Aigars Nerips: "Uzvaru veltu visām bijušajām TTT spēlētājām"

Trenera vadībā TTT spēlētājas sekmīgi atgriezās Eiropas kausa izcīņā, sezonu sākot ar četriem uzvarētiem dueļiem pret “Flying Foxes” (1-1, +22), “Orduspor” (1-1, +4), “Udominate Basket” (2-0, +26) un “Dynamo Moscow” (1-1, +11). Tas ļāva pirmo reizi 21. gadsimtā sasniegt turnīra izslēgšanas spēles, kur “Round of 16” kārtā tika atzīts Venēcijas “Reyer” pārākums.

Pārējos trīs turnīros – Latvijas čempionātā, Latvijas un Igaunijas līgā, kā arī Austrumeiropas līgā – TTT finišēja ar bilanci 36-0 un trīs čempionu kausiem. Rīdzinieces sezonas gaitā pieveica Austrijas, Baltkrievijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Turcijas, Somijas, Zviedrijas, Kazahstānas un Polijas klubus. Trenera Neripa vadībā TTT izcīnīja piekto Latvijas titulu septiņu sezonu laikā.

Viena lieta ir tituli. Cita lieta – spēlētāju un treneru veselība. Veiksmīga sezona ir balanss starp abiem.
Sezonas laikā bez pārmaiņām neiztikām. Bija spēlētājas, kuras Eiropas kausā spēlēja vairāk. Piemēram, Kate Aizsila aizpildīja mūsu robus trešā numura pozīcijā, ejot laukumā pret fiziski spēcīgām pretiniecēm. Sezonas otrajā pusē sniegumu ievērojami uzlaboja Baiba Eglīte un Liene Priede. Dažām spēlētājām bija lielākas slodzes ārpus komandas, viņas nevarēja tik daudz trenēties.

Sastāvs rotēja. Ziemas beigās Sidnija bija projām ģimenes apstākļu dēļ, pauze bija Kristenai. Domājām, kā nepārslogot spēlētājas. Galvenais, ka sezona izdevās bez nopietniem savainojumiem. Otrkārt, daudzas spēlētājas uzlaboja meistarību, īpaši aizsardzībā. Treškārt, izrādīja konkurenci un cīnījās par vietām valstsvienībā.

No izcīnītajām balvām Latvijas tituls mums bija vissvarīgākais. Neraugoties uz blakus apstākļiem, esam sasnieguši (sezonas) gala punktu un mums tas ir ļoti svarīgs.

Vai trenera praksē ir izdevies sākt un beigt sezonu ar 11 spēlētājām?
Pēdējos gados mūsu sastāvs parasti nemainījās, taču pabeigt sezonu pilnā sastāvā traucēja savainojumi vai līdzīgas problēmas. Šajā ziņā sezona jāuzskata par veiksmīgu.

Liene Priede un Kate Aizsila izcīnīja pirmos Latvijas titulus. Kā izdevusies viņu sezona?
Lienei izdevās labs sezonas sākums, tai skaitā Eiropas kausa kvalifikācijas spēlēs. Turpinājums nebija tik labs un viņa spēlēja mazāk, taču sezonas otrajā pusē Liene ievērojami uzlaboja sniegumu aizsardzībā. Tas atspoguļojās spēles laikā.

Katei sanāca otrādi. Vasarā viņa bija labi sagatavojusies sezonas sākumam, tāpēc Eiropas kausā spēles laiks bija liels. Pēc gadu mijas vajadzēja vairāk pievērsties medicīnas studijām. Ja sanāk kavēt sākumu, ir ļoti grūti tikt līdzi mūsu taktikas treniņiem. TTT treniņos valda veselīga konkurence, kuras rezultātus vēlos redzēt laukumā.

Pie tik līdzvērtīga sastāva dažām spēlētājām spēles laiks bija mazāks. Vai nācās kādu mierināt?
Jā, tāpēc centos spēles laiku sabalansēt. Viens risinājums – spēlētājas, kuras vairāk spēlēja Eirokausā, retāk gāja laukumā Latvijas un Igaunijas līgas spēlēs. Vidējais spēles laiks izlīdzinājās, katrai bija iespēja un laiks sevi apliecināt.

Zenta kļuva par finālspēļu vērtīgāko spēlētāju, pateicoties savai dominancei zem groza vai vispārējam progresam?
Par MVP balvu lēma Latvijas Basketbola līgu izraudzīta komisija. Tas nebija vienpersonisks lēmums. Kandidātu netrūka, taču finālsērijas vērotāji nosvērās par labu Zentai. Parasti, ja esi iespaidīgs centrs, par to vēl balvu nedod. Sezonas laikā mums bija daudz smagu sarunu. Katrā spēlē bija jāparāda, ka esi stiprāks un jāgūst grozi no savas pozīcijas. Pirmajā un trešajā spēlē tas izdevās.

Kapteine Ieva Krastiņa. Pirmais trenera palīgs laukumā un cilvēks, kas rosina komandas spēli.
Ieva dažreiz bija klusa, taču vajadzīgos brīžos savu viedokli pateica. Neskaitot Ievu, komandā bija arī tādas pieredzējušas spēlētājas kā Anda Eibele un Kristena Mena. Viedokli izteikt varēja visas un ego tika pakārtoti komandas spēlei. Domāju, ka šajā ziņā mums neklājās smagāk kā jebkurai citai komandā. Nevienai nebija šaubu, ka sevi jāpierāda arī treniņos.

Daudzām leģionārēm, kuras spēlējušas TTT, arī tālāk izveidojušās veiksmīgas karjeras. Arī šogad tika trāpīts – Kristena un Sidnija iederējās komandā.
Sidniju zinājām jau no 2014. gada, savukārt Kristena ļoti veiksmīgi iekļāvās Eirokausa spēlēs. Kļūdījāmies Ziemassvētku pauzē – abas spēlētājas no brīvdienām atgriezās dažas dienas pirms astotdaļfināla spēlēm. Kristenai patraucēja savainojums, turklāt viņas līgumā bija garantēts brīvdienu skaits. Viņa centās, taču fiziski un emocionāli nebija labākajā formā. Nākotnē par to jāpadomā.

Kristena un Sidnija visās mājas spēlēs parādīja, ka ir lietderīgas spēlētājas. Saderēja raksturi. Viņu pienesums komandas iekšienē un sadzīvē bija tikai ar plusa zīmi. Uzskatu, ka ar leģionāru izvēli trāpījām.

Kādas ir ieceres par nākamo sezonu?
Nākamajā nedēļā sēdīsimies pie galda ar komandas vadību, kura jau sagatavojusi savus plānus. Ir lietas, kuras vēlamies turpināt. Mums ir cilvēki, kuri strādā mūsu labā. Vēlas izveidot komandu, kura spēj sasniegt savus mērķus.

Trenera prioritāte vasarā būs U20 izlase?
Pēc īsas pauzes atsāksies darbs valstsvienībā – 28. maijā paredzēta “Rozā lentītes” spēle ar Jaunzēlandes valstsvienību. Turpinājumā gaida darbs ar U20 izlasi. No jūlija vidus jāvelta laiks “Rīdzenes” meitenēm un savai meitai. Vasara pilna!

Citas domas?
Pagājušajā gadā veltīju uzvaru visiem TTT treneriem. Katrai paaudzei ir sava basketbola meistarība – cits spēles stils un cita pieeja sastāva komplektācijai. Domāju, ka mūsu meitenes tur TTT godu, tāpēc šogad veltu uzvaru visām bijušajām spēlētājām, kuras basketbolam ziedoja savu laiku un veselību. Tā arī jāturpina!

Saruna ar Jāni Nešporu

Cik daudz sezona prasīja no tevis, zinot, ka vienlaikus strādāji ar “Rīdzenes” meitenēm?
Daudz. Saku paldies savām meitenēm, kuras piecieš reizes, kad neesmu klāt. Mēģinu būt ar viņām kopā, cik varu. Biju gaidījis, ka būs nedaudz vieglāk – tā notika pēc Eirokausu sezonas beigām. Pirmajos četros vai piecos mēnešos bija ļoti grūti visu savienot. Manas meitenes nedaudz cieta, taču kolēģi palīdzēja, lai varētu visu izdarīt.

Kas tev sakāms par Aigaru – viens otru esat iepazinuši vairāku gadu garumā.
Strādājām kopā astoņus vai deviņus gadus. Zinām viens otra niķus, taču esam piemācījušies pievērt acis uz abpusējiem trūkumiem. Spējam strādāt kopā, lai būtu labs rezultāts.

Ko tu izceltu komandas šīgada modelī?
Manuprāt, mēs trāpījām ar sastāva komplektāciju. Mums bija divi dažādi saspēles vadītāji. Viens, kas vairāk spēlē rezultāta taisīšanai, otrs, kas labi veido komandas spēli. Mums bija labas Latvijas izlases spēlētājas un divas labas leģionāres. Tāpat ar centra spēlētājām – Zenta var nospēlēt ar spēku, Ieva ar metienu. Trāpījām desmitniekā!

Sportiskās ambīcijas šogad apmierinātas?
Grēks sūdzēties! Līdz vēl labākam rezultātam nedaudz pietrūka. Itālijas komanda Eiropas kausa astotdaļfinālā bija spēcīga, taču ne neuzvarama. Atstāsim to nākamajai sezonai, lai ir, uz ko tiekties!