Anete Jēkabsone-Žogota: "Par vasaru izlemšu trīs mēnešu laikā"

Tuvojoties gadu mijai, basketboliste ir labā garastāvoklī. Pašmāju čempionātā Jekaterinburgas UGMK cīnās bez zaudējumiem, dienu iepriekš klubs devīto reizi pēc kārtas nodrošinājis vietu Krievijas kausa izcīņas “Četru Finālā”, Eirolīgas pirmajā aplī uzvarēts visās mājas spēlēs un saglabāta iespēja cīnīties par pirmo vietu A grupā.

Sarunas sākumā Anete apsveic Otrajā Adventē un atzīst – kā tam sezonas laikā ir jābūt, šobrīd visvairāk domā par sekmīgiem startiem un treniņiem Urālu kluba sastāvā. Jau nedēļas sākumā UGMK priekšā kārtējais pārbrauciens pāri piecām laika joslām (Krievija nav veikusi pāreju uz ziemas laiku, tāpēc Rīgu no Jekaterinburgas šobrīd šķir četru nevis trīs stundu laika starpība) uz Rietumeiropu, lai Eirolīgas izbraukuma spēlē tiktos ar Ievas Kubliņas un Selīnas Dimēras pārstāvētajām Francijas čempionēm “Bourges Basket”. Klubu, kura sastāvā jaunā aizsardze izcīnīja pirmos nozīmīgos titulus, trenera Pjēra Vensāna vadībā tiekot atzītai par 2005. gada Eiropas labāko jauno basketbolisti.

Krievijas čempionvienības sastāvā Anete spēlē ar lielu pārliecību un atdevi. Bauda treneru un partneru uzticību, apliecinot to laukumā. Pēc pirmajām astoņām Eirolīgas spēlēm latvietei ir lielākais spēles laiks komandā (vidēji 29 minūtes spēlē), otrā gūto punktu kopsumma (84 punkti jeb vidēji 10,5 punkti) pēc Sandrines Grudas, lielākais rezultatīvo piespēļu skaits (21 piespēle, vidēji 2,6), otrais lielākais pārtverto bumbu skaits (11) pēc Olgas Artešinas, lielākais realizēto tālmetienu skaits (10) un otrs lielākais iemesto metienu skaits no spēles (33) pēc Sandrines Grudas, kā arī lielākais izmesto metienu skaits komandā (84, Grudai 82).

“Patīk, kā strādā Jekaterinburgas treneri Aļģirds Paulausks un Rimants Grigs (pēdējais no 2006. līdz 2008. gadam bija Kauņas “Žalgira” galvenais treneris, bet iepriekšējā sezonā veica Lietuvas un Baltijas līgu čempiona sporta direktora pienākumus un dažās spēlēs vadīja komandu). Viņiem izmanto līdzīgas sistēmas kā Ainars Zvirgzdiņš, balsta spēli uz aizsardzību,” par lietuviešu speciālistiem atzinīgi izsakās Jēkabsone-Žogota. “Man ir tuva viņu basketbola skola.”

Daudz devusi vasarā nopelnīta atpūta. Tā bijusi iespēja izvēdināt galvu, pārlādēt baterijas un atgūties no vairāk nekā desmit gadu maratona, kura laikā gada saulainās un siltās dienas parasti pavadītas treniņu zālēs.

“Man ļoti patika visu vasaru atpūsties un pēc tam individuāli trenēties pie trenera Zvirgzdiņa Valmierā,” neslēpj Anete. “Pateicoties tam, labi jūtos. Guvu labākos iespaidus un jaunu motivāciju. Gribējās atgriezties laukumā, spēlēt un trenēties. Kad ir iespēja pabūt mājās, ar ģimeni, atpūsties, jūties kā pavisam cits cilvēks. Savainojums ļoti izsita no līdzsvara, tāpēc gribēju ieelpot citu gaisu. Tiku labā klubā, radās pavisam citas emocijas. Iespējams, ka manā plānā atkal būs tāda pati vasara.”

Tāpat kā iepriekš, Anete sola par saviem turpmākajiem plāniem informēt savlaicīgi un neceļ degunu mākoņos. “Neesmu tāda baigā, lai uz mani gaidītu. Pēc trīs mēnešiem noteikti varēšu pateikt par vasaras plāniem. Nav ko vilkt garumā. Jā vai nē!”

Basketboliste valstsvienības priekšgalā vislabprātāk redzētu treneri, kurš daudz strādājis vīriešu basketbolā. “Par izlases treneri gribētu redzēt Ainaru Zvirgzdiņu, Gundaru Vētru vai Valdi Valteru, taču pati vēl nezinu, vai spēlētu. Ir zvanījis Aigars Nerips, kurš šobrīd kandidē valstsvienības vadīšanai. Uzskatu, ka paņemt var no katra. Ļoti patīk gudri treneri, kuri nāk no vīriešu basketbola. Domāju, ka viņi spēlētājām var daudz vairāk dot. Man ir ļoti svarīgi, kāds būtu izlases treneris. Īpaši pašmāju treneris, kurš zina savu darbu. Interesants kandidāts būtu Valters. Runāju par to kādu gadu atpakaļ, tieši pirms Eiropas čempionāta. Vīriešu basketbolā viņš ir ieguvis lielu pieredzi.”

Ja izlasi vadītu Ainars Zvirgzdiņš? “Interesants jautājums. Padomātu, vai varētu spēlēt, taču ar solījumiem nesteigtos.”

Noslēdzot sarunu par treneriem, jautāju par iespējamo spēlēšanu Ziemeļamerikā. WNBA kluba “Connecticut Sun” treneris Maiks Tibo pēdējā laikā uz Eiropu nav zvanījis. “Šķiet, ka Tibo uz mani ir apvainojies, jo izlaidu 2011. gada sezonu,” Anete nesteidzas atgriezties Atlantijas okeāna otrā krastā. “Droši vien viņš negaidīja, ka nebraukšu uz Konektikutu. Tibo cerēja uz mani, taču pateicu, ka nebraukšu un vasaru paņemšu brīvu.”

Kā spēlētāja vērtē Latvijas valstsvienības iespējas Eiropas čempionāta kvalifikācijā?

“Ja visas meitenes, kā iepriekš, būtu ierindā, gan Gunta Baško-Melnbārde, gan Ieva Kubliņa, ja būtu vecā, labā izlase, domāju, mēs noteikti tiktu ārā no grupas. Daudzas līderes ir beigušas karjeru izlasē. Neesmu redzējusi jaunās spēlētājas, tāpēc nevaru spriest par viņu varējumu, taču uzskatu, ka daudzas meitenes vēl nav gatavas, lai aizstātu, nāktu mūsu vietā. Tāpēc (kvalifikācijas spēlēs) varētu būt grūti.”

“Domāju, ka grupa ir interesanta. Ja Grieķijai un Itālijai ierindā būs visas spēlētājas, mūs gaida ļoti labas spēles. Pret viņām spēlēt nebūs viegli. Arī Somija var sagādāt problēmas. Cik esmu pret somietēm spēlējusi, viņas ir ātras, agresīvas, ar labiem metieniem. Par Luksemburgas basketbolu nekas daudz nav dzirdēts. Tagad katra komanda ir vērā ņemama. Daudz dod iespēja sacensties gan mājās, gan izbraukumā.”

“Spēļu norises laiks ir labs. Pēc sezonas spēlētājas ir formā, treneriem vieglāk strādāt, tikai jāuztur sevi (kondīcijā). Nav tā, ka klubos kādai meitenei jāspēlē no zvana līdz zvanam un pavasarī visas būtu pārgurušas. Vismaz tā man šķiet. Man noteikti patīk labāk spēlēt vasaras sākumā.”

2011. gada pavasarī Anete Jēkabsone-Žogota kļuva par pirmo Latvijas basketbolisti, kura spēlējusi Turcijas virslīgā, Stambulas kluba "Fenerbahce" sastāvā izcīnot valsts čempiones titulu