezonas laikā VEF rībināja tikai 14 reizes (mājas spēle pret "Khimki" Eiropas kausā tika aizvadīta Liepājā). Ikdienā komanda trenējas Olimpiskajā Sporta centrā, un tikai pēdējos trīs treniņus pirms mača dienas aizvadīja Arēnā. Tiesa gan, diezin vai tas varētu kļūt par noteicošu apstākli šajā sērijā. Pirms gada Arēnā Rīga VEF finālsērijā zaudēja divās no trim spēlēm, pie tam reizi ventspilnieki Rīgā sagrāva VEF (93:55). Tai pašā laikā izšķirošākajā sērijas mirklī, proti, sērijas sestajā mačā, kad Ventspils bija vadībā ar 3:2, rīdzinieki savā laukumā izcīnīja smagu uzvaru (72:70), pēc tam trīs dienas vēlāk triumfējot arī visā sērijā un tiekot pie sava pirmā Latvijas titula.

VEF šajā sezonā bijusi augstāka līmeņa spēļu prakse – spēlēts pret lielbudžeta komandām no Krievijas un augsta ranga Rietumeiropas vienībām. Ventspilnieki tikmēr praksi guva vien Baltijas reģionā un trešās šķiras Eiropas turnīrā. Protams, arī tajā netrūka klubu ar ambīcijām un krietni lielākām iespējām. Apkārt runā par it kā VEF nepietiekamo augsta līmeņa spēļu praksi pēdējā laikā, taču fakti rāda, ka "Ventspilij" spēļu bijis pat vēl mazāk nekā VEF. 2. aprīlī ar zaudējumu "Lietuvos Rytas" noslēdzās ventspilnieku Baltijas līgas sezona. Kopš tā laika "Ventspils" komanda aizvadījusi piecas spēles pret "Liepājas Lauvām" (pēdējā regulārā čempionāta un četras pusfināla spēles). VEF no 2. aprīļa aizvadījusi septiņas spēles - reizi pret Jūrmalu, trīsreiz pret LU, bet vēl divas spēles pret krietni nopietnāku pretinieku – "Lietuvos Rytas" un Šauļiem. Tiem, kas neatceras, "Lauvas" Baltijā palika pēdējā vietā, kamēr "Šiauliai" izcīnīja uzvaru regulārajā turnīrā...

Groza apakša...

VEF groza apakša ar Antanu Kavaļausku, Donātu Zavacku un Kasparu Bērziņu izskatās pietiekami solīda Latvijas čempionttitula līmenim. Pretī stāsies jaunais Mārtiņš Meiers, ne pārāk stabilu sniegumu rādošais Ronalds Zaķis un labu sezonu aizvadījušais Artūrs Bērziņš. Kur tad abu komandu amerikāņu spēka uzbrucēji Sems Vilards (Ventspils) un Tailers Keins (VEF)? Abi nopietnās spēlēs, kamēr notiek cīņa par uzvaru, pie teikšanas netiek, vairāk veicot sparinga funkcijas komandā. Jādomā gan, ka garajā un nogurdinošajā septiņu maču sērijā iespējas sevi parādīt būs kā vienam, tā otram. Tas, kā viens vai otrs spēlēs, var kļūt par X-faktoru kādas komandas veiksmes stāstā. Lai sacenstos ar VEF groza apakšu, ventspilniekiem ir nepieciešams labākais iespējamais Vilards un vēl mazliet. Atcerēties vērtu spēļu bijis gaužām maz, bet optimismu raisa uzplaisknījums pēdējā pusfināla mačā (17,5 minūtēs 18 punkti un 7 bumbas).

Ārējā līnija...

Vilards aizvada pirmo sezonu profesionālajā basketbolā un var redzēt, ka, tuvojoties pavasarim, viņa jau tā ne visai produktīvo sniegumu, ietekmējušas ilgas pēc mājām. Tā vismaz izskatās. Bet, ja godīgi, to pašu varētu teikt arī par citiem leģionāriem. Stīvens Grejs un Džamars Jangs ir apveltīti ar augstām meistarības iezīmēm, bet problēma ir to likšana lietā, sevis motivēšana to darīt. Ļoti jācer, ka finālsērija un Latvijas čempiontituls būs pietiekams dzinulis, lai ar sevis noskaņošanu nebūtu problēmu. Jo tādā gadījumā ventspilnieki cīnīsies ne tikai ar VEF, bet arī paši ar sevi. Tādās reizēs šosezon vairāk piedzīvotas vilšanās, nevis laimīgas izglābšanās.

VEF pusē ir pieredze, tai skaitā jau minētajā ārējā līnijā - Kristaps Janičenoks, Sandis Valters un Gatis Jahovičs, vairāk nekā citās sezonās, šosezon demonstrējuši stabilitāti un bijuši kodols, ap kuru veidojušās komandas labākās spēles. Liels mīnuss ir Daira Bertāna nespēlēšana. Dairis aizvadīja labāko sezonu karjerā, un joprojām negribīgi galvā šaujas domas – ka būtu Baltijas līgas pusfinālā, ja Bertāns būtu ierindā... Dairis bija arī liels palīgs Janičenokam emocionālo lādiņu nešanā - tieši ar darbiem laukumā.

Bezjēdzīgajā pusfinālā pret "Universitāti" notika pats ļaunākais, kas var notikt šādos mačos – Valters savainoja potīti. Labā ziņa ir tā, ka savainojums nav nopietns un netraucēs Sandim spēlēt. Tieši šī iemesla dēļ pēdējo maču ar LU nespēlēja Kavaļausks – lai neriskētu ar nevajadzīgām veselības problēmām, jo Antans ir spēlētājs, kurš par visiem simt atdotos, pat ja spēlētu pret DAL otrās līgas pastarīti. Savainojumi būs (tpfu, tpfu, tpfu) faktors šajā sērijā. Arī pirms gada finālsērijā VEF tika uzskatīts par izteiktu numur viens, bet ar visām veselības likstām (Janičenoka, Parahovska potītes) sērija ne tikai bija līdzīga, bet "Ventspils" pirmā atradās soļa attālumā (3:2 sērijā) no zelta. Tieši pirmajā spēlē (sērijas ceturtais mačs) bez Janičenoka un Parahovska pagājušogad VEF piedzīvoja sagrāvi (55:93).

Pirmie numuri...

Visbeidzot pirmā numura pozīcija - Kērtiss Miledžs pret Todu Abernetiju. Par Miledža talanta pārākumu neviens pasaulē nešaubās, taču stabilitāte nav bijusi Kērtisam pievilcīga īpašība. Jā, Abernetijs pēdējā laikā arī nedemonstrēja sniegumu, kas liktu vispār aizdomāties par Toda pārākumu pret Miledžu. Tomēr, ja Abernetijs ir formā, mana izvēle būtu par labu tieši šim spēlētājam. Realitāte ir tāda, ka Abernetijs pievienojās komandai sezonas gaitā un nebija izgājis fiziskās sagatavošanās ciklu ar pārējiem. Pēc FIBA kausa spēlēm sekoja straujš formas kritiens, un tāpēc arī šī te mocīšanās turpmākajos mačos. Tagad bijis gana laika izrāpties no bedres un atgūt fizisko un morālo pārliecību par saviem spēkiem. Ja Tods ir formā, viņš ir melnais zirdziņš, kurš var sodīt katru, kas par viņu aizmirst. Atšķirība no pārējiem viesspēlētājiem, Abernetijam ar motivēšanos problēmu nekad nav bijis, viņš uz katru spēli iziet kā uz pēdējo. To, kā Abernetijs var spēlēt pat ar lauztu roku, atceras kā Ventspils, tā Rīgas ("Barona") atbalstītāji...

Cita lieta, ka VEF atšķirībā no "Ventspils" ir divi saspēles vadītāji. Arī "Ventspilij" teorētiski ir, taču, ņemot vērā līdzšinējo sezonu, diezin vai Dāvis Lejasmeiers tiks pie spēles laika un diez vai maz būtu tam gatavs nepieciešamajā līmenī. Kamēr Abernetijs atpūtīsies, komandas uzbrukumu vadīs otrais numurs Stīvens Grejs. Turpretī Moriss Beilijs pēdējā laikā VEF rindās spēlējis krietni vairāk nekā sākotnēji. Piesardzību raisa tas, ka nopietnos, izšķirošos mačos šosezon Beilijs spēlējis maz, ja vispār spēlējis. Pēdējā laikā gan spēles laiks pieaudzis, lai gan īsti novērtēt šī amerikāņa spējas nav sanācis, jo pārsvarā spēlēts pret otrā ešalona klubiem. Tomēr, piemēram, pret to pašu "Rytas" Beilijs iesaistījās jau krietni agri. Protams, pamatojums meklējams arī tajā, ka Miledža sniegums bija kritisks. Beilija spēle gan nemainīja faktu, kā šī spēle pret Viļņas komandu noslēdzās...

Ir daudz un dažādu faktoru, kas var ļaut vai neļaut vienai vai otrai komandai izcīnīt uzvaru vai zaudēt sērijā. VEF labā spēlē pieredze, augstāka individuālā meistarība, komandas darbība, bet "Ventspils" vienībā visiem jānospēlē savas labākās spēles sezonā, lai pie neitrāliem apstākļiem (tātad neņemot vērā savainojumu iespējas) izcīnītu čempiontitulu. Ar spilgtām individuālām darbībām "Ventspils" var ne tikai aizķerties, bet arī sagādāt mums septīto spēli sērijā. VEF uzdevums - mēģināt šīs te individuālos uzplaiksnījumus nodzēst.