Visockis-Rubenis par Ogres bronzu: "Veči, dzīvē ir jācīnās!"

Čiekurkalnā dzīvojošais treneris pēdējos divos gados piedzīvojis pilnu emociju gammu. Ar Latvijas sieviešu valstsvienību Prāgā pirmo reizi kvalificējies Pasaules kausam. Ar Latvijas junioriem pirmo reizi izcīnījis sudraba medaļas Eiropas U18 čempionātā Ventspilī un Rīgā.

Sestdien, 4. maijā – deklarācijas par Latvijas Neatkarības atjaunošanu pieņemšanas gadadienā – jaunais un daudz pieredzējušais treneris veica vēl vienu nozīmīgu ierakstu. Spēlējot tikai ar latviešu spēlētājiem, sagādāja Ogrei pirmās medaļas Latvijas Basketbola līgas pirmajā divīzijā.

Vēsturiska diena klubam. Kā man tikko teica Edgars Lasenbergs – Tu vēlējies pierādīt, ka Latvijā iespējams izcīnīt medaļu tikai ar vietējiem spēlētājiem?
Tā bija viena no svarīgākajām lietām, ko gribējām pierādīt. Tas ir iespējams! Pēdējais, kas to paveica, bija Varis Krūmiņš ar Valmieras puikām (2013. gadā). Mums arī vajadzēja. Tu teici klubam – tā ir uzvara pilsētai! Šeit – Ogres 1. vidusskolā – aiz mums stāv pilsēta. Tas nav tikai klubs.

Trešās ceturtdaļas beigas. Edgars Lasenbergs spiests atstāt laukumu, vēl diviem spēlētājiem ir pa četrām piezīmēm. Visai komandai 25 pārkāpumi. Par ko tobrīd domāji?
Dzīve un basketbols man iemācījis – lai kas notiktu, nepadodies un meklē risinājumu! Tajā brīdī ar palīgiem un spēlētājiem meklējām veidu, kā varam uzvarēt. Rinalds iemeta svarīgus metienus, paņēmām atlēkušās bumbas. Katrs deva pienesumu uzvarā.

Ogres basketbolisti: pirmā medaļa LBL pirmajā divīzijā

Lauris Blaus

Edgars Jeromanovs un Rinalds Sirsniņš

Vienkārši Rinis

Kādi vēl bija komandas mērķi?
Mērķi...pirms sezonas vadība izvirza mērķi izcīnīt medaļu, taču visu sezonu par to nedomājām. Vienkārši smagi strādājām. Izbaudījām procesu un centāmies tiekties uz izcilību savā darbā. Un ticējām – pat, ja izcilība nekad nav sasniedzama – ka, ja procesā kļūsim labāki, nokļūsim līdz mērķim.

Galvenais mērķis bija pilsētai atnest pozitīvu – parādīt, ka ar cīņu, ar pašmāju spēlētājiem tas ir iespējams. Veči, dzīvē ir jācīnās!

Kad pirmo reizi Ogrē sajuti ko līdzīgu tai atmosfērai, kas valdīja šodien?
No pirmās dienas! Un tā trīs gadus. Izcilā organizācijā viss sākas ar vadību. Ogrē ir vadība, kura novērtē daudz vairāk nekā tikai kausu. Pie labiem cilvēkiem pakāpeniski atnāk citi labi cilvēki. Lēnām, lēnām, lēnām – viss salikās kā puzle.

Atnāca Ilmārs (Čerbikovs) – Ogres fanu kluba vadītājs. Viņa piesaiste bija vēl viens solis, lai cilvēki nāktu uz spēlēm. Kārtējais piemērs, ka labas lietas pievelk labas lietas.

Nosauc cilvēkus!
Paldies kluba vadītājiem Egilam Helmanim un Gintam Sīviņam! Viņi uzticējās trenerim, kurš nāca no Latvijas Universitātes. Bija pacietīgi arī brīžos, kad nesanāca. Citur varbūt 10 reizes būtu atlaists – Ogrē man ticēja. Ticējām, ka varam sasniegt rezultātus, strādājot kopā.

Paldies Ilmāram, kurš sapulcēja visus fanus. Paldies ģimenei, kura ir kopā ar mani gan uzvarās, gan zaudējumos. Paldies visiem! Paldies Dievam, kurš devis iespēju būt par treneri. Katram cilvēkam dzīvē jāatrod aicinājums. Daudzas reizes esmu bijis gatavs padoties, bet Dieva spēks un ģimenes atbalsts ļāvis turpināt. Kad turpini un cīnies, notiek brīnumi.

Vai divi kapteiņi komandā ir privilēģija?
Jā, mums ir divi kapteiņi, jo komanda tā vēlējās un nobalsoja. Treneriem bija gala vārds, taču nolēmām ņemt vērā komandas gribu. Varbūt netipiski, taču mums tas bija vajadzīgs.