Kristīna Petermane: "Vīrs negribēja, lai spēlēju"
"Divu bērnu gadījumā jārēķinās ar lielāku slodzi, jo arī vecākā meita vakaros prasa laiku un uzmanību," savas izjūtas, atgriežoties basketbola laukumā pēc otrā bērna piedzimšanas, raksturo "Vega 1/Liepāja" uzbrucēja Kristīna Petermane.
Latvijas-Igaunijas līgā ir vairākas spēlētājas, kuras atgriezušās laukumā pēc pirmā bērna piedzimšanas, piemēram, Daina Lazdeniece, Mirjama Nikolaja, Aija Brumermane (šobrīd spēlē Polijā – Sportacentrs.com).
Kristīnai Petermanei basketbola vilinājums ir tik spēcīgs, ka viņa ņēmusi bumbu rokā arī pēc otrā bērna nākšanas pasaulē. Ar spēlētājas prioritātēm viss ir kārtībā – veselība un ģimene atrodas pirmajās vietās, savukārt sports padara dzīvi krāsaināku.
Ir spēlētājas, kuras atgriežas laukumā pēc pirmā bērna piedzimšanas. Tu atgriezies arī pēc otrā. Vai tas bija ģimenes lēmums?
Vairāk mans lēmums, jo vīrs īsti negribēja (lai spēlēju). Tā kā neesmu mājās sēdētāja, basketbols man arī šoreiz pietrūka.
Kad treneris uzzināja, ka atgriezīsies komandā?
Visu saplānoju savlaicīgi. Zināju, ka bērns piedzims maijā. Vasarā bija laiks atgūties un augustā varēju piedalīties fiziskajos treniņos.
Tu ieguvi pirmo pieredzi pēc vecākās meitas Melānijas piedzimšanas. Vai otrajā reizē rīkojies savādāk?
Vairāk pasaudzēju sevi. Trenējos vienreiz dienā. Dažreiz bija divi treniņi, taču mana prioritāte ir veselība un ģimene. Divu bērnu gadījumā jārēķinās ar lielāku slodzi, jo arī lielākais bērns vakaros prasa uzmanību.
Kas Tev palīdz?
Vīrs vakaros atskrien no darba laikā, kad man jāiet uz treniņu. Daudz palīdz mamma un vīra vecāki. Tiekam galā labi, lai gan dažreiz viss notiek pēdējā brīdī. Uz treniņu mazo vēl neesmu ņēmusi. Vecākā meita labprāt nāk līdzi. Tas notiek nevis tāpēc, ka nav, kur viņu atstāt, bet sabiedrības un atmosfēras dēļ. Viņai patīk būt klāt un piedalīties.
Komandā esi vienīgā mamma.
Cik zinu, jā. Kapteines funkcijas gan esmu atdevusi Kristīnei Silarājai. Pati esmu kapteiņa palīgs.
Kā Kristīne tiek galā?
Ļoti labi. Viņa ir ļoti komunikabls un atvērts cilvēks – ideāls risinājums komandai.
Pirmais gads ir pirmais gads. Kā saorganizējaties izbraukumu laikā?
Tas ir sarežģītāk. Ar treneri runājām, ka pirmajā pusgadā pirms katras spēles pieņemšu individuālu lēmumu. Piemēram, šodien (saruna notika 31. oktobrī – Sportacentrs.com) bija pirmais tālais izbraukums – trīs stundas vienā virzienā. Skatīsimies, kas notiks tālāk.
Komanda pastiprinājusies ar trīs labām spēlētājām no Cēsīm. Mērķi kļuvuši augstāki?
Jā, mērķis ir finišēt ar medaļām. Protams, Liepāja vienmēr tēmējusi uz godalgām, taču tagad skatāmies uz cita kaluma medaļām. Fināls!
Ko novēlēt Tev un Liepājai?
Izturību! Spēt visu saplānot un apvienot, apzināties savas prioritātes. Piemēram, pirms spēles pret Cēsīm biju apslimusi. Teorētiski varēju nākt un spēlēt, taču ar treneri izrunājām, ka jāgatavojas šai spēlei. Nav vienmēr jāskrien pa galvu, pa kaklu. Vajag pasaudzēt sevi!
Lielāko spēles daļu izdevās nospēlēt, kā iecerēts.
Izdevās, taču vienā brīdī pienāca lūzuma punkts. Izpaudās nogurums. TTT izmanto vairāk maiņu, kamēr mūsu spēlētājas, “cēsinieces”, spēlēja gandrīz pa 40 minūtēm. Pati prasīju maiņas. TTT aizskrēja ātrajos uzbrukumos un pret tādu komandu atspēlēties ir ļoti grūti. Neraugoties uz to, parādījām, ka varam spēlēt.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]